Neko labāku, kā saglābt valsts budžetu, nespēdama izdomāt, valdība piedāvā ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli — būtībā piedāvā uzspridzināt līdzšinējo IIN sistēmu, kas Latvijā ir pastāvējusi vairāk nekā 15 gadus. Tiesa, oficiālā informācija kārtējo reizi ir ļoti skopa, sak, Finanšu ministrijai triecientempos — dažu dienu laikā — ir jārada attiecīgs likumprojekts, kurā viss būs pateikts.
Interesanti, vai kārtējo reizi nekādu pieturas punktu šajā jautājumā nav un šī ideja dzima kārtējā pilnmēness naktī, vai tomēr viss ir izrēķināts un šobrīd vienīgi tiek stiepta gumija, lai pateiktu pašu būtiskāko — iedzīvotāju ienākuma nodoklī pie samazinātām darba algām strādājošie maksās vairāk. Neba jau šāda ideja tiek virzīta tāpēc, lai iedzīvotāju ienākuma nodoklī kāds maksātu mazāk. Tāpēc faktiski valdības ideja ir vērtējama kā nodokļu sloga palielināšana.
Aktuāli ir, kādas tad būs šīs diferencētās likmes, kāds būs to solis, ienākumu slieksnis, no kura to piemēros, un — galu galā — kā tās piemēros. Viens mazs jautājums: par cik saruks pievienotās vērtības un, iespējams, arī akcīzes nodokļa ieņēmumi pie diferencētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa? Kā šāda situācija ietekmēs uzņēmējdarbības vidi — par cik kārtējo reizi samazināsies mazumtirdzniecības apgrozījums? Jo cilvēkiem būs mazāk naudas ko tērēt, jo mazāka būs arī biznesa interese — jo uzņēmējiem savu pakalpojumu sniegšanai un preču piedāvāšanai ir vajadzīga vairāk vai mazāk maksātspējīga publika. Tieši tāpēc pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformu var uzskatīt arī par valdības atbalstu pašvaldībām uz valsts pamatbudžeta ienākumu (pievienotās vērtības un akcīzes nodoklis) apcirpšanas rēķina.
Jautājumu šobrīd ir vairāk nekā atbilžu un pašreizējā drudžainajā valdības darbībā, sapucējot budžetu, var pieļaut būtiskas kļūdas. Kā pierāda tikai nepilna pusgada pieredze, tad vienā naktī var salaist dēlī vairāk, nekā iespējams izsmelt nākamajā pusgadā. Ja valsts maciņš kļuvis pārāk plāns un valdības vīri neredz, kur citur paņemt papildu naudu, kā vien faktiski diferencējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, tas ir bīstami, jo ir jājautā: kādus «podus» varēs gaidīt tad, kad valdībai — kā jau tūlīt pēc pašvaldību vēlēšanām braši apsolīja finanšu ministrs Einars Repše — nāksies 2010. gada budžetu samazināt vēl par 500 miljoniem latu? Varbūt tad būs jāievieš, piemēram, galvas nodoklis vai tāda sistēma, kad visi ienākumi visiem jāapliek ar 50 % nodokli, jo citādāk valsts nevarēs izdzīvot. Un ko tālāk? Strupceļš?!
Tas, ka eksperimentē zinātnieki un studenti, ir loģiski un saprotami, bet bīstami ir tad, ja eksperimentēt ar spridzekļiem sāk bērni un valdība ar nodokļu sistēmas maiņām tikai tāpēc, lai aizbāztu caurumus budžetā, ko citādāk aizlāpīt nemāk, nevēlas vai vienkārši nespēj.
Diemžēl šobrīd par Db slejās paustajām idejām par ekonomikas sildīšanu vispār netiek runāts.
Nu tā jau ir - ko ledu sildīs?!