Mainot klasifikāciju, paaugstina maksimāli pieļaujamo valsts ierēdņu atalgojuma līmeni no 2 852 uz 3 231 Ls.Paaugstina ierēdņu algu

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi noteikumos par tiešās pārvaldes iestāžu, ierēdņu, darbinieku un amatpersonu darba samaksas sistēmu. Mēnešalgas pārskatīšana bijusi nepieciešama sakarā ar Ministru kabineta lēmumu par minimālās darba algas paaugstināšanu no 160 uz 180 latiem, kā arī sakarā ar Valsts kontroles ieteikumiem, kas prasījusi ierēdņu darba samaksas mainīgo daļu un piemaksas maksimāli integrēt mēnešalgā. Tāpat pieprasīta piemaksas atcelšana par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātos darba intensitātes apstākļos. Tomēr arī tagad, nosakot ierēdņa atalgojumu, tiks ņemta vērā darbinieka un amatpersonas darba pienākumu pildīšanas intensitāte, kas tiks identificēta ar vienu no 6 kvalifikācijas pakāpēm un 16 mēnešalgu grupām, kas iekļaujas spektrā no 180 līdz 3231 latam (pašlaik maksimālais ir 2852 lati).

Autoceļa A9 segumu pie Grobiņas autovadītāji nodēvējuši par poraino šokolādi. Karstajās dienās ceļa šķidrā virskārta kļuvusi bīstama satiksmei, tāpēc aizvadītajā nedēļas nogalē uz kūstošo bitumenu sāka kaisīt sīkas šķembas, vēsta Latvijas radio.

Savukārt uzņēmuma Latvijas valsts ceļi laboratorijā secināts, ka pagājušā gadā, apstrādājot virsmu, izmantots pārāks liels saistvielas daudzums. Ceļš pērn sācis drupt, tāpēc tur veikta virsmas apstrāde, kas bijusi lētākais veids, kā paglābt no sabrukšanas vēl tikai pirms pāris gadiem pilnībā rekonstruēto šoseju.

Tomēr bitumena slānis jeb tautā sauktais piķis karstumā kļūst šķidrs un burtiski uzpeld ceļa virspusē. Kā norādīja Latvijas valsts ceļi laboratorijas direktors Vladimirs Akimovs, ja piķis tur būtu mazāk, tad situācija nebūtu tik nopietna, kāda tā ir pašlaik. Tagad saulē spīdošajās un piķotajās riteņu sliedēs ber šķembas. Šajās brīvdienās uz Grobiņas šosejas izbērtas vairākas kravas.

Izrādās, ka vismaz četrus miljonus latu gadā valsts varētu ietaupīt uz mobilo sakaru izmaksu rēķina vien.Db viedoklis: Ierēdņu privātās sarunas nav jāapmaksā valstij

Turklāt, nevis pārtraucot runāt un sūtīt īsziņas vispār, bet gan optimizējot ministriju un to pakļautības iestāžu izdevumus šajā jomā. Turklāt, patiesību sakot, būtu jāveic tikai trīs būtiski pasākumi, lai ekonomija jau būtu teju garantēta.

Pirmkārt, rūpīgi jāpārbauda, vai līdz šim piekoptā mobilo sakaru operatoru izvēle ir bijusi pietiekami efektīva. Otrkārt, katru mēnesi tomēr būtu jāveic zināma analīze, cik nepieciešami ir bijuši valsts amatpersonu, ierēdņu radītie tēriņi, čalojot pa savu mobilo tālruni. Protams, ja ir veiktas darba sarunas, par tām nebūtu jāmaksā pašam runātājam, neatkarīgi no tā, kur viņš strādā — valsts, pašvaldību vai arī privātajā sektorā.

Krīzes laikā Rīgas domes struktūras grib maksāt prēmijas četras reizes gadā algas apmērā un paredz līdzekļus algu maksāšanai 13 reizes gadā.

No 5. janvāra darbu sāks Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pakļautībā esoša Projektu vadības un attīstības direkcija, kurā paredzēts darbs četriem cilvēkiem - direkcijas vadītājam, tā vietniekam, palīgam un galvenajam būvniecības tāmju speciālistam.

Algas 13 mēnešiem

Jaunās direkcijas budžets nākamgad plānots198 tūkst. Ls liels, no kā nedaudz virs 110 tūkst. Ls paredzēts novirzīt atalgojumam. Spriežot pēc direkcijas budžeta projekta, jādomā, ka tās darbiniekiem - četrām personām plānots algas maksāt 13 mēnešus gadā, turklāt finansējums paredzēts arī prēmijām un naudas balvām. «Prēmija ir materiāls stimulēšanas veids darbiniekam par savu pienākumu teicamu veikšanu, kā arī pateicība par ieguldījumu darbā,» teikts paskaidrojuma rakstā direkcijas budžeta projektam, kurā arī norādīts, ka materiāla stimulēšana ir vienu reizi ceturksnī prēmija algas apmērā. Budžetā iekļauti arī līdzekļi Pilsētas attīstības departamenta koplīgumā paredzētā vienreizējā materiālā pabalsta izmaksai veselības uzlabošanai, darbiniekam aizejot ikgadējā atvaļinājumā. Pabalstā tiek izmaksāt 50 - 100 % no darbinieka mēnešalgas atkarībā no stāža. Sākotnēji Projektu vadības un attīstības direkcijas budžets bija iecerēts nedaudz lielāks - vairāk nekā 201 tūkst. Ls, bet pēc Rīgas domes budžeta komisijas lēmuma tika samazināti bāzes izdevumi pilsētas nākamā gada finansēs. Tiesa, precīzi, cik daudz naudas tiks atvēlēts jaunās direkcijas darbībai, algām un prēmijām, varēs zināt tikai pēc 9. decembra, kad iecerēta nākamā gada Rīgas budžeta apstiprināšana. Proti, lemjot par budžeta apstiprināšanu, deputāti neskopojas ar visdažādākajiem priekšlikumiem.

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Valsts prezidents Valdis Zatlers nosūtījis Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem likumdošanas iniciatīvas vēstuli, rosinot veikt grozījumus vairākos likumos, lai veicinātu ierēdņu politiskās neitralitātes principa nodrošināšanu civildienesta darbībā.

Šīs iniciatīvas mērķis ir nodrošināt labu pārvaldību, kas sevī ietver arī tādus ar valsts pārvaldes iekšējo organizāciju un darbību saistītus elementus kā profesionāls, godīgs, kompetents un politiski neitrāls civildienests. Lai to panāktu, Valdis Zatlers rosina noteikt aizliegumu valsts sekretāriem un pārējo tiešās pārvaldes iestāžu vadītājiem ieņemt amatus politiskajās partijās. Minētās amatpersonas spēlē nozīmīgu lomu valsts pārvaldes iestāžu funkciju pildīšanā, un to administratīvā darba vadīšanā. Tādējādi šo amatpersonu aktīva darbība politiskajās partijās var radīt pamatotas šaubas par amatpersonu neitralitāti un darbības objektivitāti. Svarīgi, lai šīs amatpersonas, pildot savu amata pienākumu vadītos vienīgi no profesionālajiem nevis politiskajiem kritērijiem.

Ik gadu iesniegtajiem aptuveni 56 tūkstošiem amatpersonu deklarāciju būtu jākalpo par efektīvu instrumentu, ar kura palīdzību sabiedrība, plašsaziņas līdzekļi un tiesībaizsardzības iestādes var efektīvi uzraudzīt valsts amatpersonu darbību, norāda Valses kontrole.

Deklarēšanās sistēmas galvenie mērķi ir mantiskā stāvokļa deklarēšana, interešu konflikta novēršana un sabiedrības informēšana. Tomēr Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai amatpersonu deklarāciju iesniegšana, pārbaude un publiskošana ir efektīva? konstatētais liek apšaubīt sistēmas efektivitāti.

Līdzās citiem trūkumiem, kurus Valsts kontrole revīzijā konstatējusi, kā būtiskākais izceļams normatīvā regulējuma trūkums attiecībā uz deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudēm. Likums paredz deklarāciju iesniegšanas un aizpildīšanas kārtības, taču normatīvie akti nevienai no valsts amatpersonu deklarēšanas sistēmā iesaistītajām institūcijām tieši un nepārprotami nenosaka pienākumu pārbaudīt deklarācijās norādīto ziņu patiesumu.

Vācijas priekšrocība salīdzinājumā ar citiem finanšu centriem ir tā, ka šī valsts nav paredzējusi nodokli prēmijām, par kura ieviešanu jau paziņojušas Lielbritānija un Francija, sacījis Deutsche Bank vadītājs Jozefs Akermans (Josef Ackermann), vēsta Bloomberg.

Viņš šādu Vācijas lēmumu nodēvējis par «ļoti gudru soli».

Pirms divām dienām J. Akermans un Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible paziņoja, ka Vācijas finanšu institūcijas, ieskaitot Deutsche Bank, Commerzbank un Allianz, piekritušas atbalstīt G20 ierobežojumus attiecībā uz prēmijām, tādēļ Vācija neķersies pie jauna nodokļa baņķieru prēmijām ieviešanas.

Lielbritānijas valdība par nodokļa ieviešanu prēmijām paziņoja šā gada 9. decembrī. 11.decembrī Francijas prezidents Nikolā Sarkozī pavēstīja, ka Francija sekos Lielbritānijas piemēram. Saskaņā ar Francijas valdības amatpersonu sniegto informāciju Francija ar nodokli varētu aplikt 2009.gada prēmijas, kas pārsniedz 27 tūkstošus eiro.

Pēdējos gados no finanšu nozarē strādājošiem uzņēmumiem pamatoti lielāko uzmanību ir izpelnījušās bankas. Tomēr šajā nozarē ir arī cita veida uzņēmumi, kurus arī uzrauga FKTK, piemēram dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas kompānijas, pensiju fondi, krājaizdevu sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, apdrošināšanas brokeri utt.

Šo uzņēmumu darbība neskar tik plašas sabiedrības masas kā bankas, tomēr arī šiem uzņēmumiem ir vērts pievērst uzmanību. Šoreiz par nedzīvības apdrošināšanas nozari, tās «veselību» un valdošajām tendecēm.

Kā tad apdrošināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi jūtas? Šeit būtu vietā nodalīt apdrošināšanas kompānijas un apdrošināšanas brokerus. Atgādināšu, ka apdrošināšanas kompānijas ir tās, kas reāli apdrošina, t.i. par mūsu (klientu) iemaksātajām naudiņām, ko nozarē sauc par prēmijām, tās uzņemas noteiktas saistības, piemēram atlīdzināt zaudējumus ugunsgrēka, satiksmes negadījuma vai traumas rezultātā. Savukārt apdrošināšanas brokeri ir uzņēmumi, kuri par noteiktu samaksu klientiem (biežāk juridiskām personām) palīdz izvēlēties apdrošināšanas kompāniju un asistē arī visā apdrošināšanas līguma/polises darbības laikā. Apdrošināšanas nozarē strādā arī aģenti, kas visbiežāk ir fiziskas personas, kas pārstāv vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju, un aģentūras, kas visbiežāk ir juridiskas personas, kas arī pārdod vienas konkrētas apdrošināšānas kompānijas produktus. Šoreiz par tirgus svarīgākajiem spēlētājiem, t.i. apdrošināšanas kompānijām un nedaudz par brokeriem.

Valsts parāda apkalpošanas vadības procesā iesaistītie Valsts kases darbinieki nākamgad varēs tikt pie prēmijām, ja viņiem izdosies samazināt ar valsts parāda apkalpošanu saistītos izdevumus. Sekmīgi apkarojot ēnu ekonomiku, pie prēmijām varētu tikt arī Valsts ieņēmumu dienestā strādājošie.

Saskaņā ar valdības akceptētajā likumā «Par valsts budžetu 2013. gadam» noteikto, Valsts kases darbinieku centieni samazināt valsts parāda apkalpošanas izmaksas tiks novērtēti materiālā izteiksmē, ja «2013.gada deviņu mēnešu laikā Valsts kases amatpersonu (darbinieku), kuras iesaistītas valsts parāda vadības procesā, darbības rezultātā būtiski samazinās valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar likumā «Par valsts budžetu 2013.gadam» spēkā stāšanās dienā plānotajiem procentu izdevumiem budžeta apakšprogrammā 31.02.00 «Valsts parāda vadība» un tiek prognozēts procentu izdevumu samazinājums līdz gada beigām.

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Darbinieku iepriecināšana un apsveikšana Ziemassvētkos arī krīzes laikā tomēr ir aktuāla tradīcija. Lai gan uzņēmumu budžeti ir sarukuši salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, un kompānijas vadītājiem nereti ar smagu sirdi nākas atzīt, ka ikgadējās Ziemassvētku prēmijas diemžēl šogad izpaliks, tomēr tas nenozīmē, ka uzņēmumiem vispār nav nekādu iespēju sagādāt Ziemassvētku pārsteigumus saviem darbiniekiem.

Ļoti labs un populārs risinājums Ziemassvētku dāvanu kartei ir Linstow Center Management piedāvātā Galactico elektroniskā dāvanu karte. Pirmkārt, darba devējam nav jāuztraucas, ka darbinieks nezinās, ko ar savu dāvanu karti iesākt, jo tā darbojas vairāk nekā 650 veikalos, līdz ar to sev vēlamo dāvanu ar to varēs iegādāties katrs. Iespēja iegādāties karti par jebkuru summu līdz 100 latiem nodrošina, ka darba devējs var Ziemassvētku dāvanām atvēlēto budžetu sadalīt uz darbinieku skaitu un nopirkt dāvanu karti par maksimālo iespējamo summu. Savukārt dāvanu kartes saņēmējs to varēs iztērēt jebkurā no piecu Galactico tirdzniecības centru – Origo, Mols, Alfa, Dole vai Galerija Centrs – veikaliem, turklāt visa summa nav jāiztērē vienā veikalā, kas ļauj par darba devēja pasniegto dāvanu karti iegādāties vairākas dāvanas vai arī izlietot to ikdienas vajadzību apmierināšanai.

Rudens sesijā Saeimas darba kārtībā varētu nonākt jautājums par augstākās ierēdniecības politisko aktivitāšu ierobežošanu.

Valsts prezidents Valdis Zatlers šonedēļ nosūtījis Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem likumdošanas iniciatīvas vēstuli, kurā rosina grozīt vairākus likumus, lai veicinātu ierēdņu politiskās neitralitātes principa nodrošināšanu.

V. Zatlers ierosinājis noteikt aizliegumu valsts sekretāriem un pārējo tiešās pārvaldes iestāžu vadītājiem ieņemt amatus politiskajās partijās, norādot, ka minētās amatpersonas spēlē nozīmīgu lomu valsts pārvaldes iestāžu funkciju pildīšanā un šo amatpersonu aktīva darbība politiskajās partijās var radīt pamatotas šaubas par amatpersonu neitralitāti un darbības objektivitāti.

Prezidents rosina liegt valsts sekretāriem un pārējo tiešās pārvaldes iestāžu vadītājiem tiesības apvienot amata pienākumu pildīšanu ar deputāta kandidāta statusu, paredzot, ka, kandidējot vēlēšanās valsts sekretāriem un pārējo tiešās pārvaldes iestāžu vadītājiem ir pienākums doties atvaļinājumā bez mēnešalgas saglabāšanas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai vēstuli ar lūgumu izvērtēt, vai, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijai uzsākot kriminālprocesus pret biroja darbiniekiem, nenotiek nepamatota un prettiesiska vēršanās pret biroja amatpersonām ar mērķi ietekmēt iestādes darbību kopumā.

KNAB informējis Ģenerālprokuratūru par daudziem gadījumiem, kuros, reaģējot uz KNAB kopš 2003.gada sniegto informāciju par iespējamo nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonu deklarācijās, VID veiktās darbības un lēmumi norāda uz dienesta nekonsekvento rīcību amatpersonu deklarāciju pārbaudē.

Daudzām amatpersonām, tostarp ministram, kādas pašvaldības vadītājam, VID ļāvis precizēt valsts amatpersonu deklarāciju ienākumu sadaļu, pieņēmis amatpersonu iesniegumus ar lūgumu izdarīt grozījumus viņu valsts amatpersonu deklarācijās un atļāvis to darīt arī attiecībā uz iepriekšējiem gadiem vairāku simtu tūkstošu vai miljonu latu apmērā.

Nacionālās lidsabiedrības airBaltic vadītājs Bertolts Fliks amatpersonu deklarāciju tuvākajā laikā nerakstīs. Sagaidāms, ka Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru B.Flikam uzdots Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegt airBaltic valdē strādājošo valsts amatpersona sarakstu, viņš izpildīs formāli un pats savu vārdu neiekļaus, raksta Diena.

Tā ļauj secināt airBaltic preses pārstāvja Jāņa Vanaga otrdien atzītais, ka, tāpat kā līdz šim, arī šobrīd B.Fliks sevi par valsts amatpersonu neuzskata un amatpersonu deklarāciju VID neiesniegs. Amatpersonu sarakstu uz VID, kā to prasot tiesas spriedums, B.Fliks nosūtīšot.

Tikmēr VID noskaņots kareivīgi. Kā izriet no VID Komunikācijā daļā atzītā, ja B.Fliks sevi amatpersonu sarakstā nebūs iekļāvis, VID būs gatavs juridiskai cīņai, lai panāktu, ka B.Fliks pilda likumā par valsts amatpersonām noteikto. Galvenais arguments VID rokās ir tiesas sprieduma motīvu daļā secinātais, ka airBaltic valdes locekļi ir valsts amatpersonas. Ja sarakstā nebūšot B.Flika vārda, VID jau tūlīt pēc Ziemassvētkiem lemšot, kā rīkoties, piesaistot juristus.

Ja cilvēks Latvijā atļaujas kaut kam iebilst, viņam daudz kas var tikt piekabināts – stagnāts, pārāk vecs, ieguvis sliktu izglītību, bijušais komunists, čekists, Ventspils atbalstītājs… Tā uzskata kādreizējais izmeklētājs, uzņēmējs un Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs.

Savulaik viņš bija pazīstams kā viens no latviešiem, kuri tika iekļauti PSRS slavenajā Gdļjana – Ivanova grupā. Neatkarības gados, pārtraucot darbu valsts struktūrās, Aivars Borovkovs pievērsās jurista karjerai, kā arī uzņēmējdarbībai. Viņš faktiski vienmēr atļāvies, kā pats saka, palaist muti, pauzdams viedokli par valstī notiekošajiem procesiem, turklāt tādu, kas nereti ir pretējs valdošajam. Borovkovs pat lepojas ar to, ka publiski viņa izglītotības pakāpi apšaubījusi kādreizējā Valsts prezidente.

Latvijā darbojas ačgārnā matemātika – jo mazāk valstī paliek iedzīvotāju, jo vairāk ministrijās rodas ierēdņu

Gada patriotiskākajā nedēļā ir gan skumji, gan nepatīkami rakstīt par faktiem, kas nevairo lepnumu par to, kā valsts tiek vadīta. Taču neko darīt, statistika ir nepielūdzama un no tā, ja aizvērsim acis un izliksimies negatīvas tendences neredzam, jau nekas labāk nekļūs. Latvijas neatkarības gados iedzīvotāju skaits dažādu iemeslu dēļ ir sarucis aptuveni par 700 tūkstošiem. Toties ministriju centrālajos aparātos nodarbināto skaits kopš 1994. gada ir palielinājies par 36%. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā ierēdņu skaits ir pieaudzis par 13% un neko daudz šajā aritmētikā nemainīja arī krīzes laika konsolidācija, jo divus pēdējos gadus ministriju centrālo aparātu ierēdņu skaits atkal mundri pieaug, turklāt ceļas arī viņu vidējais atalgojums.

Saeima šodien pieņēma grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, izslēdzot no tā normu par amatpersonu darba samaksas publiskošanu katru mēnesi.

Vienlaikus likumā noteikts, ka informāciju par darba samaksu, kas izmaksāta iestādes amatpersonām un darbiniekiem, publisko Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajā kārtībā. To, cik plaša informācija no nākamā gada 1.janvāra tiks publiskota, noteikts Ministru kabinets.

Saeima sākotnēji pieņēma Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera (V/Par) priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atalgojums. Regulējums paredzēja noteikt, ka valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu publicē iestādes mājaslapā, norādot vārdus un uzvārdus. Valsts prezidents Raimonds Vējonis gan plānotās izmaiņas atdeva otrreizējai caurlūkošanai, norādot uz likumprojekta juridiskām problēmām.

Pēc Administratīvās apgabaltiesas sprieduma, kas a/s Air Baltic Corporation (airBaltic) valdes locekļiem nosaka valsts amatpersonas statusu, gan viņiem, gan kompānijas izpilddirektoram Bertoltam Flikam nekavējoties jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) amatpersonu deklarācijas.

Apgabaltiesa spriedumā atzinusi: airBaltic valdes locekļi uzskatāmi par valsts amatpersonām un viņiem jāievēro likumdošanas prasības par kārtību, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti, raksta Diena, atsaucoties uz ziņu aģentūru LETA.

Līdz ar to VID pieprasīs iesniegt valsts amatpersonu sarakstu grozījumus par akciju sabiedrības valdes locekļiem par periodu no 2006.gada 15.maija un attiecīgi no šī laika pieprasīs valdes locekļiem, kā arī Flikam, kurš ir lidsabiedrības valdē, iesniegt valsts amatpersonu deklarācijas. VID norāda, ka šis ir pirmais precedents, kad tiesa atzinusi amatpersonas statusu personai, kas uzskatījusi, ka VID to par amatpersonu noteicis nepamatoti un tāpēc tāpēc ilgstoši nav sniegusi valsts amatpersonas deklarāciju. Savukārt airBaltic prezidents B. Fliks izplatījis paziņojumu presei, kurā norāda, ka minētais tiesas spriedums nosaka pienākumu sagatavot amatpersonu sarakstu, un tas ir vienīgais tiesas sprieduma priekšmets.

Ar likumu ierobežota iespēja sabiedrībai pārliecināties par pašu ievēlēto politiķu godaprātu; amatpersonas pārbauda VID un KNAB

Amatpersonu deklarācijas ļauj sekot līdzi dažādu valstu un pašvaldību darbinieku ieņēmumiem, uzkrājumu audzēšanai vai deldēšanai dažādās kredītiestādēs, taču par to, kurās bankās viņi krāj parādus vai arī no kādām fiziskām vai juridiskām personām naudu aizņēmušās – par to publiski visi interesenti informāciju gūt nevar. Deklarāciju publiskojamās daļas parāda vien parādu summas. Šī informācija gan ir pieejama iestādēm, kas uzrauga amatpersonu finanšu darbību.

Grimst parādos

Amatpersonu deklarāciju izpēte ļauj secināt, ka daudzas valsts amatpersonas grimst parādos, kas būtiski pārsniedz viņu kopējos gada ienākumus. Lielāki vai mazāki parādi ir vairāk nekā pusei ministru, no tiem lielākie - ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš deklarējis teju 176 tūkst. eiro lielas parād- saistības, kuras izveidojušās vēl pirms iesaistīšanās politikā. Jāpiebilst, ka viņš nav pirmais ekonomikas ministrs, kurš ieslīdzis parādos. Arī viņa priekštecis Daniels Pavļuts bija pamatīgos mīnusos – beidzot pildīt ministra pienākumus viņš deklarēja parādsaistības vairāk nekā 183 tūkst. eiro apmērā. Lai gan parādu summu viņš sāka audzēt, jau strādājot Kultūras ministrijā, summa dubultojās periodā, kad D. Pavļuts nebija valsts amatpersona. 2011. gadā, kļūstot par ekonomikas ministru, viņš jau deklarēja milzīgo parādu, vienlaikus atzīstot sarežģījumus ar tā atmaksu. «Informēju, ka attiecībā uz manām kredītsaistībām pret a/s DNB Banka ir panākta vienošanās ar aizdevēju par kredīta pamatsummas maksājumu atlikšanu uz gadu, veicot tikai procentu maksājumus. Šāds risinājums atbilst bankas standarta procedūrai gadījumos, kad samazinās klienta ienākumi. Procentu maksājumi ir atbilstoši maniem šībrīža ienākumiem. Plānoju gada laikā pārdot daļu no nekustamiem īpašumiem un samazināt saistību apjomu vai risināt ar aizdevēju sarunas par pamatsummas atmaksas termiņa pagarinājumu,» toreiz viņš rakstīja deklarācijā. Arī aizejot no ekonomikas ministra amata, deklarācijā norādīts, ka spēkā ir vienošanās ar banku par pamatsummas atmaksas atlikšanu līdz šim rudenim. Ievērojami lielākas ir atsevišķu Saeimas deputātu parādsaistības. Līderis ir Imants Parādnieks, kurš 2013. gadā deklarējis teju 820 tūkst. eiro lielus parādus. Arī viņš pie tik lieliem parādiem ticis pirms aktīvas politiskās karjeras uzsākšanas, kad darbojās biznesā. I. Parādniekam paralēli pamatīgām parādsaistībām ir ļoti nopietni aizdevumi – 2013. gada deklarācijā fiksēti 6 aizdevumi vairāk nekā 652,5 tūkst. eiro vērtībā. Parādsaistības deklarējusi apmēram trešdaļa deputātu, daļai tās ir salīdzinoši nelielas, liecina DB izpēte.

Valsts kontrole (VK) sagatavojusi Saeimai piedāvājumu izmaiņām likumdošanā, kurā piedāvā iestrādāt prasību, ka institūcijās, kurās konstatēti pārkāpumi, jāveic obligāta atbildīgo amatpersonu rīcības izvērtēšana, sacīja VK vadītāja Elita Krūmiņa.

Runājot telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes E. Krūmiņa arī pastāstīja, ka kontrole par sava darba prioritātēm izvirzījusi operatīvās reaģēšanas ieviešanu un lietderības revīzijas. Operatīvā reaģēšana VK ļautu sūdzības pārbaudīt tieši tajā brīdī, kad tās ir iesniegtas.

Minēto darbības veidu attīstīšana būs atkarīga no tā, vai šiem mērķiem tiks piešķirts papildus finansējums.

Runājot par VK revīziju Rīgas brīvostā, E. Krūmiņa norādīja, ka lielāko daļu no 23 izteiktajiem ieteikumiem osta apņēmusies ieviest. Tomēr secināts arī, ka brīvosta nespēj izvērtēt amatpersonu darbību. Lai gan amatpersonu iespējamo kriminālatbildību vērtē policija, E. Krūmiņa uzsvēra, ka kontrole norādījusi arī uz lēmumiem, par kuriem nedraud kriminālatbildība, bet kas liecina par neatbildīgu saimniekošanu. Saistībā ar tiem tiekot gaidīta aktīvāka brīvostas rīcība.

TOP 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu patlaban ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos. Līderi to vidū ir Ralfs Jansons ar 72 amatiem un itālietis Paolo Bettiol ar 62 amatiem, liecina Lursoft pētījums par amatpersonām, kuras Latvijā reģistrētajos uzņēmumos patlaban ieņem visvairāk amatus.

Dati atklāj, ka atsevišķi cilvēki patlaban ieņem amatus pat vairāk nekā 50 uzņēmumos, informē Lursoft komunikāciju vadītāja Indra Urtāne.

Kamēr R. Jansona vārds pārsvarā saistīts ar nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem, no kuriem senākais reģistrēts 1996.gadā, Paolo Bettiol ieņem amatus lielākoties uzņēmumos, kuri reģistrēti pēdējo divu gadu laikā un pārsvarā to darbība saistīta ar citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniegšanu. Izpētot Lursoft pieejamo NACE nozaru klasifikatoru, redzams, ka attiecīgā nozare ietver, piemēram, dažādu pašapkalpošanās automātu ekspluatāciju u.tml. uzņēmējdarbības jomas. Par šo Paolo Bettiol vadīto uzņēmumu darbības efektivitāti pāragri spriest, jo vēl nav pieejami to 2016.gada pārskati, taču jācer, ka to panākumi būs bijuši labāki nekā 2014.gada martā reģistrētajam SIA Winter, kas 2015.gadā apgrozījis 59 eiro un strādājis ar 183 eiro zaudējumiem.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktajā apdrošināšanas brokeru sabiedrību pārbaudē atklājies, ka apdrošināšanas brokeru sabiedrības dažādi izprot Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma noteikumus, kas regulē brokeru rīcību ar iekasētajām apdrošināšanas prēmijām.

Tāpēc Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija (LABA) ir izsūtījusi apdrošināšanas brokeru sabiedrībām ieteikumus, kā pareizi un atbilstoši likumam rīkoties ar iekasētajām apdrošināšanas prēmijām, lai palīdzētu veidot vienotu izpratni par šiem jautājumiem un novērst iespējamus pārmetumus apdrošināšanas brokeru sabiedrībām, ka tās, cenšoties ievērot likumu, tomēr to neatbilstoši izprot un tādēļ ne vienmēr rīkojas tā, kā to par pareizu uzskatītu nozari uzraugošā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

«Jāatzīst, ka Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma normas patiešām ir visai komplicētas un nav viegli saprotamas, turklāt līdz šim apdrošināšanas brokeru sabiedrībām nekad nav ticis dots vienots skaidrojums par to piemērošanu. Šī dažādā izpratne gan nekā neietekmē klientus, jo tiklīdz apdrošināšanas prēmija ir samaksāta apdrošināšanas brokeru sabiedrībai, tā ir uzskatāma par samaksātu apdrošinātājam un apdrošināšanas līgums ir spēkā esošs,» skaidroja LABA valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms.

Neskatoties uz aizliegumu par prēmiju izmaksāšanu ierēdņiem, valsts iestādēs šogad izmaksāts par 4% vairāk prēmiju nekā plānots, šodien raksta laikraksts Dienas bizness.

Visoperatīvāk ar savu ierēdņu prēmēšanu rīkojusies Finanšu ministrija (FM), kas ar FM valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska rīkojumu tieši dienu pirms Ministru prezidenta Ivara Godmaņa izdotās rezolūcijas 31. oktobrī pamanījusies noprēmēt 88 darbiniekus ar vidēji 490 latiem katram. "Tas ir klajā pretrunā ar Ministra deklarēto taupības politiku turklāt liecina par sava dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, lai prēmēšanu realizētu tieši dienu pirms rezolūcijas stāšanās spēkā," tā deputāts Ainars Latkovskis.

Taču pēc viņa minētās informācijas 2008. gadā izmaksāto prēmiju līderis ir Pārtikas un Veterinārais dienests (PVD), kas saviem ierēdņiem izmaksājis teju miljonu latu. "Kopējais prēmijās izmaksātais cipars varbūt izskatās liels, tomēr, ja parēķina, ka mēs esam 1 200 darbinieku, tad vidējais prēmijas apjoms ir tikai 719 latu, kur ietilpst viena prēmija algas apmērā plus 30-50% piemaksa, atkarībā no ieguldījuma,» skaidroja PVD ģenerāldirektors Mareks Samohvalovs, gan piebilstot, ka vairāk nekādas prēmijas šogad dienesta darbiniekiem nav paredzētas. Jāpiebilst, ka PVD šī gada oktobra vidū izcēlās arī ar Rundāles pilī rīkotu semināru un turpat sarīkotu PVD Bauskas pārvaldes vadītāja Jāņa Bites pensijas balli, kuras izmaksas gan esot segtas par privātiem līdzekļiem. "No ministrijām pret saviem darbiniekiem bijušas dāsnas arī Zemkopības ministrija (152 tūkst. Ls), Reģionālās attīstības un Pašvaldības lietu ministrija (92 tūkst. Ls), Vides ministrija (77 tūkst. Ls) un Ekonomikas ministrija (46 tūkst. Ls)," no Saeimas tribīnes klāstīja A. Latkovskis.