Mūsu valstī kopš neatkarības atjaunošanas vienmēr ir bijis vismaz pa kādam uzņēmumam, kuru droši var uzskatīt vai nu par sava veida bēdu brāli, vai arī dažādu politekonomisko strīdu subjektu. Visus šos uzņēmumus ir vienojis viens un tas pats faktors - vismaz daļēja to īpašniece ir Latvijas valsts. Parasti visas kolīzijas ir beigušās līdz ar attiecīgo uzņēmumu privatizācijas procesa noslēgšanos.
Jau drīzumā valdība būs izvēles priekšā, ko darīt ar Latvijas pastu (LP), kam jau 2013. gadā beigsies monopoltiesības attiecībā uz sīkpaku piegādi. Īpaši aktuāls šis jautājums ir tāpēc, ka jau šobrīd tiek pieļauta iespēja, ka ir kāds starptautiska līmeņa pasta sūtījumu flagmanis, kura biznesa interesēs esot iegādāties visu trīs Baltijas valstu pasta uzņēmumus - runa ir par Deutsche Post.
No vienas puses, šāda LP privatizācija varētu būt teju vai neiedomājama. Jāņem vērā, ka Latvija nebeidzas ar tādām ekonomiski aktīvām pilsētām kā, piemēram, Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils utt. Vēl ir arī visnotaļ plašas lauku rajonu teritorijas, kas ir mazapdzīvotas, bet kur arī cilvēkiem laiku pa laikam ir nepieciešamība saņemt vēstuli vai savu dzīves laikā nopelnīto pensiju. Turklāt šāda vienmērīga iedzīvotāju apziņošanas sistēma allaž ir tikusi uzskatīta par valstiski svarīgu. Proti, ir būtiski, lai par valstij svarīgām lietām būtu informēti visi tās pilsoņi. Savukārt, nododot LP tādas kompānijas pārziņā, kas nav saistīta ar Latvijas valsti, jārēķinās, ka tās primārā vēlme būs gūt peļņu, kas principā ir tikai normāli. Tomēr pastāv zināms risks, ka efektivitātes nolūkos Deutsche Post vai kāds cits investors var nolemt atteikties no pasta sūtījumu piegādes šādiem lauku rajoniem.
No otras puses, atliek vien nedaudz padomāt, kādi faktori saistās ar LP vārdu kaut vai dažu pēdējo gadu laikā. Hroniskas grūtības ieviest jaunas pasta sūtījumu sistēmas, nepārtraukti pasta sūtījumu kavējumi, atzinumi, ka uzņēmuma rīcība saistībā ar tā rīcībā esošajiem nekustamajiem īpašumiem vairāk ir vērtējami kā naudas šķiešana utt. Plus vēl tādā vai citādā veidā valstij LP nākas regulāri finansiāli atbalstīt. Citiem vārdiem sakot, valsts ir uzskatāmi pierādījusi, ka tā ir draņķīgs šā uzņēmuma saimnieks un menedžeris.
Kā šādā situācijā rīkoties?! Valstij nenoliedzami būtu izdevīgi uz šāda uzņēmuma rēķina nopelnīt naudu, plus vēl panākot, ka beidzot tā menedžments strādā efektīvi. Tādējādi nebūtu problēmu LP par ekonomiski izdevīgāko cenu arī pārdot, bet… Pirkšanas/pārdošanas līgumā ir obligāti jānosaka dažādas saistības, pienākumus pircējam, to neizpildes gadījumā nosakot drakoniskas sankcijas. Respektīvi, pircējam ir jāuzliek par pienākumu visu savu darbības laiku nodrošināt ar pasta sūtījumiem par saprātīgu cenu pilnīgi visu Latvijas teritoriju. Turklāt pārmaiņas pēc šādam līgumam ir jābūt caurspīdīgam un atklātam, lai finālā neizrādītos, ka investoram ir tikai tiesības, bet valstij - tikai pienākumi.