1994. gadā uz Krieviju ar Latvijas depozītu bankas naudu aizbēgušais multimiljonārs un bijušā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina ģimenes draugs naktī no 1. uz 2. februāri atrasts miris Rjazanskas prospektā.

Par to ziņo lifenews.ru.52 gadus veco skandalozo uzņēmēju esot notriekusi automašīna un R. Gailis no gūtajām traumām miris notikuma vietā. Nissan Patrol vadītājs, 33 gadus vecais Andrejs V. gājēju vienkārši neesot pamanījis, jo snidzis sniegs un bijis tumšs, turklāt R. Gailis šķērsojis ielu tam neparedzētā vietā. Viss noticis ātrās palīdzības brigādes acu priekšā, kas atradusies mašīnā pie minētā krustojuma, tomēr glābt R. Gaili daudzo gūto traumu dēļ vairs nebija iespējams.

Mirušā identitāte nav tikusi noskaidrota uzreiz. Līdz pat 5. februārim viņš morgā gulējis kā nezināma vīrieša līķis.

Bez Latvijas depozītu bankas nodibināšanas, ar kuras kasi 30 milj. ASV dolāru apjomā, viņš 90. gadu vidū aizmuka uz ārzemēm, R. Gailis bija arī viens no pirmajiem automašīnas Volvo dīleriem postpadomju valstīs. Ar viņa vadīto Mūsa Motors Group savulaik līgumu par automašīnu iegādi noslēdza Latvijas valdība, garantējot uzņēmumam daudzu miljonu peļņu.

Skandalozo Kempmayer Media Limited esot dibinājis Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) vadītājs Andrejs Ēķis, vēlāk caur ofšoriem piesaistot politiķi Andri Šķēli. Viņi to noliedz.

Tā Db apgalvoja sevi par šo darījumu līdzdalībnieku dēvējošais, PR speciālists un tālaika A. Šķēles uzticības persona Jurģis Liepnieks. Viņš klāstīja, ka skandalozo britu uzņēmumu Kempmayer Media Limited (KML) esot dibinājis A. Ēķis, vēlāk caur ofšora kompānijām piesaistot politiķi un uzņēmēju Andri Šķēli, kas arī savas saites ar KML nevēlējās afišēt.

A. Ēķis Db kategoriski noliedza, ka būtu dibinājis KML: "Zinu, kas ir Kempmayer, jo esmu konsultējis tā direktoru (Toniju) Flanaganu (Tony Flanagan). Protams, pazīstu arī cilvēkus, kas saistīti ar digitālās televīzijas projekta ieviešanu Latvijā, jo pats televīzijas biznesā strādāju visu mūžu, jo vairums šo cilvēku ir televīzijas profesionāļi. Bet tikpat skaidri es zinu un varu pateikt, ka Kempmayer es neesmu dibinājis." Db neizdevās iegūt vēl vienas sarunā minētās personas - advokāta Jāņa Lozes komentāru.Kā iemeslu, kādēļ vēršas pie Db, J. Liepnieks min, viņaprāt, politizēto t.s. digitālās televīzijas afēras izmeklēšanu, kurā noplūdusi informācija. "Nekad neesmu slēpis, ka esmu bijis iesaistīts šajā lietā, un nebaidos atbildēt ne par vienu savu vārdu vai darbību," viņš norāda.

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Vaicāti par to, cik lielā mērā Jūsu ģimenē lēmumu pirkt kādu produktu vai zīmolu nosaka Jūsu bērnu viedoklis, vidēji 37% vecāku atzīst, ka tas ietekmē ilgtermiņa preču pirkšanu (mobilais telefons, dators un elektroniskās mājsaimniecības preces). Savukārt 21% vecāku norāda, ka viņu bērnu viedoklis ietekmē arī banku un apdrošināšanas kompānijas izvēli.

Šādus rezultātus uzrādījis pētījumu kompānijas GfK Baltic februārī veiktais pētījums par bērnu viedokļa ietekmi uz vecāku patēriņa tendencēm.

Aptaujas dati liecina, ka, iegādājoties elektronikas un mājsaimniecības preces, vecāki galvenokārt ietekmējas no savu bērnu pusaudžu viedokļa (vecumā no 14 līdz 18 gadiem). Piemēram, datora iegādē bērnu viedoklis ietekmē vidēji 58%, mobilā telefona 57%, ceļojuma maršruta izvēlē 53%, bet koplietošanas mēbeļu iegādē 42% pusaudžu vecāku. Interesanti, ka 51% vecāku atzina, ka viņu bērni pusaudži ietekmē arī pašu vecāku apģērba izvēli.

Iepirkšanās vietas un ikdienas preču izvēlē vecāku lēmumus vairāk ietekmē jaunāki bērni. Vidēji 54% vecāku, kuriem bērni ir vecumā no 3 līdz 13 gadiem atzina, ka bērna viedoklis „ietekmē” vai „drīzāk ietekmē” iepirkšanās vietas izvēli un 57% vecāku arī ēstuves - vietas, kurā paēst ārpus mājas - izvēli. 51% šī paša vecuma bērnu vecāki atzina, ka bērnu viedoklis ietekmē ikdienas pārtikas iegādi.

Kas organizēja Mārtiņa Bunkus braucienu uz ASV? Kāpēc ar Bunku tikās ASV vēstniecības Rīgā darbinieki un bijušais Baltā nama pārstāvis Deivids Merkels?

Tie ir galvenie jautājumi pēc TV3 Nekā personīga sižeta, kurā atklājās, ka raidījuma rīcībā ir nonākuši materiāli, kas liecina, ka Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms savas nāves ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi, lai par ABLV Bank likvidatoru izraudzītos tieši viņu.

Minētie jautājumi liek uzdot vienu galveno jautājumu – vai ASV diplomāti būtu tikušies ar kādu privātu Latvijas advokātu, vēl vairāk – risinājuši ar viņu sarunas, bez konsultācijām ar Latvijas Ārlietu ministriju? Vēl vairāk – bez Latvijas Ārlietu ministrijas apstiprinājuma, ka ar šo cilvēku var risināt sarunas? Kas šādu «mandātu» deva Mārtiņam Bunkum – vai Vienotība un tās ministrs Edgars Rinkēvičs? Ir neiedomājami, ka M. Bunkus kā Latvijas puses sarunu partneris ASV diplomātiem tik nopietnā jautājumā kā ABLV Bank likvidācija varētu parādīties bez saskaņošanas ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Līdz ar to ir versijas, ka vai nu E. Rinkēvičs līdz šim ir rafinēti spējis slēpt savu līdzdalību banku afērā, vai arī neorientējas pašos svarīgākajos valsts jautājumos.

«Norvik bankas» un tās akcionāru strīdā ar Latvijas valsti mainīts tiesas sastāvs, liecina Starptautiskā investīciju strīdu izskatīšanas centra (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) publiskotā informācija.

ICSID vēsta, ka atkāpies prasītāja ieceltais pārstāvis Stanimirs Aleksandrovs no Bulgārijas, tāpēc viņa vietā septembra beigās iecelts Džons Taunsends no ASV.

Jau ziņots, ka abi pārējie locekļi ir tiesas priekšsēdētājs ir Džeimss Spigelmans no Austrālijas, un par to vienojušies prasītājs un atbildētājs, kā arī Peters Tomka no Slovākijas, kuru iecēlis atbildētājs.

Tiesas sastāvs tika izveidots jūlijā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka prasību iesniegusi «Norvik banka» un tās īpašnieki - Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova. Prasību par šķīrējtiesas procesa sākšanu ICSID reģistrēja 2017.gada 28.decembrī.

AS Olainfarm piecdesmitgadē Dienas Bizness atskatās uz vienu no spraigākajām un kriminālākajām lappusēm uzņēmuma vēsturē – analizējam uzņēmuma reiderisma mēģinājumus un aplūkojam, kādas izmaiņas šis gadījums nesis uzņēmumam un kādas mācības no tā var gūt biznesa vide Latvijā.

Analizētie notikumi sāka risināties neilgi pēc Olainfarm ilggadējā īpašnieka Valērija Maligina nāves 2017.gadā, bet to atskaņas un rezultāti uzsāktu kriminālprocesu, tiesvedību un Olainfarm pārvaldības pārmaiņu formā turpinās vēl joprojām. Izmantojot juridiski slīpētas un nekaunīgas shēmas, vairāku personu grupa mēģināja pret Olainfarm īstenot milzīga apmēra reiderismu – ar viltīgu krāpniecisku darījumu ķēdes palīdzību nostumt malā no uzņēmuma kontroles tā patiesās īpašnieces, Valērija Maligina mantinieces, iegūt kontroli pār vairāk nekā simts miljonu eiro vērto uzņēmumu un gūt sev labumu uz uzņēmuma akciju pārdošanas rēķina.

Haoss pēc Valērija Maligina nāves

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2016.gadā ir par 88,33 miljoniem eiro jeb 1,1% lielāki, nekā tika plānots, liecina VID publicētā informācija.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn kopbudžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 7,3% jeb 544,1 miljonu eiro, kas ir lielākais pieaugums pēdējo četru gadu laikā (2013.gadā - 5,5%, 2014.gadā - 3,7% un 2015.gadā - 5,4%).

Kopējie VID administrējamie ieņēmumi pagājušajā gadā mēnešos ir 8,015 miljardi eiro, ieņēmumu plāns paredzēja 7,926 miljardu eiro ieņēmumus.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 102,5%, iekasējot 3,933 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns pērn paredzēja iekasēt 3,838 miljardus eiro. Plāns ir pārpildīts par 94,33 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu pērn deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 2,019 miljardi eiro un tā ieņēmumi ir 99,7% no plānotā apjoma - 2,025 miljardiem eiro.

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu.

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Ja paskatāmies praktiski, cik tad šis uzņēmums ir pārstrādājis? Saražotā un pārdotā galaprodukta apjomi ir niecīgi. Faktiski Latvijas piens viennozīmīgi ir bijis piena savākšanas un pārpumpēšanas punkts uz Lietuvu. Ministru prezidents Dombrovskis lielījās ar straujo IKP izaugsmi. Te redzam, kā tā izaugsme veidojas: zemnieks Jānis pārdod pienu kooperatīvam, to ieskaita IKP; kooperatīvs pārdod to pašu tonnu Latvijas pienam, atkal to pierēķina IKP; tad Latvijas piens to pašu pārdod uz Lietuvu, ko atkal pierēķina IKP. Un, lūdzu, mums ir straujākā izaugsme, visi laimīgi, bet patiesībā nekā. Jo papīrs pacieš visu, otrdien intervijā laikrakstam Diena saka nozares eksperts Jāzeps Šņepsts.

Fragments no intervijas

Jau sākotnēji saucāt Latvijas piena izveidi par afēru.

Tas viss pasākums no paša sākuma ir afēra afēras galā. Lai «uzfrišinātu» ciparus, Latvijas piena bilancē ir ielikts zīmols Trikāta divu miljonu vērtībā, bet maksātnespējīga uzņēmuma zīmols patiesībā ir nulles vērts. Tā ir kārtējā afēra, par ko nezin kāpēc neviens nerunā. Sākotnēji zīmolu Trikāta par 500 tūkstošiem nopirka pats kooperatīvs, pēc tam to ieskapēja Latvijas pienam, kur pa ceļam cena uzauga uz diviem miljoniem.

Politiķi šo projektu atbalstīja, neviens tagad atbildību neuzņemas.

Iespējamo krāpniecības gadījumu dēļ sagaidāmais izmaksu slogs elektroenerģijas gala patērētājiem varētu nepamatoti pieaugt par vairākiem miljoniem eiro gadā

To intervijā DB norāda Saeimas deputāts Ivars Zariņš, saukdams šo skandālu par lielāko valsts izzagšanu Latvijas vēsturē, uzsverot, ka jau no sākta gala atļauju izsniegšana esot bijusi politiski piesegta afēra.

Fragments no intervijas:

Kāda ir OIK skandāla vēsture?

Tas sākās ar stāstu par Eiropas Savienības (ES) prasībām, kas paredzēja līdz 2020. gadam palielināt no atjaunojamajiem energoresursu (AER) avotiem iegūtās enerģijas īpatsvaru līdz 20% no kopējā saražotās enerģijas daudzuma ES dalībvalstīs. Latvija sev izvirzīja vēl ambiciozāku mērķi – sasniegt 40%. Par spīti tam, ka lielākais enerģijas patēriņš mūsu valstī vērojams siltuma sektorā, valsts izvēlējās šo mērķi sasniegt elektroenerģijas ražošanā. Jāpiebilst, ka AER izmantošanai elektroenerģijas ražošanā ir nepieciešamas ļoti lielas subsīdijas, atšķirībā no siltumenerģijas ražošanas, kur jau ir konkurētspējīgas tehnoloģijas, tāpēc gandrīz nekāds papildu atbalsts nebūtu vajadzīgs.

Pasaulē vērienīgākās finanšu piramīdas organizators Bernards Medofs atzinis vainu visās vienpadsmit pret viņu izvirzītajās apsūdzībās, ziņo Associated Press.

Viņa atzīšanās nozīmē, ka viņam draud iepriekš izziņotais sods 150 gadi cietumā.

Db.lv jau vēstīja, ka B. Medofs tika arestēts pērn 12.decembrī un tiek vainots pasaules lielākās finanšu piramīdas izveidošanā. Zaudētāji šajā afērā ir galvenokārt lielas bankas, investīciju, labdarības un pensiju fondi, kā arī Eiropas aristokrātijas pārstāvji, daudzas pasaules slavenības. Pēc ekspertu vērtējuma, Medofa afērā cietušo cilvēku skaits visā pasaulē var sasniegt trīs miljonus. Pašreiz Medofs atrodas mājas arestā. Spriedums šajā lietā varētu tikt pasludināts pēc vairākiem mēnešiem.

Pasaulē vērienīgākās finanšu piramīdas organizatoram Bernardam Medofam draud 150 gadi cietumā.

Ņujorkas biržas Nasdaq dibinātājs un bijušais vadītājs tiek apsūdzēts 11 kriminālpantos, tostarp krāpšanā ar vērtspapīriem un naudas atmazgāšanā.

Kā vēstī ziņu aģentūras, atsaucoties uz apsūdzētā advokātu, Medofs jau šodien var atzīt savu vainu. Savukārt prokuratūra ir atradusi jaunus pierādījumus, ka Medofa finanšu piramīda, kas tās dalībniekiem nesa 50 miljardus ASV dolāru lielus zaudējumus, darbojās vismaz no pagājuša gadsimta 80.gadiem. Bet valdība pieprasa konfiscēt visu naudu un īpašumus, kurus Medofs esot ieguvis nelikumīgā ceļā un kuri tiek vērtēti 170.8 mljrd. dolāru apmērā.

"Samsung" šā gada viedtelefonu flagmaņu sērijas "Galaxy S20" dārgākais modelis "Ultra" piesaista uzmanību ar iespaidīgu 108 megapikseļu kameru un 100x tālummaiņu.

Dažus gadus it kā no malas noskatoties, kā "Huawei" «privatizē» viedtelefonu fotokameru lauciņu, "Samsung" šopavasar beidzot sagatavoja skaļu atbildi. Lielākais un dārgākais no jaunās "Galaxy S20" sērijas tālruņiem - "Ultra" – aprīkots ne vien ar uzkrītošu četru aizmugurējo kameru bloku, bet arī 100x tālummaiņu. Tā ir divreiz lielāka nekā "Huawei P30 Pro", kas pērnajā pavasarī tehnoloģiju pasaulē izpelnījās ovācijas un pat tika nodēvēts par «labāko spiegu telefonu».

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

"Ultra" ir jaunpienācējs "Galaxy S" saimē. Vēl nebijām apraduši ar domu, ka flagmanis sadalīts divos atzaros – parastajā un lielākajā jeb "Plus" versijā, kad sērijai pievienojās trešais brālis "Ultra". Kā var noprast pēc nosaukuma, gradācijas skalā šis ieņem augstāko pakāpienu. Tas ir lielāks par abiem pārējiem, ar 6,9 collu Dynamic AMOLED displeju un ar jau minēto simtkārtīgo tālummaiņu, kāda abiem pārējiem nav tikusi.

Izrādās, ka degvielas pircējam savā grāmatvedībā ir jāsaglabā ne tikai kopējais rēķins, bet arī visi čeki, kurus izsniedz ik reizi katram uzņēmuma automašīnas vadītājam, kad viņš veic degvielas uzpildi. Tādu skaidrojumu snieguši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālisti uzziņā kādam nodokļu maksātājam.

SIA „A” iesniegumā VID norādījis, ka saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2. pantu grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvokli (saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Šī likuma 7. pants paredz, ka „grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību [..].”

Pēc Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ieviešanas interneta lietotāju dzīvē nekas nemainīsies, un valdības atbalstītais līgums neierobežo cilvēktiesības un tiesības uz privātumu. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) atzīst, ka jaunās normas ir jāizskaidro vairāk, lai novērstu radušās diskusijas, trešdien Saeimas Ārlietu komisijā sacīja EM valsts sekretārs Juris Pūce.

Viņš klāstīja, ka ACTA izstrāde sākusies pirms vairāk nekā desmit gadiem un tā mērķis ir apkarot preču zīmolu viltošanu, kā arī autortiesību pārkāpumus internetā. Pašlaik Latvijā un citviet pasaulē ir plašas diskusijas par viltošanas novēršanu digitālajā vidē un jāsaskaras ar pārspīlēti saasinātiem argumentiem, ka Latvijā sagaidāma totāla kontrole un cenzūra, kas neesot tiesa. Taču ACTA pēc būtības stiprinās Latvijas ražotāju preču zīmju un intelektuālā īpašuma aizsardzību, novēršot Latvijas preču viltošanu ārzemēs.

«Šis nolīgums neparedz īpašas prasības, kas Latvijā jau nebūtu spēkā. Nekādā gadījumā nebūs pārkāptas tiesības uz privātumu,» minēja J. Pūce. Viņš norādīja, ka Latvijā domāšanas veids pret intelektuālo īpašumu ir visai vieglprātīgs, ko apliecina, piemēram, mūzikas un filmu lejupielāde internetā. Tomēr ACTA šajā jautājumā neko nemainīs. «Tas bija un būs nelegāli,» viņš piebilda.

Nacionālajā aviokompānijā airBaltic sākta pārbaude par dokumentu nopludināšanu, šodien žurnālistiem sacīja airBaltic vadītājs Martins Gauss.

Viņš stāstīja, ka tuvākajās dienās medijos parādīsies nopludināts dokuments, kas it kā piedāvā alternatīvu airBaltic attīstības plānu, paredzot sašaurināt līdzšinējo airBaltic darbību.

«Minētais dokuments nav izstrādāts tā, kā parasti izstrādājam biznesa plānus, un tas nav apskatīts uzņēmuma valdē. Mēs radām daudzus biznesa plānus, bet strādājam ar tiem, kuriem ir ekonomisks pamats. Kāds šajā nopludinātajā dokumentā ir iekļāvis savas idejas, nav informējis uzņēmuma vadību, bet 22.septembrī nopludinājis, lai pavēstītu, ka pastāv alternatīva airBaltic biznesa attīstībai,» informēja Gauss.

Viņš stāstīja, ka dokumentā piedāvāts samazināt airBaltic lidmašīnu floti līdz 17 lidmašīnām un samazināt galamērķu skaitu par 25. Dokumentā arī minēts, ka tādējādi airBaltic iegūs līdzekļus, lai gan minētā summa uzņēmumā nav apstiprināta.

12. februārī Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) reģistrējusi pirmos piecus bezceļa transportlīdzekļus, Db.lv informēja direkcijas pārstāve Džoanna Eglīte. Šobrīd to reģistrācija ir brīvprātīga, taču tuvākā nākotnē paredzētas izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos, kā rezultātā bezceļu transportlīdzekļu reģistrācija kļūs obligāta.

Obligāta reģistrācija paredzēta tiem bezceļniekiem, kurus īslaicīgi izmantos ceļu satiksmē.

Bezceļa transportlīdzekļi ir tricikli un kvadricikli, kurus ražotājs nav paredzējis izmantošanai ceļu satiksmē. Tie domāti braukšanai pa laukiem, pļavām, mežiem utml. Ņemot vērā to, ka arī šiem transportlīdzekļiem tomēr brīžam nākas īslaicīgi piedalīties ceļu satiksmē (jāšķērso ceļš, vai tilts), uzsākta to reģistrācija. Tas, ka jau pirmajā dienā reģistrēti pieci šādi transportlīdzekļi, liecina, ka bezceļnieku īpašnieki paši ieinteresēti reģistrācijas procesā. Viens no iemesliem īpašnieku atsaucībai ir fakts, ka reģistrēts transportlīdzeklis ir vairāk pasargāts pret zādzībām.

Valsts sniegtais galvojums uzņēmuma Liepājas metalurgs kredītam izskatās pēc vieglprātīga un netālredzīga lēmuma, un valstij savulaik būtu bijusi jāveic ļoti rūpīga izpēte pirms šāda lēmuma pieņemšanas, uzskata ekonomists Uldis Osis.

Sarunā ar Latvijas Radio ekonomists norādīja, ka tas, kādā veidā tas ir noticis, izskatās, maigi izsakoties, vismaz dīvaini. Viņš skaidroja, ka ir būtiski skatīties, ko un kādā veidā valsts galvo. «Ja taisnība ir tas, ka lēmums par galvojumu pieņemts faktiski Saeimā, tad tas drīzāk ir absurda variants. Jo par tādām summām, par kādām šis galvojums tika piešķirts, notiek ļoti rūpīga izpēte, sākot no uzņēmuma ekonomiski pamatota biznesa plāna,» sacīja U. Osis.

Tāpat U. Osis vērsa uzmanību uz lēmuma pieņemšanas procedūrām – kas un kādā veidā pieņēma lēmumus, kas kuram atskaitās, kas un ko kontrolē. Spriežot no medijos pieejamās informācijas, tas neesot analizēts, uzsvēra ekonomists. «Tas izskatās ļoti vieglprātīgs, netālredzīgs lēmums,» atzīmēja U. Osis.

Jau gadu gadiem Latvijas biznesa vidi vistiešākā veidā negatīvi ietekmē pievienotās PVN izkrāpšanas problemātika. Protams, ka Latvija nav vienīgā valsts kuras biznesa vidē dien dienā jāsadzīvo ar PVN izkrāpšanas esamību. Tāda problēma ir vairumam Eiropas Savienības dalībvalstu. Tai pašā laikā Latvija, tāpat kā lielākā daļa no Austrumeiropas valstīm izceļas ar miglā tītiem priekšnoteikumiem, kas ļautu godprātīgam nodokļa maksātājam izvairīties no PVN krāpnieku lamatām. Līdz ar to PVN maksātāji bieži vien ir spiesti spēlēt savdabīgu «veiksmes spēli», cerot, ka tā darījumu partneris neizrādīsies PVN krāpnieks.

Kāpēc būtu jāuztraucas, lai darījumu partneris nebūtu PVN krāpnieks? Tas ir tādēļ, ka dēļ PVN krāpšanas, kuru veicis darījumu partneris vai tā tālākie darījumu partneri, PVN par pārdotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem budžetā nenomaksā.

Dēļ nenomaksātā PVN valsts ir praktiskas dilemmas priekšā. Iekasēt PVN no vainīgās personas, vai padarīt uzņēmumu, kurš iegādājies preci vai pakalpojumu par «līdzdalībnieku» PVN izkrāpšanā, un iekasēt neiekasēto PVN no viņa. Vieglāk ir vērsties ar prasījumu pret uzņēmumu, kurš iegādājies preci vai pakalpojumu, jo parasti tas ir strādājošs uzņēmums. Vienkāršiem vārdiem sakot, tas nozīmē, ka no viņa ir vieglāk zaudētās PVN summas iekasēt, jo uzņēmums, kurā PVN ir pazudis, parasti ir «tukšs». Nereti praksē tā arī notiek. Tāpat, lai noķertu PVN krāpšanas organizētāju, pirmkārt, jābūt vēlmei organizētāju noķert, un, otrkārt, jāiegulda intensīvs intelektuāls darbs.

Mūsdienās priekšlīguma slēgšana ir visai izplatīta parādība. Kā piemēru var minēt dzīvokļa pirkuma priekšlīguma parakstīšanu pirms daudzdzīvokļu mājas uzbūvēšanas, nomas priekšlīgumu, kad komersants vēlas rezervēt tiesības lietot telpas vēl neuzceltajā biroju ēkā, priekšlīgumu, ar kuru puses grib rakstiski nostiprināt panākto vienošanos par topošā kapitāla daļu pirkuma būtiskiem noteikumiem un atrunāt iepriekš veicamās sagatavošanās darbības.

Runājot ar klientiem par priekšlīgumu, daudzos gadījumos atklājas, ka viņiem ir nepareiza izpratne par šī darījuma būtību un tā radītām tiesiskām sekām. Bieži vien cilvēki kļūdaini uzskata, ka priekšlīgumam nav tāds pats saistošs spēks kā citiem darījumiem (piemēram, pirkumam vai nomai), proti, puse var atteikties no priekšlīguma izpildes (t.i., tajā norādītā līguma noslēgšanas) un vainīgajai pusei būs vienīgi jāatlīdzina ar priekšlīguma sagatavošanu saistītie izdevumi (piemēram, jurista, finanšu konsultanta vai tulka pakalpojumi). Tātad otra puse nevarēs prasīt priekšlīguma piespiedu izpildi un pilnu savu zaudējumu atlīdzināšanu (ieskaitot atrauto peļņu). Jāsaka, ka šādam aplamam viedoklim vēl pirms nesena laika bija zināms pamats, jo tas atbilda juridiskajā literatūrā izteiktajām atziņām un pat dažiem Augstākās tiesas spriedumiem.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.