Nākamā gada otro pusi satiksmes drošības pārraugi autovadītājiem sola īpaši bargu — uz ceļiem parādīsies 100 fotoradaru, bet tos, kuri brauks dzērumā, iespējams, sodīs pat ar 5 000 latu lieliem sodiem. Tajā pašā laikā Iekšlietu ministrija (IeM), plānojot savu nākamā gada budžetu, cer aizlāpīt caurumus ar lielākiem ieņēmumiem no ceļu policistu sodiem, raksta Diena.

Satiksmes drošības uzraugi gan kategoriski noraida, ka minētie pasākumi saistīti ar IeM budžeta caurumu lāpīšanu.

Ideju par 10 reizes bargāku sodu dzērājšoferiem pirms nedēļas Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē izteica satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Pašlaik bargākais sods par sēšanos pie stūres alkohola reibumā nepārsniedz 500 latu. "Apmēram 5% smago ceļu satiksmes negadījumu notiek dzērājšoferu dēļ. Domāju, ka sodus vajag vēl agresīvākus. Pietiek auklēties! Esam jau vairāk nekā desmit gadu mēģinājuši viņus audzināt. Vairs nevar pieļaut, ka apkārt braukā potenciālie slepkavas," sacījis ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Vietējos ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem un tie jau ilgstoši nav pietiekami, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Šobrīd valdība strādā pie nākamā gada valsts budžeta. Publiski izskanējusi informācija, ka finansējumu autoceļiem plāno samazināt par 47 miljoniem eiro, par ko nozarē ir liels satraukums, jo jau tā nepietiekamie resursi neļauj uzturēt ceļus kārtībā.

Pašvaldības, pagastu pārvaldes cenšas, cik spēj tikt galā ar savā pārziņā esošajiem ceļiem, bet aiz pašvaldības ceļa turpinās valsts ceļi un tie nereti ir pat daudz sliktākā stāvoklī. Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis atzīst, ka arī viņu pagastā uz vietējiem valsts nozīmes ceļiem noteikti prasītos remontdarbi. «Tie visi ir grants ceļi, bet ne uz viena grants nav, būtībā varētu teikt, ka tie ir ceļi bez seguma. Paies vēl kādi gadi un tie tiešām tādi arī būs. Grants tur nav bērta virsū, kopš tie ir uzbūvēti.» J.Graumanis atzīst, ka uzturētājs, protams, pūlas, greiderē, bet neesot jau ko greiderēt.

Atsevišķi autovadītāji maija vidū ir nolēmuši veikt miermīlīgu protestakciju uz Ventspils šosejas, lai tādējādi vērstu sabiedrības un atbildīgo institūciju uzmanību faktam, ka braucot pa noteiktu tās posmu, automašīnu sabojāt ir pat ļoti elementāri. Nebūtu jābrīnās, ja tuvāko nedēļu, mēnešu laikā šāda veida protestakcijas norisināsies uz ceļiem burtiski visā Latvijas teritorijā. Aizvadītās ziemas laikā vien sabrukuši 700 km Latvijas ceļu. Runa ir par ceļiem, to posmiem, kur bedrītes lāpīt vairs nav nekādas jēgas. Atsevišķas pašvaldības šajā jomā uzskaitīt pat nav vērts, jo ceļa posmus, uz kuriem skatoties, rodas iesaids, ka pa ziemu tiem pāri būtu dzīti tanki, var bez pūlēm atrast visur.

Protams, ceļu uzturēšana kārtībā, remontēšana, rekonstrukcija maksā daaudzus tūkstošus un pat miljonus latu. Droši vien būs kāda it kā atbildīga amatpersona, kas steigs klāstīt, ka principā ir krīze, naudas nav, jāsavelk jostas utt. Tam visam nevar nepiekrist, tomēr tieši saistībā ar ceļiem situācija ir nedaudz citādāka nekā ar dažādām citām sfērām. Būtu tikai loģiski, ja ceļu nodokļa nauda tiktu novirzīta ceļiem.

Otrkārt, kārtējo reizi jāatgādina vēsture saistībā ar degvielas akcīzes nodokli Latvijā. Kad to ieviesa mūsu valstī, tika paziņots, ka, fakts nenoliedzami ir nepatīkams - degviela šā nodokļa dēļ kļūs dārgāka, tomēr tādējādi iegūtie līdzekļi tiks novirzīti ceļiem. To paziņojot, tika arī izveidots speciālais budžets akcīzes nodokļa administrēšanai, un ceļu remonti tomēr sākās. Kopumā šis speciālais budžets neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas laikā ir divas reizes radīts un tikpat arī likvidēts - lielā mērā atkarībā no tā, kurš politiķis ir ticis premjera krēslā. Šobrīd tieši degvielas akcīzes nodoklis pat tiek izmantots valsts budžeta konsolidācijas vajadzībām (šā gada vidū palielinot astronomiskās benzīna cenas vēl par aptuveni diviem santīmiem), lai varētu atskaitīties starptautiskajiem aizdevējiem, neaizraujoties ar strukturālo reformu īstenošanu, bet ceļi tikmēr pārliecinoši turpina brukt. Loģiski rodas jautājums - kāda gan jēga no tā, ka no auto īpašniekiem tiek iekasēts gan ceļu, gan arī akcīzes nodoklis, ja atgriezeniskās saistes principā nav?! Vienīgais mierinājums valsts aparātam šajā sakarā - no minētajiem nodokļiem, līdzīgi kā no PVN, izvairīties nav iespējams.

Fotoradaru piegādātājs V-Traffic (iepriekš Vitronic Baltica un partneri) ir piekritis slēgt pagaidu vienošanos ar Valsts policiju (VP), lai maksimāli nodrošinātu uz Latvijas ceļiem izvietoto fotoradaru darbības nepārtrauktību pēc tam, kad pamata līguma darbība būs beigusies.

Par to aģentūru LETA informēja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece Daiga Holma. Viņa atzina, ka pārrunas ar V-Traffic turpinās, taču «labā ziņa ir tā, ka partneris ir piekritis sadarbībai», līdz ar to neatbildēts palicis vienīgi jautājums, kad šī pagaidu vienošanās tiks noslēgta – piektdien, 28.septembrī, vai nākamās nedēļas sākumā.

Tādējādi joprojām nav skaidrs, vai fotoradari uz Latvijas ceļiem darbosies šīs nedēļas nogalē, taču ir skaidrs, ka gadījumā, ja to darbībā būs pārrāvums, tad tas nebūs ilgāks par dažām dienām. Tādā gadījumā šajās dažās dienās ātruma kontroli un satiksmes drošību uz Latvijas ceļiem pilnā apmērā nodrošinās VP.

Sākot ar šo nedēļu, vienotajā valsts un pašvaldību e-pakalpojumu portālā www.latvija.lvuzņēmējiem elektroniski ir pieejams jauns pakalpojums – izziņas pieprasīšana par juridiskai personai piemērotajiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem un administratīvajiem sodiem.

Lai pieprasītu izziņu par juridiskai personai piemērotajiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem un administratīvajiem sodiem, nav nepieciešams personīgi ierasties Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, – tagad to var izdarīt elektroniski portālā www.latvija.lv. Lai elektroniski pieprasītu izziņu, nav nepieciešams drošs e-paraksts, Db.lv informēja Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta komunikācijas nodaļas vadītāja Elita Cepurīte.

Izziņa par juridiskai personai piemērotajiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem un administratīvajiem sodiem uzņēmumiem ir nepieciešama gadījumos, kad uzņēmums piedalās iepirkuma konkursos, kā arī vairākās citās situācijās.

Latvijai ir savi nebeidzamie problēmstāsti, kuriem laika gaitā pat ir atrasti risinājumi, bet kurus pie varas esošie prāti spītīgi negrib īstenot. Droši vien spilgtākais piemērs šajā jomā ir ceļu stāvoklis, kuru, taisnību sakot, nekad nav varēts nosaukt par kaut cik sakarīgu. Turklāt pārsvarā gadījumu kaut ko uzlabot šajā jomā tiek mēģināts kampaņveidīgi, bez jebkādām ilgtermiņa perspektīvām.

Izskatās, ka arī pārskatāmā nākotnē nekas šajā jomā nemainīsies - vismaz uz labo pusi noteikti ne. Sagaidot nākamo ES plānošanas periodu, ir paredzēts, ka ceļu attīstībai Latvija no Eiropas fondu līdzekļiem saņems itin pieklājīgu summu - 970 miljonus eiro, ko ir paredzēts novirzīt ceļu sakārtošanai deviņās tā dēvētajās lielajās pilsētās, kā arī 21 novadā. Vienkāršāk sakot, naudu plānots dot lielajiem ceļiem, atstājot novārtā mazos lauku ceļus. It kā jau izklausās loģiski, ka vispirms tiek domāts par lielajiem ceļiem, kas nereti pilda arī tranzītceļu funkcijas, otrajā plānā atstājot mazos lauku ceļus. Tomēr problēma slēpjas faktā, ka tieši pa mazajiem lauku ceļiem sava produkcija pie pārstrādātājiem ir jāaizved lauksaimniekiem. Daudzās vietās vasaras periodos ar dievpalīgu to vēl izdodas izdarīt, lai gan ceļu stāvoklis ir tāds, ka nu jau lūst ne tikai automašīnas, bet arī traktori, toties rudeņos un pavasaros attiecīgajos reģionos dzīvojošie zemnieki jūtas nošķirti no ārpasaules. To, ka situācija ar mazajiem ceļiem var izveidoties vēl draņķīgāka, nekā ir jau šobrīd, acīmredzot ir apjautušas arī atbildīgās Latvijas valsts amatpersonas, un nonākušas pie teju ģeniālas ieceres - mazajiem ceļiem jānovirza daļu no tās naudas, ko ES nākamajā plānošanas periodā plāno piešķirt lauku attīstībai.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(82).jpg

Lai gan ceļu satiksmes negadījumu skaits Latvijā pēdējo gadu laikā ir būtiski samazinājies, joprojām statistika par dažādām likstām uz ceļiem ik dienu ir visai iespaidīga. Diemžēl regulāri nākas lasīt arī ziņas par smagām auto sadursmēm ar traģiskām sekām, proti, ne tikai sabojātiem vai iznīcinātiem spēkratiem, bet arī bojāgājušajiem cilvēkiem.

Turklāt statistikas datu tabulās parasti ir norādīts bojāgājušo skaits, taču mēs tā arī nekad droši vien neuzzināsim, cik lielus zaudējums visas šādi dzēstās dīvības ir radījušas Latvijas tautsaimniecībai, piemēram, pēdējo desmit gadu laikā. Protams, nevar nenovērtēt gan policijas darba uzlabošanu, gan dažādas sociālās kampaņas, tomēr acīm redzami ir tas, ka ar līdzšinējām aktivitātēm vien ir par maz. Tāpēc pozitīva ir iecere ir noteikt, ka autovadītājiem, kuri par agresīvu braukšanu būs pamanījušies nopelnīt astoņus soda punktus, tiks rekomendēts apmeklēt psihologa grupu nodarbības.

Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

To, ka fotoradaru ieviešanas projekts Latvijā nav izdevies, valdība atzinusi, par vairākiem miljoniem latu samazinot plānotos budžeta ieņēmumus un izdevumus.

Valsts pamatbudžetā plānotie ieņēmumi no naudas sodiem, kas uzlikti par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem, 2013. gadā samazināti no 4,33 miljoniem latu līdz 898,2 tūkstošiem latu jeb par 79,3%. Ieņēmumu kritums paredzēts arī turpmākajos gados – 2014. gadā par 2,77 miljoniem latu (līdz 319,6 tūkstošiem latu), 2015. gadā – par 2,41 miljonu latu (līdz 97,4 tūkstošiem latu).

Proporcionāli samazināti arī izdevumi – Iekšlietu ministrija (IEM) tagad prognozē, ka fotoradaru darbības nodrošināšana valstij nākamgad izmaksās 620,3 tūkstošus latu, kas ir par 80,3% mazāk salīdzinājumā ar iepriekš plānotajiem 3,15 miljoniem latu. 2014. gadā plānotie izdevumi samazināti par 2,01 miljonu latu (līdz 172,1 tūkstotim latu), bet 2015. gadā – par 1,82 miljoniem latu (līdz 52,4 tūkstošiem latu).

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Vaicāti par to, cik lielā mērā Jūsu ģimenē lēmumu pirkt kādu produktu vai zīmolu nosaka Jūsu bērnu viedoklis, vidēji 37% vecāku atzīst, ka tas ietekmē ilgtermiņa preču pirkšanu (mobilais telefons, dators un elektroniskās mājsaimniecības preces). Savukārt 21% vecāku norāda, ka viņu bērnu viedoklis ietekmē arī banku un apdrošināšanas kompānijas izvēli.

Šādus rezultātus uzrādījis pētījumu kompānijas GfK Baltic februārī veiktais pētījums par bērnu viedokļa ietekmi uz vecāku patēriņa tendencēm.

Aptaujas dati liecina, ka, iegādājoties elektronikas un mājsaimniecības preces, vecāki galvenokārt ietekmējas no savu bērnu pusaudžu viedokļa (vecumā no 14 līdz 18 gadiem). Piemēram, datora iegādē bērnu viedoklis ietekmē vidēji 58%, mobilā telefona 57%, ceļojuma maršruta izvēlē 53%, bet koplietošanas mēbeļu iegādē 42% pusaudžu vecāku. Interesanti, ka 51% vecāku atzina, ka viņu bērni pusaudži ietekmē arī pašu vecāku apģērba izvēli.

Iepirkšanās vietas un ikdienas preču izvēlē vecāku lēmumus vairāk ietekmē jaunāki bērni. Vidēji 54% vecāku, kuriem bērni ir vecumā no 3 līdz 13 gadiem atzina, ka bērna viedoklis „ietekmē” vai „drīzāk ietekmē” iepirkšanās vietas izvēli un 57% vecāku arī ēstuves - vietas, kurā paēst ārpus mājas - izvēli. 51% šī paša vecuma bērnu vecāki atzina, ka bērnu viedoklis ietekmē ikdienas pārtikas iegādi.

Fotoradari nav vienīgais glābiņš, kā uzlabot ceļu drošību, un ir jāveic vairāki citi pasākumi, lai situāciju uzlabotu, šodien diskusijā «Satiksmes drošība un kultūra Latvijā» atzina Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Viņš norādīja, ka decembrī uz ceļiem ir jau septiņi bojāgājušie, no kuriem seši ir kājāmgājēji. Negadījumi parasti notiekot, pārvietojoties pa ceļiem, kuri nav aprīkoti ar ietvēm. Tas liekot aktualizēt jautājumu par atstarotāju lietošanu, un policija esot gatava gan aktīvāk dalīt atstarotājus, gan gājējus sodīt par to nelietošanu. Ar runāšanu laikam tomēr esot par maz. Tāpat plānots noteikt papildu prasību, lai tumšā laikā kājāmgājējam vēl bez atstarotāja būtu mugurā apģērbs ar atstarojošiem elementiem, jo atstarotāju, piemēram, pie somas, autovadītājs var arī nepamanīt. Īpaši svarīgi tas esot ārpus apdzīvotām vietām.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Ēdināšanas uzņēmums SIA Lage Ko, kam iepriekš piederēja restorāni Gan Bei, 2017.gadā būtiski reorganizējis savu darbību, nododot saistītajiem uzņēmumiem 17 no 20 uzņēmuma restorāniem, veikaliem un kafejnīcām, kā rezultātā SIA Lage Ko ēdināšanas pakalpojumus sniedz tikai trīs iestādēs tirdzniecības centrā Origo, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Pārskata gadā sabiedrība optimizēja savu darbību, likvidējot 17 no savām 20 struktūrvienībām, nododot tos saistītajām sabiedrībām, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Tādējādi SIA Lage Ko struktūrvienību sarakstā vairs nav atrodami Gan Bei restorāni, restorāns Thali, un veikali Lage Gastronomija. Gada pārskatā gan nav norādīts, tieši kuriem saistītajiem uzņēmumiem restorāni, veikali un kafejnīcas nodoti.

Līdz ar darbības optimizēšanu 2017.gadā uzņēmums samazinājis darbinieku štatu vairāk nekā par pusi no 2016.gadā nodarbināto cilvēku skaita, sacīts SIA Lage Ko gada pārskatā. 2017.gadā uzņēmums nodarbināja vidēji 253 darbiniekus un divus valdes locekļus, kamēr 2016,gadā uzņēmums nodarbināja 555 darbiniekus un trīs valdes locekļus.

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Sodam par izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir jābūt lielākam nekā ieguvumam no tās. Sodiem ir jābūt tādiem, kas risku neattaisno, ja nepieciešams, tas var būt arī cietumsods. Ēnu ekonomika un korupcija ir kā vēzis, kas saēd sabiedrību, tā rezultātā trūkst naudas izglītībai, veselībai, ceļiem, tam, kas nepieciešams normālai sabiedrības funkcionēšanai, intervijā laikrakstam Diena norāda Swedbank galvenais ekonomists Norvēģijā Haralds Magnuss Andreasens.

Fragments no intervijas

Latvijā daudz tiek runāts par nepieciešamību piesaistīt ārvalstu investīcijas. Kā Latvija var būt interesanta investoriem, kādi ir galvenie priekšnoteikumi, lai ārvalstu uzņēmēji vēlētos investēt Latvijā?

Tūlīt pēc Padomju Savienības sabrukuma, kad Baltijas valstis atguva savu neatkarību, ļoti daudzi ārvalstu uzņēmēji šeit saskatīja biznesa iespējas un vēlējās investēt. Tagad visās trīs Baltijas valstīs ir redzami vieni un tie paši investori, piemēram, banku sektorā un mazumtirdzniecībā, kas šajā reģionā ienāca pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, – Statoil, Rimi, Swedbank un citi. Tad sekoja finanšu krīze un nekustamā īpašuma burbuļa plīšana, kas neveicināja jaunu investīciju pieplūdumu. Tagad no krīzes jūs esat atguvušies un ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, kas atkal var piesaistīt ārvalstu investorus. Galvenais izaicinājums visām trim Baltijas valstīm manā skatījumā ir apturēt emigrāciju – darbaspēka aizplūšanu. Jāpiebilst, ka daudzi strādnieki no Baltijas strādā arī Norvēģijā, īpaši būvniecībā, un veic ļoti labus darbus. Taču jūsu ekonomikai ir svarīgi, lai būtu pieejami jauni, strādīgi darbinieki. Ļoti svarīgi ir izveidot labu izglītības sistēmu, lai ārzemju uzņēmumi zinātu, ka šeit ir pieejams izglītots un gudrs darbaspēks. Jums Rīgā un Pierīgā vēl ir gana daudz vietu, kur var būvēt gan birojus, gan rūpnīcas, kur investori var izvērsties. Taču jābūt darbaspēkam. Baltijas valstīs arī algu līmenis ir daudz pievilcīgāks nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs. Protams, konkurēt ar zemām algām nav pašmērķis, taču ārzemju kompānijām, kuras domā par eksportu, tas ir nozīmīgs faktors. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu investori vairāk orientējās uz vietējo tirgu, bet tagad pārsvarā uz eksportu, kur izmaksas ir svarīga konkurētspējas sastāvdaļa. Taču jāteic, ka pēckrīzes periodā investīciju apjomi ir sarukuši visā eirozonā, ne tikai Baltijā, bet es paredzu, ka jau drīzumā gaidāms to pieaugums.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Ar ceļiem mūsu valstī ir tāpat kā ar padomju laika dzīvojamo fondu – turpmāka pastāvēšana ar treknu jautājuma zīmi

Tie ir vēl sliktākā stāvoklī nekā toreiz – tā Latvijas valsts ceļu stāvokli novērtējis satiksmes ministrs Uldis Augulis, salīdzinot situāciju patlaban ar to, kāda aina šoseju saimniecībā pavērās laikā, kad viņš šīs ministrijas vadītāja krēslā sēdēja iepriekšējo reizi. Jāatzīst, ministra novērošanas spējas ir samērā labas.

Lai gan būvdarbu apjoms uz ceļiem gadu no gada ir audzis un šogad ir cerības to pagarināt vēl par veseliem 24 kilometriem – līdz 1211 km kopgarumam, paveikto var salīdzināt vien ar atsevišķām renovētām daudzdzīvokļu mājām. Kaut kas nebūt jau tiek darīts, bet ne atsevišķie kārtībā savestie šoseju posmi, ne reta atjaunota māja nerisina situāciju kopumā ne vienā, ne otrā gadījumā. Neviens nevar atbildēt uz jautājumu, kāda būs dzīve vecajās paneļu mājās pēc 20 vai 40 gadiem, tāpat vidējais Latvijas autoceļš bez pienācīgas aprūpes vienkārši turpinās ies postā. Neveikto remontdarbu deficīts valsts autoceļu tīklā sapampis jau līdz 4,5 miljardiem eiro, bet autobraucēji, kratoties pa savulaik asfaltētajiem ceļiem, no saviem makiem ik gadu izkrata aptuveni 800 miljonus eiro.

Pirms dažām dienām vairāki autori – Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, vadošie pētnieki Irina Arhipova un Aldis Ērglis, kā arī Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde – prezentēja interesantu pētījumu Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss, ar kura palīdzību iespējams iegūt daudz informācijas par ekonomisko aktivitāti Latvijas reģionos.

Faktiski ir izstrādāts vēl viens rīks, ar kura palīdzību, ieguldot papildu līdzekļus datu analīzē, iespējams iegūt informāciju, uz kuriem ceļiem un kad ir lielākā satiksmes intensitāte. Līdz ar to – kuri ceļi ir nozīmīgākie tautsaimniecībai un iedzīvotājiem un būtu jāremontē pirmie.

Šāds neatkarīgs pētījums, protams, ir ļoti pozitīvi vērtējams veikums, jo paver jaunas iespējas uzlabot arī ceļu tīkla remontu plānošanu. Turklāt tas perfekti papildina Satiksmes ministrijas rokās jau esošo rīku klāstu, piemēram, VAS Latvijas Valsts ceļi un Jāņa sētas pagājušā gada rudenī prezentēto valsts autoceļu inventarizāciju, kas arī piedāvāja kritērijus, lai noteiktu prioritātes ceļu remontēšanai.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Par citās valstīs izdarītajiem noteikumu pārkāpumiem vadītāji nereti paliek nesodīti. Lai situāciju mainītu, Eiropas Savienība gatavojas ieviest datu apmaiņas sistēmu, kas vietējos un ārzemju pārkāpējus palīdzēs sodīt vienādi.

Jaunā kārtība attieksies uz četriem nāvējošākajiem nodarījumiem: ātruma pārsniegšanu, vadīšanu alkohola reibumā, braukšanu bez drošības jostas un pie sarkanās gaismas.

Parlaments grozīto likumprojektu atbalstīja ar 594 balsīm par, 35 pret, un 40 atturoties. Noris sarunas, lai direktīvu varētu pieņemt galīgi.

Elektroniskā datu apmaiņa atļaus šādu procedūru: kolīdz pārkāpums būs konstatēts, atbildīgā iestāde reģistrācijas valstij nosūtīs ziņas par transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, pārkāpuma izdarīšanas vietu un laiku. Pēc datu pārbaudes no valsts, kur izdarīts pārkāpums, braucējs saņems paziņojumu, kurā būs iekļauts pārkāpuma apraksts, soda apjoms un informācija par iespēju to apstrīdēt. Lai izvairītos no tā, ka sods paliek nemaksāts, tiesībsargājošām iestādēm sodu izpilde būs jānodrošina tāpat, kā to dara ar līdzīgiem attiecīgajā valstī piespriestiem sodiem.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina valdību izvērtēt esošo situāciju un steidzami pieņemt būtiskus lēmumus, lai sakārtotu sliktā stāvoklī esošos autoceļus, lai īstenotu Nacionālās attīstības plānā deklarēto ekonomikas izrāvienu un nodrošināt līdzsvarotu reģionālo attīstību, informē LDDK.

Joprojām valstī ir pagastu centri, no kuriem līdz lielajām pilsētām var aizbraukt tikai pa grants ceļiem. Neveikto darbu apjoms tikai uz valsts ceļiem ir sasniedzis aptuveni 4,5 miljardus eiro.

LDDK norāda, ka valsts tautsaimniecība slikto autoceļu dēļ ik gadu zaudē ievērojamus līdzekļus. Zaudējumu samazināšana, kurus rada slikti un ļoti slikti ceļi, būtu nozīmīgs atbalsts uzņēmējiem un uzņēmējdarbības attīstībai gan valstī kopumā, gan jo īpaši reģionos, kā arī palielinātu ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetos.

Uzturot apmierinošā kārtībā tikai valsts nozīmes lielos ceļus, bet reģionālo un vietējo ceļu stāvokli neuzlabojot, tiek kavēta uzņēmējdarbība novados un mazajās pilsētās.

Ceļu tīklu daudzgadu plāni problemātisko budžetu laikmetā ir retums, bet bez tiem cieš plašāka ekonomika

Tā kā biznesa attieksme pret savām vērtībām nav izteikta ne sabiedrībai, ne politiķiem, nākas pārlikt uzsvarus uz ceļu infrastruktūras sociālo nozīmību, saka Pasaules ceļu asociācijas (PCA) ģenerālsekretārs Žans Fransuā Kortē.

Kāds ir ieteicamais finanšu instruments šai valstu budžetiem spiedīgajā situācijā? Vai tā ir publiskā un privātā partnerība (PPP)?

(Vilcinās.)

Un – vai ir kāda noslodze, pie kuras PPP darbojas efektīvāk? Teiksim, Latvijā tās noslodzes ir atšķirīgas no Polijas vai Vācijas – vai šeit PPP ir labākais modelis?

Vislabāk jau tas darbojas tur, kur ir liela satiksme, jo tur ceļu būve atmaksājas efektīvāk. Dažādos veidos atmaksājas, bet pārsvarā es ar to domāju transporta nodevas.

Tiklīdz aizvērās tramvaja durvis un Aleksandrs bija nopīkstinājis e-talonu, žaketes kabatā «atdzīvojās» telefons. Pacietīgi klusējis visu pēcpusdienu, tagad, divdesmit minūtes pirms izrādes sākuma, tas zumēja neganti un aizgūtnēm – viena īsziņa pēc otras vēstīja, ka Aleksandram pēc iespējas ātrāk jāpieslēdzas klienta sistēmai, kas bija nolēmusi «uzkārties» tieši šovakar, Aleksandra dežūras laikā. «Zane, piedod, darbs sauc, nebūšu,» viņš mirkli skatās uz nejēdzīgo īsziņu, nospiež «send» un metas ārā no tramvaja.

Šādas un simtiem līdzīgu situāciju sagaida tos darbiniekus, kuri ar savu darba devēju ir vienojušies par t.s. «dežūrām» ārpus oficiālā darba laika. No vienas puses, ir loģiski, ka daudzos gadījumos darbinieka atbildība par tā veidotu ražojumu vai sniegtu pakalpojumu nebeidzas pie konrētā uzņēmuma durvīm. Atšķirībā no friziera, piemēram, IT speciālists savā veidā visu laiku ir «nomodā» par viņa veidoto produktu, jo tajā ik pa brīdim ir jāveic uzlabojumi, jānovērš kļūmes. Šāda IT uzņēmuma vadītājs ir uzņēmies saistības pret klientu, ka sistēma strādās nevainojami, un tāpēc ir saprotama viņa vēlme nodrošināties pret riskiem – ja sistēma «uzkārsies», klientam jebkurā diennakts laikā būs pieejams kvalificēts darbinieks, kurš kļūmi novērsīs.

Lai uzlabotu pēdējā laikā pasliktinājušos satiksmes drošību, Valsts policija turpinās reidus, informatīvas kampaņas un citus pasākumus. Tāpat tiek apsvērta iespēja palielināt netrafarētu policijas automašīnu skaitu.

Pēdējo mēnešu statistika ir drūma - līdz šodienai tumšajos rudens mēnešos - oktobrī un novembrī - uz ceļiem bojā gājuši 37 cilvēki. Tas ir par 12 vairāk nekā pērn tādā pašā laika periodā. No šiem 37 vairāk nekā puse bija gājēji. Kopumā šogad dzīvību uz ceļiem zaudējuši 157 cilvēki. Par atstarotāju nelietošanu šogad liecina 7057 protokoli. Tāpat desmit mēnešos pieaudzis kopējais sastādīto administratīvo protokolu skaits - par pārkāpumiem ceļu satiksmē sastādīti 25 763 protokoli, kas ir par 12% salīdzinot ar pagājušo gadu.

Tāpat šogad pēc privātā komersanta fotoradaru aizvākšanas valstī pieaudzis vidējais ātrums. Iepriekš tas bija 90 kilometri stundā, bet šobrīd pieaugums ir par trīs līdz četriem kilometriem stundā.