Darba grupa panāk vienošanos par kopuzņēmuma dibināšanu dzelzceļa projekta Rail Baltica II virzīšanai; deklarāciju par to transporta ministri varētu parakstīt šogad septembrī Viļņā.

Šā gada 16. septembrī Lietuvas galvaspilsētā notiks neformālā Transporta ministru padome, un iecerēts, ka piecu projekta Rail Baltica II virzīšanā iesaistīto valstu – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Somijas – transporta ministri šajā pasākumā varētu parakstīt arī deklarāciju par kopuzņēmuma dibināšanu. Ar šādu ierosinājumu otrdien Briselē klajā nāca speciālās Rail Baltica II koordinācijas darba grupas locekļi. Nākamā darba grupas sanāksme paredzēta 29. augustā Viļņā.

Kopuzņēmumu plānots izveidot iespējami drīz, lai tas varētu iesniegt projekta pieteikumu finansējuma instrumentam transporta nozarei Connecting Europe Facility (CEF), un jau pēc 2015. gada jaunveidojamais uzņēmums būtu gatavs organizēt jaunas, Eiropas standarta platuma (1435 mm) dzelzceļa līnijas būvniecību un Rail Baltica II projekta praktisko realizāciju kopumā, savukārt pēc līnijas uzbūvēšanas tas varētu kļūt arī par šīs dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.

«Jautājuma būtība ir tāda, ka CEF naudas saņemšanai ir nepieciešams konkrēts uzņēmums. Tā kā Rail Baltica II ir vērtējams kā spēcīgs ES interešu projekts, tad tam ir lielas izredzes saņemt CEF līdzfinansējumu. Šobrīd nauda kokrētu projektu līmenī vēl nav iezīmēta, un projekti savatarpēji konkurē,» saka Satiksmes ministrijas (SM) Dzelzceļa departamenta direktrs Jānis Eiduks.

Projekts Rail Baltica II ir viens no nozīmīgākajiem SM pārziņā plānotajiem transporta infrastruktūras attīstības projektiem, un šobrīd Latvijā turpinās iepirkuma procedūras ietvaros saņemto piedāvājumu vērtēšana detalizētas tehniskās izpētes un ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanai.

Jau vēstīts, ka Lietuvas valdības svārstīgums Briselē nesen izpelnījās gūzmu neērtu jautājumu, tostarp par Latvijas kaimiņu valdības vienaldzību pret Rail Baltica II. Jāpiebilst, ka, pēc AECOM aplēsēm, šaursliežu (1435 mm, šobrīd Latvijā – 1520 mm) dzelzceļa izbūve Latvijā izmaksātu ap 1,27 miljardiem eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Līdz 85% no finansējuma varētu nākt no jaunveidojamā CEF.