Valsts kontroliere Inguna Sudraba pieļauj, ka viens no iemesliem, kāpēc cilvēki pamet darbu valsts pārvaldē, ir nespēja atrasties bezjēdzīgā vidē.

Intervijā aģentūrai LETA Sudraba kritizēja lielo informatīvo ziņojumu un koncepciju skaitu, kas tiek radītas valsts pārvaldē, jo pēc tam šie dokumenti bieži vien netiek tālāk izmantoti. Viņasprāt, tā ir bezjēdzīga rīcība.

«Pirms radīt kādu koncepciju, ir skaidri jāzina, ko tu gribi sasniegt, un koncepcija tad ir dokuments, kas ļauj apskatīt vairākus virzienus, kā uz mērķi virzīties, bet ir skaidri jāzina, ka mēs gribam uz to mērķi virzīties,» sacīja valsts kontroliere.

Cilvēki, kuri ir motivēti un grib redzēt sava darba rezultātus, kas nav tikai šī uzrakstītā koncepcija, šādā sistēmā nevar ilglaicīgi pastāvēt, jo cilvēkam ir loģiski ieraudzīt sava darba rezultātu, spriež Sudraba, paskaidrojot, ka ar darba rezultātu domā to, ka idejas un priekšlikumi ir realizēti dzīvē, ka tas kaut ko pēc tam ir devis kopējam valsts, sabiedrības labumam.

"Sākumdeklarēšanas likums ir atbalstāms, un to var virzīt balsošanai," paziņoja Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns, piebilstot, ka "Dievs ir mašīna, un Dievs šajā gadījumā ir atbildīgā komisija", ziņo Latvijas Radio.

Negaidīts pavērsiens ir jautājumā par iedzīvotāju ienākumu sākumdeklarēšanu. Vēl otrdien (15. janvārī) K. Leiškalns pēc komisijas sēdes, kurā tika izskatīts Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojekts, paziņoja, ka šo likumu atbalstīt nevar un darbs būtu jāsāk no sākuma. Bet jau trešdien (16. janvārī), kad deputāti vēlreiz pārskatīja iepriekš veiktās izmaiņas, Leiškalns paziņoja, ka likums ir labs, un to var virzīt balsošanai Saeimas plenārsēdē otrajā lasījumā.

K. Leiškalns sola, ka sākumdeklarēšanas likums varētu tikt pieņemts divu mēnešu laikā, un, visticamāk, stāsies spēkā no jaunā gada.

Db.lv publicē Tiesībsarga Romāna Apsīša viedokli par sākumdeklarēšanas likumprojektu.

Lai noteiktu, vai likumprojekts Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums atbilst Satversmei, vēl tiek vērtēts, vai likumprojektā paredzētais regulējums ir saskaņā ar nevainīguma prezumpcijas principu. Par šo jautājumu Tiesībsargs Romāns Apsītis sniegs atzinumu līdz 21. janvārim. Līdz šim Tiesībsargs paudis iebildumus par nepilnībām, kas likumprojektā būtu jāprecizē.

"Pirmkārt, likumprojekts nenosaka kārtību, kādā persona varētu atspēkot valsts iestāžu pieņēmumus par to, ka līdzekļi iegūti nelikumīgi. Piemēram, persona slimības dēļ nav varējusi veikt likumprojektā noteikto pienākumu (ieskaitīt līdzekļus kontā), taču likumprojekts neparedz kārtību, kā vēlāk šo situāciju tiesiski atrisināt. Būtu nepieciešams šādu kārtību skaidri precizēt tieši šajā likumprojektā, lai sistēma būtu skaidra gan iedzīvotājiem, gan atbildīgajām iestādēm (atsaukšanās uz citiem normatīvajiem aktiem šajā gadījumā būtu nepietiekama).

Vaicāti par to, cik lielā mērā Jūsu ģimenē lēmumu pirkt kādu produktu vai zīmolu nosaka Jūsu bērnu viedoklis, vidēji 37% vecāku atzīst, ka tas ietekmē ilgtermiņa preču pirkšanu (mobilais telefons, dators un elektroniskās mājsaimniecības preces). Savukārt 21% vecāku norāda, ka viņu bērnu viedoklis ietekmē arī banku un apdrošināšanas kompānijas izvēli.

Šādus rezultātus uzrādījis pētījumu kompānijas GfK Baltic februārī veiktais pētījums par bērnu viedokļa ietekmi uz vecāku patēriņa tendencēm.

Aptaujas dati liecina, ka, iegādājoties elektronikas un mājsaimniecības preces, vecāki galvenokārt ietekmējas no savu bērnu pusaudžu viedokļa (vecumā no 14 līdz 18 gadiem). Piemēram, datora iegādē bērnu viedoklis ietekmē vidēji 58%, mobilā telefona 57%, ceļojuma maršruta izvēlē 53%, bet koplietošanas mēbeļu iegādē 42% pusaudžu vecāku. Interesanti, ka 51% vecāku atzina, ka viņu bērni pusaudži ietekmē arī pašu vecāku apģērba izvēli.

Iepirkšanās vietas un ikdienas preču izvēlē vecāku lēmumus vairāk ietekmē jaunāki bērni. Vidēji 54% vecāku, kuriem bērni ir vecumā no 3 līdz 13 gadiem atzina, ka bērna viedoklis „ietekmē” vai „drīzāk ietekmē” iepirkšanās vietas izvēli un 57% vecāku arī ēstuves - vietas, kurā paēst ārpus mājas - izvēli. 51% šī paša vecuma bērnu vecāki atzina, ka bērnu viedoklis ietekmē ikdienas pārtikas iegādi.

Biroju darbinieku Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un Kanādā kaitīgākie ieradumi ir bezjēdzīga drukāšana, neizslēgtas gaismas, secināts kompānija Xerox veiktajā pētījumā.

Kompānija Xerox veikusi pētījumu ar mērķi noskaidrot, vai cilvēki videi draudzīgos principus ievēro ne tikai savā mājvietā, bet arī darbavietā. Pētījuma ietvaros respondentu uzdevums bija novērtēt savu attieksmi apkārtējās vides saudzēšanai, kā arī minēt konkrētas aktivitātes no biroja ikdienas, kas, viņuprāt, atstāj lielāko, negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi, Db.lv informē Irina Stepaņenko,

Xerox pārstāvniecības Baltijas valstīs vadītāja.

40% respondentu par kaitīgāko ieradumu atzinuši nevērīgu un bezjēdzīgu drukāšanu, neizslēgtas gaismas (37%), minēts otrreizējās izejvielu pārstrādes atkritumu tvertnes trūkums (33%), pārmērīga gaisa kondicionēšanās/telpu apsildīšana (27%), pārmērīgs papīra produktu patēriņš, piemēram, vienreizējie papīra šķīvji, krūzītes u.c. (27%); otrreizējās pārstrādes papīra neizmantošana (27%), kā arī vienpusēja, nevis divpusēja dokumentu druka (24%), u.tml.

Noslēdzoties televīzijas biznesa sacensību Firmas Noslēpums pirmajam raidījumam, tapis zināms, kuras no pieteiktajām biznesa idejām turpinās savu dalību spēlē. Starp pirmā raidījuma uzvarētājiem ir ideja par auto riepu pakavu ražošanu un jauna reklamēšanas tīkla, kurā tiks izmantoti modificēti planšetdatori ar diviem ekrāniem.

Kopumā pirmajā raidījumā no vienpadsmit biznesa ideju autoru idejām tika atlasītas četras labākās idejas, un, lai varētu turpināt dalījumu televīzijas spēlē, ideju autoriem bija jāgūst vismaz trīs žūrijas locekļu pozitīvi vērtējumi. Firmas noslēpuma žūriju veido pieci cilvēki.

Biznesa ideja par auto «pakavu» jeb palīgierīces, kas paredzēta automašīnas velkošajiem riteņiem, pieder Andim Jēkabsonam. Auto pakavi paredzēti, lai palīdzētu transportlīdzeklim pārvarēt grūti izbraucamas vietas A. Jēkabsona ideja saņēma četrus no pieciem pozitīviem žūrijas vērtējumiem.

Viņa sāncensis Oskars Putniņš prezentēja ideju par jauna reklamēšanas tīkla izveidi, kurā tiktu izmantoti modificēti planšetdatori ar diviem atdalītiem ekrāniem. Biznesa ideja Mablet paredz, ka 200 tūkstoši eksemplāru tiks izdalīti lietotājiem par brīvu. O. Putniņa ideja guva visu piecu žūrijas locekļu pozitīvu vērtējumu.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Ekonomiku varētu salīdzināt ar lielu kuģi, kura stūre šobrīd ir pagriezta un virzība prom no sprādzienveidīgas izaugsmes uz piebremzēšanos ir sākusies. Tā intervijā laikrakstam Dienas bizness atzina Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, kuram valdība atkārtoti uzticēja vadīt Latvijas Centrālo banku un kuru Dienas bizness izvēlējās kā gada cilvēku.

Kāds vai kādi, jūsuprāt, bija 2007. gada svarīgākie notikumi Latvijā kopumā, t.sk., tautsaimniecībā, Latvijas Bankas darbā? Vai tiem būs kādas pozitīvas/negatīvas sekas nākamgad?

Latvijas tautsaimniecībai 2007. ir bijis interesants un savā ziņā pagrieziena gads. Makroekonomiskā stabilitāte gada sākumā mazinājās, kas acīmredzot palīdzēja labāk saprast, kāpē c centrālā banka triju gadu garumā pievērsa uzmanību iespējamai ekonomikas pārkaršanai un mudināja piekopt stingrāku fiskālo politiku. Esam pa īstam sadzirdēti: beidzot ticis pieņemts un kopš vasaras tiek īstenots inflācijas mazināšanas plāns. Budžeta izveide pirmo reizi ar pārpalikumu ir pareizs un, es teiktu, vēsturisks solis. Pārāk straujais ekonomikas pieaugums gada gaitā sācis mazināties. Te valdībai šīs situācijas pārvaldīšanā darāmā netrūks - t.sk. uzmanīgi kontrolējot «atdzišanas» gaitu un uzturētu virzību nost no otras galējības - izaugsmes tempu pārlieka krituma. Viena no svarīgākajām šī gada pārmaiņām - publiskajā telpā pamanāmi konsolidējas viedoklis, ka ekonomiskās politikas veidotāju lēmumiem un rīcībai turpmāk jābūt saskaņotiem un samērāmiem ar Latvijas mērķi pāriet uz eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu līdz 21%, kompensācijai – atceļot samazinātās PVN likmes jau ar 2013. gadu, uzskata par utopisku.

Tik skarbs ir bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, nodokļu konsultants Dr. oec. Kārlis Ketners. Līdzīgu viedokli pauž arī vairāki citi aptaujātie uzņēmēji, kaut arī uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana būtu apsveicama.

Vairāki aptaujātie nodokļu eksperti uzskata, ka Latvija tik krasu reformu viena gada laikā diez vai varēs īstenot, bet gan pieļauj pakāpenisku risinājumu, kad iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ik gadu sarūk par 1% punktu un līdz 21% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei nonāk divu līdz trīs gadu laikā. Ir arī viedoklis, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu varētu palielināt līdz iztikas minimuma slieksnim – 180 Ls mēnesī, tādējādi radot spilvenu vismazāk atalgotajiem cilvēkiem. «Lai arī ideja pirmajā brīdī šķiet atbalstāma, tomēr būtu jāsaprot par cik lielu summu reālais darbinieks ik mēnesi saņems lielāku algu – par 8 Ls, 12 Ls vai 16 Ls un par cik viņam pieaugs izdevumi uz samazināto PVN likmju atcelšanas rēķina – par 4 Ls vai 20 Ls mēnesī. Ja faktiskās izmaksas cilvēkam pieaug, tad iecerētā reforma ir bezjēdzīga, jo tā būtībā pie lielākas uz rokas saņemamās summas automātiski paredz daudz lielākus izdevumus par saņemto labumu,» skarbs vērtējums ir bijušajam Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājam Andrim Lasmanim. Viņaprāt, visiem vajag mazāku darbaspēka nodokļu slogu – bez citu nodokļu sloga papildu pieauguma. «Mainot saskaitāmos vietām summa jau nemainās, darbības imitācija un nekas vairāk,» tā iecerētās reformas lietderību vērtē A. Lasmanis.

Saeimas deputāta Kārļa Leiškalna paziņojums, ka savā pašreizējā redakcijā sākumdeklarēšanas likumprojekts ir bezjēdzīgs, varbūt pat nebūtu nekas pārsteidzošs, ja vien...

Visai droši var teikt, ka šis likumprojekts ir ieguvis tādu kā nemirstīgā Kaščeja statusu - grūti atcerēties, kad to sāka tapināt (pirms 10 gadiem vai vēl senāk), un nu absolūti nav skaidrības, vai, piemēram, 17. Saeimas laikā to beidzot izdosies realizēt dzīvē.

Taču vismaz vienā punktā Leiškalnam gan ir taisnība - šis likumprojekts tiešām ir bezjēdzīgs. Ne reizi vien ir uzsvērts, ka šā projekta iedzīvināšanas gadījumā faktiski lielā mērā tiktu likvidēta nevainības prezumpcija. Nevis dažādām atbildīgām valsts iestādēm vajadzētu pierādīt, ka viena vai otra iedzīvotāja ienākumi nav bijuši gluži likumīgi, bet gan cilvēkiem vajadzētu pierādīt, ka viņi nav kamieļi. Nav arī skaidrs, kāpēc likt iedzīvotājiem ķēpāties ar šīm deklarācijām, ja ir a˙priori skaidrs - tās visas pārbaudīt fiziski nav iespējams.

Tiek lēsts, ka Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumā noteiktajiem kritērijiem atbilst 200 tūkst. - 300 tūkst. personu. tā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks Alvis Vilks.

Par Fizisko personu mantiskā stāvokļa likuma sagatavošanu atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien negaidīti mainīja savu sākotnēji skeptisko attieksmi pret likumprojektu un vienojās to atbalstīt otrajam lasījumam.

Likums stāsies spēkā ne ātrāk kā 2009. g. 1. janvārī, bet savs mantiskais stāvoklis fiziskajām personām, kas atbildīs kādam no noteiktajiem kritērijiem, būs jādeklarē līdz 2010. g. 1. aprīlim, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālajā nodaļā savu mantiskā stāvokļa deklarāciju.

Būs sākumdeklarēšana

Faktiski jau aizvadītā darba nedēļa ir bijusi bagāta ar ne vienu vien spilgtu notikumu, viens no kuriem nenoliedzami ir teju nebeidzamā stāsta statusu ieguvušā sākumdeklarēšanas likumprojekta kārtējā sakustināšana.

Pirmkārt, diemžēl kārtējo reizi ir uzvarējušas mūžam neapmierināto ļaužu grupas, kuras acīmredzot nespēj samierināties ar domu, ka pasaulē būtu iespējams jebkāds progress. Proti, tiesa ir konstatējusi, ka šajā gadījumā nav ievērota norma, kas paredz, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, tam sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Šajā sakarā jāatgādina, ka savulaik jau tika liegts noteiktā galvaspilsētas teritorijā attīstīt uzņēmējdarbību, jo tādējādi cietīšot kultūrvēsturiski svarīgais komētforts. Var jau būt, ka minētais objekts tik tiešām ir ārkārtīgi nozīmīgs Latvijas valstij un rīdziniekiem, taču nez kāpēc, kolīdz tracis par šo tēmu bija beidzies, tā nevienu īsti tas neinteresē.

Lielu un ar labu reputāciju apveltītu ASV banku kraha sekas nu sasniegušas ne tikai Eiropu, bet arī Latviju.

Kamēr vairākās vecajās ES valstīs valdības jau spiestas ķerties pie banku nacionalizācijas un veikt dažādus pasākumus situācijas stabilizēšanai, Latvijā arvien lielākus apmērus uzņem baumas par to, ka banku krīze var skart arī lielāko Latvijas banku - Swedbank, kas vēl nesen bija pazīstama kā Hansabanka. Db viedoklis: ASV banku kraha atskaņas sasniedz arī Latviju

Diemžēl jāatzīst, nav pārsteigums, ka dažs LatvijDb viedoklis: ASV banku kraha atskaņas sasniedz arī Latvijuas iedzīvotājs un uzņēmums pauž vēlmi izņemt Swedbank noguldītos līdzekļus, bet citi aktīvi spriedelē - nez, cik nopietna īsti ir situācija. Latvijas iedzīvotājiem vēl svaigā atmiņā banku krīze pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, kad savus noguldījumus zaudēja daudzi tūkstoši cilvēku. Ikdienas plašsaziņas līdzekļos izskanošā informācija par kredītiestāžu krīzi citās, daudz turīgākās valstīs, protams, situāciju vēl vairāk sakarsē, jo īpaši tādēļ, ka situācija Latvijas nekustamo īpašumu tirgū rada nopietnas bažas par iespējamu hipotekārās kreditēšanas krīzi - kredīti daudzos gadījumos izsniegti pret ķīlām, kuru tirgus vērtība ir samazinājusies.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Ikdienā lietojamo taktilo dizaina preču bērniem ražošana, dažādu izstrādājumu veidošana no koka, kā arī – konstruktoru birojs, kas koncentrējas uz mašīnbūves un metālapstrādes industriju, izstrādājot dažāda veida tehniskos projektus – trīs visaugstāk novērtētās uzņēmējdarbības idejas, kas 2015. gadā saņems Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Studentu biznesa inkubatora atbalstu.

Žūrijas galveno atzinību izpelnījās RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes studenšu Annas Elizabetes Kasparsones, Agneses Meistares un Ketijas Kalniņas ideja «Taktilās dizaina preces bērniem», kas ražotu apģērbus un aksesuārus ar dažāda veida faktūrām un tekstūrām. Papildinošais produkts – attīstošās rotaļlietas, kas atrisinās atgriezumu utilizēšanas pasākumus. Šogad Anna Elizabete Kasparsone un Agnese Meistare ieguva RTU studentu modes skates «Ķīpsalas pavasaris» kolekciju vadītāju balvu par izcili tēlainu idejas īstenošanu materiālā par kolekciju «Field Rows». Ideja saņēma Swedbank atbalstu 700 EUR vērtībā.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Pārliecinājies, ka cilvēkiem ideja patīk, Arturs Gailītis arī šovasar piedāvā vakariņas uz plosta, kas peld vienā no Latvijas gleznainākajiem ezeriem - Kāla ezerā.

Maltīti sešās kārtās turpat uz plosta gatavo un pasniedz Latvijā pazīstami šefpavāri. «Priekšnoteikums ir oriģinalitāte un spēja radīt ko jaunu un nebijušu. Par ēdienkarti katram pasākumam atbild pavārs, veidojot to pēc saviem uzskatiem, sajūtām un vēlmēm. Katram savs rokraksts,» stāsta vakariņu Vakars uz ezera idejas autors.

«Noticēt pašam sev, kad citi tev netic! Pārliecināt partnerus, šefpavārus, ka projekts būs veiksmīgs,» šos kā lielākos izaicinājumus, īstenojot projektu, min A. Gailītis. Viņš uzskata, ka konkurence šajā jomā Latvijā ir ļoti maza. Ir ideja doties arī Igaunijas un Lietuvas virzienā.

«Ideja radās pagājušā gada februārī. Dažādu apstākļu sakritības dēļ atgriezos uz dzīvi Madonā. Man tuviem draugiem ir īpašums pie Kāla ezera - vieta, kur tagad notiek mūsu pasākumi. Manuprāt, Kāla ezers ir skaistākais Latvijā. Tur var smelties spēku ikdienai, mieru prātam. Vienu vakaru, ciemojoties pie draugiem, radās ideja par vasaras terases izveidi. Vēlāk ideja transformējās no terases par plostu, uz kura tiek aicināti Latvijas labākie šefpavāri servēt vakariņas ezera vidū,» skaidro A. Gailītis. No idejas rašanās brīdim līdz plostam pagājuši daži mēneši. «Patiesībā biļetes uz pasākumu sākām tirgot, kad plosta vēl nebija. Redzot cilvēku atsaucību, straujo rezervāciju pieplūdumu, nekas cits neatlika kā «dabūt to gatavu»,» viņš smaidot saka.

Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir apveltīts ar plašu iztēli un spēj radīt jaunas idejas kaut miegā, vai arī ir nepieciešams izmantot dažādas metodes, lai veicinātu radošās izpausmes cilvēka iztēlē, ir svarīgi izvērtēt ikvienu biznesa ideju un novērtēt tās ilgtspēju. Vai arī Tevi interesē, kādi ir labākie biznesa ideju un iespēju avoti, kur atrast šīs iespējas, lai uzsāktu savu biznesu, un kā attīstīt idejas, kuras radušās? Turpini lasīt Kimbi.lv sagatavoto rakstu un uzzini!

Gadu gaitā nemainīgs ir palicis fakts, ka nereti cilvēki vēlas uzsākt savu personīgo biznesu, un tas ir raksturīgi gan tiem, kuriem ir pieejams starta kapitāls, gan tiem, kuriem tas vēl ir jāiegūst. Idejas, kuras īstenot, ir dažādas, un tās iespējams atrast ik uz soļa. Galvenais, kas jāatceras - nepieciešams strādāt ar sevi, lai iemācītos šīs iespējas saskatīt un realizēt. Raksta turpinājumā minēti 5 avoti, kur atrast savu ilgi meklēto biznesa ideju kādam produktam vai pakalpojumam. Lasi un iepazīsties, kādi tie ir!

##Sāc ar sevi!

Visvieglākais veids, kā smelties idejas savam biznesam, ir, analizējot un izpētot savas stiprās puses, talantus un prasmes, tādējādi ielūkojoties sevī un izmantojot to, ko daba ir devusi. Lai neapstātos idejas realizēšanas pusceļā slinkuma vai garlaicības dēļ, ir vērts izvēlēties ideju no savu interešu loka, kas uzturēs Tevī adrenalīnu un vēlmi ideju realizēt.

Jauna brīvā laika pavadīšanas iespēja grupām, lāzeršķiltavas, kas darbojas ar elektrību un universāla sociālo tīklu Facebook.com un Draugiem.lv sekotāju piesaistes aplikācija maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī vēl septiņas biznesa idejas, kas guvušas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Studentu biznesa inkubatora atbalstu visam 2014. gadam.

Konkursa žūrijas galveno atzinību izpelnījās RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) doktoranta Gundara Miezīša ideja «Izbēgt no slazda», kas sniegtu jaunu brīvā laika pavadīšanas iespēju grupām no diviem līdz pieciem cilvēkiem, pārbaudot atjautības, loģiskās domāšanas un pat detektīva spējas. Ideja saņēma «Swedbank» AS atbalstu 700 EUR vērtībā.

Otro vietu ieguva RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes (ETF) maģistranta Klāva Kokina un studenta Jorena Broča biznesa ideja sākt lāzeršķiltavu ražošanu un tirdzniecību. Šis produkts atšķirībā no tirgū esošajām šķiltavām darbojas nevis ar gāzi vai degšķidrumu, bet ar elektrību, ko nodrošina atkārtojami lādējamas akumulators. Ideja saņēma «Swedbank» AS atbalstu 350 EUR vērtībā.

Maiznīcas Liepkalni īpašnieku Dagni Čākuru neliek mierā ideja par Latvijas padomju laika pērles – restorāna kompleksa Sēnīte augšāmcelšanu, D. Čākurs atzina biznesa portālam db.lv.

Interesi par kompeksu radījusi nekustamo īpašumu kompānija, kura piedāvājusi to iegādāties. Liepkalnu saimnieks pāris reizes kompleksu apskatījis klātienē, piesaistījis arī būvekspertu, lai saprastu kāds ir kompleksā ietlipstošo ēku stāvoklis. Secināts, ka vienai no būvei ir caurs jumts un tā nomaiņa arī būtu pirmais veicamais darbs, lai ēku saglabātu. «Tā kā tie nav tukši salmi, es esmu papētījis situāciju un gatavs iesaistīties, lai kaut ko darītu lietas labā,» viņš atzīmē.

Komplekss sastāv no trīs zemes gabaliem. Tā kā Sēnītes reanimēšana vēl ir tikai idejas līmenī, nav skaidrība par konkrētu īpašumu iegādi. Pēc D. Čākura teiktā kopējās investīcijas – iegādes un atjaunošanas, lēšamas aptuveni 2 miljonu eiro apmērā. «Pārdošanas summa nav tāda, kā 2007.-2008. gadā, tā ir paceļama,» viņš saka. Sludinājumu portāla ss.lv arhīvā atrodamais sludinājums, kas ievietots šī gada februārī, liecina, ka tiek pārdots investīciju objekts Inčukalna novadā - bijušā restorāna Sēnīte komplekss. Īpašumu, kas sastāv no ēkas, ar kopējo lietderīgo platību 3310,8 m2 un zemesgabala 1,582 ha platībā, tirgo par 580 tūkstošiem eiro. Norādīts, ka kompleksā ietilpst vēl divi zemes gabali - 1,38 un 0,252 ha platībā.

Inovatīvo biznesa ideju konkursā Ideju kauss 2010 uzvarējusi Jāņa un Ērika Zaharanu ideja izveidot «gudru velonovietni», kura garantējot pilnīgu drošību velosipēdiem un pasargājot tos no aizdzīšanas.

«Drošas velonovietnes» ideja uzvarēja teju 700 biznesa ideju konkurencē, iegūstot 5 tūkst. Ls atbalstu biznesa ideju īstenošanai.

Otro vietu un 3 tūkst. Ls lielu atbalstu ieguva Oļega Dorofejeva, Kaspara Dambja, Sergeja Škuratova ideja par jauna veida sporta automobiļu iekšdedzes dzinēju elektroniskās vadības iekārtu ražošanu. Trešo vietu un tūkstoš Ls ieguva Ričarda Fomrata, Jāņa Ābeles, Inas Laizānes, Kristīnes Aizpurietes ideja par speciāla suņu dzeramtrauka izveidi, kas paredzēts mājdzīvnieku labsajūtas nodrošināšanai ceļojuma laikā automašīnā vai citā transportā.

Uzņēmējs Jānis Polis sašutis par šā gada oktobra vidū Olimpiskajā Skonto hallē (Skoto halle) rīkoto izstādi Ražots Latvijā 2011, jo tajā ne vien bijis nepieredzēti maz apmeklētāju, bet pēc izstādes arī bez pēdām pazudusi sapakotā produkcija, tai skaitā tādi populāri produkti kā Saldā brunete un Saldā blondīne. Savukārt izstādes organizatori norāda, ka šie apgalvojumi nav pierādāmi un pats uzņēmējs nav izpildījis prasības.

Kā raksturo pats J. Polis, šis ir bezprecedenta gadījums - nekad neko tamlīdzīgu viņš neesot pieredzējis. Pēc izstādes, kas norisinājās no 14. līdz 16. oktobrim, nākamās divas dienas dalībnieki varējuši savākt tajā izmantoto produkciju. Otrdien saskaņā ar nolikumu hallē ieradušies uzņēmuma pārstāvji, lai to izdarītu, bet konstatējuši, ka vairākas kastes ar populārajiem pārtikas produktiem un dokumentiem ir pazudušas. Apsardze sākotnēji neesot bijusi atrodama, bet vēlāk asi atbildējusi, ka uzņēmēja mantu sargāšana neesot viņu pienākums.

Savukārt izstādes organzators SIA Kelle Expo norādījis uz to, ka uzņēmējam bija nepieciešams pašam nodrošināt produkcijas uzraudzību pa dienu, jo apsardze to dara tikai naktīs. J. Poli, kurš atzīst, ka šo nolikuma punktu nav izpildījis, visvairāk šokējusi gan apsardzes, gan organizatoru attieksme. «Skonto halle ir brutāls un bandītisks grupējums,» viņš uzskata pēc piedzīvotā. Pirmkārt, apsardzes darbinieki bijuši izteikti rupji un nav izrādījuši nekādu pretimnākšanu, otrkārt, Kelle Expo izteikusi vien nožēlu par notikušo.

Septembrī iznāks latviešu radīta viedtālruņa spēle bērniem Professor Oliver, kas izveidota, lai, izklaidējot bērnu tam tīkamajā viedtālruni, vienlaikus mācītu izrunu un valodas, informē lietotnes izveidotāji.

Profesors Olivers radīts ar mērķi mazajiem spēlētājiem apgūt jaunas valodas un papildināt vārdu krājumu. Apvienojot patīkamo un lietderīgo, spēlētājam dodoties ekspedīcijā ar suni Oliveru pa mājokļa telpām - virtuvi, dzīvojamo istabu, bērnistabu, vai pastaigā, dabā, jāmeklē spēlē norādītie priekšmeti. Ar kameras palīdzību lietotnes tehnoloģija tos atpazīs, novērtēs paveikto un motivēs meklēt nākamo priekšmetu.

Aplikācijas idejas autors ir Artūrs Pumpurs, kurš iepriekš Latvijā radījis mājas un automašīnu viedpalīgu Ernest, kas guvis atpazīstamību arī pāri robežām. Viņš norāda, ka ideja Professor Oliver lietotnei radusies, audzinot paša dēlu: «Vecāki ir dažādi, un noteikti ir daļa, kas uzskata, ka bērniem telefoni nav jādod. Es tam piekrītu un neuzskatu, ka viedierīces var aizstāt grāmatas un laiku, ko vecāki pavada ar bērniem. Tomēr daudzi piekritīs, ka mēs vecāki tāpat ik pa brīdim bērnam šo ierīci iedodam. Un kāpēc gan nedot bērnam to, kas būs gan aizraujošs, gan izglītojošs, nevis bezjēdzīga podziņu spaidīšana?».

No celtniecības tirgus pazudušajam uzņēmumam SIA MTK Construction (bij. SIA Kalnozols celtniecība) viss jāsāk no jauna, tomēr atdzīvināt to esot iespējams, šodien vēsta Dienas bizness.

Uzņēmējs Valdis Kalnozols, kurš bijis gan būvnieka lomā, gan amatā Rīgas domē intervijā laikrakstam stāsta par to, kas noticis ar viņa pārstāvēto uzņēmumu, par būvniecības tirgu kopumā, kā arī par kukuļu shēmām valsts institūcijās. "To taču visi zina, tikai par to nav pieņemts runāt," skaidro V. Kalnozols.

Kas noticis ar bijušo Kalnozols celtniecība? Kādēļ uzņēmums ir pazudis no tirgus?

Mums bija asa vārdu apmaiņa ar MTK vadību, kas bija bezjēdzīga. Pēc tam tika iesniegta prasība tiesā pret mani, sākās karš. Bet karš uzņēmuma iekšienē noved pie uzņēmuma kraha, uz kura robežas esam.