Lai arī valdība sakās darām visu, lai samazinātu kilometriem garās kravas automašīnu rindas Latvijas - Krievijas robežkontroles punktos, kravas autovadītāju centieni bloķēt maģistrāli liecina, ka stāvoklis pierobežā sasniedzis kritisko līmeni.
Pēc autovadītāju teiktā šādai rīcībai kā iemesls kalpoja apstāklis, ka dažas smagās automašīnas, ignorējot kopējo rindu, tika pieņemtas Terehovas robežpunktā, taču ir skaidrs, ka šis notikums ir tikai kārtējais piliens pārvadātāju pacietības katlā.
Ceļš bloķēts tika tikai dažas stundas, tomēr šāda rīcība nekādā mērā nav attaisnojama. Ir saprotama iekšlietu ministra I. Godmaņa reakcija - kārtība uz valsts ceļiem tiks uzturēta visiem iespējamiem līdzekļiem. Tomēr jājautā, vai uz NATO sammitu pamatīgi ekipētā valsts policija ir ilgtermiņa risinājums situācijai valsts austrumu pierobežā.
Skaidrs, ka risinājums Latvijas - Krievijas pierobežā nav rodams vienā dienā. Tomēr tas, ka tiek aizturēti krimināli elementi, "regulējot" automašīnu rindas pierobežā, ka regulāri pieķerti muitnieki, kas ļāvušies nelikumīgas peļņas kārdinājumam, ka Ludzas rajona amatpersonas izplata tik absurdus paziņojumus, kā izskatīt iespēju slēgt rajonu tranzīttransportam, valdībai ir vērtējams kā nepārprotams signāls, ka uz karstām pēdām beidzot ir jāsāk kaut ko dart. Tas, ka autovadītji, apzinot konsekvences, ir gatavi bloķēt ceļu, liecina, ka situācija ir nonākusi jaunā kvalitātē, kur laikam jau vainojama līdzšinējo valdību mazefektīvā politika attiecībā uz austrumu robežkontroles punktu sakārtošanu, jo pašreizējais stāvoklis neizveidojās vienā dienā.
Protams, apstākļu uzlabošana pierobežā lielā mērā sevī ietver attiecību kvalitāti ar lielo austrumu kaimiņu, kas, kā rāda līdzšinējā pieredze, ir visnotaļ neprognozējams un "smalks" jautājums. Tomēr premjera Aigara Kalvīša paziņojums, ka valdība dara visu, lai uzlabotu stāvokli, bet situācija kļūst aizvien dramatiskāka, varbūt liecina, ka valdībai tā īsti nav plāna uzlabošanai, kaut arī runāts par to ir daudz.
Mulsinoši ir tas, ka no pierobežas teju ik dienas tiek saņemta informācija par milzīgajām kravas transporta rindām, teju pusgadu tiek spriests par tranzītnodevas ieviešanu, ko premjers arī bija apsvēris ieviest no nākamā gada. Tomēr beigu beigās šis jautājums vispār tiek atcelts no dienaskārtības, jo nepieciešamas konsultācijas ar ES institūcijām, kas prasītu vēl četrus mēnešus. Ne vienreiz vien ir secināts, ka ceļu infrastruktūra pierobežā ir nesakārtota, taču jautājums ir par to, kāpēc neseko kaut kāda rīcība.