Jaunākais izdevums

Lai arī valdība sakās darām visu, lai samazinātu kilometriem garās kravas automašīnu rindas Latvijas - Krievijas robežkontroles punktos, kravas autovadītāju centieni bloķēt maģistrāli liecina, ka stāvoklis pierobežā sasniedzis kritisko līmeni.

Pēc autovadītāju teiktā šādai rīcībai kā iemesls kalpoja apstāklis, ka dažas smagās automašīnas, ignorējot kopējo rindu, tika pieņemtas Terehovas robežpunktā, taču ir skaidrs, ka šis notikums ir tikai kārtējais piliens pārvadātāju pacietības katlā.

Ceļš bloķēts tika tikai dažas stundas, tomēr šāda rīcība nekādā mērā nav attaisnojama. Ir saprotama iekšlietu ministra I. Godmaņa reakcija - kārtība uz valsts ceļiem tiks uzturēta visiem iespējamiem līdzekļiem. Tomēr jājautā, vai uz NATO sammitu pamatīgi ekipētā valsts policija ir ilgtermiņa risinājums situācijai valsts austrumu pierobežā.

Skaidrs, ka risinājums Latvijas - Krievijas pierobežā nav rodams vienā dienā. Tomēr tas, ka tiek aizturēti krimināli elementi, "regulējot" automašīnu rindas pierobežā, ka regulāri pieķerti muitnieki, kas ļāvušies nelikumīgas peļņas kārdinājumam, ka Ludzas rajona amatpersonas izplata tik absurdus paziņojumus, kā izskatīt iespēju slēgt rajonu tranzīttransportam, valdībai ir vērtējams kā nepārprotams signāls, ka uz karstām pēdām beidzot ir jāsāk kaut ko dart. Tas, ka autovadītji, apzinot konsekvences, ir gatavi bloķēt ceļu, liecina, ka situācija ir nonākusi jaunā kvalitātē, kur laikam jau vainojama līdzšinējo valdību mazefektīvā politika attiecībā uz austrumu robežkontroles punktu sakārtošanu, jo pašreizējais stāvoklis neizveidojās vienā dienā.

Protams, apstākļu uzlabošana pierobežā lielā mērā sevī ietver attiecību kvalitāti ar lielo austrumu kaimiņu, kas, kā rāda līdzšinējā pieredze, ir visnotaļ neprognozējams un "smalks" jautājums. Tomēr premjera Aigara Kalvīša paziņojums, ka valdība dara visu, lai uzlabotu stāvokli, bet situācija kļūst aizvien dramatiskāka, varbūt liecina, ka valdībai tā īsti nav plāna uzlabošanai, kaut arī runāts par to ir daudz.

Mulsinoši ir tas, ka no pierobežas teju ik dienas tiek saņemta informācija par milzīgajām kravas transporta rindām, teju pusgadu tiek spriests par tranzītnodevas ieviešanu, ko premjers arī bija apsvēris ieviest no nākamā gada. Tomēr beigu beigās šis jautājums vispār tiek atcelts no dienaskārtības, jo nepieciešamas konsultācijas ar ES institūcijām, kas prasītu vēl četrus mēnešus. Ne vienreiz vien ir secināts, ka ceļu infrastruktūra pierobežā ir nesakārtota, taču jautājums ir par to, kāpēc neseko kaut kāda rīcība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mammu, es gribu!

, 27.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vaicāti par to, cik lielā mērā Jūsu ģimenē lēmumu pirkt kādu produktu vai zīmolu nosaka Jūsu bērnu viedoklis, vidēji 37% vecāku atzīst, ka tas ietekmē ilgtermiņa preču pirkšanu (mobilais telefons, dators un elektroniskās mājsaimniecības preces). Savukārt 21% vecāku norāda, ka viņu bērnu viedoklis ietekmē arī banku un apdrošināšanas kompānijas izvēli.

Šādus rezultātus uzrādījis pētījumu kompānijas GfK Baltic februārī veiktais pētījums par bērnu viedokļa ietekmi uz vecāku patēriņa tendencēm.

Aptaujas dati liecina, ka, iegādājoties elektronikas un mājsaimniecības preces, vecāki galvenokārt ietekmējas no savu bērnu pusaudžu viedokļa (vecumā no 14 līdz 18 gadiem). Piemēram, datora iegādē bērnu viedoklis ietekmē vidēji 58%, mobilā telefona 57%, ceļojuma maršruta izvēlē 53%, bet koplietošanas mēbeļu iegādē 42% pusaudžu vecāku. Interesanti, ka 51% vecāku atzina, ka viņu bērni pusaudži ietekmē arī pašu vecāku apģērba izvēli.

Iepirkšanās vietas un ikdienas preču izvēlē vecāku lēmumus vairāk ietekmē jaunāki bērni. Vidēji 54% vecāku, kuriem bērni ir vecumā no 3 līdz 13 gadiem atzina, ka bērna viedoklis „ietekmē” vai „drīzāk ietekmē” iepirkšanās vietas izvēli un 57% vecāku arī ēstuves - vietas, kurā paēst ārpus mājas - izvēli. 51% šī paša vecuma bērnu vecāki atzina, ka bērnu viedoklis ietekmē ikdienas pārtikas iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Aivu Vīksnu, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidenti

Lelde Petrāne, 07.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Aiva Vīksna, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente, darbojas biedrībā Līdere, Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja:

Kāda ir šā brīža biznesa vide Latvijā?

Esmu gandarīta, ka Latvijā biznesa vide pamazām kļūst arvien sakārtotāka un uzņēmumiem draudzīgāka. Šodien ikvienam ir iespēja uzsākt savu biznesu – izveidot savu uzņēmumu, kas neprasa lielas sākotnējās investīcijas. Taču būtiski, lai šī sistēma darbotos ilgtermiņā. Ir vajadzīga sakārtota un prognozējama vide, lai jaunizveidotais uzņēmums varētu veiksmīgi darboties un attīstīties. Tāpat arī ir nepieciešama ilgtermiņa nodokļu politika, kas ļauj uzņēmumiem - gan lieliem, gan maziem un vidējiem, plānot savu darbību ilgtermiņā. Par to netiek pietiekoši domāts, bet tajā pašā laikā valsts skaļi stāsta, cik daudz ir paveikts biznesa attīstības veicināšanai Latvijā. Diemžēl, ar to nepietiek – ir nepieciešama pozitīva attieksme un labvēlīga vide, kur uzņēmēji var kvalitatīvi strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

"Nabadzīgajā" Luksemburgā PVN pārtikai – 3%, "turīgajā" Latvijā – 21%

Māris Ķirsons, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nespēj atrast 30 miljonu ietaupījumu izglītībā

Vēsma Lēvalde, Db, 19.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija nav izpildījusi valdības uzdevumu, kas lika līdz 18. maijam pieņemt lēmumu, kā tieši izglītības sistēmā tiks ietaupīti 30 miljoni latu, raksta Latvijas Avīze.

Kā jau ziņots, taupības apstākļos finansējums pedagogu algām samazināts par piektdaļu. Taču ministrija nu jau pusotru mēnesi nevar izlemt, kā tieši tiks taupīts – vai samazinās pedagogu skaitu vai arī viņu atalgojumu.

Kārtējo reizi Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības darbiniekiem atkal nekāda vienošanās nav panākta. Jūtams, ka ministrijas pārstāvji domā: pie tūļāšanās vainīga arodbiedrība, kas nespējot izlemt, kuram taupības scenārijam piekrist, kamēr arodbiedrības pārstāvji uzskata – ja ministrija skolotāju pārstāvjiem spētu iedot visus datus, kas nepieciešami finansiālo aprēķinu veikšanai, lēmums jau būtu pieņemts, raksta LA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ilgstoši, uzdodot valdības pārstāvjiem jautājumus par to, vai kādreiz ir paredzēts arī sildīt Latvijas ekonomiku, nevis tikai izņemt no tās naudu, dzirdam apgalvojumus, ka tas noteikti notikšot Eiropas struktūrfondu līdzekļu apguves veidā.

Proti, uzņēmējiem būs pieejami ES fondu līdzekļi, tos apgūstot, tiks radītas darba vietas, ekonomikā ieplūdīs nauda, un tautsaimniecība sāks atveseļoties. Pret šādu scenāriju varētu neiebilst, ja vien atbildīgās valsts insttūcijas veiktu nepieciešamo darbu, lai tas vispār būtu iespējams. Diemžēl realitātē notiek pavisam citāds process — Valsts kontrole (VK) konstatējusi, ka, savlaicīgi neapstiprinot plānošanas dokumentus un normatīvos aktus, fondu līdzekļu apguve aizkavējusies par 18 mēnešiem.

Turklāt jāņem vērā, ka šo faktu valsts kontrolieri ir konstatējuši veiktās revīzijas laikā, nevis, piemēram, vakar vai aizvakar, kas ļauj domāt, ka nu jau šis kavēšanās laiks ir par dažiem mēnešiem ilgāks. Līdz pērnā gada beigām finanšu apguves mērķis bijis izpildīts vien 55.5 % apmērā. Tātad — puse. Šāda muļļāšanās nebūtu loģiski saprotama pat laikā, kas šobrīd tēlaini tiek dēvēts par treknajiem gadiem, ņemot vērā, ka uzņēmējdarbībā katra diena ir no svara, un šeit runa ir ne tikai par noteiktu uzņēmumu vēlmēm un iespējām, bet arī visas valsts konkurētspēju kopumā. Sen zināma ir ābeces patiesība, ka, jo veiksmīgāki un turīgāki ir kādas valsts uzņēmēji, jo spēcīgāka ir pati valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs ceturtais Latvijas autovadītājs regulāri pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, jo ir ātras braukšanas cienītājs, secināts Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kampaņas Ātrums. Nāvīgi viltīgs. Esi gudrāks! ietvaros veiktajā autovadītāju aptauja.

Savukārt viena trešā daļa šoferu parasti cenšas ievērot ātruma ierobežojumus, bet atlikušie - ievēro atļauto un drošo ātrumu, jo baidās no soda, vai arī pārkāpumus izdara tikai situācijās, kad tas patiesi ir nepieciešams.

Aptaujā kā iemesli ātrai braukšanai visbiežāk tika minēta steiga, neuzmanība un citu satiksmes dalībnieku pārāk lēnā braukšana. Vēl pie iemesliem regulārai ātruma pārsniegšanai tiek nosaukts arī sacensību gars, kā arī stresa un dusmu izgāšana.

Arī vīriešu un sieviešu rīcība pie auto stūres ir samērā atšķirīga. Vīrieši autovadītāji brauc ātrāk un regulāri pārsniedz ātrumu. Katrs piektais stiprā dzimuma pārstāvis pārsniedz ātrumu vismaz par 20 km/h, kā arī viņus vairāk sadusmo citu satiksmes dalībnieku tūļāšanās. Nereti vīrieši ceļu jauc ar sacīkšu trasi vai dusmu un negatīvo emociju izlādes vietu, turklāt viņi vēlētos mīkstināt valstī noteiktos sodus par ātruma pārsniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot līdzšinējos ierobežojumus, kas pārspīlēti tiek dēvēti par “lokdaunu”, no politiķu puses tika viennozīmīgi apliecināts, ka pēc 15. novembra dzīve atkal būs, tā teikt, vecajās sliedēs.

Uz žurnālistu vaicāto, vai tiešām nebūs nekādu kritēriju, saskaņā ar kuriem kaut kādi ierobežojumi varētu saglabāties, amatpersonas atbildēja izvairīgi, sakot apmēram tā: dzīvosim, redzēsim. Nu redzam. Un ne tikai to, ka iepriekšējie ierobežojumi nav bijuši tik efektīvi, kā cerēts, bet arī to, ka arī turpmākajam laikam noteiktie tādi izskatās, jo atkal aplamību pilni un diemžēl atkal tieši motivē meklēt risinājumus, lai ierobežojumus apietu.

Kāpēc? Tam var būt vairāki pamatojumi. Pirmkārt, šī ierobežojumu apiešana tiešā veidā saistāma ar sabiedrības attieksmi pret lēmumu pieņēmējiem. Neteiksim, ka tas būtu kāds protesta veids, drīzāk vēlme šos aplamību pieņēmējus, tā teikt, neņemt pierē. Pamats tam – neuzticēšanās politiķiem, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, neticība ierobežojumu efektivitātei, jo normas daudzos gadījumos nav bijušas pamatotas un bieži vien ir pretrunā ar veselo saprātu. Kaut vai par piemēru ņemot to, ka lielie pārtikas veikali, kas bija visiem atvērti līdz 15. novembrim, nu pēkšņi kļuvuši nevakcinētajiem bīstami un tāpēc nepieejami. Ir taču katram skaidrs, ka vīrusa izplatības mazināšanai būtisks ir nevis telpas izmērs, bet gan cilvēku blīvums un ventilācijas kapacitāte. Blīvumu var regulēt, un tas tiek darīts kaut vai ar groziņu un marķējuma uz grīdas palīdzību. Savukārt ventilācijas sistēmas tirdzniecības centros ir labākas nekā lielākajā daļā, piemēram, ministriju, nemaz nerunājot par skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slavenā Ivara Godmaņa valdības makroekonomikas politikai nu ir radies jauns pavērsiens. No vienas puses, to var saukt par demokrātijas izpausmi, kā panākt sev vēlamu lēmumu pieņemšanu, no otras - par zināmu šantāžu.

Proti... Saprotot, ka valsts atvēlētais finansējums ir par mazu, Latvijas Radio uz laiku pārtrauca translāciju, savukārt lauksaimnieki līdz Rīgai aizgādāja ne tikai savu smago tehniku, bet arī zārku un nodīrātas govju galvas, un problēmas vismaz kaut kādā mērā sāka risināties.

Tagad sava veida ultimātu ir izvirzījuši arī auto pārvadātāji - ja bankas un valdība nenākšot viņiem pretī, būšot līdzīgas akcijas tām, kas bija lauksaimnieku gadījumā. Šajā kontekstā jāmin vairāki būtiski aspekti.

Pirmkārt, jāpiekrīt, ka valdības realizētajai makroekonomikas politikai ne vienmēr var piekrist - tajā ir ne viens vien būtisks klupšanas akmens. Otrkārt, pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijas uzņēmēji tiešām ir visai neapskaužamā situācijā. Taču, lai kāda būtu vai nebūtu valdība, tā nekad nespēs rast finansējumu visu Latvijā pārstāvēto nozaru atbalstam. Tas vienkārši nav iespējams! Pat situācija ar lauksaimniekiem ir duāla. No vienas puses, protams, tieši mūsu amatpersonu neprofesionalitātes dēļ Latvijas lauksaimnieki saņem mazākos maksājumus visā Eiropā. Bet, no otras puses, būsim jel godīgi - daļa izmisušo zemnieku, kas pagājušajā otrdienā bija saradušies protestēt pie Ministru kabineta ēkas, turp bija sabraukuši ar Volvo un Chrysler džipiem, ko diez vai var uzskatīt par vienu no galvenajām nabadzības pazīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK Lietuvai piešķirs 37 miljonus eiro migrācijas krīzes risināšanai

LETA--BNS, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) Lietuvai piešķirs finansiālu atbalstu 37 miljonu eiro apmērā migrācijas krīzes risināšanai, trešdien paziņojusi Iekšlietu ministrija.

Tāds lēmums pieņemts pēc pirmdien un otrdien notikušās EK delegācijas vizītes Lietuvā, kuras mērķis bija izvērtēt migrācijas situāciju un ar to saistītās Lietuvas vajadzības un piedāvāt efektīvus atbalsta risinājumus.

"Šis atbalsts palīdzēs apmierināt vajadzības, kas saistītas ar migrantu uzņemšanas un aizturēšanas infrastruktūru, patvēruma procedūrām, drošu un cilvēka cienīgu dzīves apstākļu garantēšanu, nepieciešamo pakalpojumu sniegšanu nelegālajiem migrantiem, viņu izmitināšanas vietu drošību, kā arī ar saziņu un informācijas izplatīšanu krīzes situācijās. Panākta arī vienošanās turpināt meklēt risinājumus robežu uzraudzības sistēmu finansēšanai," norādījusi ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Juridisku ierobežojumu nav, bet darījumus tomēr liedz


Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 04.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzās Eiropas valstīs eksistē dažādi gana kolorīti nosacījumi, kā ierobežot ārzemnieku iespējas iegādāties lauksaimniecības zemi, lai gan formāli viņi zemi iegādāties drīkst.

Latvijā jau labu laiku turpina mutuļot diskusijas par to, kā un vai ārzemniekiem būtu jāaizliedz pirkt lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Uzreiz jāpiebilst, ka līdz ar šā gada 1. maiju ir beidzies 10 gadu periods, kurā ES dalībvalstu pilsoņiem vismaz formāli bija liegts Latvijā lauksaimniecības zemi pirkt. Neformāli ārzemnieki zemi Latvijā tāpat pirka – vai nu caur savu SIA vai kopā ar kādu Latvijas pilsoni, līdz ar to pēc Valsts zemes dienesta datiem pašlaik jau 15% Latvijas zemes pieder ārzemniekiem. Viedoklis par zemes pirkšanas ierobežojumiem Latvijas publiskajā telpā zvārojas starp diviem grāvjiem, kur viens ir «brīvais tirgus regulē visu» un otrs – «zeme ir mūsu galvenā nacionālā bagātība, un mēs viņu nevienam nedosim». Objektīva viedokļa formulēšanai ir derīgi paskatīties, kā šo jautājumu risina citās ES valstīs, tostarp tādās, kur brīvais tirgus šī vārda visplašākajā nozīmē ieviests jau krietni sen.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izglītības eksperti: direktori spiesti meklēt iespējas piesaistīt skolām papildus līdzekļus

, 22.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skolu finansēšana ir valsts un pašvaldību funkcija, taču to piešķirtie līdzekļi nav pietiekami, lai varētu nodrošināt pienācīgu skolas infrastruktūras uzturēšanu un apgādi ar nepieciešamajiem materiāliem. Tādēļ skolu direktori ir spiesti meklēt iespējas skolām piesaistīt papildus līdzekļus.

Kā norāda pētījumu kompānijas Initiative/VIA veiktais pētījums, skolas visbiežāk pēc palīdzības vēršas pie vecākiem. 77% iedzīvotāju, kuru ģimenē ir skolēns, gada laikā savu bērnu skolai ziedo vismaz 50 latus.

„Ir jomas, kur trūkst līdzekļu. Pateicoties vecāku dibinātā fonda atbalstam varam vairāk iegādāties mācību materiālus, kanceleju un biroja tehniku, kā arī finansēt skolas attīstības projektus,” atzīst Jūrmalas Alternatīvās skolas direktors Egils Blūms.

Eksperti uzskata, ka Latvijas skolu finansēšanas modelis ir radīts ideālajai situācijai, ja skolām tiktu piešķirts pietiekams finansējums. Taču labi zināms, ka reālā situācija ir pavisam cita – skolām trūkst finansējuma un skolu direktoriem ir jāmeklē iespējas to piesaistīt no citiem avotiem. Līdz ar to vecāku atbalsts skolām vēl joprojām ir ļoti nozīmīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mežos trūkst darbinieku. Visas cerības uz tehnoloģijām

Mārtiņš Gūtmanis, AS “Latvijas valsts meži” Mežkopības izpilddirektors, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežkopības izaicinājumi, kas bija aktuāli pirms 10 gadiem, kad sāku vadīt LVM Mežkopības komandu, atšķiras no tiem, ar kuriem saskaramies šodien. Darba spēka trūkums, kas kļuvis aktuāls daudzās nozarēs, arvien biežāk tiek risināts, izmantojot modernās tehnoloģijas.

Pirms mazliet vairāk nekā gada uzņēmums “Latvijas valsts meži” publicēja sludinājumu par to, ka meklē un vēlas iegādāties mašinizētas stādīšanas pakalpojumu – sešus ekskavatorus, kas būtu aprīkoti ar stādīšanas galvām un attiecīgi varētu veikt stādīšanas darbus. Jā, tie aizstātu cilvēku darbu. To, protams, sludinājumā neteicām. Atbilstošu pretendentu meklēšanai izmantojām visus iespējamos komunikācijas kanālus, arī sociālos tīklus. Tieši tur parādījās komentāri, ka drīz jau reģionos uz ballēm brauks ekskavatori, jo cilvēki vairs tur nebūs… Nu bet lūdzu! Nāciet un strādājiet! Realitāte ir tāda, ka izpildīt mežsaimnieciskos plānus kļūst arvien grūtāk, jo trūkst cilvēku resursu. No vienas puses mēs baidāmies, ka tehnoloģijas atņems darbavietas. No otras – skaudrā realitāte – mežsaimniecībā trūkst darbaspēka, un nākotne šajā ziņā nesola neko labu. Vienīgais risinājums ir tehnoloģijas, un šeit gan ir diezgan plašas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādu valsts atbalstu uzņēmēji novērtētu vairāk nekā naudu?

Vladislavs Mironovs, Citadeles valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos, 22.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņā ar pandēmiju joprojām nav mazinājies jautājums, kā palīdzēt uzņēmumiem. Jau vairāk kā gadu diendienā kopā ar uzņēmējiem, diskutējot un meklējot risinājumus, redzam, ka uzņēmumiem ļoti palīdzētu valsts atbalsts ceļā uz digitālo transformāciju. Tas būtu ilgtermiņa ieguldījums attīstībā, ne tikai īstermiņa palīdzība.

2020. gads ir pierādījis, ka vairumā gadījumu vienīgā ilgtspējīgā un ienesīgā biznesa stratēģija jebkura lieluma uzņēmumam ir digitālā stratēģija. Atbalstīt digitalizāciju – tas būtu vērtīgs virziens, kā valsts tandēmā ar finanšu iestādēm varētu palīdzēt uzņēmumiem, radot atbalsta mehānismus, daloties zināšanās, padomos, pieredzē, lai mainītu biznesa modeļus un, piemēram, pārslēgtos uz e-komerciju, modernizējot ražotni vai transformējot iekšējos procesus. Redzam, ka praktiskie padomi ceļā uz digitālo transformāciju reizēm pat ir vairāk nepieciešami nekā finansējums. Ja jāatbild uz jautājumu, vai valsts atbalsta programmas bija veiksmīgas, ar pārliecību apstiprinošu atbildi grūti sniegt. Svarīgi, lai atbalsts būtu tāds, kas palīdz uzņēmumiem šo periodu izmantot kā tramplīnu nākamajam posmam – pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jevgenijs Gombergs: Politizēt var pat durvju rokturi

Romāns Koļeda, 04.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Jevgenijs Gombergs, būdams Latvijas kultūras un vēstures erudīts, palīdz Rīgai atgūt pagātnes tēlniecības skaistumu, un arī tas mūs pietuvina Eiropai, kur metropoles rotā vēsturiski pieminekļi.

picturegallery.d7d5482a-77de-46f4-b34c-9f01202b5f96

Pazīstamais miljonārs naudu iegulda ne tikai senu namu un skulptūru atjaunošanā, bet arī tranzītā un ražošanā – nesen Ventspils brīvostā palaista viena no lielākajām biodegvielas rūpnīcām Baltijā ar ražošanas jaudu 100 000 tonnas gadā.

Jau sen esat iekļauts miljonāru saraksta nodaļā Nekustamais īpašums, un te pēkšņi – biodīzeļdegvielas ražošanas rūpnīca! Ar ko jūs vispār nodarbojaties?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu augstās inflācijas dēļ uzņēmēji piedzīvoja pamatīgu spiedienu no darbinieku puses paaugstināt darba algas, lai nosegtu pieaugošās izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem, pārtiku un kredītiem.

Izdevumu paaugstināšanās lēni augošas ekonomikas apstākļos piespiež darba devējus meklēt tādus risinājumus, kuri varētu vienlaikus palīdzēt kā uzņēmumiem, tā strādājošajiem. Viens no efektīvākajiem varētu būt ar nodokļiem neapliekamā minimuma pārskatīšana, uzskata vairums uzņēmēju.

Neapliekamā minimuma paaugstināšana nozīmē, ka darbinieka bankas kontā ienāk vairāk naudas, pat ja bruto darba alga nemainās. Tieši tādēļ šis risinājums ir izdevīgs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. To apstiprina arī biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktā pētījuma rezultāti. 47,1% aptaujāto Latvijas uzņēmumu uzskata, ka neapliekamajam minimumam jābūt minimālās algas apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināts - Taxify apņemas ievērot RD noteikumus un informē par cenām Jaungada naktī

Lelde Petrāne, 29.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome panākusi vienošanos ar uzņēmuma Taxify dibinātāju Martinu Villigu par to, ka šajā Jaungada naktī uzņēmums nepaaugstinās tarifu 4-7 reizes, kā tas bija iecerējis iepriekš. Tas būtu pretrunā ar spēkā esošajiem noteikumiem, atzinis Taxify pārstāvis, informē dome.

«No savas puses varu piebilst, ka personīgi piekrītu Taxify piedāvājuma loģikai. Ir uzņēmēji, kas uzskata, ka, piemēram, Jaungada naktī ir vērts vienreizēji pacelt tarifus, lai nodrošinātu atbilstošu pieprasījumu un ļautu vadītājiem gūt papildu peļņu. Tādām tiesībām viņiem ir jābūt. Un tāpēc Rīgas dome ir gatava meklēt juridiskus risinājumus un mainīt esošos noteikumus,» informē Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Uzņēmums informē, ka pēc kopīgām sarunām ar Rīgas domi nolemts Vecgada vakarā un Jaungada naktī piemērot visiem braucieniem augstāko maksimāli pieļaujamo tarifu, vienlaikus nepārsniedzot pilsētas saistošajos noteikumos noteikto tarifu slieksni. Tarifs visiem braucieniem šajā periodā būs 2.13 eiro par iekāpšanu, 0.71 eiro par kilometru un 0.14 eiro par minūti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban vērojams koka palešu iepirkuma cenu kāpums, atzina aptaujātie nozares uzņēmumi.

Koka palešu ražotāja SIA "Kronus" pārstāvji pauda, ka koka palešu cenas kopš 2021.gada sākuma kāpušas par vairāk nekā 40%, kas skaidrojams gan ar lielo pieprasījumu pēc kokmateriāla, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), gan arī ar apaļkoka baļķu zemo pieejamību to cenu dēļ un preču ražotāju pastiprināto interesi par koka palešu iegādi.

Kompānijas pārstāvji atklāja, ka parasti Kanāda ir lielākais neapstrādātā kokmateriāla importētājs ASV, taču Britu Kolumbijā, kas arī ir viens no lielākajiem meža reģioniem Kanādā, savairojušās mizas vaboles, tādēļ koksnes eksports no minētā reģiona ir ierobežots. Tādējādi ASV patlaban iepērk koksni no Eiropas Savienības (ES) un, lielā pieprasījuma dēļ, ES valstīs pieaug kokmateriāla cena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Procentlikmju kāpuma dēļ finansiāli ievainojami ir 13% mājsaimniecību ar kredītiem

LETA, 12.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procentlikmju kāpuma dēļ finansiāli ievainojami ir 13% mājsaimniecību ar kredītiem, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Semjonovs.

Tostarp 9% mājsaimniecību kredītmaksājumu slogs pieaudzis līdz 40-50% no ienākumiem, bet 4% mājsaimniecību kredītmaksājumi pārsnieguši 50% no ienākumiem.

Vienlaikus Semjonovs atzina, ka aptuveni 70% mājsaimniecību kredītmaksājumu apjoms pieaudzis līdz 90 eiro mēnesī, kas nav ļoti liels slogs.

No 13% finansiāli ievainojamo mājsaimniecību 29% ienākumi ir relatīvi zemi un nepārsniedz 500 eiro mēnesī uz ģimenes locekli, bet 7% ienākumi ir relatīvi augsti un pārsniedz 1400 eiro mēnesī uz ģimenes locekli.

Tāpat 28% no finansiāli ievainojamām mājsaimniecībām mājokļa kredīts ir relatīvi liels un pārsniedz 85 000 eiro, bet 24% kredīts ir relatīvi zems un nepārsniedz 25 000 eiro. 11,4% no finansiāli ievainojamām mājsaimniecībām ir vairāk nekā viens mājokļu kredīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atvērtās inovācijas - nākotnes metode biznesa attīstībā

Marija Ručevska, Helve līdzdibinātāja un Future Hub vadītāja, 10.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā uzņēmējdarbības apstākļi ir krasi mainījušies un ierastās biznesa vadības metodes vairs nereti nenes gaidītos rezultātus. Uzņēmēji meklē jaunus veidus, kā attīstīties, un arvien biežāk ir sastopami dažādi jaunrades procesi.

Viens no tiem ir atvērtās inovācijas, kas šobrīd guvušas lielu popularitāti neskaitāmu vadošo uzņēmumu vidū. Atvērtās inovācijas īpaši pievilcīgas padara to potenciāls palīdzēt rast jaunus veidus, kā attīstīt produktus un pakalpojumus un tajā pašā laikā veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu un reputāciju. Tāpat tās var kalpot arī par pamatu jaunām un veiksmīgām ilgtermiņa sadarbībām.

Atvērtās inovācijas var skaidrot kā uzņēmuma problēmu vai izaicinājumu identificēšanu un potenciālo risinājumu izstrādi ar ārējā darbaspēka (citu uzņēmumu, jaunuzņēmumu, inovāciju ekosistēmu, universitāšu) palīdzību, kam pamatā ir inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstības veicināšana. Lai inovāciju process būtu veiksmīgs un izdevies, tam jānodrošina ne tikai izcils risinājums, zems risks un optimālas izmaksas, bet arī jāmotivē darbinieki, turklāt pašai problēmai jābūt atbilstošai jaunrades procesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Laiks tikai dziļām reformām

Klaudio Andrē Rivera, [email protected], 06.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tava teorija ir traka, bet nav pietiekoši traka, lai būtu patiesība». To reiz teica Niels Bohr kādam jaunajam fiziķim. Mūsu kontekstā arī visu laiku ir tikai pārmaiņas. Tādas no mums prasa: saprast pareizi realitāti un meklēt visu laiku izdevīgus logus (windows of opportunity), turklāt mēs atradām gan «trakus» risinājumus, gan patiesus risinājumus.

Saskaņa ar McKinsey pētījumu, deviņdesmitos gados ir bijuši vairāk nekā 65 nopietno finanšu krīžu, tas nozīme aptuveni 50% vairāk nekā astoņdesmitos gados. Mūsu pasaulē tagad kapitālu kustība ir tik nopietna un brīva, ka nav iespējams kļūt par neaizkaramu. Turklāt arī krīze nav vairs ārkārtējs notikums. Šinī kontekstā vel joprojām visiem vajag krīžu pārvaldīšanas plānu, ar ko mēs varētu ātri reaģēt uz jaunām pārmaiņām. Pietiek tikai paskatīties, kā veidā mēs gatavojamies, piemēram, 20% bezdarbnieku skaitam, iespējamiem cūkas gripa efektiem (ja kaut kādi būs...), vai uz potenciāliem negatīviem rezultātiem Īrijas referendumā par Lisabonas līguma ratifikāciju...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu un ar labu reputāciju apveltītu ASV banku kraha sekas nu sasniegušas ne tikai Eiropu, bet arī Latviju.

Kamēr vairākās vecajās ES valstīs valdības jau spiestas ķerties pie banku nacionalizācijas un veikt dažādus pasākumus situācijas stabilizēšanai, Latvijā arvien lielākus apmērus uzņem baumas par to, ka banku krīze var skart arī lielāko Latvijas banku - Swedbank, kas vēl nesen bija pazīstama kā Hansabanka. Db viedoklis: ASV banku kraha atskaņas sasniedz arī Latviju

Diemžēl jāatzīst, nav pārsteigums, ka dažs LatvijDb viedoklis: ASV banku kraha atskaņas sasniedz arī Latvijuas iedzīvotājs un uzņēmums pauž vēlmi izņemt Swedbank noguldītos līdzekļus, bet citi aktīvi spriedelē - nez, cik nopietna īsti ir situācija. Latvijas iedzīvotājiem vēl svaigā atmiņā banku krīze pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, kad savus noguldījumus zaudēja daudzi tūkstoši cilvēku. Ikdienas plašsaziņas līdzekļos izskanošā informācija par kredītiestāžu krīzi citās, daudz turīgākās valstīs, protams, situāciju vēl vairāk sakarsē, jo īpaši tādēļ, ka situācija Latvijas nekustamo īpašumu tirgū rada nopietnas bažas par iespējamu hipotekārās kreditēšanas krīzi - kredīti daudzos gadījumos izsniegti pret ķīlām, kuru tirgus vērtība ir samazinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diemžēl sena un ilga mūsu valstī ir tradīcija ieviest neizpildāmus noteikumus un pēc tam visās malās meklēt, ko varētu sodīt par to nepildīšanu. Attiecīgi nav nekāds brīnums, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ir visas iespējas sākt kriminālprocesu par, piemēram, vairākiem desmitiem kukuļošanas gadījumu, Autotransporta inspekcijas (ATI) amatpersonām veicot pretlikumīgas darbības saistībā ar autopārvadājumu uzraudzību un kontroli uz Latvijas ceļiem.

Latvija izsenis ir pazīstama kā ļoti centīga Eiropas Savienības regulu pieņēmēja, daudz neinteresējoties par to, vai mūsu valstī vispār ir atbilstoša infrastruktūra to īstenošanai un kādas sekas tas atstās uzņēmējdarbības vidē. Piemēram, ieviešot nosacījumu, kas paredz atpūtas brīdi pēc noteikta skaita transportlīdzekļa vadīšanas stundām, neviens nav papūlējies padomāt par šādai atpūtai piemērotām stāvvietām attiecīgajos ceļa posmos. Ja nav pie vainas kāds ES izdomājums, tad par gana absurdām lietām parūpējas mūsu pašu ierēdņi, piemēram, inspekcijas sods ir jāsamaksā, negaidot tiesas spriedumu, citādi nav iespējams veikt autopārvadājumu. Turklāt nav jau auto nozare vienīgā - gana ačgārnus piemērus varam atrast arī, teiksim, lauksaimniecībā, sākot ar prasību ieviest konkrēta veida izlietnes, kuras beigās tomēr izrādās nevajadzīgas, un beidzot ar ieceri samazināt sāls daudzumu konkrētās produktu grupās, kas par pavisam citu produktu padarīs, piemēram, rupjmaizi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados būtiski ir pieaudzis pašvaldību aizņēmumu pieprasījumu skaits un aizņēmumu apjomi, informē Finanšu ministrija.

Tas skaidrojams gan ar aktīvu Eiropas Savienības (ES) fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētu projektu īstenošanu, gan ar pašvaldību vēlmi aktīvāk īstenot pārējos investīciju projektus. Finanšu ministrijai (FM) jau 2018. gadā nācās secināt, ka būtiski pieaug pašvaldību pieprasījums pēc aizņēmumiem, kas pārsniedz aizņēmuma limita iespējas. Līdz ar to jau 2018. gada oktobrī Ministru kabinets (MK) lēma par pašvaldību aizņēmumu izsniegšanas ierobežošanu 2018. gada ceturtajā ceturksnī.

FM jau vairākkārt ir vērsusi pašvaldību uzmanību, ka pašvaldību aizņemšanās iespējas ir ierobežotas. Pašvaldību aizņēmumu pieprasījumi tiek nodrošināti tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma ietvaros, jo pašvaldību aizņēmumi ietekmē vispārējās valdības budžeta deficītu. Turklāt aizņēmuma limits un nosacījumi attiecas uz jebkuru pašvaldības aizņēmumu, neatkarīgi no izvēlētā aizdevēja (valsts budžets vai cits aizdevējs).

Komentāri

Pievienot komentāru