Finanšu piramīda MMM-2011 iekļuvusi augsta riska zonā un varētu sabrukt pēc pāris mēnešiem, raksta Газета.ру, kas apkopojusi četrus dažādus piramīdas sabrukšanas scenārijus.

Saskaņā ar piramdīdas izveidotāja Sergeja Mavrodi portālā ievietoto informāciju, finanšu piramīdai ir pievienojušies aptuveni 35 miljoni cilvēku. Pat, ja piramīdai pievienojušos cilvēku skaits ir desmit reizes mazāks, tā ir unikāla parādība Krievijas ekonomikā, raksta medijs. Jāatgādina, ka finanšu piramīda MMM-2011 darbojas arī Latvijā, un patlaban Saeimā plāno virzīt grozījumus likumos, lai aizliegtu krāpniecisku finanšu piramīdu reģistrāciju un darbību.

Kopumā MMM-2011 piramīdai ir atvērti 600 biroji 16 valstīs, un internetā atrodami 460 blogi saistībā ar šīs finanšu piramīdas darbību, vēsta medijs, kas arī apkopojis četrus iespējamus piramīdas sabrukuma scenārijus.

Grupa Krievijas Valsts domes deputātu, kas pārstāv dažādu partiju frakcijas, sagatavojusi pieprasījumu ģenerālprokuroram veikt pārbaudi par notikumiem, kas noveda pie PSRS sabrukuma.

Krievijas likumdevēji cer, ka veiktā pārbaude novedīs pie krimināllietu ierosināšanas, tostarp pret pēdējo PSRS līderi Mihailu Gorbačovu, vēsta laikraksts Izvestija.

Deputāti savā pieprasījumā uzsver, ka PSRS pilsoņi referendumā esot izteikuši vēlmi saglabāt komunistisko impēriju, taču toreizējie valsts vadītāji esot veikuši nelikumīgas darbības, kas novedušas pie PSRS sabrukuma.

Viņi arī atgādina, ka vēl 1991. gada 4. novembrī PSRS Ģenerālprokuratūras nodaļa uzraudzībai pār valsts drošību garantējošo likumu ievērošanu esot ierosinājusi krimināllietu pret Gorbačovu, taču jau nākamajā dienā ģenerālprokurors, pakļaujoties vēl amatā esošā prezidenta spiedienam, lietu esot izbeidzis.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Atsevišķu Krievijas Valsts domes deputātu vēlme veikt pārbaudi par notikumiem, kas noveda pie PSRS sabrukuma, un potenciāli tiesāt pēdējo PSRS līderi Mihailu Gorbačovu par Baltijas valstu neatkarības atzīšanu ir daļa no šovinistiskās histērijas, kas valda krievijā.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Viņš arī norādīja, ka Krievijā ir deputāti, kas domā šādā veidā sev «paspodrināt spalvas».

Sīkākos komentāros par šo notikumu Latvijas ārlietu ministrs neizplūda.

Jau ziņots, ka grupa Krievijas Valsts domes deputātu, kas pārstāv dažādu partiju frakcijas, sagatavojusi pieprasījumu ģenerālprokuroram veikt pārbaudi par notikumiem, kas noveda pie PSRS sabrukuma.

Krievijas likumdevēji cer, ka veiktā pārbaude novedīs pie krimināllietu ierosināšanas, tostarp pret pēdējo PSRS līderi Mihailu Gorbačovu, vēsta laikraksts Izvestija.

Rīgas Motormuzeja vēsturiskie sporta spēkrati piedalīsies atjaunotajā autosporta festivālā „Dzintara Volga 2010”, kas no 17. līdz 19 septembrim norisināsies Biķernieku kompleksajā sporta bāzē (BKSB). Pasākuma programmā paredzēti izbraucieni ar vēsturiskajiem sporta automobiļiem un to izstāde.

No Rīgas Motormuzeja zelta krājumiem sacensībās startēs:

ESTONIA – 16 M

Sacīkšu automobilis, kurš savulaik tika būvēts bijušās PSRS formulas klasei – 2 un bija viens no populārākajiem PSRS. To nelielā sērijā ražoja laika periodā no 1971.g. līdz 1974. gadam un tās spēka agregāts oriģināli bija Moskvičs – 412 motors.

Bet, lai sacīkšu auto labāk ripotu, daudzos bijušās PSRS auto klubos sporta spēkratu pārbūvēja, uzstādot Žiguļa vai vēl jaudīgāka auto motoru. Sacīkstēs ESTONIA - 16 M startēja līdz 80.gadu vidum, izcīnot uzvaras 25 dažādos PSRS čempionātos šosejā pa apli un iegūstot 7 zelta, 7 sudraba un 8 bronzas medaļas.

Entuziasms pēc Aukstā kara, ka Krievija kļūs par Rietumu standartiem pielīdzināmu tirgus ekonomiku, ir piedzīvojis krahu, un starplaikā nav arī tikusi izskolota pētnieku paaudze, ekonomistus ieskaitot, kas pilnvērtīgi saprastu Krievijā notiekošo, saka Lapēnrantas Tehnoloģiju universitātes profesors, Krievijas eksperts Peka Sutela.

Kāpēc Somijas centrālajai bankai ir tāda specifiska interese par pārejas ekonomikām? Jūs ilgus gadus bijāt šo pētījumu vadītājs.

Es nekad neesmu bijis īsts baņķieris, bet Pārejas ekonomiku institūtu tiešām vadīju 11 gadu. Šai interesei pamatā bija mūsu sapratne, gatavojoties eiro ieviešanai, ka mums Frankfurtē vajag savu kompetenci, savu balsi ECB, un vēlams, lai tā būtu lielāka, autoritatīvāka par mums formāli pienākošos teikšanu, kas, kā jau mazai ekonomikai, mums nav liela. Šādu ceļu gāja arī citu mazāku eirozonas valstu centrālās bankas – ka jāliek uzsvars uz pētniecību, lai tām pie tā galda vispār būtu kaut kas sakarīgs sakāms.

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Aviobūves korporācijas regulāri publicē prognozes par pasažieru lidmašīnu un pārvadājumu tirgiem nākamajiem 20 gadiem, un līdz ar to aviobūve ir viena no nedaudzajām industrijām, kura izsaka prognozes tik ilgam laika posmam. Prognozes gan neaptver konkrētus lidmašīnu modeļus, bet tikai to kategorijas, turklāt pētījumu autori nespēj paredzēt tādus notikumus kā, piemēram, 2007. gadā sākusies globālā finanšu krīze, tomēr kopējās tendences un tirgu apjomus tās iezīmē samērā precīzi, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Atbilstoši pēdējai Boeing prognozei līdz 2033. gadam pasaulē tiks saražots 36 770 maģistrālo aviolaineru, bet to globālais parks palielināsies no 20 910 šīs klases lidmašīnām 2013. gadā līdz 42 180 laineriem 2033. gadā. Kopējā saražoto lidmašīnu vērtība būs 5,2 triljoni ASV dolāru (4,7 triljoni eiro), kas ir gandrīz trešā daļa ASV šābrīža iekšzemes kopprodukta.

Prognozē arī teikts, ka 25 680 lidmašīnām (gandrīz 70%) būs šaurfizelāžas laineri (t. i., Boeing 737, A320, MS-21 un C919), kuru vērtība līdzināsies 48% visu jauno lidmašīnu vērtības. Reģionālo lidmašīnu šajā laika posmā tiks saražots 2490 vienību apjomā, un to daļa kopējā tirgū naudas izteiksmē būs zem 2% jeb aptuveni 100 miljardiem ASV dolāru.

Latvijas lauksaimnieku audzēto kviešu eksports sagādā trīskārt lielākus ienākumus nekā viss Latvijas dzelzceļš.

PSRS laikā Latvijai tika noteikta precīza un nepārkāpjama lauksaimniecības specializācija. PSRS galvenokārt Kanādā iepirka lopbarības graudus. No iepirktajiem graudiem aptuveni 2 miljoni tonnu tika piegādāti Latvijas lauksaimniecības uzņēmumiem (kolhoziem un padomju saimniecībām), kuriem ar šo lopbarību bija jānodrošina piena un gaļas ražošana PSRS centrālo reģionu vajadzībām.

Igaunija nodrošināja piena un gaļas produktu piegādes mūsdienu Sanktpēterburgai (tolaik Ļeņingradai), bet Latvijas uzdevums bija ar piena un gaļas produktiem apgādāt Maskavu. Plāns bija jāpilda pat tad, ja nepietika piena un gaļas preču vietējai apgādei. Latvija bija ievērojams gaļas ražotājs PSRS līmenī, bet uz vietas laba gaļa 20.gs. 70. gadu beigās nebija nopērkama. Šāda specializācija neņēma vērā Latvijas klimatiskos un ģeogrāfiskos apstākļus. Pēc PSRS sabrukuma notika lauksaimniecības privatizācija un Latvija atjaunoja klimatam un ģeogrāfiskajiem apstākļiem atbilstošu lauksaimniecības specializāciju. Tas bija vispirms.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvo politiku var apturēt tikai rietumvalstu sankcijas, tomēr Putina dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā nav gaidāmas un ir iespējami dažādi pavērsieni, šādu viedokli Neatkarīgajā paudis Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs.

Sokolovs uzsvēris, ka ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju jābūt ļoti nopietnām - «tādām, kas vismaz uz laiku bloķētu Krievijas tirdzniecību ar energoresursiem». Amerikāņi tādas sankcijas pagaidām neieviešot, jo ASV prezidents Baraks Obama esot neizlēmīgs cilvēks un viņam nepatīk izmantot spēku un draudēt ar spēku.

«Putinu var apturēt tikai stingras sankcijas. Jā, no šīm sankcijām cietīs ne tikai Krievija, bet arī ES un arī Latvija, taču tas ir vienīgais veids, kā iegrožot Krievijas valdošo režīmu un ielikt to atpakaļ starptautisko tiesību normu rāmjos. Atpakaļ starptautisko tiesību rāmjos Krievija gan būs tikai tad, kad atteiksies no anektētās Krimas. Baidos, ka pēc tā vajadzēs nevis gadus, bet gadu desmitus. Tātad - vēl gadu desmitus nāksies dzīvot pasaulē, kas būs sadalīta ar līnijām kā aukstā kara laikos. Tas gan ir atkarīgs no tā, cik ilgi vēl valdīs Putins un kas nāks viņa vietā,» sacījis vēsturnieks.

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Vairāk nekā puse krievu - 58% - vēlas Padomju Savienības un sociālistiskās iekārtas atjaunošanu, liecina Jurija Ļevadas analītiskā centra veiktās aptaujas rezultāti. Vienlaikus 44% respondentu atzinuši, ka šobrīd tas nav reāli.

Savukārt 31% nevēlas nedz PSRS, nedz sociālistiskās iekārtas atjaunošanu, konstatēts aptaujā.

51% aptaujāto uzskata, ka no Padomju Savienības sabrukuma varēja izvairīties, bet 56% nožēlo, ka tas noticis.

Tik liels krievu skaits, kuros PSRS izraisa nostalģiju, aptaujās nebija konstatēts kopš 2010.gada novembra. Tiesa gan, arī šodienas situācija stipri atpaliek no 2000.gada decembra, kad padomijas izjukšanu nožēlojošo Krievijas iedzīvotāju skaits bija sasniedzis rekordaugstu atzīmi - 75%.

Vienlaikus mazāk ir kļuvis to, kurus PSRS izjukšana ir apbēdinājusi, - ja novembrī šādu cilvēku bija 37%, tad šobrīd - 28%.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Volstrītā viņi to sauc par 9/15, kas ir finanšu versija 9/11 (11.septembris, kas vēsturē iegājis ar teroristu uzbrukumiem ASV).

Pagājušā gada 15.septembris bija diena, kad sabruka leģendārā ceturtā lielākā ASV investīciju banka Lehman Brothers, šokējot globālo finanšu sistēmu. Joprojām tiek diskutēts par to, kādēļ tika pieļauta Lehman Brothers bojāeja - ASV atbildīgās iestādes atteicās to glābt. Lehman Brothers nodarbināja aptuveni 25 tūkstošus cilvēku visā pasaulē.

«ASV bankas Lehman Brothers bankrots, krītošā naftas cena un globālās ekonomikas lejupslīde padara situāciju krietni haotisku un katra jauna diena var nest vai nu necerēti veiksmīgu kāpumu vai arī dramatisku akciju cenu kritumu. Līdz ar to investori visā pasaulē šobrīd ar drebošām rokām tuvojas saviem datoru ekrāniem. Arī Latvijā, » pagājušā gada 15.septembrī situāciju raksturoja LHV analītiķe Zane Tiltanova.

Atsevišķas Eiropas centrālās bankas izstrādā ārkārtas rīcības plānus, lai sagatavotos eirozonas sabrukuma iespējai, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta The Wall Street Journal.

Medijs norāda, ka esot parādījušās pirmās pazīmes, kuras liecina par eirozonas centrālo banku pētījumiem, kas saistīti ar iespējām atjaunot agrākās valūtas.

Īrijas Centrālā banka esot uzsākusi izpētes darbus, lai uzzinātu vai nepieciešams nodrošināt papildus naudas drukājamās mašīnas gadījumā, ja vajadzēs ieviest nacionālo valūtu.

Arī ārpus monetārās savienības esošo valstu centrālās bankas izskata iespējamus drošības pasākumus, kuriem būtu jāaizsargā to valūtas eirozonas sabrukuma gadījumā. Tā, piemēram, Šveice apsver alternatīvas eiro piesaistei. Savukārt Melnkalnes, kas kopš 2002. gada lieto eiro, amatpersonas izskatot savas iespējas dzīvei bez eiro.

Dailes teātra Kamerzālē 5. novembrī ar Mikas Milliaho sievišķīgu traci Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas debitēs jaunais režisors Gundars Cauka.

Iespējams, ka šī ir komēdija, bet varbūt arī nē. Viena istaba un trīs bezpalīdzīgi, taču cerību nezaudējoši vīrieši, kuri apmaldījušies katrs savā dzīvē. Savstarpējos kašķos un attiecību noskaidrošanā viņi cenšas atrast izeju no šī labirinta. Vai tas ir smieklīgi vai traģiski – par to nolēmis tikt skaidrībā režisors G. Cauka kopā ar aktieriem Andri Bērziņu (Džonijs), Pēteri Liepiņu (Leo) un Juri Frinbergu (Makss). Par izrādes vizuālo ietērpu rūpējas Dace Cauka. Lugu tulkojusi Evita Mamaja.

Iestudējums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

No PCTVL ievēlētā Eiropas Parlamenta (EP) deputāteTatjana Ždanoka marta sākumā piedalījās Krievijas organizācijas Sutj vremeņi, kas vēlas atjaunot bijušo PSRS, ārkārtas kongresā un pacēlusi organizācijas sarkano karogu, un teikusi uzrunu kā EP deputāte, paužot atbalstu PSRS atjaunošanai, raksta laikraksts Diena.

T. Ždanoka pauda, ka «tā nebūs PSRS atjaunošana tās vecajā versijā, bet gan, programmēšanas valodā runājot, PSRS versija 2.0». Sīkāku informāciju par savu piedalīšanos PSRS atjaunošanas kongresā deputāte nevēlējās atklāt.

Tāpat eirodeputāte martā uzturējusies Krimā, lai paustu atbalstu Latvijā par neleģitīmo atzītajam referendumam. Deputāte neslēpa, ka referendumā atbalsta tos vēlētājus, kas iestājas par pievienošanos Krievijai.

Eiropas Parlamentā T. Ždanoka pārstāv Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupu. Tās pārstāvis Ričars O'Farrels laikrakstam Diena apstiprināja, ka deputāte abos gadījumos ir «simtprocentīgi pārstāvējusi tikai savu viedokli».

PSRS okupācijas radīto zaudējumu kopsumma varētu krietni pārsniegt 300 miljardus eiro, šodien pēc Ministru kabineta PSRS okupācijas zaudējumu apzināšanas komisijas sēdes žurnālistiem sacīja tās locekle Ruta Pazdere.

Komisijas darba ilgums būs atkarīgs no pieejamā finansējuma un varētu būt apmēram pieci gadi, skaidroja Pazdere. Šogad darbam ir atvēlēti apmēram 35 000 eiro, bet nākamajā gadā plānotais finansējums paredzēts apmēram 50 000 eiro. Naudu paredzēts tērēt juridiskā pamatojuma sagatavošanai, nepieciešamo datubāzu un metodoloģiju izveidošanai, pauda komisijas locekle un komisijas priekšsēdētājs vēstures doktors Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK). Komisijas locekļi atalgojumu par darbu nesaņem.

Pazdere sacīja, ka padomju laikā Latvijas iedzīvotāji zaudējuši apmēram 10 miljonus cilvēkgadu un nepieciešams izveidot metodoloģiju, kā zaudētās cilvēkstundas pārvērst ekonomiskās vienībās. Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka nepieciešams aprēķināt arī zaudējumus par cilvēku nelikumīgu iesaukšanu PSRS armijā, kas izraisīja vairāku personu sakropļošanu un nāvi. Krievijai par to ir jāuzņemas atbildība kā PSRS tiesiskajai mantiniecei.

27 Eiropas Parlamenta (ED) deputāti aicinājuši ASV tirdzniecības gigantu «Amazon» vairs nepārdot preces ar PSRS simboliku.

Lietuvas EP deputāta Antana Guogas ierosināto vēstuli «Amazon» vadītājam Džefam Bezosam parakstījuši EP deputāti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Nīderlandes, Vācijas, Horvātijas, Lielbritānijas, Slovākijas, Somijas, Portugāles, Ungārijas un Spānijas, un starp viņiem ir visu EP frakciju pārstāvji.

Vēstulē EP deputāti uzsvēruši, ka nosoda totalitāro režīmu - nacistu vai komunistu - simboliku izmantošanu, jo šie režīmi «sistemātiski pārkāpa cilvēktiesības, apspieda brīvību un demokrātiju».

«Kopējais padomju režīma upuru skaits aplēsts uz vairāk nekā 60 miljoniem. Vairāk nekā desmit miljoni cilvēku tika nosūtīti uz darba nometnēm Sibīrijā, kur nācās izturēt necilvēcīgus dzīves apstākļus, piespiedu darbu, badu un fizisku vardarbību. Padomju režīma asiņainā darbība, terors un necilvēcīgums skāra gandrīz katru ģimeni bijušajās okupētajās valstīs. Šīs darbības traģiskās sekas ir jūtams vēl šodien,» norādīts vēstulē.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Gandrīz divus gadus (līdz pērnā gada rudenim) strādājot par ekspertu ES projektā Krimas tūrisma izglītības attīstības jomā, uzkrājies gana daudz vērojumu. Mani vērojumi Krimā, piedevām vēl pašreizējo notikumu kontekstā, iespējams, var likt aizdomāties vairāk arī mūsu uzņēmējiem.

Sākšu ar vērtībām, misiju, vīziju.

Krimā ar tūrisma uzņēmējdarbību nodarbojas teju vai katrs, kam nav slinkums. Gluži kā padomju gados, pirms jebkuras pilsētiņas jūras tuvumā no pavasara līdz rudenim, bet jo īpaši īsajā Krimas tūrisma sezonā (paši viņi uzskata, ka sezona sākas pēc 25. jūnija un beidzas ar 1. septembri) redzēsiet ne vienu vien 70- to gadu «Žiguli», uz kura stāv kartona vai finiera plāksne ar uzrakstu «Жильё у моря» - «miteklis pie jūras». Jaltā slavenās 80 km garās trolejbusa līnijas galapunktā, no trolejbusa izkāpjot, jūs arī pat tīri fiziski aiz rokas grābs mitekļa piedāvātāji. Cenas, kas tiek prasītas par mitekli, liek domāt, ka tiksiet izmitināts ja ne 4, tad 3 zvaigžņu viesnīcā jau nu noteikti. Tas, kas ir piedāvājumā gan būs istaba vai dzīvoklis (ja esat vairāki) visparastākajā padomjlaika mājā vai arī kāda nu kuram tā mājiņa ir. Servisa- nekāda, par brokastīm nesapņojiet, nereti arī palagi un dvieļi- jūsējie, protams. Nav zināms, vai ūdens būs katru dienu, visu dienu, varbūt būs tikai naktī, varbūt jau no plkst.22 nebūs. Interjers- pārsvarā jau sen lietots padomju laika mēbelējums.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Krievijas prezidentam tik dārgā Krima par tādu varētu kļūt ļoti burtiski kā finansiāli, tā politiski .

Kopš militārās ofensīvas sākuma Krimas pussalā ar acīmredzamu mērķi to pārņemt un izolēt no pārējās Ukrainas Krievija nav darījusi zināmas oficiālas aplēses, cik smagi to uz leju vilks šis kārtējais reģionālais dzirnakmens tās kaklā. Krievijas ekonomikas eksperti spriež, ka Krimas paturēšana savā pakļautībā Krievijai varētu izmaksāt ap trijiem miljardiem dolāru gadā, raksta Kommersant.

ES palīdzībai Ukrainai pašlaik ir iezīmējusi kopumā 11 miljardus eiro, kas vērtības ziņā jau tuvinās pērn par Ukrainas lojalitāti Krievijas solītajiem 15 miljardiem dolāru. ES fondi nāktu no septiņu gadu laikā piešķiramiem grantiem 1,4 miljardu eiro apmērā, Eiropas Investīciju bankas trīs miljardu vērtiem kredītiem līdz 2016. gadam un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas piecu miljardu eiro vērtās līdzdalības.

Vēršoties pret Krieviju ne visas valstis, jo īpaši Eiropā ir vienotas. Katra vispirms domā par sevi, arī - Latvija. Pateicoties mūsu politiķu un diplomātu iebildēm, sankciju sarakstos joprojām nav iekļuvis uzņēmums Krievijas dzelzceļš un tā vadītājs – ilggadējais Vladimira Putina sabiedrotais Vladimirs Jakuņins, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Uzņēmuma Krievijas dzelzceļš šefs jau pavasarī nonācis ASV sankciju sarakstos un bijis plāns pret viņu versties arī Eiropas līmenī, bet tas nav noticis un nenotiek joprojām.

Nekā personīga norādījis, ka kravu tranzīts veido 12% no Latvijas iekšezemes kopprodukta. Apgrozījums no tā ir 1 miljards eiro gadā un Latvija šādu naudu zaudēt nevar atļauties. Salīdzinot ar citām reģiona valstīm Latvija pa dzelzceļu saņem visvairāk Krievijas kravu. Pēc Latvijas dzelzceļa datiem – no ārvalstīm – galvenokārt Krievijas Latvijā ienāk 95% kravu.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) raidījumam norādījis, ka informācija par sarunām nav publiski pieejama «bet to, ko es varu pateikt, ka mēs noteikti nekādā veidā neatbalstītu sankcijas pret Krievijas dzelzceļu, jo tas ir mūsu galvenais partneris pārvadājumos caur Latvijas dzelzceļu un Latvijas ostā,». Ministrs skaidrojis, ka gadījumā, ja Krievijas dzelzceļš vai kāda tā amatpersona būs iekļauta šajā sarakstā, būtiski samazināsies caur Latviju transportēto kravu apmērs. «Un tas ir Latvijas interesēs, lai Krievijas dzelzceļš netiktu iekļauti ES sankciju sarakstā,» sacījis ministrs. Viņš arī atzīmē, ka galvenais kritērijs ir ekonomiski izdevīgās attiecības: «Nevērtē neviens Satiksmes ministrijā šos te politiskos apsvērumus un politiskos apstākļus – kas kuram ir pietuvināts vai nav pietuvināts. Šīs ekonomiski izdevīgās attiecības ir galvenais kritērijs».