Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Pēdējos mēnešos pasaule saskārusies ar ārkārtīgiem izaicinājumiem, nedrošību un sarežģījumiem. Pandēmija ir pārņēmusi visu pasauli un ietekmējusi gandrīz katru mūsu dzīves daļu. Radikāli ir ietekmēta mūsu personīgā brīvība ceļot, strādāt un rotaļāties, vairs nav iespējas to darīt tā, kā vēl pavisam nesen.

Pandēmija spēcīgi skārusi arī tautsaimniecību un to, kā notiek biznesa procesi. Īsā laika posmā attālinātais darbs no mājām kļuvis par jauno dzīves normu. Patiesi - visa veida digitalizācijas procesi ātri akselerējās. Ekonomikas digitalizācijas nozīme ir neaprakstāma.

Šī jaunā realitāte ir devusi papildus pievienoto vērtību un likusi uzsvaru uz uzticēšanās veidošanu un tās uzturēšanu. Tā ir spēcīgs pamats savstarpējai sadarbībai un inovācijām. Patiešām, uzticība, kas mūs visus saista, tagad ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Manuprāt, sabiedrības normu un tehnoloģiju mijiedarbība būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem nākamajā desmitgadē.

Ikgadējais pasaules ekonomikas forums, kas 28.janvārī sāksies Šveices kalnu kūrortpilsētā Davosā, šoreiz būs mazāk pompozs un grezns.

Rietumu prese atgādina, ka Davosa ir slavena ar savām pompozajām pieņemšanām un kā piemēru tam min Coca-Cola, Google, McKinsey, Burda, finašu un tehnoloģiju pasaules valdnieku ballītes. Šogad pasaules politikas un biznesa elites saietā būs mazāk gan pieņemšanu, gan tradicionālo korporatīvo pārgājienu ar slēpēm.

Davosa bez šampanieša un pompozitātes«Pēdējie gadi pārsteidza ar greznību: piemēram, Google, cienāja viesus ar 4000 dolāru vērtu vīnu, Irānas ikriem, omāriem un krabjiem tajiešu mērcē,» atgādina Die Welt. Šogad viss būs savādāk. Noskaņojumu Davosā noteikti ietekmēs pasaules ekonomikas krīze. «Baltais vīns nomainīs elitāro šampanieti,» konstatē laikraksts. Davosa bez šampanieša un pompozitātes

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic vērsīsies ģenerālprokuratūrā, lai tiktu pārbaudītas Latvijas valdības nolīgtā uzņēmuma Prudentia iespējamās noziedzīgās darbības, kuras sagatavojušas augsni jaunas aviokompānijas izveidei.

«Līdz ar to šobrīd vairs arī nav pārsteigums, kāpēc airBaltic jautājuma risināšana ilgusi vairāk nekā septiņus mēnešus, savukārt par jauno aviokompāniju skaidrība būs jau tuvākās dienas līdz divu nedēļu laikā. Šo pēdējo septiņu mēnešu laikā metodiski un sistemātiski grauta uzticība Latvijas nacionālajai aviokompānijai, ko uzsāka ekonomikas ministrs Artis Kampars, lai sagatavotu augsni jaunam projektam,» vēršanās ģenerālprokuratūrā motivāciju skaidro airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks. Viņš norāda, ka Prudentia kā Latvijas valdības nolīgts konsultants ar šādu soli ir būtiski degradējusi uzticību Latvijas valstij kā biznesa partnerim, un kā valstij, kurā investēt. Šī jau ir otrā reize nedēļas laikā, kad B. Fliks draud ar ģenerālprokuratūru, iepriekš viņš to bija gatavs darīt sakarā ar izskanējušo informāciju par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu, kad SAS obligācijas iegādājās ar Krievijas miljardieri Vladimiru Antonovu saistīts uzņēmums, tādā veidā, iespējams, atstājot valsti mazākumā, savukārt Fliks norādīja, ka saistībā ar šo darījumu tiek izplatīta selektīva un daļēji sagrozīta informācija. Arī Satiksmes un Tieslietu ministrijas vērsās ģenerālprokuratūrā sakarā ar iespējamiem B. Flika pārkāpumiem. Fliks norāda, ka visi airBaltic un BAS radītie zaudējumi tiks piedzīti no Latvijas valdības un Prudentia. Konsultanti tādējādi atradās pastāvīgā interešu konfliktā un mums jāuzskata, ka airBaltic sniegtā komercinformācija tiks izmantota citai konkurējušai aviokompānijai. Šis ir viens no lielākajiem skandāliem Latvijas ekonomiskās noziedzības vēsturē, norāda airBaltic vadītājs.

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface pazeminājis Ķīnas kredītreitingu no A4 uz A3, prognozējot iekšējā kopprodukta kritumu: 2015.gadam 7%, bet 2016.gadā - 6,7%.

Ķīnas akciju tirgus, kas laika posmā no 2014.gada novembra līdz šā gada jūnijam piedzīvoja strauju kāpumu (par 113%) pašreiz ir nokrities par 27%. Coface viedoklis, ka Ķīnas uzņēmumu akcijas gan līdz šim ir bijušas un joprojām ir stipri pārvērtētas.

«Tas, kas pašreiz notiek Ķīnas akciju tirgū, atspoguļo gan to cenu neadekvātumu, gan arī uzrāda negatīvus riskus attiecībā uz turpmāko akciju tirgus izaugsmi. Ja tirgus tuvākajā laikā nestabilizēsies, sagaidāms, ka tiks ‘grauta’ uzticība valdības reformām gan no iekšzemes, gan starptautisko spēlētāju puses,» uzsver Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Vairāki grozījumi Maksātnespējas likumā, kuriem jāstājas spēkā 2015.gada 1.martā, ir juridisks brāķis un nepieļaujama likumdošanas prakse, uzskata Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska.

ZAP aicina gan tieslietu ministru, gan Saeimas deputātus atbildīgi izvērtēt grozījumos pieļautās kļūdas un risināt situāciju, kamēr nav iestājušās paredzamās negatīvās sekas.

«Pirmkārt, Maksātnespējas likuma grozījumi nostāda administratorus teju augstāk par tiesu. Tajos ir iecere dot iespēju maksātnespējas procesa administratoriem spriest par tiesas nolēmumu pareizību un šķirot kreditorus gadījumos, kad administratoram kāds prasījums šķiet aizdomīgs, rezultātā uz laiku liedzot šādam kreditoram balsstiesības. Šādas administratora privilēģijas ir riskantas, jo administratora kļūdas gadījumā tiek apdraudēta procesa likumīga norise,» norāda G. Kaminska.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Sabiedrisko attiecību eksperti ir pārsteigti par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvju visatļautību un pārliecību par rīcības nesodāmību.

Diemžēl visatļautība un pat nekaunība valsts iepirkumos šobrīd ir sastopama ik uz soļa, atzīst

Latvijas sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas (LSAKA) vadītāja un sabiedrisko attiecību aģentūras PR Stils direktore Inga Latkovska, «Diemžēl jaunā iepirkumu likuma redakcija rada vienu pēc otra šādus precedentus. /../ Nolikumi tiek mudžināti, vērtēšanas kritēriji ir neskaidri, ir radies iespaids, ka liela daļa valsts iestāžu juristu domā, ka pakalpojuma līgumu līdz 20 tūkstošiem latu tagad var iedot draugam tikai «par skaistām acīm». Visatļautība un, atvainojiet, nekaunība ir sastopama ik uz soļa. /../ Parādiet man kaut vienu gadījumu, kad ir bijušas sankcijas.

Valsts sociālo pabalsti– bezdarba, slimības un maternitātes pabalsti – nākamgad pilnā apmērā tiks izmaksāti tikai tām personām, kam aprēķinātais pabalsts nepārsniedz aptuveni 350 Ls mēnesī, bet tiem, kam pienāktos lielāki pabalsti, pabalsta daļa, kas pārsniedz 350 Ls, tiks izmaksāta 50 % apmērā.

Tāpat nākamgad netiks indeksētas pensijas.

To paredz sociālo pabalstu un pensiju izmaksu regulējošo likumu grozījumi, kurus Saeima šodien pieņēma galīgajā lasījumā.

Viņaprāt, sociālā budžeta deficītu, kas šogad sasniegs 200 milj. Ls, varētu segt no savulaik uzkrātā gandrīz miljardu Ls lielā sociālā budžeta pārpalikuma, ja tas nebūtu iztērēts, sedzot valsts pamatbudžeta tēriņus.

Savukārt deputāte Inta Feldmane (LPP/LC) uzsvēra, ka saskaņā ar Latvijas likumdošanu, ikvienam ir uzlikts pienākums maksāt sociālās iemaksas no visiem ienākumiem, tādēļ valsts rīcība, samazinot pabalstus, bet neierobežojot iedzīvotāju pienākumu maksāt nodokļus, ir vērtējama kā ļoti ciniska.

Jaunākais Ernst & Young (EY) pētījums, kas veikts 43 valstīs visos pasaules reģionos (to skaitā Eiropā), aptaujājot 32 tūkstošus komercbanku klientu, rāda, ka pagājušajā gadā iedzīvotāju vidū uzticība banku sektoram ir atsākusi augt pēc vairāku gadu krituma.

EY komercbanku pakalpojumu apmierinātības un uzticības pētījums Winning through customer experience: Global Consumer Banking Survey atklāj, ka visā pasaulē viena trešdaļa (33%) banku klientu atzīst, ka viņu uzticība banku sektoram pagājušā gada laikā ir augusi, pretēji tikai 19% klientu, kuru attieksme pret komercbanku sniegumu ir pasliktinājusies. Jāatzīmē, ka 2012. gadā iedzīvotāju skaits, kuru uzticība bankām bija samazinājusies bija vairāk nekā divas reizes lielāks – 40%, kamēr tā bija augusi tikai 22% respondentu. Turklāt pērn 77% banku klientu atzīst, ka savu banku labprāt ieteiktu citiem.

«Mūsu pētījums parāda, ka banku sektora reputācija atgūstas pēc finanšu krīzes un to galvenokārt veicina nevis kopējais ekonomiskais klimats, procentu likmes vai komercbanku rīcība sociālajā jomā, bet banku produkti un ikdienas saskarsme, kur ērtība un pretimnākšana nosaka cilvēku attieksmi,» stāsta Guntars Krols, EY partneris Baltijā.

Neņemot vērā to, ka eirozonas krīzes mocītajās valstīs atgriežas investoru uzticība, krīze vēl nav beigusies, bet gan atrodas vienā to tās «daudzajām fāzēm», trešdien norādīja Vācijas kancelre Angela Merkele.

«Kas attiecas uz krīzes attīstību, mēs šobrīd nevaram apgalvot, ka tā ir beigusies, eirozona vēl joprojām atrodas vienā no krīzes daudzajām fāzēm,» citējot Vācijas kancleres teikto Kristīgo demokrātu parlamenta grupas organizētās tikšanās laikā, raksta euobserver.com.

Vācijas ekonomika neatrodas uz nepareizā ceļa, norādīja A. Merkele, piebilstot, ka šobrīd eirozona atrodas «absolūti izšķirošā punktā».

«Kādi ir pašreizējie apstākļi un cik lielā mērā investori Eiropā, ASV un Japānā, kas iegulda naudu eirozonas valstīs, var cerēt ieguldīto naudu saņemt atpakaļ?» vaicāja Vācijas kanclere.

Globālā patērētāju uzticība stabilizējas pēc 18 mēnešu krituma, tādējādi sniedzot cerību krīzes skartajai pasaules ekonomikai, atsaucoties uz Ipsos Global Public Affairs aptauju, ziņo Reuters.

40% patērētāju globālajā ekonomiskajā lejupslīdē vaino banku un finanšu nozari, bet 19% uzskata, ka vainīgas ir valstu valdības.

Aptaujāti tika 23 000 cilvēku 23 valstīs (Latvija nav starp šīm valstīm) laika posmā no 14.aprīļa līdz 7.maijam.

29% aptaujāto uzskata, ka ekonomiskā situācija viņu valstī ir ļoti laba vai laba, kas ir tikai neliels samazinājums, salīdzinot ar 2008.gada novembra rezultātu, kad tā domāja 31% aptaujāto. 2008.gada aprīlī tā domāja 43% aptaujāto, bet 2007.gada oktobrī - 54%.

«Izskatās, ka mēs esam sasnieguši apakšējo punktu un ir cerības stariņš,» sacījis Ipsos Global Public Affairs pārstāvis Klifords Jangs (Clifford Young).

Eiropas uzņēmēju un patērētāju uzticība ekonomikai šī gada oktobrī kārtējo reizi palielinājusies, iezīmējot jau septīto mēnesi pēc kārtas, kad sabiedrība pauž aizvien pārliecinošāku skatu attiecībā uz ekonomikas attīstību, raksta AFP.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajā ziņojumā teikts, ka Eiropas Savienības (ES) 27 valstu bloka uzticība ekonomikai šī gada oktobrī palielinājās līdz 86 punktiem no 82.6 punktiem šogad septembrī.

Oktobrī uzticību ekonomikai galvenokārt veicināja sentimenta uzlabošanās uzņēmējdarbības sektorā, taču arī patērētāju uzticība ekonomikai sasniegusi pēdējo 16 mēnešu augstāko līmeni, teikts ziņojumā.

Šogad samazinājusies uzticamība Ford markas automobiļiem, savukārt patērētāju uzticība Eiropā ražotajam Porsche ir samazinājusies visvairāk - šīs markas automobiļi otro vietu ikgadējā Consumer Reports žurnāla aptaujā zaudējuši un šogad ierindojušies vien 27. vietā, vēsta autonews.com.

Consumer Reports aptaujā Ford šogad ieņem vien 20. vietu, kas ir par desmit vietām zemāk nekā pērn. Patērētāju uzticības samazināšanās Ford skaidrojama ar diviem faktoriem: sākotējām problēmām ar Explorer, Fiesta un Focus jaunajiem modeļiem, kā arī problēmām ar jaunajām tehnoloģijām, piemēram, MyFordTouch informācijas un izklaides tehnoloģijas nepilnībām. «Uzticamības samazināšanās Ford kompānijai vērtējama kā ļoti slikta, jo ir vajadzīgs ilgs laiks, lai radītu uzticamu automašīnu reputāciju, bet to visu var zaudēt viena vai divu gadu laikā,» norādīja Consumer Reports Auto testa centra direktors Deivids Čempions (David Champion). Ford runasvīrs norādīja, ka MyFordTouch sistēma ir «industrijas pioniere», bet cita tehnoloģija – PowerShift ir «viena no vislabāk izstrādātajām un visvairāk degvielu taupošajām ierīcēm».

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Pēdējā laikā izskatās, ka notikumi Latvijā sāk atgādināt virzīšanos lejup pa spirāli. Ziņas par kārtējo IKP prognozi, šoreiz no EK, par -7% IKP 2009. gadā vairs nepārsteidz. Tagad jau ir iespējams, ka drīz dzirdēsim -10% vai pat vairāk. Ja tiešām realizēsies -7% scenārijs, tad valdībai vajadzēs jau ļoti drīz reaģēt ar izmaiņām savā plānā, vai nu paaugstinot nodokļus, vai nu samazinot izdevumus vēl vairāk. Ļoti iespējams, ka SVF un EK naudas tad vairs nepietiks uzņēmējdarbības stimulēšanai, jo budžeta caurumi prasīs visu summu.

Vai tāda spirāle ir neizbēgama? Ārzemju ekonomisti diezgan aktīvi diskutē par Latvijas situāciju, kuru uzskata par eksperimentu. Līdz šīm nav vēl bijusi pieredze par to, kā izvest valsti no līdzīgās recesijas nedevalvējot valūtu. Mūsu risinājums ir algu un izmaksu samazināšana, kas galu galā nozīmē deflāciju. Bet tā ir kontrolējama un lēna deflācija, salīdzinot ar ātru un stihisko devalvāciju.

Galvenais arguments pret devalvāciju bija tas, ka lielākā kredītu daļa tika izsniegta eiro un ar lata devalvāciju ģimenes un biznesi nespēs tikt galā ar savām kredītsaistībām. Protams, samazinot algas un palielinoties bezdarbnieku skaitam, arī bez devalvācijas notiks tas pats un kredītudefolti pieaugs tik pat ātri. Bet algas tiks samazinātas ne tikai 18% mājsaimniecībām, kas paņēma kredītus, bet daudz lielākai iedzīvotāju daļai. Ar mazāku algu cilvēki tērēs mazāk un valsts ieņēmumi samazināsies (PVN, IIN) bet izmaksas palielināsies (bezdarbnieku pabalstiem un banku glābšanai). Rezultāta bankas izsniegs mazāk kredītus, mājsaimniecības tērēs mazāk, firmas ieguldīs mazāk (jo pieprasījums samazināsies) un valdība būs atkal spiesta samazināt izdevumus un algas, kas turpinās virzīšanos lejup pa spirāli. Diemžēl tāda situācija var palikt par sistemātisku un ļoti grūti apstādināmu.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Ekonomikas ministrija (EM) rosina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēt iespēju sabiedrisko pakalpojumu tarifos iekļaut neatgūstamos parādus.

Valdībā iesniegtajos dokumentos iekļauts priekšlikums tarifos paredzēt «izmaksu posteni neatgūstamo parādu kompensēšanai», par ko SPRK savs viedoklis būtu jāpauž līdz šī gada 15. aprīlim.

Regulators gan nav kavējusies ar savas nostājas izteikšanu, vēl pirms valdības sēdes medijiem izplatot paziņojumu, kurā EM ierosinājumu dēvē par absurdu.

Šāds priekšlikums kārtējo reizi apliecinot EM nekompetenci, turklāt «tādējādi ministrija kārtējo reizi iejaucas SPRK darbā, mēģinot to ietekmēt un pēc savas izpratnes uzspiest risinājumu SPRK kompetences jautājumos», regulatora viedokli pauž komisijas sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane.

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj uzticību valsts pārvaldei un spējai efektīvi pārvaldīt valsti.

Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” pētījuma rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga līdz 26,6% no Latvijas IKP, radot 2,7 miljardu eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā. Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente tiek minētas aplokšņu algas, bet augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas būvniecībā. Dati par aizvadītā gada ēnu ekonomikas apjomiem gaidāmi drīzumā, bet, domājams, nekādas dramatiskas novirzes vienā vai otrā virzienā nesagaidīsim.

Tomēr ēnu ekonomikas pētījumu kontekstā Latvijā nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts kontrabandai un akcizēto preču nelegālajai tirdzniecībai, starp kurām, savukārt, vadošo lomu ieņem tabakas izstrādājumi – galvenokārt cigaretes, lai gan, pēdējos gados tirgū ienākot cigarešu alternatīvām, – arī alternatīvie tabakas un nikotīna produkti.

Tiklīdz šķita, ka Latvijas valūta ir pārdzīvojusi baumu un neuzticības vilni, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) atkal ir aktualizējis šaubas, vilcinādamies ar aizdevuma piešķiršanu.

SVF ir tiesības pieprasīt ticamu vidēja termiņa budžeta reformu stratēģiju, tomēr būtu nepareizi riskēt ar visa reģiona valūtu stabilitāti, jo Eiropa, atbalstīdama Latvijas budžeta reformas ir vienlaikus savā veidā likusi saprast, ka izdara likmi uz visa reģiona stabilitāti, raksta Reuters komentētājs Pauls Teilors (Paul Taylor).

Jāatgādina, ka viens no SVF pirmajiem ieteikumiem pērn novembrī, kad Latvija vērsās pēc palīdzības, bija valūtas devalvācija, kas ir daļa no standarta glābšanas plāna situācijās, kāda nonākusi Latvija. Taču kā Latvija tā Brisele strikti noraida devalvācijas iespēju, norādot, ka valūtas kursa saglabāšana ir noteicošais faktors reģiona stabilitātē un tirgus uzticībā, turklāt Latvijas eksporta neesamības gadījumā, tas neko daudz nepalīdzētu.

Tiesvedība. Vācu investorus tur aizdomās par vērienīgu krāpšanas shēmu.

Rapša pārstrādes a/s Baltic Holding Company (BHC) mazākuma akcionāri vērsušies tiesībsargājošajās struktūrās ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu saistībā ar a/s BHC maksātnespēju. Uzņēmumam bija apdrošināti biznesa riski un darbības pārtraukšanas gadījumā akcionāri, iespējams, saņemtu daudzus miljonus eiro apdrošināšanas naudu, pieļauj a/s BHC mazākuma akcionārs Imants Cibulis.

Transports&Loģistika 12

Rīgas osta gaida Eiropas miljonus

Rudenī vai gada beigās būs zināms, vai Eiropas Komisija piešķirs finansējumu Rīgas ostas infrastruktūras pārvietošanai uz Krievu salu. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 130 milj. Ls apmērā

Vidējā dzīves ilguma palielināšanās, veco cilvēku skaita būtisks proporcionāls pieaugums pret darbspējīgo cilvēku skaitu, dzimstības samazināšanās un sabiedrības novecošanās kopumā1 ir kļuvusi par pastāvīgu, sistemātisku tendenci kā Latvijā, tā globālā mērogā. Pasaulē to dēvē par «ilgmūžības risku» (Longevity Risk).

Saskaņā ar ANO informāciju, vidējais mūža ilgums pasaulē pēdējo 40 gadu laikā ir palielinājies no 59 uz 70 gadiem, turklāt sabiedrības dzīves ilgums palielināsies arī turpmāk.

Piemēram, 2000-2005.gadā dzimušajiem eiropiešiem dzīves ilgums tiek prognozēts 73,8 gadi, savukārt nākamo 30-40 gadu laikā (2045-2050.g.) dzimušo dzīves ilgums būs vēl garāks – 81,5 gadi.

Tas, protams, vērtējams pozitīvi, jo liecina par cilvēku dzīves kvalitātes, tajā skaitā, veselības uzlabošanos. Taču vienlaicīgi tas liek secināt, ka arvien lielāki resursi jāparedz pensijām, jārēķinās ar pensijas vecuma paaugstināšanu, un, ka uz darbspējīgo iedzīvotāju pleciem gulsies arvien lielāks slogs. Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm², līdz 2060.gadam pensionāru skaits ES palielināsies divas reizes, salīdzinot ar darbspējīgajām personām, kuras finansē pensijas. Ja šobrīd uz katru personu, kas vecāka par 65 gadiem, ir četri strādājošie, tad līdz 2060.gadam šī attiecība var samazināties līdz diviem vai pat vienam strādājošajam.