Kopš neatkarības atgūšanas, Latvija ir piedzīvojusi daudz dažādu reformu (lai cik lielā mērā šis jēdziens arī būtu nonivelēts), un viena no tām skāra valsts iedzīvotāju dzīvesvietas deklarēšanas principus.

Proti, tika ieviesta sistēma, ar kuras palīdzību gan valstij, gan pašvaldībām katrs iedzīvotājs būtu aizsniedzams. Atbilstoši deklarētajām dzīvesvietām arī varēja organizēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanas, sociālās aprūpes sistēmas nodrošināšanu, medicīnas pakalpojumu sniegšanu un daudz ko citu. Tāds bija mērķis, un jāteic, ka vismaz sākotnēji šī sistēma vairāk vai mazāk sevi attaisnoja. Protams, jau no paša sākuma likumdošanas līmenī nebija pievērsta (un joprojām nav) nekāda uzmanība tam, kā fiziski notiek pats deklarēšanās process. Rezultātā jebkurš Latvijas iedzīvotājs var piedeklarēties jebkurā adresē, pašam konkrētā mājokļa īpašniekam to pat nenojaušot. Vienīgais publiski zināmais gadījums, kad personai nav izdevies deklarēties svešā īpašumā bez atļaujas, ir saistīts ar savulaik veiktu eksperimentu, mēģinot «pierakstīties» eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai piešķirtajā dzīvoklī.

Rīdziniekiem, kuri pagājušā gada nogalē nepaspēja deklarēt savu dzīvesvietu Rīgā, un kuriem līdz ar to šogad tiktu piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme, tiks dota iespēja deklarēties līdz 29. februārim, ieskaitot, informē Rīgas dome.

Par šādu risinājumu šodien vienojās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

«Kopā ar ministriju esam raduši korektu risinājumu situācijai, kas izveidojās pagājušā gada nogalē, kad tehnisku iemeslu dēļ portālā www.latvija.lv nebija pieejams Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojums Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana. Līdz ar to daļai rīdzinieku no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ nebija iespējams deklarēt dzīvesvietu savā nekustamajā īpašumā. Visiem, kas to nav paspējuši izdarīt, tagad dosim iespēju deklarēties savā īpašumā līdz 29. februārim un saglabāt NĪN atlaides. Tādējādi paziņojums par NĪN aprēķinu var tikt izsūtīts ar nelielu novēlošanos, pēc 15.februāra,» – norāda N.Ušakovs.

Rīdzinieka kartes pompozais uznāciens pirms diviem gadiem lielā mērā bijusi tukša skaņa. Piesolītās kārdinošās atlaides un izdevīgie piedāvājumi ir trūcīgi, un šogad karte ar jauniem piedāvājumiem pat nav papildināta. Arī Rīgas domes mudinājumi iedzīvotājiem deklarēties galvaspilsētā pavisam pieklusuši. Reizē ar vilšanos, nesaņemot no Rīdzinieka kartes gaidīto, iedzīvotāji šogad lēnām sāka deklarēties atpakaļ novados, trešdien raksta laikraksts Diena.

Līdzīgi kā pērn, arī tagad tiek runāts, ka tuvākajā laikā karte tiks papildināta ar jauniem piedāvājumiem. Šoreiz gan nedaudz konkrētāk – sarunas notiek ar atsevišķiem tirdzniecības tīkliem, taču to nosaukumus pagaidām nedrīkstot atklāt.

Karte piedāvā atsevišķas, nelielas atlaides sabiedriskajā transportā, Rīgas 1. un 2. slimnīcā, Dzemdību namā un Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Ar Rīdzinieka karti Zoodārzu var apmeklēt par vienu eiro lētāk. Tā pārstāvis Māris Lielkalns gan atklāj, ka šogad Rīdzinieka karte izmantota izteikti mazāk. Ja pagājušā gada otrajā pusē, no brīža, kad karšu atlaides sāka darboties, tās izmantotas vairāk nekā 4200 reižu, tad šogad visa gada laikā apmeklējumu skaits nesasniedz 3600.

Meklējot informāciju kādam citam rakstam, laikraksts Diena «uzdūries» sludinājumam, kas par 10 latiem mēnesī piedāvā iegādāties dzīvesvietas deklarēšanu Rīgā.

«Ar deklarēto dzīvesvietu mūsu telpās Jūs varēsiet pieteikt savu bērnu prestižajās Rīgas 49. vidusskolas (apmācība latviešu valodā) un Herdera vidusskolas (krievu valodā) pirmajās klasēs,» savā mājaslapā raksta SIA Centra biroji. Būtībā uzņēmums saviem klientiem pārdod iespēju izdarīt likumpārkāpumu, norāda laikraksts.

Atbildi uz jautājumu, vai 10 latu ir jāmaksā tikai par mēnesi, kad bērns iestājas skolā, laikraksta žurnāliste saņēmusi aptuveni pusstundas laikā. «Maksa tiek ieturēta par katru mēnesi, kamēr bērns mācās skolā, kā arī bērns nevar būt deklarēts viens pats adresē (RD noteikumi) - tāpēc jābūt deklarētam arī vienam no vecākiem,» rakstījis kāds Edgars. Viņš paskaidrojis, ka par šo cenu var iegūt arī citus labumus - Rīgas pilsētas sociālos un piedzimšanas pabalstus, kuri gan jākārto pašam klientam.

Rīgas domes iecere palielināt galvaspilsētā deklarēto iedzīvotāju skaitu ar lētākiem tarifiem sabiedriskajā transportā raisa bažas par mēģinājumiem deklarēties fiktīvi, tādējādi kropļojot dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu, norāda laikraksts Diena.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Laura Laiva teikusi, ka ir saprotama pašvaldības vēlme, lai tajā de facto dzīvojoši cilvēki tur arī deklarētos. «Taču nebūtu vēlams, lai Pierīgā dzīvojoši un Rīgā strādājoši cilvēki kādu piesolītu labumu dēļ sāktu meklēt fiktīvas iespējas piedeklarēties galvaspilsētā, fiziski paliekot dzīvot Pierīgā. Tas kropļotu dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu,» viņa sacījusi.

Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) vēlmei, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju deklarētu savu dzīvesvietu galvaspilsētā, ir risks nonākt pretrunā ar dzīvesvietas deklarēšanas sistēmas mērķi, uzsvērusi L. Laiva.

2015. gada janvārī Konkurences padome (KP) apsūdzēja Volkswagen markas automašīnu tirgotājus karteļa veidošanā, piemērojot aptuveni 7,6 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Tā sauktais e-pastu skandāls šobrīd ir viena no nedaudzām KP lietām, kas tiesā ir zaudēta. Neraugoties uz intensīvu tiesas procesu, skaidrība par to, ko var rakstīt e-pastos un ko nē, līdz galam nav radusies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Galvenais KP rekordlielā administratīvā soda uzlikšanas pamatojums Volkswagen dīleriem un importētājam ir e-pastu saziņa par iepirkumiem, kuros tie piedalās. Pēc tiesas ir skaidrs, ka, lai arī saziņa starp uzņēmumiem ir bijusi, īsti nav atrastas karteļa pazīmes, sodu nebūs vai būs daudz mazāki. Par klienta aizstāvību lietā Dienas Bizness aicināja pastāstīt advokātu biroja Vilgerts zvērinātas advokātes Deboru Pāvilu un Jūliju Jerņevu, kuras Rīgas Administratīvajā apgabala tiesā pārstāvēja Volkswagen automašīnu importētāju Baltijā SE Moller Baltic Import un tā trīs grupas uzņēmumus – dīlerus – SIA Moller Auto Krasta, SIA Moller Auto Latvia un SIA Moller Auto Ventspils. Vēl divi Volkswagen dīleri – SIA SD Autocentrs un SIA Ripo Autocentrs – ir neatkarīgi, ar Moller grupu nesaistīti uzņēmumi, kurus juristes piemin tikai tādēļ, ka lieta ir saistīta.

Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kas paredzēja dot elektroniskas deklarēšanās iespējas 4 komercbanku klientiem.

Grozījumi izstrādāti saskaņā ar budžeta izdevumu samazināšanas programmu, kas ar 2008.gada 3. novembra valdības lēmumu paredz atteikties no neklātienes dzīvesvietas deklarēšanas iespējas pa pastu. Pašlaik elektroniski deklarēties var tikai e-paraksta īpašnieki, bet turpmāk to varēs arī četru komercbanku internetbanku lietotāji, no šīm bankām valdības sēdē minēja tikai trīs:

Swedbanka, SEB banka un Krājbanka. Šādā veidā gadā paredzēts ietaupīt 29.3 tūkst. Ls, kas līdz šim tika tērēti dzīvesvietas deklarēšanas iespējai pa pastu nodrošināšanai. Tika uzsvērts, ka uz elektronisko deklarēšanās iespēju aicinātas pieteikties arī citas komercbankas. Tāpat paredzēts, ka likums par deklarēšanās atcelšanu ar pasta palīdzību stāsies spēkā vienlaicīgi ar elektroniskās deklarēšanās ieviešanu internetbanku klientiem.

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas kredītu devējiem plāno noteikt vērienīgus ierobežojumus attiecībā uz kopējo kredītu izmaksu, atmaksas kartību un to reklamēšanu.

Saeimas dalībnieki šajos grozījumos saskata pozitīvu ievirzi, jo būtībā tiek ierobežotas maksimālās procentu likmes nebanku un ātro kredītu jomas aizdevējiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus līdz 0,25%, tātad efektīvās gada procentu likmesgriesti ir robežās ir 149% (termiņiem virs mēneša). Šobrīd tika nolemts par samazinājumu līdz 0,07% dienā, kas attiecīgi ir 25,55%. Taču šādiem likuma grozījumiem diemžēl būs arī pretējs efekts un cietīs patērētāji.

Grozījumu pieņemšana jāskatās daudz plašākā mērogā, jo izmaiņas skars ne vien pašus klientus un aizdevējus, bet arī citus uzņēmumus un, iespējams, pat pašvaldības. Lielu ietekmi uz pārmaiņām jutīs mazie kredītdevēji, kuri finansēja augstas riska grupas klientus, jo viņi paši piesaista finansējumu par gana lieliem procentiem. Tas nozīmē, ka, samazinot procentu likmes, daži no uzņēmumiem vienkārši izbeigs savu darbību un nespēs apkalpot klientus. Vēl daļa aizdevēju, iespējams, turpinās darbību, taču viņiem nāksies krietni pārskatīt savu piedāvājumu. Piemēram, klientiem piedāvājot iespēju aizņemties ar mazākām procentu likmēm uz ilgāku termiņu. Šādos apstākļos aizdevēji varēs apkalpot krietni mazāku klientu skaitu.

Jau vairākus gadus kosmētikas industrijā strauji attīstās dabiskās kosmētikas segments, un šobrīd tas veido vairāk nekā 35% no Lietuvas kosmētikas ražotāja Biok Laboratorija UAB pārdošanas apjoma

Kopumā Biok laboratorija ražo vairāk nekā 250 produktu. 39% no uzņēmuma apgrozījuma veido mutes kopšanas līdzekļi. Tiem seko sejas (21%), matu (15%), personīgie (11%) un ķermeņa kopšanas līdzekļi (6%). Uzņēmuma mārketinga direktore Ieva Čeponone (Ieva Čepononė) teic, ka sejas krēmu kategorijā visi Biok Laboratorija zīmoli ir pirktāko vidū. Dušas želeju un šķidro ziepju kategorijā Margarita ir pirktākais zīmols, savukārt Ecodenta zobu pastu vidū ir otrajā vai trešajā vietā.

«Kosmētikai ir liela ietekme mūsu dzīvē – katru dienu mums ir saskare ar daudziem ādas kopšanas produktiem,» saka Biok Laboratorija UAB mārketinga projektu vadītāja Evelina Blažinauskīte (Evelina Blažinauskytė). Nereti tiek pieņemts, ka tikai sievietes lieto kosmētiku, taču I. Čeponone uzsver, ka produktu klāsts ir daudz plašāks par dekoratīvo kosmētiku. Dabiskā kosmētika no nišas ir kļuvusi par nozīmīgu tendenci šajā jomā. «Baltijā šī ir ļoti maza niša, bet Skandināvijā un Rietumeiropā tā ir liela tendence, kas no nišas pārvērtusies par masu produktu. Patiesībā mūsu misija nebija radīt produktus dabisko preču veikaliņiem, bet gan piedāvāt labas kvalitātes produktus plašai sabiedrībai. Vēlamies, lai tie ir pieejamā cenā, lai tos var lietot katrs,» teic I. Čeponone. Tā kā uzņēmuma pārdošanas apjoms strauji aug, gandrīz ir sasniegta esošās ražotnes kapacitāte. Kopš 2007. gada uzņēmums ir audzis no 2,85 miljonu eiro apgrozījuma līdz 8,60 miljonu eiro apgrozījumam pērn, un šogad tiek plānots 10,5 miljonu eiro apgrozījums. Tāpēc nesen uzņēmums nopircis zemi un līdz 2020. gadam plāno uzcelt jaunu ražotni. Investīcijas jaunajā ražotnē pārsniegs četrus miljonus eiro.

Tiks mainītas sešu uzņēmuma Rīgas satiksme mobilo klientu apkalpošanas centru līdzšinējās atrašanās vietas, Db.lv informē Viktorija Kalniņa-Vladimirova RP SIA Rīgas satiksme Komunikācijas projektu speciāliste.

Klientu centri – autobusi no 23. oktobra būs pieejami:

• pie centrālās Latvijas Universitātes ēkas (Raiņa bulvārī pie krustojuma ar Arhitektu ielu);

• tramvaju galapunktā Juglā (Brīvības gatvē 409a);

• pie Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (Lomonosova ielā 1);

• pie tirdzniecības centra Origo (Stacijas laukumā 1);

• Bolderājā autobusu galapunktā (Parādes ielā 36a);

• Zolitūdē autobusu galapunktā (Jāņa Endzelīna ielā 11).

Mobilie klientu centri ir atvērti no pirmdienas līdz sestdienai, laikā no plkst.10.00 līdz 18.00. Pieteikties elektroniskajai biļetei ir iespējams arī Rīgas satiksmes biļešu kasē Brīvības ielā 191, darba dienās no plkst. 8.00 līdz 18.00 un sestdienās no plkst. 10.00 līdz 18.00.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka saskaņā ar izmaiņām Eiropas Savienības normatīvajos aktos ar 2009.gada 1.maiju arī Latvijā mainīsies prasības par personīgam patēriņam paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu.

Šis izmaiņas attiecas uz ceļotājiem, kuri jebkurā ES valstī ierodas no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, kā arī uz privātpersonām, kuras attiecīgos produktus saņem no trešajām valstīm sūtījumos pa pastu.

Saskaņā ar ES regulā noteikto mainīsies kvantitatīvie ierobežojumi attiecībā uz ievedamo un sūtījumos pa pastu saņemamo dzīvnieku izcelsmes produktu daudzumiem – no 1.maija ierobežojumi būs mazāki.

Nelielos daudzumos personīgam patēriņam atļauts ievest un sūtīt pa pastu dzīvnieku izcelsmes produktus no šādām valstīm: Andora, Lihtenšteina, Norvēģija, Sanmarīno un Šveice.

ES valstīs no pārējām valstīm bez veterinārās robežkontroles, ievērojot vienam cilvēkam noteiktos daudzuma ierobežojumus, personīgam patēriņam drīkstēs ievest līdz 2 kg šādu dzīvnieku izcelsmes produktu: medus, olas, dzīvas austeres, dzīvas gliemenes un gliemeži, peru pieniņš, propoliss, kā arī sausais piens zīdaiņiem, zīdaiņu pārtika, īpaša pārtika medicīnisku iemeslu dēļ un lolojumdzīvnieku barība attiecīgā patentēta produkta iepakojumā, uz kura norādīta ražotāja informācija par īpašu izlietošanu. Minētos produktus no Horvātijas, Fēru salām, Grenlandes vai Īslandes atļauts ievest, nepārsniedzot 10 kg.

No šodienas, 8. jūlija, privātpersonas atkal drīkst saņemt zāles pa pastu no trešajām valstīm, jo spēkā stājušies grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 416 Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Joprojām pa pastu ir aizliegts saņemt narkotiskās un psihotropās zāles, narkotiskos analgētiķus, jaunās psihoaktīvās vielas un aktīvās vielas, anaboliskos steroīdus, testosteronus, augšanas hormonus vai to analogus.

Pa pastu sūtīto zāļu apjoms nedrīkst pārsniegt daudzumu, kāds nepieciešams sešu mēnešu lietošanai. Katram zāļu veidam ir jāatrodas oriģinālajā iepakojumā, uz kura identificējams zāļu ražotājs un ražotājvalsts. Tāpat jābūt receptei vai ārstniecības iestādes izdotam dokumentam, kas pamato zāļu nepieciešamību, kā arī zāļu pirkuma čekam vai līdzvērtīgam dokumentam, kas apliecina zāļu iegādi.

Ja viena zāļu veida oriģinālo iepakojumu skaits ir lielāks nekā trīs, personai rakstiski jāapliecina, ka zāles tiks izmantotas personiskai lietošanai, ka tās nav zāles, kuras aizliegts sūtīt pa pastu un ka persona uzņemas pilnu atbildību par šo zāļu lietošanu.

No šī gada 1.septembra Eiropas Savienības teritorijā uzņēmēji vairs nevarēs ražot un laist tirgū 100 W kvēldiega spuldzes.

Par to Db.lv informēja Ekonomikas ministrija. Jau iepriekš informējām, ka šī gada 13.aprīlī spēkā stājās Komisijas regula par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas īstenošanu attiecībā uz mājsaimniecībā izmantojamām kliedētas gaismas lampām, kas paredz pakāpenisku kvēldiega spuldžu ražošanas pārtraukšanu.

Regulas prasības attiecas, galvenokārt, uz spuldžu ražotājiem, kuri sākot no regulā noteiktajiem termiņiem vairs nedrīkstēs ražot energoneefektīvas spuldzes. Savukārt, iedzīvotāji un uzņēmēji varēs iegādāties kvēlspuldzes un citas mazāk efektīvās spuldzes, kamēr tās vēl ir pieejamas veikalu plauktos un noliktavās. Regula neuzliek iedzīvotājiem vai arī uzņēmējiem pienākumu nomainīt jau lietošanā esošās spuldzes uz energoefektīvākām spuldzēm.

Kam ir jādeklarējas?

Privātpersonām, kas uz 2011.gada 31.decembri ir Latvijas nodokļu rezidenti vai kas vēlāk par tādu kļūst un kam pieder kāda no deklarējamām mantām. Pirmā pretruna – manta jādeklarē nodokļu rezidentiem Latvijas likuma izpratnē, taču rezidentu statusu paredz arī nodokļu konvencijas, kam ir augstāks spēks pār likumu (likuma izpratnē par rezidentiem uzskatāms plašāks personu loks, bet nodokļu konvencija nosaka, kurā valstī persona ir nodokļu rezidents, ja divu valstu nacionālie likumi uzskata viņu par tādu), un diez vai strīda gadījumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs piemērot Latvijas likumu. Nepilngadīgo bērnu vietā deklarācija jāaizpilda vecākiem.

Dzīvesvietu elektroniski varēs deklarēt tikai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā dzīvojamā ēkā. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 16.martā, konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā.

Saskaņā ar grozījumiem elektroniski vairs nevarēs deklarēt dzīvesvietu ēkās, kas reģistrētas kā nedzīvojamas, vai nereģistrētās ēkās, piemēram, saimniecības ēkā, mākslinieku darbnīcā. Šādos gadījumos personai, lai deklarētu dzīvesvietu, būs personīgi jāvēršas pašvaldībā un jāpierāda, ka dzīvo attiecīgajā īpašumā.

Likumprojekta autori no Iekšlietu ministrijas anotācijā norādījuši, ka dzīvesvietas deklarēšana klātienē pašvaldībā būs papildu administratīvais slogs tiem iedzīvotājiem, kuri noteiktajā kārtībā nav reģistrējuši savus īpašumus, kā arī pašvaldību darbiniekiem, kuriem būs jāizvērtē attiecīgie pierādījumi vai cita informācija.

Gandrīz jebkurš Latvijas iedzīvotājs ir saņēmis nevēlamu reklāmas piedāvājumu e-pastā, bukleta veidā vai pa telefonu. Ko uzņēmējs darīt drīkst, bet no kā labāk atturēties, stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa un Datu Valsts inspekcijas (DVI) direktore Signe Plūmiņa.

B.V. Tas ir aktuāli, bet nevaru teikt, ka PTAC ir saņēmis ļoti daudz šādu patērētāju sūdzību.

S.P. Tas tā notiek, bet nav tā, ka tieši 2009. un 2010. gads saistībā ar ekonomisko situāciju būtu īpašs. Tas bija aktuāli arī piecus gadus atpakaļ.

Par ko visbiežāk klienti sūdzas? Par zvaniem, īsziņām, e-pastiem vai bukletiem?

S.P. Vismaz puse sūdzību DVI ir par e-pastiem, tam seko īsziņas, bet par zvaniem sūdzas retāk. Šajā aspektā vairāk skatāmies nevis no komercprakses viedokļa, bet vairāk – no kurienes uzzināts telefona numurs. Tāpat arī nevēlama komerciāla paziņojuma (spama) saņemšanas gadījumā pētām, kā sūtītājs ir ieguvis kontaktinformāciju.

Pirmā komunikācija ar potenciālo darba devēju, sarakste ar kolēģiem vai biznesa partneriem nereti ir e-pastu apmaiņa. Ja tā norit veiksmīgi un pārliecinoši, seko sarunas un tikšanās klātienē, tādēļ elekronisko saraksti nevajadzētu novērtēt par zemu. Žurnāls Forbes uzsver, ka pārlieku bieži mūsu pastkastītes piesārņo neprofesionālas, slikti sarakstītas, nepārlasītas un vāji strukturētas vēstules.

Pirms ķerties pie rakstīšanas, jāpadomā par iespaidu, kādu vēlaties atstāt, un kā rakstīto uztvers saņēmējs. Rūpīgi rakstīts e-pasts var uzsvērt sūtītāja nopietnos nolūkus, inteliģenci un orientāciju uz kvalitatīvu darba stilu.

Tomēr reizumis arī pārdomāti e-pasti ar spēcīgiem tematu nosaukumiem, personisku sveicinājumu un perfektu gramatiku, nesaņem atbildi. Kāpēc? Varbūt e-pasta sūtīšana nebija efektīvākais komunikācijas veids konkrētajā situācijā. Iespējams, jūs to izsūtījāt pārlieku daudziem. Vai varbūt jūs nokaitinājāt saņēmēju, sūtot vēstuli atkal un atkal vai iztraucējāt viņu trijos naktī?

Rakstot e-pastus, Forbes iesaka ievērot profesionalitāti un paturēt prātā, ka tad, kad tie nosūtīti, jūs vairs nespējat kontrolēt, kurš šīs vēstules varēs izlasīt.

Pašvaldības nevarēs noteikt lētākas sabiedriskā transporta biļetes, kā vienīgo kritēriju minot tikai iedzīvotāju dzīvesvietu, paredz Saeimā ceturtdien, 7.novembrī, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā.

Likumprojekts arī paredz izveidot vienotu sabiedriskā transporta pakalpojumu sistēmu.

Par likumprojektu atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš norāda, ka pašlaik likums pašvaldībām atļauj noteikt lētākas biļetes iedzīvotājiem sabiedriskajā transportā, ja pārvadātājam ar šo atvieglojumu noteikšanu radītos zaudējumus pilnībā kompensē no pašvaldības budžeta. Taču grozījumi papildina likumu ar jaunu noteikumu, paredzot, ka braukšanas maksas atvieglojumu vienīgais kritērijs nedrīkst būt personas deklarētā dzīvesvieta.

Grozījumi noteiks sabiedriskā transporta padomi, kurā strādās 10 locekļi - pieci satiksmes ministra iecelti pārstāvji un pieci attiecīgo plānošanas reģionu attīstības padomju deleģēti pārstāvji pa vienam no katra plānošanas reģiona.

Elektroniski nosūtīto rēķinu tirgus Latvijā kopumā šobrīd ir sastindzis, norāda Itella Information valdes priekšsēdētājs Alvis Dimitris. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka Latvijas uzņēmumi aktīvu pāreju uz e-rēķiniem bija uzsākuši pāris gadus iepriekš un šobrīd ir sasniegts teju maksimums klientu lokā, kuri papīra rēķinu vietā priekšroku dod e-rēķiniem, raksta Dienas bizness.

Kopš 2010.gada rudens Lattelecom aicina klientus atteikties no papīra rēķiniem – to izdarījuši aptuveni 89% klientu. Tādējādi 60% klientu rēķinu saņem elektroniski vietnē mans.lattelecom.lv, 24% informācija tiek piegādāta e-pastā, bet 5,5% klientu par 0,10 Ls rēķinu saņem īsziņas veidā. Joprojām rēķinu papīra formātā saņem 11% klientu, kas tiek piegādāts pa pastu, un par to ir jāmaksā 1,21 Ls, DB norādīja Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite. Savukārt invalīdiem rēķini tiek piegādāti pa brīvu. Bez maksas rēķinu var apmaksāt internetbankā, bet veicot maksājumu Lattelecom klientu apkalpošanas centros tiek piemērota 0,5 Ls komisijas maksa.

Tehnoloģiju milzim Google dotas 35 dienas laika, lai izdzēstu pakalpojuma Street View fotogrāfiju uzņemšanas laikā «nejauši savāktos» datus, kuru vidū ir arī tāda informācija kā pilns e-pastu saturs, e-pastu virsraksti un lietotāja apmeklētie iepazīšanās portāli, vēsta BBC.

Izmeklēšana sākās pagājušajā gadā, pēc tam, kad atklājās, ka Street View fotogrāfiju uzņemšanas laikā tehnoloģiju milzis ieguvis arī personu privātus datus no neaizsargātiem wi-fi tīkliem.

Google jau iepriekš pauda, ka iznīcinājusi visus datus, kas tikuši savākti, tomēr pērn tehnoloģiju kompānija atzina, ka «nejauši» saglabājusi papildus diskus ar datiem.

Datu savākšana 2010. gadā ir procedūras neievērošanas un vadības trūkumu rezultāts, atzina tiesa.

«Projektu vadītājiem nav bijis nodoma savākt privātos datus un tie nekad nav tikuši izmantoti un pat aplūkoti,» paziņojumā norādīja kompānija Google.

Liela daļa uzņēmumu savus nākamā gada izdevumus ir jau saplānojuši, tādēļ informācija, ka VAS Latvijas Pasts no 1. decembra vēlas paaugstināt tarifus vēstulēm, sīkpakām un bandrolēm, varētu motivēt uzņēmējus daudz intensīvāk meklēt alternatīvas pasta pakalpojumiem.

No publiskajā telpā nonākušās informācijas var spriest, ka Latvijas Pasts vēlas paaugstināt tarifus par vēstuļu, sīkpaku un bandroļu nosūtīšanu. Privātpersonas pasta tarifu paaugstinājumu izjutīs mazāk, bet juridiskajām personām tas būs jūtams izmaksu palielinājums. Latvijas Pasts ir paziņojis, ka tarifi tiks paaugstināti par gandrīz 30%, jo tas ir nepieciešams uzņēmuma izdzīvošanai, taču plānotie nākamā gada ieņēmumi reālos skaitļos netiek nosaukti. Netiek arī runāts par to, vai ir aprēķināti potenciālie zaudējumi uz klientu zaudējumu bāzes?

Tiem uzņēmumiem, kuriem komunikācija ar patērētāju notiek pa pastu, nosūtot mēnesī saviem klientiem vairākus tūkstošus sūtījumu, tarifu paaugstināšana liks meklēt alternatīvas pasta pakalpojumiem. Piemēram, sūtot elektroniskos rēķinus, izmantojot e-pastus, kas 21.gs. ir tikai normāla prakse. Protams, cilvēki ir pieraduši, ka rēķini tiek saņemti pa pastu uz papīra, taču šos paradumus ilgākā laika periodā ir iespējams mainīt. Otrs variants – uzņēmumā taču ir darbinieki! Varbūt daudzi uzņēmumi aprēķinās, ka lētāk ikmēneša rēķinus nogādāt klientiem ir nevis sūtot tos pa pastu, bet gan iznēsājot pašiem.

Vai Jūsu uzņēmumā ir bijusi sensitīvas informācijas noplūde no korporatīvajiem e-pastiem? Ja tas nav noticis tagad, tas nozīmē, ka var notikt jau tuvākajā laikā. Nekļūstiet par statiskas daļu, uzziniet vairāk šajā rakstā.

Dati ir mūsdienu zelts, tāpēc to aizsardzība ir īpaši svarīga. Šobrīd gandrīz ikkatrs cilvēks kaut reiz ir saskāries ar krāpniecību saistītām ziņām. Uzlauzti e-pasti, nopludināti uzņēmuma dati interneta vidē, pikšķerēšana, kibernoziegumi – mūsdienu IT realitāte, kurā ir jābūt informētam par riskiem un rīkiem, kā nepieļaut šādas situācijas, turklāt uzņēmumam ir svarīgi aizsargāt savu darbinieku un klientu datus. Kam pievērst papildus uzmanību, lai pasargātu savu e-pastu:

1. Drošības risinājumi izlaiž aptuveni 30% ļaunprātīgu e-pastu

Platformas nodrošinātie drošības risinājumi palaiž garām lielu daļu ļaunprātīgu e-pastu. Viens no iemesliem ir tas, ka šie risinājumi ir redzami uzbrucējiem. Kibernoziedznieki var identificēt izmantoto drošības risinājumu un pārbaudīt savas kampaņas, lai uzzinātu risinājuma vājās vietas un tādējādi apietu tā politiku.

PAZIŅOJUMS PAR RĪGAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA PILNVEIDOTĀS REDAKCIJAS PUBLISKO APSPRIEŠANU UN TĀ STRATĒĢISKĀ IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMA PRECIZĒTĀ VIDES PĀRSKATA SABIEDRISKO APSPRIEŠANU.

Rīgas teritorijas plānojuma (RTP) pilnveidotā redakcija tiek nodota publiskajai apspriešanai, pamatojoties uz Rīgas domes 18.08.2021. lēmumu Nr.794 „Par Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

RTP ir vietējās pašvaldības (Rīgas) ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Plānošanas dokumenta izstrāde uzsākta, pamatojoties uz Rīgas domes 03.07.2012. lēmumu Nr. 4936 “Par Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu” (ar grozījumiem, kas veikti 22.10.2014. un 15.12.2017.), un tā darbības periods ir no 2022. gada līdz 2030. gadam.

Jelgavā publiskajai apspriešanai nodod detālplānojuma projektu 10 savrupmāju apbūvei Ozolu ceļā, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Publiskajai apspriešanai nodots detālplānojuma nekustamajam īpašumam Ozolu ceļā 7 projekts. Detālplānojuma risinājumi paredz 10 zemes vienību savrupmāju apbūvei un jauna piebraucamā ceļa izveidi. Piekļūšana detālplānojuma teritorijai ir plānota no Ozolu ceļa.

Detālplānojuma teritorija pieder fiziskai personai. Detālplānojuma projektu izstrādājusi SIA "Arhitektūra un vide".

Detālplānojuma projekta publiskā apspriešana norisināsies līdz 2024.gada 3.janvārim neklātienes formā.

Publiskās apspriešanas sanāksme videokonferences režīmā platformā "Zoom" norisināsies pirmdien, 18.decembrī, plkst.17. Lai pieteiktu dalību publiskās apspriešanas sanāksmei neklātienes formā, aicinām nosūtīt savu kontaktinformāciju uz e-pastu "[email protected]". Uz norādīto kontaktinformāciju tiks nosūtīta piekļuves saite sanāksmei, skaidro pašvaldībā.

Teikt, ka e-pasta mārketings ir spams, ir tas pats, kas apgalvot, ka samaksāt par pirkumu veikalā un nozagt kāroto preci ir viens un tas pats.

SIA iMedia nodarbojas ar interneta mārketinga pakalpojumiem. «Interneta mārketings ir tas pats mārketings, tikai internetā,» skaidro Artūrs Bernovskis, SIA iMedia direktors. Laika gaitā no vairākiem uzņēmuma pakalpojumiem izkristalizējās viens virziens - e-pasta mārketings, un uzņēmums ir izstrādājis e-pasta mārketinga sistēmu Mailigen, kas konkurē ar ārzemju līdziniekiem.

Tas uzskatāms par mazcenas pakalpojumu, un sistēmā ikviens tās lietotājs var ievietot savu datubāzi, strādāt ar klientiem un izveidot vizuāli pievilcīgu e-pastu, noformēt to korporatīvajās krāsās utt. Tāpat šī sistēma ļauj analizēt kampaņas - cik e-pastu katrā ir atvērts. «Izmantojot šo sistēmu, uzņēmumiem rodas iespēja uzlabot komunikāciju ar klientiem un uzzināt, kas viņus interesē,» viņš saka.