Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Strādājot pie mūzikla Vadonis, komponists Zigmars Liepiņš sapratis — Latvijai steidzami vajag jaunu Kārli Ulmani.

Vai Latvija nav kļuvusi par placadarmu kārtējam starptautiska mēroga eksperimentam, kas — Austrumi vai Rietumi ietekmē šeit notiekošos procesus, vai arī Obama Amerikā un Medvedevs Krievijā nav uzskatāmi par diktatoriem? Šādas un dažādas citas pārdomas radušās komponistam kādreizējam Radio SWH īpašniekam Zigmaram Liepiņam, strādājot ar kārtējo lieldarbu — muzikālo izrādi Vadonis, kas veltīta slavenākajam mūsu Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim.

Kopš atbrīvojāties no savām daļām Radio SWH, informācija par jūsu gaitām ir visai paskopa. Ko īsti šobrīd dara Zigmars Liepiņš?

Nodarbojos ar savām mūzikas lietām, un ar zināmu sava kapitāla menedžēšanu. Tās «olas», kas savulaik ir «izdētas», tagad ir jāmēģina saglābt, lai tās nesaplīstu. Pa šo laiku esmu uzrakstījis Kapteiņa stāstus, svītu Dziesmu svētkiem Dziedot dzimu, dziedot augu, bet pašlaik top jauns darbs, kas pilnībā ir paņēmis manu laiku — muzikālā izrāde Vadonis.

Vai jums kādreiz šķiet, ka nesaprotat savus bērnus, vai arī, ka jūsu vecāki ir no citas planētas? Varbūt nenākas viegli rast kopīgu valodu ar jaunākiem vai vecākiem kolēģiem? Šķiet tādā gadījumā jūs neesat vienīgais. Pētījums, ko šodien publicē Dienas Bizness, Latvijas paaudžu anatomija atklāj – atsevišķos jautājumos mūsu viedokļi un dzīves uzskati mēdz diametrāli atšķirties no to cilvēku domām, kas dzimuši vien desmit gadus pirms vai pēc mums.

Ja jūs izbrīna tas, kādēļ «vidējais latvietis» ir tik pretrunīgs un dažkārt pat mītisks tēls, reklāmas aģentūra DDB sadarbībā ar GfK veiktais pētījums izklīdina miglu ap šo mistēriju – kā arī atbild uz jautāju par to, kādēļ vecāki/bērni mūs nesaprot un kādēļ jūsu uzņēmumam ar rūpīgi izkopto, izskaitļoto un nopucēto komunikācijas stratēģiju tā īsti savu auditoriju neizdodas uzrunāt vai arī tā aiziet «neceļos».

Proti, ja Rietumu pasaulē šīs atšķirības pasaules uztverē un paradumos formulētas tādos jēdzienos kā X paaudze, Y paaudze u.c., tad Latvijai arī ir savas pavisam izteiktas un ļoti atšķirīgas paaudzes.

Svarīgākais Latvijai ir noteikt eiro ieviešanas mērķi — ar šādu atziņu klajā nācis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, pat norādot, ka gadījumā, ja eirozonai mūsu valsts būtu pievienojusies jau 2008. gadā, mums nebūtu sarežģījumu ar Parex banku, un arī krīzi būtu izjutuši vieglāk.

Šādi apgalvojumi gan izraisa smīnu, atgādinot visai nekonkrētu runāšanu par tēmu «kas būtu, ja būtu…». Proti, var jau būt, ka Rimšēvičam ir taisnība, taču lielā mērā šādi paziņojumi atgādina vien zīlēšanu kafijas biezumos.

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka tautsaimniecības attīstības mērķa trūkums Latvijai ir patoloģisks. Vairākus gadus par tādu runāt ir bijis faktiski neiespējami, bet pēdējo divu gadu laikā tā vien izskatās, ka šai valstij ir divi mērķi — palielināt nodokļu slogu, un pēc iespējas vairāk samazināt izdevumus. Vēl var teikt, ka Latvija visu laiku cenšas izpatikt starptautiskajiem aizdevējiem, kamēr Igaunija strādā, lai eiro tur būtu ieviests jau 2011. gadā. Eiro ieviešana kā mērķis ar konkrētu pasākumu plānu ir nepieciešams Latvijas ekonomikai divu iemeslu dēļ.

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Tranzīta zudums samazinātu IKP par 2%; komersantiem dažādas prognozes , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ģeopolitiskajai situācijai saasinoties un aizplūstot Krievijas un Baltkrievijas tranzīta kravām (46,6 milj. t), Latvijas iekšzemes kopprodukts samazinātos par 1,9% jeb 443,5 milj. eiro, liecina Latvijas dzelzceļa (LDz) uzdevumā Ernst & Youn­g veiktais un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijā prezentētais pētījums par iespējamo sankciju ietekmi. Tas gan būtu sliktākais no trim hipotētiskajiem scenārijiem, bet pat pirmo no tiem – Krievijas naftas produktu zudumu (18,8 milj. t) – tranzīta biznesā iesaistītie nākamgad īsti nepieļauj.

Pieiet pragmatiski

LDz nākamā gada budžetu veido, rēķinoties ar 45 milj. t kravu, norādīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis. Tas nozīmē, ka 2015. gadā pārvadājumu apjoms saruktu teju par 20%, salīdzinot ar 2014. gada rādītājiem. Visi mēdz pieiet pragmatiski, nevis optimistiski, prognozējot mazāk, bet reāli šīs prognozes nepiepildās, norāda Rīgas brīvostā strādājošā ogļu termināļa SIA Strek projektu vadītājs Vladimirs Makarovs. Viņš šobrīd neredz nekādus simptomus, ka nākamgad draudētu strauja ogļu vai naftas produktu aizplūšana. Tam vajadzētu investēt Krievijas tranzīta koridora kapacitātes palielināšanā, bet tur šādu līdzekļu nav. Turklāt ne jau vienmēr izvēlēto maršrutu nosaka pārdevējs, bieži to dara preču pircējs, norādot arī ostu, no kuras vēlētos kravas saņemt. Strek kravu apjoms nākamgad varētu saglabāties šā gada apjomā, lēš V. Makarovs, piebilstot, ka diezin vai samazinājums būtu gaidāms arī Rīgas Centrālajam terminālim. Savukārt SIA Riga Container terminal valdes loceklis Māris Katranži nekādu rožainu bildi konteinerizēto kravu tranzīta jomā Krievijas virzienā nākamgad neredz.

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Brexit un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību.

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par Brexit, Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem, rāda Luminor aptaujas rezultāti.

Luminor aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi — Brexit, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par Brexit satraucas Latvijā — katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka Brexit lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka Brexit viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā — 18%.

Ir bijusi ideja Rīgu padarīt par finanšu centru, par tiltu starp Austrumiem un Rietumiem, par Austrumeiropas lidmašīnu centru, galveno punktu un vēl visu ko. Nākot pie varas Nila Ušakova (SC) un Aināra Šlesera (LPP/LC) tandēmam, ir parādījušās jaunas vēsmas — Latvijas galvaspilsētai jākļūst par mazo Lasvegasu.

Respektīvi, vienā vietā jāsakoncentrē spēļu zāles, un jāaicina krievu spēlmaņi izklaidēties. Ideja, protams, vismaz ārēji izskatās gana viekārša — ja reiz Krievija, faktiski aizliedzot azartpēles, atsakās no ievērojamām summām nodokļu veidā, tad šo naudu varētu paņemt mēs.

Protams, šeit varētu izvērst līdzīgas diskusijas, kādas katru gadu izvēršas saistībā ar muzikālo «glamūršovu» Jaunais vilnis: vai ir slikti, ka uz Jūrmalu brauc tik daudz krievu, vai arī ir brīnišķīgi, ka viņi tur notērē ļoti daudz naudas?! Domājot pragmatiski, ir taču teju vienalga, kāda veida tūrists valstij atstāj naudu par viesnīcām, pārtiku, transporta pakalpojumiem utt. Tajā pašā laikā būtu gana naivi iedomāties, ka Ušakovs, publiski izteikdams šādu ideju, to būtu darījis spontāni, vai arī pēc pārdomām par to, kā beidzot varētu uzlabot rīdzinieku dzīvi.

Nākamajā piecgadē Latvijai būs jāsaskaras ne tikai ar reģionu iztukšošanos, budžeta ierobežojumiem, digitalizācijas ietekmi uz nodarbinātību, kā arī ar zaļāku valsti, globālajā līmenī būs jārēķinās arī ar Ķīnas ietekmes pieaugumu

Tādi lielākie izaicinājumi uzrādīti domnīcas Certus pārskatā «Latvija 2022. Globālie satricinājumi. Latvijas izaicinājumi». Latvija 2018. gadā svinēs savu 100. dzimšanas dienu un arī vēlēs jaunu parlamentu, kuram būs jāpieņem konkrēti lēmumi, kā valstij rīkoties jaunos apstākļos un pareizi reaģēt gan uz starptautiskajiem – globālajiem procesiem, gan arī uz valstī notiekošajiem procesiem.

Domnīcas Certus pētnieciskais direktors Daunis Auers norāda, ka pasaulē kopumā iedzīvotāju skaits pieaugs, bet Eiropā stagnēs, savukārt Latvijā iedzīvotāju skaits samazināsies. Turklāt līdztekus tam Rīgā un Pierīgā pieaugs ne tikai iedzīvotāju skaits, bet arī ekonomiskā aktivitāte. Tiek prognozēts, ka perspektīvā Rīga un tās apkaime radīs arvien lielāku īpatsvaru no kopējā Latvijas IKP, tādējādi padziļinot ekonomiskās atšķirības starp galvaspilsētu un salīdzinoši izmirstošajiem reģioniem. Reģionos ir ievērojami zemākas darba algas un arī jautājums ir par darba vietām, tādējādi cilvēki turpinās migrāciju uz Rīgu un Pierīgu, bet sliktākajā situācijā dosies peļņā uz ārzemēm.

Neviena nozare Baltjas mērogā nav radījusi tik daudz inovācijas kā Fintech. Tā ne vien veicina ekonomikas izaugsmi, bet arī ieviesusi darba tirgū jaunas profesijas, sākot no blokķēdes izstrādātājiem līdz mākslīgā intelekta ētikas speciālistiem.

Sarunās ar Baltijas Fintech nozares pārstāvjiem, sniedzu ieskatu par speciālistu pieprasījumu un pieejamību šajā strauji augošajā un investoriem pievilcīgajā nozarē.

Finanšu pakalpojumu nozare Latvijā šobrīd veido 3% no pievienotās vērtības ekonomikā un pakalpojumu eksportā, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem. Šis sektors ir īpaši pievilcīgs darba ņēmējiem, piedāvājot vidējo mēneša bruto darba algu 2437 eiro. Turklāt pērn Latvijā pieņemtā Fintech nozares stratēģija vēl vairāk nostiprina Latvijas valdības apņemšanos veicināt labvēlīgu vidi Fintech nozares uzņēmumu inovācijām un attīstībai.

Fintech nozarē ir pārstāvētas daudzveidīgas profesijas, piemēram, datu analītiķi un zinātnieki, biznesa analītiķi, AML speciālisti, riska speciālisti, atbilstības speciālisti, krāpšanas analītiķi, Reg-tech speciālisti, informācijas drošības analītiķi un projektu vadītāji un daudzas citas. Būtiski pieminēt, ka Fintech uzņēmumiem ir pieprasījums pēc speciālistiem, kuriem ir gan tehniskās zināšanas, gan izpratne par finanšu nozari. Man bija iespēja iedziļināties Fintech nozares niansēs, sarunājoties ar šīs nozares uzņēmējiem un noskaidrot, kuras no Fintech profesijām patreiz ir pieprasītas nozarē.

Farmācijas uzņēmumi strādā pie tā, lai dažādotu noieta tirgus un pēc iespējas īsākā laikā samazinātu Krievijas un Ukrainas tirgu īpatsvaru eksportā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vairāku farmācijas uzņēmumu šī gada finansiālās darbības rezultātu prognozes ir pat labākas, nekā bija plānots iepriekš. Piemēram, a/s Olainfarm sola apgrozījuma pieaugumu par 15%, a/s Kalceks plāno apgrozījuma un peļņas pieaugumu par 35%.

Vēlētos atbalstu

«Farmācijas tirgus Latvijā ir atguvies pēc krīzes, tālāka krituma nav, bet tas ir iegājis stagnācijas fāzē,» uzskata a/s Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. Ņemot vērā pastāvīgo iedzīvotāju skaita, vietām arī pirktspējas samazināšanos, īpaša izaugsme nav sagaidāma. «Tā kā Latvijā pirmo reizi ir veselības ministrs ar pieredzi farmācijas nozarē, varam sagaidīt dažādus ierosinājumus un izmaiņas arī farmācijas nozarē,» viņš atzīst.

«Mēs jau daudzus gadus runājam par to, ka nepietiekams darbaspēka pieejamības jautājums var ierobežot investīcijas Latvijā. Diemžēl tagad šis brīdis ir klāt. Mēs patiešām jau redzam, ka nepietiekams darbaspēks ierobežo investīcijas. Pašlaik darbinieku trūkst visās jomās – gan augstāk kvalificētu, gan zemāk kvalificētu,» tik skarbi ir izteikusies Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Jūlija Sundberga. ĀIPL arī nākusi klajā ar saviem priekšlikumiem situācijas risināšanai, no kuriem viens no būtiskākajiem ir atļauja ievest trešo valstu darbaspēku, turklāt dažādas kvalifikācijas, tostarp arī zemas.

Par to šķēpi tiek lauzti jau gana ilgi, un, piemēram, valdības partija NA vienmēr ir turējusies pie tā, ka mazkvalificēta darbaspēka imports no trešajām valstīm ir kategoriski nepieļaujams, un tā ir partijas sarkanā līnija. Viens no ļoti skaļiem un spēcīgiem argumentiem pret darbaspēka importu ir: maksājiet pienācīgas algas vietējiem, tad darbaspēka netrūks.

No citrona var izspiest tikai tik, cik var, un ne vairāk.

Protams, algas ir jāceļ, un tās jau aug pa 7% gadā, taču izskatās, ka tā vien nebūs panaceja. Jo no tā, ka pieaug algas, nevairojas darbspējīga vecuma cilvēku skaits. Piemēram, Rīgā un Pierīgā bezdarbs ir zem dabiskā līmeņa, kas nozīmē, ka visi, kas grib strādāt, jau ir nodarbināti. Ir godīgi jāatzīst, ka ne visi 60 000 bezdarbnieku, kas reģistrēti NVA, ir iekļaujami darba tirgū. Kaut vai tāpēc, ka viņu prasmes neatbilst pieprasījumam. Līdz ar to, kā uzsver ĀIPL, īslaicīgs un kontrolēts darbaspēka imports no trešajām valstīm vairākām nozarēm ir vienīgā izeja.

Jūlijā valdība apstiprināja sešus investīciju projektus par kopējo summu 11,52 miljonu eiro apmērā, kuru rezultātā tiks radīta papildu 601 vieta pašvaldību bērnudārzos.

Finansējumu plānots izsniegt trīs gadu laikā, kas ļauj secināt – izvēlētais risinājums nav nedz finansiāli izdevīgākais, nedz ātrākais. Turklāt, tas atļaus tikai nedaudz samazināt rindu uz vietām pirmsskolā laikā, kad rinda nedrīkstētu būt vispār. Jaunais mācību saturs pirmsskolās paredz holistisku pieeju, uzsverot, ka visi mācību procesa elementi ir savstarpēji saistīti un uz katru bērnu jāraugās kā uz vienotu veselumu. Patiesībā šādai pieejai jābūt arī domājot par vietu nodrošināšanu un jaunu pirmsskolu izveidi.

Bērna interesēm jābūt pirmajā vietā

Runājot par rindām pirmsskolās vai diskutējot par jaunu bērnudārzu izveidi kopumā, mēs nereti aizmirstam, ka tā nav vieta, kurā bērnus tikai pieskata. Bērnudārzs primāri ir izglītības vieta, turklāt, tieši šeit bērns iegūst pirmo izglītības pieredzi. Lai šī pieredze būtu pēc iespējas pozitīvāka, bērna interesēm ir jābūt pirmajā vietā. Lai to sasniegtu, uz pirmsskolu nozari jāraugās tāpat kā uz bērnu – kā uz vienotu veselumu.

Jebkurš īpašums ir atbildība, kas prasa rūpes un uzmanību. Pieaugot energoresursu cenām, aizvien vairāk mūsu uzmanība tiek vērsa tieši uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, domājot par ēku siltināšanu, efektīvāku siltumapgādes sistēmu izbūvi, autonomu elektroenerģijas ieguves sistēmu ieviešanu un citiem pasākumiem.

Proti, aktīvi tiek meklēti veidi, kā saimniekot gudrāk, ietaupīt un efektīvāk izmantot resursus. Tomēr Būvniecības valsts kontroles birojs aicina uz ēku raudzīties kompleksi un pirms plānotu pārbūvju uzsākšanas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pārliecināties par ēku tehnisko stāvokli.

Ēku īpašnieka pienākumi ēkas ekspluatācijas laikā ir uzskaitīti Būvniecības likumā, kas noteic, ka īpašniekam ir pienākums nodrošināt ēkas un tās elementu uzturēšanu, lai tā atbilstu būvei izvirzītajām būtiskajām prasībām. Lai kļūtu par ēkas īpašnieku, nav nepieciešamas specifiskas tehniskās zināšanas, un to trūkumam nevajadzētu radīt situācijas, kad ēka nonāk bīstamā stāvoklī.

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Par 2800 latiem mēnesī nestrādāšu — tā faktiski ar atlūguma iesniegšanu Satiksmes ministrijā ir vēlējies paziņot valsts uzņēmuma Latvijas Pasts šefs Ivars Krauklis. Faktiski notiekošais apliecina to, ka līdzšinējā algu apcirpšanas politika ir vismaz nepārdomāta.

Protams, šaubu nav par to, ka taupības apstākļos, kad izdevumi tiek samazināti teju visam pēc kārtas, nedrīkst būt izredzētie, kurus tas neskar. Tajā pašā laikā jautājums ir par to, vai lēmums noteikt visu valsts uzņēmumu vadītājiem mēnešalgu, kas nepārsniegtu 2800 latus, kārtējo reizi vadoties pēc lineāla metodes, ir pareiza?! Tiesa, nav noslēpums, ka daļā valsts uzņēmumu vadītāji ir salikti, atbilstoši politisko simpātiju principam, un tādos gadījumos jautājums pat vairāk ir par to, vai viņus vispār nevajadzētu nomainīt. Tajā pašā laikā ne vienā vien valstij piederošā kompānijā vadītāja amatā ir augsta līmeņa menedžeri, kuri ir spējuši panākt, lai uzņēmums veiksmīgi strādā ar peļņu, vadot simtiem un pat tūkstošiem cilvēku lielus kolektīvus. Gandrīz vai lieki pieminēt, ka šie vadītāji šobrīd ir uzmetuši lūpu, uzskatot, ka viņiem valsts kā uzņēmumu īpašnieks vēlas maksāt neadekvāti zemu atalgojumu.

Nodokļu politika ir jāmaina sinhroni ar kaimiņvalstīm

«Akcīzes nodokli palielināt drīkst tikai sinhroni ar kaimiņvalstīm, ar ko es šajā gadījumā domāju Lietuvu un Poliju. Latvija savas pozīcijas starpvalstu konkurencē aizstāv vāji. Mēs savā rīcībā esam pārāk pielaidīgi, ko savukārt izmanto kaimiņvalstis,» tā intervijā Dienas Biznesam, komentējot valdības un Saeimas lemto – no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai, saka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) prezidents Ojārs Karčevskis.

Ko degvielas tirgotājiem nozīmē lēmums no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai?

Akcīzes nodokļa paaugstināšanas rezultātā mēs zaudēsim tranzīta klientus un pierobežas klientus, kuri dosies uzpildīties uz tuvāko degvielas uzpildes staciju (DUS) Lietuvā, kur cenas būs daudz pievilcīgākas. Valūta mums ir viena, līdz ar to nav nekādu norēķinu problēmu, tāpat arī nav robežkontroles. Mūsu pozīcijas starpvalstu interešu aizstāvībā ir vājas. Katram no mums – valsts, pašvaldību un pilsoņu līmenī, ir jāmaina attieksme pret pasaulē notiekošajiem procesiem.

#Haotiska un stresaina likvidējamās AS Trasta komercbanka aktīvu izpārdošana izolēs nenotiks

Iepriekšējā administratora laikā aktīvu pārdošana notika atbilstoši likumam, bet vairākos gadījumos neefektīvi no kreditoru skatupunkta. Savukārt, padziļināti izpētot pircējus, kuri uzvarēja izsolēs, var secināt, ka reizēm tie ir tieši vai netieši saistīti ar parādnieku, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Turpmāk problemātiskos bankas aktīvus pārdos citādi. Haotiska un stresaina likvidējamās AS Trasta komercbanka aktīvu izpārdošana izolēs nenotiks, tiks meklēti iespējami labākie pircēji, lai kreditori atgūtu maksimāli vairāk naudas. To intervijā Dienas Biznesam stāsta maksātnespējīgās AS Trasta komercbanka administrators Armands Rasa. Viņš atzīst, ka bankas likvidācijas procesu nekādi neietekmēs tās īpašnieku risinātais tiesas process pret Eiropas Centrālo banku par komercbankas licences atsaukšanu, jo no pašas bankas nekas pāri jau nav palicis, un līdz ar to atgriezt to situāciju, kāda bija 2016. gada martā, nav iespējams.

Par topošajām izmaiņām augu aizsardzības jomā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers.

Daudz dzirdēts par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanu lauksaimniecībā – gan pozitīvi, gan izteikti noraidoši viedokļi. Kāda ir reālā situācija, un kāda ir VAAD loma AAL aprites uzraudzībā?

Lauksaimniecība no citām tautsaimniecības nozarēm atšķiras ar to, ka sabiedrība redz ražošanas procesu no sēklas iesēšanas laukā līdz ražas novākšanai. Redzot smidzinātāju uz lauka, daudziem rodas negatīvas emocijas. AAL lietošana asociējas ar lielo ražotāju dzīšanos pēc lielākas ražas un ienākumiem, bet faktiski augu aizsardzība ir pirmais nosacījums, lai mums būtu pieejama kvalitatīva un droša pārtika. Slimību un kaitēkļu bojāta raža nav vizuāli pievilcīga, bet var būt nelietojama uzturā arī kaitīguma dēļ. Jāpiebilst, ka augu aizsardzība bija aktuāla jau pirms tūkstošiem gadu, kad augkopji izmantoja sēru un pelnus. Laika gaitā esam lietojuši dažādus paņēmienus – augu ekstraktus, pat arsēnu un dzīvsudrabu. Kāpēc? Pārtika ir cilvēka pamatvajadzība, tātad esam atkarīgi no tā, vai mūsu tīrumos un dārzos aug veseli un ražīgi augi. Vēsturiski neražas periodi laika apstākļu, kaitēkļu un slimību dēļ ir izraisījusi badu, epidēmijas, cilvēku migrāciju un karus.

Skinny Latvian niša ir izvēlēta šaura – bikses tieviem un gariem vīriešiem; uzņēmums domā arī par apģērbiem sievietēm.

Skinny Latvian šī brīža pamatfokuss ir izgatavot bikses gariem un tieviem vīriešiem, kuru augums ir līdz 2,05 m. Tādu gan ir samērā maz – aptuveni 5%. «Tas ir nišas produkts,» saka Ivars Krūtainis, SIA Skinny Latvian īpašnieks. Viņš pats ir garš un vienmēr viņam ir bijušas problēmas nopirkt drēbes, it sevišķi bikses un kreklus. Piemēram, krekliem piedurknes ir par īsu, savukārt, izvēloties lielāku izmēru, lai roku garums būtu pieņemams, krekls karāsies kā maiss. Ar biksēm – līdzīgi. Ivars bija gadiem mocījies, meklējot apģērbu, tāpēc brīdī, kad apsvēra domu uzsākt ko savu, lēmums bija skaidrs – jāšuj drēbes.

Ilgu laiku Latvija tika uzskatīta par valsti, kam ir bēdīgākā ekonomiskā situācija Eiropas Savienībā (ES), kas nespēj tikt galā ar savām problēmām un kam tik vien atliek, kā pildīt SVF un Eiropas Komisijas norādījumus.

Nenoliedzami Latvijas situācija nav spoža, un arī mūsu nākotnes perspektīvas tautsaimniecības attīstības jomā ir visnotaļ neskaidras. Taču jāatgādina, ka Latvija nebūt nav vienīgā ES valsts, kas netiek galā ar savu ekonomiku — nupat atklājies, ka visnotaļ attīstītās Grieķijas budžeta deficīts ir teju četras reizes lielāks, nekā līdz šim ir ticis stāstīts starptautiskajiem sabiedrotajiem, un bez palīdzības no citām valstīm tai neiztikt. Turklāt nav izslēgts, ka līdzīgas problēmas varētu būt arī citām ES valstīm.

Šeit nav runa par ļaunu prieku — redz, slikti klājas ne tikai mums… Jau kārtējo reizi Eiropas politikā ir vērojama visai klaja dubultās morāles politikas īstenošana. Proti, laikā, kad tika paplašināta ES, no jaunajām dalībvalstīm tika prasīta tādu normu ieviešana, kādas vecajās nepastāvēja. Vēl pirms dažiem gadiem Latvija un vairākas citas valstis nevarēja pievienoties eiro zonai pārāk augsto inflācijas rādītāju dēļ, lai gan slavenajiem Māstrihtas kritērijiem neatbilda, piemēram, pat tāda Eiropas lielvalsts kā Vācija. Savukārt tagad Eiropa nevēlas, lai Grieķija, valsts, kas, vienkārši sakot, ir blēdījusies attiecībā uz saviem finanšu rādītājiem, prasītu palīdzību SVF, jo tas varot kaitēt pārējo eiro zonas valstu prestižam. Jāatgādina, ka laikā, kad pēc palīdzības SVF vērsās Latvija, Ungārija un Rumānija, par ES prestižu neviens īpaši neuztraucās.

Pašmāju auto rezerves daļu un piederumu tirdzniecības tīkls GROS AUTO atvēris 15. auto rezerves daļu un piederumu veikalu Latvijā - Rīgā, Pārdaugavā, Daugavgrīvas ielā.

Veikala atvēršanā ir ieguldītas investīcijas 120 000 EUR apmērā un GROS AUTO plāno turpināt tirdzniecības tīkla attīstību, atverot jaunus veikalus, biznesa portālam db.lv pastāstīja GROS AUTO īpašnieks Gunvaldis Groskops. Jaunais veikals nodrošinās vieglāku piekļuvi GROS AUTO piedāvātajiem produktiem un pakalpojumiem Pārdaugavas iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Runājot par konkurenci un turpmākām attīstības iespējām, GROS AUTO vadība savos vērtējumos ir piesardzīga - skatoties uz Latvijā notiekošajiem procesiem kopumā, apmēram pēdējos 10 gados vērojamās tendences visas tautsaimniecības nozarēs neesot iepriecinošas.

«Auto rezerves daļu tirdzniecībā, tāpat kā citās nozarēs, ir ļoti agresīva un arī negodīga konkurence,» uzsver G. Groskops.