Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar nedarīt.

To intervijā DB norāda Dziesmu svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis. Viņš uzskata, ka pēc 100 gadiem Dziesmu svētkus svinēsim ārpus Rīgas – vietā, kur var pulcēties 200 vai pat 300 tūkstoši cilvēku, jo nav nekādu cerību, ka kādreiz Mežaparka estrādē vietas varētu pietikt visiem interesentiem. Režisors atklāj, ka šogad noslēguma koncertu paredzēts atklāt ar pūtēju orķestra prologu, bet estrādes centrā pirmo reizi būs Latvijas diriģentu koris, tādā veidā izceļot diriģentu skolas unikalitāti un nozīmīgumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Tiek uzskatīts, ka vasara ir pasākumiem bagātākais laiks. Vai esat novērojis, ka kultūras nozarei raksturīga izteikta sezonalitāte?

Prakse pierāda, ka nereti klienti, plānojot jaunu pieslēgumu, aprēķina nepieciešamo jaudu ar zināmu rezervi

Tā rezultātā tiek pieteikta divas vai līdz pat trīs reizes lielāka jauda, nekā tas nepieciešams, intervijā DB saka a/s Sadales tīkls (ST) klientu vadības direktors Imants Krūmiņš.

Uzņēmumam ir savs attīstības skatījums, taču kā jūs noskaidrojat to, ko no jums sagaida klienti?

Lai noskaidrotu klientu viedokli par ST sniegtajiem pakalpojumiem, apmierinātību un iespējamām vajadzībām nākotnē, jau trešo gadu pēc kārtas mēs veicam padziļinātu klientu apmierinātības indeksa pētījumu. Arī agrāk esam veikuši kvalitātes kontroles aptaujas. Pētījuma ietvaros uzdodam klientam jautājumus par viņam svarīgākajiem aspektiem, lai saprastu, kāda ir šī brīža apmierinātība un kas mums nākotnē ir jāuzlabo, pie kā jāpiestrādā. Tāpat ikdienā, nodrošinot individuālu korporatīvo klientu apkalpošanu, klientu vadītāji izzina klientu vēlmes un vajadzības, risina problēmas un konsultē par energoapgādes jautājumiem.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) skatījumā esošais Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likuma regulējums ir samērīgs gan negadījumā cietušo personu, gan transportlīdzekļu īpašnieku interesēs, un nebūtu maināms, pavēstīja LTAB pārstāvji komentējot Saeimas deputāta Andra Kulberga (AS) ierosinātos priekšlikumus veikt grozījumus likumā, lai transportlīdzekļa īpašnieks, noņemot transportlīdzekli no uzskaites, var saņemt atpakaļ neizmantotās OCTA apdrošināšanas starpību.

LTAB aģentūrai LETA skaidroja, ka attiecībā uz OCTA polises pārtraukšanu un neizmantotās prēmijas saņemšanu atpakaļ, ja transportlīdzeklis tiek noņemts no uzskaites, jau šobrīd OCTA likums paredz tādu iespēju, ja līdz ar transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) glabāšanā tiek nodotas transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes.

Tāpat arī gadījumos, kad transportlīdzeklis tiek nodots tirdzniecībā, tad transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības izbeigt esošo OCTA līgumu un saņemt atpakaļ neizmantoto prēmiju.

Savukārt attiecībā uz zaudējumu atlīdzību no OCTA Garantijas fonda, ja atbildīgais transportlīdzeklis nav noskaidrots - LTAB ieskatā šāds regulējums varētu veicināt atbildīgā transportlīdzekļa vadītāju rīkoties negodprātīgi, bēgt no notikuma vietas, lai netiktu identificēts, tādējādi nebojājot savu apdrošināšanas vēsturi, kā arī tikt izmantots krāpniecības nolūkos, tas ir, visi bojājumi, tostarp, kas attiecas uz KASKO, varētu tikt pieteikti kā OCTA, skaidro LTAB pārstāvji.

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki vēlreiz aktualizē un apliecina nepieciešamību iespējami drīz atjaunot novecojušo Daugavas stadiona infrastruktūru. Lai Deju svētki 2018.gadā varētu noritēt drošā, sakārtotā vidē un būtu pieejami plašākai auditorijai, tādēļ nekavējoties ir jāizveido Daugavas stadiona attīstības Uzraudzības padome un jāīsteno stadiona rekonstrukcijas projekts.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki būs viens no nozīmīgākajiem pasākumiem Latvijas simtgades kultūras programmā. Arī Laimdotas Straujumas vadītā valdība deklarācijā apņēmusies savlaicīgi organizēt XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus un nodrošināt veiksmīgu to norisi, tajā skaitā sagatavojot Deju svētku norisei atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu.

Vispārējie Dziesmu un Deju svētki un Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki savā tradīcijā un mūsdienīgā attīstībā ieguvuši nepieciešamību pilnveidot tos apstākļus un nosacījumus, kuros var nodrošināt veiksmīgu māksliniecisko ieceru realizāciju. Tas ietver arī drošus un komfortablus apstākļus skatītājiem un dalībniekiem priekšnesuma sagatavošanai, iestudēšanai un Deju svētku programmas realizācijas laikā koncertos.

Dziesmu un deju svētkus Latvijā varētu reformēt, ieviešot ikgadējus pasākumus vai izstiepjot svētkus mēneša garumā, šādas idejas šodien izskanēja konferencē «Dziesmu un deju svētki Latvijas simtgadei».

Iepriekšējo svētku režisors Uģis Brikmanis piedāvāja rīkot ikgadējus Dziesmusvētku pasākumus, kuri vestu uz lielo notikumu 2018.gadā. Brikmaņa skatījumā, tas būtu veids, kā atlasīt jaunradi, kuru iekļaut Dziesmu un deju svētku koncertos.

U. Brikmanis domā, ka vajadzētu virzīties prom no dalījuma paaudzēs, proti, nevajadzētu atdalīt skolēnu un pieaugušo Dziesmusvētkus. «Latviešu godos visi dziedāja kopā. Svarīga ir visu cilvēcisko izpausmju harmonija,» sacīja Brikmanis.

Viņam oponēja vairāki citi diskusijas dalībnieki. Svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns pauda šaubas, vai būtu iespējams un vajadzīgs mainīt gadu desmitiem ilgas tradīcijas. «Starp svētkiem ir iespēja svētku identitāti praktizēt ikdienā. Nevar visu laiku dziedāt vienu un to pašu dziesmu piecus gadus,» teica diriģents.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Ārzemēs Latvijas arhitektiem pieprasa specifiskākas lietas, jo Latvijas arhitektūras lielākā kvalitāte ir tieši atturīgajā, mazliet necilajā arhitektūrā, ko vairāk novērtē ārzemēs, stāsta arhitektu biroja 1 plus 1 vadītājs arhitekts Mārtiņš Pīlēns.

«Latvijā ir daudz vidējas ambiciozitātes līmeņa arhitektūras - mēs neesam ne slikti arhitekti, ne arī pārāk labi arhitekti, vairumā esam tādi vidējā lauka spēlētāji. Ir pāris ļoti labi speciālisti uz koka māju rekonstrukcijām, kuriem ir drosme saskatīt izaicinājumu pārbūvē, tas piemīt tieši Latvijas arhitektiem. Tādēļ mums tirgus vienmēr ir un būs gan šeit, gan arī ārpusē,» sacīja Pīlēns.

Arhitekts norādīja, ka ārzemēs Latvijas arhitektiem pieprasa specifiskākas lietas - Latvijas arhitekti jau sen starptautiskos konkursos ir sevi pierādījuši ar dažādiem interesantiem objektiem.

«Bieži vien šie objekti vietējā tirgū nemaz netiek atpazīti vai augsti vērtēti tieši savas atturības dēļ, necilības dēļ, jo Latvijā joprojām tiek augsti vērtēts košums un krāšņums. Taču mūsu lielākās kvalitātes ir tieši šajā atturīgajā, mazliet necilajā arhitektūrā - smalka vienkāršība ir mūsu nācijas vērtība. Mazliet vairāk to novērtē ārzemēs,» skaidroja Pīlēns.

Koncertā Līgo! naktī uz pirmdienu noslēdzās XXV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un XV Deju svētki, savukārt līdz plkst. sešiem rītā Mežaparka estrādē turpinājās sadziedāšanās pasākums.

Mežaparka kopkori veidoja 240 jauktie, 79 sieviešu, 28 vīru, 42 senioru un 26 diasporas kori – kopumā vairāk nekā 15 tūkstoši dziedātāju.

Tāpat noslēguma pasākumā Līgo! piedalījās aptuveni 1,2 tūkstoši pūtēju orķestra dalībnieku, kā arī aptuveni 700 dejotāju.

Kā iepriekš ziņots, XXV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un XV Deju svētki pulcēja kopumā 40,6 tūkst. dalībnieku no dažādām pasaules valstīm. Šogad svētkos piedalījās kopumā 603 deju kolektīvi, 388 kori un 224 vokālie ansasmbļi.

Projektā «Mežaparka Rezidences» nosvinēti spāru svētki septiņām rindu un divām dvīņu mājām. Atklāšanas svētkos piedalījās arī ēku autori – amerikāņu arhitekts Vladimirs Arsene (Westfourth architecture) un Gatis Didrihsons (Didrihsons Arhitekti).

Celtniecības darbus veic SIA «PLASTIK» un ēkas plānots nodot ekspluatācijā 2019. gada sākumā. Divas rindu mājas tiks izbūvētas pilnā apdarē, pārējās baltā apdarē.

Kopējais investīciju apjoms ir 6 miljoni eiro.

«Pateicoties mūsu būvniekiem, spāru svētki tiek svinēti šodien, nevis kā sākotnēji grafikā plānots – jūlija beigās,» stāsta Ralfs Jansons, SIA «DOMUSS» valdes priekšsēdētājs.

Plānots, ka šī gada septembrī «Mežaparka Rezidencēs» spāru svētkus svinēs arī abas dzīvokļu mājas, kur kopumā ir 22 dzīvokļi. Savukārt, šā mēneša beigās projektā tiks uzsākta biroja ēkas būvniecība.

Projekta attīstītājs ir SIA «Domuss». Projekta koncepcijas autors ir Andris Kronbergs. 2015. gadā tika pabeigta projekta pirmās kārtas izveide, veicot apjomīgus labiekārtošanas darbus 10 hektāru platībā, tostarp tika izbūvēta infrastruktūra, jaunas ielas un gājēju celiņi, apgaismojums un komunikācijas. Visa kvartāla teritorija tika apzaļumota. Kopumā «Mežaparka Rezidencēs» plānots uzbūvēt villas, dvīņu villas, mazstāvu daudzdzīvokļu ēkas un rindu mājas, biroja ēku, kā arī privātai apbūvei piedāvāt 49 zemesgabalus.

Trīs dienu laikā no 16. līdz 18. augustam Rīgas svētku pasākumus kopumā apmeklējuši aptuveni 200 tūkstoši cilvēku, aplēsusi Rīgas dome.

Svētku noslēguma pasākumus 11. Novembra krastmalā apmeklēja 160 tūkstoši cilvēku.

Pēc policijas sniegtās informācijas, svētki aizvadīti mierīgi, bez nopietniem starpgadījumiem.

Rīgas svētkos tika svinēta Rīgas 812. dzimšanas diena. Rīgas svētki 2013 risinājās teātra gaisotnē. Kopumā tika organizēti aptuveni simts dažādi bērnu, kultūras, sporta, kā arī tehniskās jomas pasākumi pilsētas centrā, apkaimēs, kultūras centros un aktīvās atpūtas laukumos. Svētki noslēdzās ar uguņošanu.

Rīgas svētki 2013 rīkošanai atvēlēti 373 tūkstoši latu, kas ir aptuveni tikpat daudz kā iepriekšējos gados, iepriekš Db.lv stāstīja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dzintra Āboliņa.

Ārsts Pēteris Kļava uzskata, ka saturīgi pavadīt Ziemassvētku brīvdienas var, ļaujot prātam ieskatīties pašam savā esībā – tā ir kā portāls, kur gūt spēku, mieru un radošumu nākamajam gadam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kristīgajā mācībā Ziemassvētkos piedzimst Jēzus bērns. Tavs ikdienas darbs gan ir vairāk saistīts ar bērnu nāvi, nevis dzimšanu. Kā tu domā, vai Latvijas sabiedrībai vajadzētu uztraukties par demogrāfijas jautājumiem, kā to paģēr sabiedriskā doma?

Mūsu saruna ir tikai mans viedoklis. Lielais eksistences redzējums nevienam no mums nav pieejams. Balstāmies pieņēmumos un spriedumos no zināšanu summas, kas mums ir pieejama, un no personīgā skatījuma. Domāju, ka 4018. gadā Ziemassvētkos cilvēki Latvijā domās un uztvers citādi. Vēstures stundās, ja skolas vēl būs, mācīs par šiem notikumiem ar līdzjūtību – cik grūti gāja tām Baltijas valstīm, cik viņi bija neattīstīti, cik mežonīga bija viņu sociālā iekārta, cik vardarbīga bija sabiedrība. Par mūsu civilizāciju runās ar visdziļāko līdzjūtību. Vienmēr cenšos balansēt starp humoru un viedumu, liekot kopā savu dzīvi. Pliks humors nozīmē, ka esi plānprātīgs, bet viens pats viedums var novest dziļā depresijā. Pa vidu ir jānotur kaut kāds līdzsvars. Zemeslode, kuru uzskatām par savu no globāli kosmiska viedokļa, ir nekas vairāk kā psihiatrijas slimnīca brīvā lidojumā. Katra valsts ir nodaļa, kur cilvēki ārstējas. Latvijā ārstējas ar dziesmu un deju terapiju, Vācijā – ar darba terapiju. Katrā no valstīm var kaut ko iemācīties, gūt noteiktas atziņas. Domāju, ka Latvija ir viena no beigu nodaļām, kur dzimst jau visai veseli cilvēki, kam vairs nav smagi jāstrādā, bet var vairāk nodarboties ar mākslu, domāt brīvi. Jā, mums ir smaga vēsture, okupācijas. Taču tieši šis ārprātīgais 800 gadu ilgais pārdzīvojums Latvijas tautai jeb cilvēkiem, kas piedzimst latviešu ķermeņos, ir milzīga iespēja kaut ko saprast, bet jautājums – ko saprast? Augstas lietas. Manuprāt, Latvija tam ir ideāla zeme, par ko liecina arī mūsu sabiedrība. Tik daudz mīļu, viedu, tīru cilvēku ar lielu potenciālu un dziļi integrālu apzināšanos man grūti iedomāties citā zemē, lai gan esmu mazliet ceļojis pa pasauli. Tik koncentrēti mazā valstiņā! Varētu teikt, ka mūsu Latvija ir iespēja katram piedzemdēt Jēzu Kristu sirdī. Nevis kā vēsturisku personu, bet kā apskaidrības potenciālu. Šeit pasaulē nāk savā ziņā izredzētie – te ir iespēja izdzīvot ļoti augstas kosmiskas vērtības, kā tīrība, atturība, nevardarbība, klusums, tīra daba, šī zeme ir kā kosmisks portāls, kas dod iespēju kaut ko dziļi saprast. Tāpēc domāju, ka šeit nevar piedzimt ļoti daudz cilvēku. Un vienlaikus šeit ir grūti no sociālekonomiskā viedokļa. Taču neviens apskaidrots cilvēks nav bijis bagāts. Bagātība kā vērtība ir palikusi pagātnē, tā ir cita vērtību sistēma, cita prāta gultne.

Lai gan uzņēmumi strauji atgriežas pie nepieciešamības organizēt gada nogales pasākumus, tie ir piezemēti un rūpīgi seko līdzi izdevumiem, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aptaujāto pasākumu aģentūru pieredze un viedokļi atšķiras, tomēr kopīgs novērojums visiem viens – svētkus svinēt patīk visiem, arī iespējas palielinās. Pilna servisa pasākumu aģentūras Labdako Events valdes priekšsēdētāja Līga Blumfelde stāsta, ka pastāvīgo klientu dēļ krīzes laiku aģentūra izteikti neizjuta: «Ikgadējie pasākumi tika organizēti, vienīgi finansiālie resursi tam tika atvēlēti zemāki vai klienti nevēlējās pasākumus papildināt ar dažādām «ekstrām», ar ko izcēlās pasākumi pirmskrīzes laikā». Lai gan aģentūra ir neliela un ik nedēļu neapkalpo desmitiem pasākumu, pēdējo divu gadu laikā par klientu un darba trūkumu sūdzēties nevar. L.Blumfelde gan nenoliedz, ka atšķirībā no krīzes posma, kad korporatīvo pasākumu loma uzņēmumos mazinājās, nu pasākumu organizēšana atkal tiek pozicionēta kā svarīgs iekšējās un ārējās komunikācijas virziens.

Valsts prezidents Valdis Zatlers, sveicot visus Latvijas iedzīvotājus un tautiešus ārzemēs Līgo svētkos, novēl «ikvienam sirdī saglabāt Jāņu ugunskuru gaišumu, lai mums būtu degsme par savu Latviju un aizvien kvēlojoša dzirksts radīt jaunas idejas un darīt lielus darbus Latvijas un tās cilvēku labā», liecina medijiem izplatītā informācija.

«Lai pirms svētkiem mums izdodas paveikt visus steidzamākos darbus, savukārt Līgo naktī un Jāņu dienā lai izdodas izjust mūsu paaudžu paaudzēs glabāto un nodoto tautas tradīciju stiprumu un sakņu dziļumu, kam šie vasaras saulgriežu svētki ir viens no spilgtākajiem apliecinājumiem. Līgo svētki ir vieni no latviskākajiem svētkiem. Tie mums, Latvijas tautai, ir unikāli, jo nekur citur pasaulē tos nesvin ar tādu īpašu vienotības un kopības noskaņu,» norāda Zatlers.

Valsts prezidents mudina ikvienu, kam ir šāda iespēja, Līgo svētkos izbaudīt Latvijas dabas skaistumu, kam Jāņu laikā ir īpaša burvība, apciemot savu ģimeni, tuviniekus un arī doties aplīgot kaimiņus, lai nodotu cits citam laba vēlējumus un gaišas domas, nestu ikvienās apciemotajās mājās veselību un laimi.

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Alkohola ražotājs Latvijas balzams nule mainījis savu tēlu un eksporta stratēģiju, kas palīdzējis uzlabot pārdošanas rezultātus ārpus Latvijas

«Agrāk mūsu īstenotā ārējo tirgu apgūšanas stratēģija bija orientēta uz izaugsmi, palielinot noieta tirgu skaitu un fokusējoties uz t.s. tradicionālajām valstīm, kur mūsu produkti jau zināmi. Pērn veicām izpēti, lai izkristalizētu jaunus tirgus, analizējot ap 120 dažādu teritoriju, kanālu un valstu. Tostarp bija gan lielai daļai ražotāju tradicionālu prioritāri tirgu, gan pagaidām ārpus fokusa palikuši reģioni un kanāli. Pārdomāta prioritāšu noteikšana palīdzēja sasniegt izrāvienu virknē šo tirgu jau pirmajā gadā. Piemēram, viens no kanāliem ir beznodokļu un ceļojumu tirdzniecības kanāls, kurā pērn mūsu apgrozījums pieauga par 19%. Šajā kanālā saredzam vēl neizmantotas izaugsmes iespējas arī nākotnē,» saka Valters Kaže, a/s Latvijas balzams komercdirektors. Viņš piedalās laikraksta Dienas Bizness un speciālistu darba portāla Cvmarket.lv organizētajā konkursā Biznesa tīģeris 2014.

Atšķirībā no Rietumvalstīm, Latvijas apdrošināšanas tirgus pašlaik nepiedāvā kompensēt vulkāna dēļ vispār nenotikušu ceļojumu, un kompensāciju iespējas ir ierobežotas tikai ar ārkārtas mājās atgriešanās izdevumiem.

Latvijā sastopamā ceļojumu apdrošināšana nesedz lidojumu atcelšanas vai aizkavēšanās radītos finansiālos zaudējumus, piemēram, negūto peļņu, kontraktuālu atbildību un tamlīdzīgi, ar nožēlu secina Latvijas profesionālā apdrošināšanas brokeru asociācija.

Brokeri izanalizējuši Latvijā populārāko ceļojumu apdrošināšanas sabiedrību noteikumus attiecībā uz vulkānu risku. ERGO un Balta vulkānu radītos riskus nesedz vispār. Seesam dārgākā ceļojumu apdrošināšanas polise (Zelta extra), kura ietver lidojumu aizkavēšanās risku, sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izdevumus. Seesam informēja, ka kopš pērnā gada, kad aprīlī un maijā Īslandē izvirda Eijafjadlajegidls un gaisa satiksme tika apgrūtināta gandrīz mēnesi, kopumā apdrošināšanas atlīdzībās kompānija izmaksāja vairāk nekā 6100 eiro (4300 latu). Vidējais atlīdzības apmērs bija nedaudz vairāk par 180 eiro (ap 127 lati). Lielākā atlīdzība bija 600 eiro (420 lati), kas tika izmaksāta par trīs personu atgriešanos no Šveices ar īrētu auto. Tikmēr brokeri arī minēja, ka Baltikums Biznesa Plus vai V.I.P. programmas paredz iespēju ierobežotā apmērā kompensēt alternatīvas atgriešanās Latvijā iespēju. Šis variants gan diez vai segs visas ārkārtas atgriešanās izmaksas. Arī IF P&C sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izmaksas, bet arī ekonomiskā veidā.

Latvijas tirgum sevi pieteicis vēl viens pieaugušo kreklu konstruktors – Betolli; jau šogad tāds tiek solīts arī bērniem.

Ideja par kreklu konstruktoru Betolli īpašniece Līga Krauze lolojusi apmēram gadu, plānots zīmola koncepts, atrasts sadarbības partneris, kas veic kreklu šūšanu un galu galā ir izveidots konstruktors, kas ļauj katram izveidot tieši viņam tīkamo kreklu.

«Biznesa ideja radās, mājās auklējot bērnus. Zīmola nosaukums Betolli ietver abu bērnu vārdus – Elizabete un Olivers. No paša pirmā mēneša savu dēlu ģērbu solīdos kreklos. Diemžēl maziem bērniem šāds piedāvājums ir niecīgs, tādēļ tos šuvu pati. Aizvien vairāk sāku domāt, ka vēlos strādāt pati savā uzņēmumā un visu laiku veltīt tam,» stāsta Līga. Viņa ir pametusi darbu jurisprudences jomā un kopš pagājušā gada rudens darbojas tikai savā uzņēmumā.

Dienas spa centriem jāiegulda daudz resursu un jāpiedāvā unikāli produkti, lai pabojātajā tirgū noturētu stabilu pozīciju.

Ilgus gadus spa nozarē – Rīgā un Jūrmalā – ir spēcīgi spēlētāji, kuru sniegto pakalpojumu klāsts ir gana plašs, un, ņemot vērā kopējo pieprasījumu pēc spa pakalpojumiem, šobrīd Latvijas tirgus ir diezgan piesātināts, spriež ESPA Rīga direktore Aiga Lapiņa. Uzsvaru liekot tieši uz dienas spa centriem, viņa piebilst, ka, ienākot tirgū jaunam spēlētājam, tam būtu jāiegulda ļoti daudz resursu un jāpiedāvā tiešām unikāli produkti un pakalpojumi, lai iegūtu un noturētu stabilu pozīciju. Lai bizness izdzīvotu, visu laiku jādomā, kā papildināt piedāvājumu, vienisprātis ir starptautiskā spa un wellness eksperte, Baltijas Spa asociācijas valdes locekles Ilona Ansone.

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Visas valsts un pašvaldības neizmantotās rezerves zemes plānots apvienot «zemes bankā».

To paredz jaunais Zemes pārvaldības likumprojekts, kas šobrīd nodots saskaņošanai ministrijās. Zemes pārvaldības likums tiek veidots, lai pēc zemes reformas pabeigšanas nākamā gada beigās būtu pamats, uz kā būvēt turpmāko, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei (LOSP) prezentējot jauno likumprojektu, sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Zemes politikas nodaļas vadītājs Edvīns Kāpostiņš. Rezerves zemes ir uz zemes reformas pabeigšanai neizmantotās zemes bāzes veidots pašvaldību īpašumā un valdījumā esošs zemes fonds ar mērķi nodrošināt šo zemju pagaidu izmantošanu un pārvaldību, lai nodrošinātu nepieciešamās zemes platības vispārējām sabiedrības interesēm, teikts likumprojekta anotācijā.

Pēc slimnīcas Ģintermuiža rekonstrukcijas tās apsaimniekošanā ir vairākas neizmantotas ēkas, kas ir arī kultūrvēstures pieminekļi. Vienu no namiem – bijušo Minesotas programmas ēku – plānots pārveidot par viesnīcu, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas (ZZ).

Nams Kārklu ielā 67 ir 577 kvadrātmetrus plašs un to nomā uz desmit gadiem ieguvis Sergejs Bižāns. Par ēku, kā arī par tai piegulošo zemi 2,7 tūkstošu kvadrātmetru plātībā ik mēnesi tiek maksāta nomas maksa 276 eiro apmērā. Līgums par ēkas un zemes nomu ar minēto privātpersonu ir noslēgts uz desmit gadiem, raksta pašvaldības oficiālais izdevums, ko citē ZZ.

Ņemot vērā namu kultūrvēstures pieminekļu statusu un to, ka četras no piecām ēkām atrodas slimnīcas iežogotajā teritorijā, kopumā uzņēmēji par to izmantošanu lielu interesi neizrāda, raksta medijs. Slimnīcas pārējās četras neizmantotās ēkas pamestas stāv astoņus un trīs gadus.

Senākais lombards Latvijā - Rīgas pilsētas lombards -, kas strādā kopš 1802. gada, pārcēlies uz jaunām telpām Audēju ielā, informē DelfinGroup.

"Rīgas pilsētas lombardam ir vairāk nekā 200 gadu sena vēsture un esam gandarīti, ka varam būt lombardu vēstures un tradīciju turētāji Latvijā. Daudzus gadus Rīgas pilsētas lombards atradies Kalēju ielā, taču turpinot Banknote filiāļu tīkla attīstību, ir sperts nākamais solis šī lombarda vēsturē. Esam atklājuši jaunas telpas Audēju ielā 6, lai piedāvātu saviem klientiem vēl lielāku, īpaši atlasītu preču sortimentu. Saglabājot senākā lombarda vēstures šarmu, jaunajās telpās plašā klāstā būs pieejamas senlietas un unikāli priekšmeti, kas nav pieejami nekur citviet. Te glabājas vēstures liecības, kas īpaši interesē senlietu entuziastus un ārvalstu tūristus," skaidro DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.