Satiksmes organizācijas uzlabošanai Jūrmalā sāks Dubultu prospekta un Zigfrīda Meierovica prospekta pārbūvi.

Būvdarbu izmaksu summa ir 1 087 540 eiro (ieskaitot PVN).

Būvdarbus veiks posmā no Pils laukuma līdz Baznīcas ielai, autovadītājiem un autobusu pasažieriem no 16. jūnija jārēķinās ar satiksmes organizācijas izmaiņām.

No 16. jūnija tiks mainīta satiksmes organizācija: no Baznīcas ielai līdz Gončarova ielai būs slēgtas Zigfrīda Meierovica prospekta brauktuves abas puses, nodrošinot vienu braukšanas joslu katrā virzienā. No 16. jūnija tiks pārceltas autobusu pieturvietas – virzienā uz Rīgu pietura “Dubulti” pārcelta aptuveni 100 metru uz Rīgas pusi, virzienā no Rīgas – uz Baznīcas ielas pusi šobrīd esošajā stāvlaukumā pie dzelzceļa stacijas.

Dubultos, iepretim dzelzceļa stacijai, kur divu joslu brauktuve virzienā uz Kauguriem pāriet uz vienu joslu, laikā, kad ir intensīvāka satiksme, īpaši vasarā, veidojas sastrēgumi. Pārbūvējot Dubultu satiksmes mezglu, tiks būtiski uzlabota Zigfrīda Meierovica prospekta caurlaidības spēja, nodrošinot brīvu satiksmes plūsmu pilnā maģistrālās ielas šķērsgriezumā – pa divām braukšanas joslām abos virzienos. Līdz ar ērtāku satiksmi un sastrēgumu mazināšanu tiks ievērojami paaugstināta satiksmes drošību.

SIA Dubultu šķelda, kuras 50% kapitāldaļu pieder Jūrmalas pilsētas pašvaldībai, bet izšķiroša ietekme ir SIA Kilbe, ir izbeigts maksātnespējas process un izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Jau vēstīts, ka Dubultu šķeldas saimnieciskā darbība tika pilnībā apturēta pēc tam, kad Jūrmalas pilsētas pašvaldības uzņēmums Jūrmalas Siltums atteicās iepirkt siltumenerģiju no Dubultu šķeldas, jo nebija noslēgta vienošanās par iepirkumu. Kā atzina Konkurences Padome (KP), SIA Jūrmalas siltums, bez objektīva pamatojuma apkures sezonas laikā apturot SIA Dubultu šķelda apkures katlu, ir ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli tirgū, un par šo pārkāpumu Jūrmalas Siltumam tika piemērots naudas sods. Tāpat KP molēma uzlikt Jūrmalas Siltumam tiesisko pienākumu desmit dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanas dienas noslēgt vienošnos ar SIA Dubultu šķelda par siltumenerģijas iepirkumu 2011. gadam, balstoties uz pērnā gada noslēgtās vienošanās siltumenerģijas iepirkuma principiem.

Konkurences padome (KP) par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu SIA Jūrmalas siltums piemērojusi 53,6 tūkstošu Ls naudas sodu.

KP pieņēma lēmumu, ar kuru konstatēja, ka SIA Jūrmalas siltums darbību rezultātā siltumenerģijas iepirkuma tirgū Dubultu siltumapgādes zonā darbību nācies pārtraukt siltumenerģijas ražotājam SIA Dubultu šķelda. SIA Jūrmalas siltums piemērots naudas sods, kā arī tiesiskais pienākums pēc noteiktiem principiem noslēgt vienošanos ar SIA Dubultu šķelda par siltumenerģijas iepirkumu 2011.gadam.

Lietas ietvaros KP konstatēja, ka, sākot ar 2011.gadu, Jūrmalas siltums atteikusies iepirkt siltumenerģiju no Dubultu šķeldas, jo starp abiem uzņēmumiem nav noslēgta vienošanās par iepirkumu. Tomēr tieši Jūrmalas siltums, ilgstoši atsakoties tikties ar Dubultu šķeldas pārstāvjiem, sniedzot pretrunīgu informāciju, izvirzot nosacījumus/jautājumus, kas vērsti uz laika novilcināšanu, kā arī izsakot vienpusēju, ultimatīvu un ekonomiski nepamatotu iepirkuma piedāvājumu, padarīja vienošanās noslēgšanu neiespējamu.

Pašvaldību vēlēšanās kopumā visvairāk deputātu tika ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstiem, otrajā vietā ir Vienotība, bet trešajā - nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, no kuras pavisam nedaudz atpaliek politiskā apvienība Saskaņas centrs.

ZZS pēc vēlēšanām pašvaldībās pārstāvēs 369 deputāti, informēja ZZS. Salīdzinot ar iepriekšējām - 2009.gada - pašvaldību vēlēšanām, šogad ZZS spējusi palielināt savu pārstāvniecību visos Latvijas reģionos. 2009.gadā Latvijas novadu un pilsētu domēs ievēlēja 346 ZZS pārstāvjus.

No 110 novadiem un deviņām republikas pilsētām 21 pašvaldībā ZZS ieguvis absolūto balsu vairākumu, 37 pašvaldībās ZZS saraksti ieguvuši no 20% līdz 50% lielu atbalstu, savukārt 35 pašvaldībās iedzīvotāju atbalsts bijis 5% līdz 20% robežās.

Otrajā vietā ierindojas Vienotība, kuru 66 pašvaldībās pārstāvēs 203 deputāti. Visvairāk deputātu no Vienotības tika ievēlēts Vidzemē - 111 deputāti 33 pašvaldībās, Zemgalē Vienotību pārstāvēs 47 deputāti 15 pašvaldībās, Kurzemē 12 pašvaldībās ievēlēti 29 šīs partijas deputāti, bet Latgalē - septiņi deputāti piecās pašvaldībās, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Šodien Jūrmalā atklās divas jaunas kultūras infrastruktūras celtnes, kurā atradīsies Jūrmalas Mūzikas vidusskola un Jūrmalas Centrālajā bibliotēka. Apvienojumā ar līdzās esošo 2015. gadā uzcelto Jūrmalas Mākslas skolu visas trīs ēkas un to iekšpagalms veido Dubultu Kultūras kvartālu.

Kūrortpilsēta ieguvusi jaunu, daudz plašāku mūzikas vidusskolas ēku, koncertzāli ar 400 skatītāju vietām, kā arī jaunu, modernu centrālo bibliotēkas ēku. Mūzikas vidusskolas telpās mācību gadu jau uzsākuši 520 skolas audzēkņi, kas ir par 60 vairāk nekā pagājušajā gadā. Skolā strādā 70 pedagogi.

Trīsarpus stāvu augstajā Mūzikas vidusskolas ēkā izvietotas 45 mācību klases. Iepriekšējā skolas ēkā bija 26 mācību klases. Katras klases arhitektoniskais risinājums ir aprēķināts, lai klases konfigurācija un tās apdares risinājumi nodrošinātu labu akustiku, neradot koncentrētus skaņas punktus, bet skaņa tiktu izkliedēta.

Mūzikas vidusskolas ēkā izbūvēta arī akustiskā koncertzāle, kam dots nosaukums «Dubultu koncertzāle», tajā ir 400 skatītāju vietas un skatuve 180 kvadrātmetru platībā. Koncertzāles apjoms ēkas vidusdaļā ir vairāk nekā 15 metru augstumā, un katra skatītāju rinda izvietota uz amfiteātra veida paaugstinājuma. Pirmajā stāvā ir kamerzāle ar amfiteātri 130 apmeklētāju vietām, plašs vestibils, mācību klases, bibliotēka ar lasītavu, ģērbtuves māksliniekiem, administrācijas telpas, kā arī mēģinājumu studija. Otrajā, trešajā un jumta stāvā izvietotas mācību klases un jumta terase.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

No 23. janvāra transportlīdzekļu satiksme no Slāvu rotācijas apļa uz Slāvu dzelzceļa pārvadu tiks organizēta pa pagaidu uzbrauktuvi.

Pagaidu uzbrauktuve izveidota blakus esošajai uzbrauktuvei, saglabājot divas braukšanas joslas, liecina Slāvu maģistrālā transporta mezgla galvenā būvuzņēmēja AS Dienvidu tilts izplatītā informācija. Satiksme virzienā no Slāvu dzelzceļa pārvada uz Slāvu rotācijas apli tiks organizēta tāpat, kā līdz šim. Šādas satiksmes organizācijas izmaiņas ir nepieciešamas, lai būvdarbu veicēji varētu turpināt balstu izbūvi jaunā trīs līmeņu satiksmes mezgla estakādēm patreizējā Slāvu rotācijas apļa vietā. Atļautais braukšanas ātrums pa jauno pagaidu uzbrauktuvi būs identisks kā visā Slāvu maģistrālā transporta mezgla būvniecības zonā – 30 kilometri stundā. Kravas transportlīdzekļu satiksme, kuru pilna masa ir lielāka par 3.5 tonnām, tiks organizēta pa uzbrauktuves labo malējo braukšanas joslu. Līdz ar pagaidu uzbrauktuves izveidošanu, būs satiksmes izmaiņas arī pa Slāvu dzelzceļa pārvadam paralēli esošo piebraucamo ceļu virzienā no dzīvojamā masīva uz Slāvu rotācijas apli. Aicinām autovadītājus uzmanīgi sekot līdzi ceļa zīmēm.

Transportlīdzekļu satiksmei vasarā atklāt Dienvidu tilta turpinājums Daugavas labajā krastā – Slāvu maģistrālais transporta mezgls, informē darbu veicējs Transport Systems.

Līdz jūlijam pakāpeniski plānots atvērt vairākus pārvada posmus. Plānots, ka satiksmei tiks atvērts jaunais pārvads pār dzelzceļu, estakāde no Slāvu pārvada uz Lubānas ielu, nobrauktuve no minētās estakādes uz Piedrujas ielu, kā arī rotācijas aplis un nobrauktuve no Slāvu pārvada uz rotācijas apli.

Līdz šim uzņēmums Transport Systems jau veicis vairāk nekā 85% no visiem būvdarbiem, tostarp betona konstrukciju un inženiertīklu izbūves darbus. Iestājoties būvdarbiem labvēlīgākiem laika apstākļiem, tiks turpināti asfaltēšanas un ceļu aprīkošana ar drošības barjerām, ceļa zīmēm utt. Turpināsies arī labiekārtošanas darbi – ietvju izbūve, apzaļumošana, koku un krūmu stādīšana.

Kopš pagājušā gada novembra beigām, kad tika iekārtots pirmais “Rail Baltica” būvlaukums Rīgā pie Centrālās stacijas, iepretim Satiksmes ministrijai, tiek veikti “Rail Baltica” Centrālā mezgla būvdarbi – dzelzceļa inženiersistēmu un pilsētas inženiertīklu pārbūve un pārnešana.

Lai klātienē pārliecinātos, kā norisinās būvdarbi “Rail Baltica” centrālajā mezglā, būvlaukumu Rīgas Centrālajā stacijā 30. martā apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits un šī posma būvnieka dalībnieka – Beļģijas lielākā būvniecības uzņēmuma “Besix Group” starptautiskā biznesa direktors Matjē Dešamps.

Rail Baltica būvniecības darbi būtiski mainīs vilcienu kustību 

Ņemot vērā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas sliežu ceļu pārbūvi projekta “Rail Baltica”...

Darbi Rīgas Centrālā mezglā tiek organizēti divos lielos posmos: vispirms tiek būvēts viss, kas atrodas stacijas dienvidu pusē – sliežu ceļi, peroni, peronu nojumes, jaunā stacijas ēka, ir pilnībā jānorok uzbērums, jāuzbūvē dzelzceļa estakāde un pilnībā jāpārbūvē ielas zonas. Būvniecība dienvidu puses zonā norisināsies līdz 2023. gada beigām, kad Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas jaunās ēkas dienvidu daļa un arī jaunie sliežu ceļi tiks nodoti pasažieru un vilcienu operatoru pārziņā.

Savukārt no 2024. līdz 2025. gadam būvdarbi notiks dzelzceļa sliežu otrā – stacijas laukuma – pusē jeb ziemeļu daļā, pārbūvējot tur esošos sliežu ceļus, pasažieru platformas, ielu pārvadus un pašu stacijas ēku. Vienlaikus ar šiem darbiem tiks uzbūvēts jaunais dzelzceļa un kājamgājēju/ riteņbraucēju tilts pār Daugavu līdz pat Jelgavas ielai.

Rail Baltica būvniecībai no Stockmann atsavinās liftus 

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecībai Rīgā no universālveikala "Stockmann" telpu īpašnieka...

"Rail Baltica projekts mums dod iespēju Rīgas Centrālo staciju pārbūvēt par mūsdienīgu, daudzfunkcionālu un skaistu galvaspilsētas centrālo transporta mezglu, vienlaikus uzlabojot sabiedriskā transporta pakalpojuma ērtību un pieejamību. Stacijas pārbūve ir plānota tā, lai visā būvniecības procesā līdz pat 2025. gada nogalei Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija turpinātu sniegt pakalpojumus pasažieriem: vilcieni varētu turpināt kursēt, pielāgojot to kustības grafiku būvniecības darbiem, kā arī stacijas ēkā tiktu apkalpoti pasažieri. Tomēr aicinu rīdziniekus un Rīgas viesus būt iecietīgiem un rēķināties ar iespējamām neērtībām, kas radīsies būvdarbu laikā. Esmu drošs, ka rezultātā novērtēsim ieguvumus, ko mums šīs pārmaiņas sniegs,” teic satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas būvniecības projekts ir sarežģīts no darbu organizēšanas viedokļa divu apstākļu dēļ. Pirmkārt, mēs būvējam pašā Rīgas centrā, kas nozīmē, ka teritorija ir fiziska ierobežota un mums ir jārēķinās ar ļoti blīvu apkārtējo apbūvi, komunikācijām un dažādu infrastruktūru. Otrkārt, būvdarbi līdz pat to noslēgumam ir jāorganizē tā, lai Centrālās stacijas darbība neapstātos. Nelielas neērtības ir iespējamas, bet stacija turpinās apkalpot pasažierus,” komentē būvnieku pārstāvis.

Rīgas Centrālā mezgla izbūves plāns paredz Eiropas sliežu platuma dzelzceļa ievadīšanu Rīgas centrā, izbūvējot četrus jaunus sliežu ceļus, nodrošinot “Rail Baltica” starptautisko un lidostas savienojumu vilcienu, kā arī Latvijas reģionālo (starppilsētu un piepilsētas) vilcienu apkalpošanu.

FOTO: Atklāj Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu 

Šodien oficiāli atklās dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu, informē...

Tiks izveidota arī mūsdienu prasībām atbilstoša, estētiski pievilcīga un ērta stacijas infrastruktūra trīs līmeņos. Esošos piecus peronus jeb platformas papildinās vēl divas jaunas platformas: visi peroni tiks paaugstināti, uzlabojot abu dzelzceļa platumu dzelzceļa lietotāju ērtības, iekāpjot vilcienos. Virs peroniem būs nojumes. Uz katru no platformām vedīs kāpnes, 12 lifti un 22 eskalatori. Pēc izbūves gājējiem būs pieejami plašāki tuneļi. Virs peroniem tiks izbūvētas arī jaunas telpas 6000 m² platībā, kur būs iespējams izvietot komerctelpas, tualetes, kases, dažādas palīgtelpas, bagāžas glabātuves u.c. Stacijā iekļauts arī “Air-To-Rail” risinājums jeb bagāžas tranzīta joslas, kas nodrošina iespēju droši nogādāt bagāžu no lidostas uz staciju un otrādi - bez pasažieru iesaistīšanās. Jaunajā projektā būtiski paaugstināti arī stacijas, kā nozīmīga civilās infrastruktūras objekta, drošības parametri.

Esošā uzbēruma vietā posmā no autoostas un no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai tiks izveidota estakāde, pa kuru turpmāk organizēs dzelzceļa satiksmi. Uzbēruma norakšana piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas: Vecrīgu ar Latgales priekšpilsētu. Tas arī ļaus savienot Elizabetes ielu ar Timoteja ielu.

Tiks uzbūvēts jauns, vienu kilometru garš tilts ar diviem sliežu ceļiem pār Daugavu un mazo Daugavu, ko varēs izmantot arī gājēji un velobraucēji.

Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē arī būtiski palielināsies pilsētniekiem pieejamas zaļās zonas un labiekārtotas multifunkcionālas teritorijas. Piemēram, no 1316 m² uz 4454 m² palielināsies skvēru platība. Plānots, ka Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa pārbūve, dzelzceļa tilta pār Daugavu un infrastruktūras būvniecības darbi pilnībā noslēgsies 2025. gadā.

Būvdarbus veic starptautiskā konkursa uzvarētājs - būvsabiedrība “BERERIX”, kuru veido Beļģijas lielākais būvniecības uzņēmums “BESIX Group”, nacionālais būvnieks “RERE Būve” un Itālijas uzņēmums “Rizzani de Eccher”, projektēšanas un būvdarbu uzraudzību veic būvinženieri no “Egis-Deutche Bahn”, bet būvprojekta ekspertīzi nodrošina vietējie eksperti no “Firma L4”.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

No sestdienas, 14. maija, transportlīdzekļu satiksmei tiks atvērts jaunizbūvētais Slāvu pārvads un estakāde uz Lubānas ielu, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Estakāde, kas šobrīd tiek izmantota nokļūšanai no Slāvu pārvada uz Lubānas ielu, tiks slēgta, lai veiktu nepieciešamos darbus turpmākai satiksmes plūsmas maiņai pretējā virzienā. Uzbraukšana uz Slāvu pārvada no rotācijas apļa nemainīsies un notiks tāpat kā līdz šim.

Papildus tiks atklāta nobrauktuve no estakādes uz mezgla otro līmeni Piedrujas ielas virzienā. Tas ļaus nokļūt no Daugavas kreisā krasta, Krasta un Maskavas ielām uz Piedrujas ielu neiebraucot Slāvu rotācijas aplī un nebraucot pa Ilūkstes ielu, kas ievērojami atvieglos satiksmes plūsmu Lubānas ielā virzienā uz Katlakalna ielu.

Satiksmes pārslēgšana notiks sestdien, 14. maijā, laika posmā no 10:00 līdz 17:00.

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Vislētāk Dienvidu tilta trešās kārtas – posma no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai – būvniecību pabeigt sola Dienvidu tilta ģenerālbūvnieks Transport Systems, liecina neoficiāla informācija.

Saskaņā ar to konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanu iesniegtie pretendentu piedāvājumi, kas ietver būvniecību un finansējumu, ir no 23,383 miljoniem latu līdz 31,758 miljoniem latu ar pievienotās vērtības nodokli.

Transport Systems Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla būvniecību ar finansējuma piesaisti piedāvā pabeigt par 23,383 miljoniem latu, piegādātāju apvienības ACB, Tilts un viadukts piedāvātā summa ir 23,604 miljoni latu, kompānijas AB Kauno tiltai – 25,792 miljoni latu, savukārt būvfirmu grupa Binders un Arčers būvniecību sola pabeigt par 31,758 miljoniem latu.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Latvijas ceļu būves uzņēmuma SIA Binders un a/s BMGS kopīgais piedāvājums atzīts par izdevīgāko Tallinas Komunālā dienesta izsludinātajā konkursā par Ulemistes automaģistrāles satiksmes mezgla rekonstrukciju Tallinā, informē uzņēmums.

Binders un BMGS piedāvājums bija lētākais, salīdzinot ar piecu citu pretendentu piedāvājumiem. Uzņēmumi piedāvā rekonstrukcijas darbus veikt par 624,6 miljoniem Igaunijas kronu (turpat 40 milj. eiro). Lielāko daļu no objekta rekonstrukcijas izmaksām segs Eiropas Savienība.

Satiksmes mezgla rekonstrukcijas darbi jāsāk šogad, bet jāpabeidz pēc trim gadiem.

Maģistrāles posma rekonstrukcijas ietvaros tiks izbūvēts auto viadukts ar četrām satiksmes joslām, 300 m garš satiksmes tunelis zem dzelzceļa, 3 gājēju tuneļi, izbūvēti krustojumi, pievedceļi ar kopējo garumu – 2,5 km, inženiertehniskās komunikācijas, kā arī veikti apzaļumošanas darbi.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) Liepājā īstenojis ES Kohēzijas fonda līdzfinansētu 24,4 miljonus eiro vērtu projektu Liepājas stacijas signalizācijas sistēmas modernizācija ar sliežu ceļu rekonstrukciju, kura ietvaros ir rekonstruēta un modernizēta Liepājas stacijas signalizācijas sistēma, veikta sliežu ceļa rekonstrukcija, kā arī daudzi citi darbi, informē LDz.

Pēc šī projekta realizēšanas stacijas konfigurācija, signalizācijas sistēma, tajā skaitā elektroapgādes un telekomunikācijas sistēmas, kā arī staciju telpas atbilst mūsdienu dzelzceļa transporta prasībām.

«Veiksmīgs ostu darbs ir nesaraujami saistīts ar dzelzceļu. Liepājā atrodas trešā lielākā Latvijas osta, kurā pagaidām kravu apgrozījums ir salīdzinoši neliels - pagājušajā gadā pa dzelzceļu pārvadātais kravu apjoms uz Liepājas ostu tikai nedaudz pārsniedza 2,5 miljonus tonnu. Pēc LDz projekta īstenošanas Liepājas mezglā izveidota moderna, kvalitatīva dzelzceļa infrastruktūra, kas ļauj palielināt arī šī mezgla caurvedes spēju. Tāpēc tagad mums kopā ar uzņēmējiem jāstrādā pie jaunu kravu piesaistes, lai palielinātu kravu apgrozījumu arī šajā mezglā,» uzsver LDz prezidenta pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas.

Divu gadu laikā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecības procesā izbūvēti 68% trases dienvidu puses pāļu, norakti 45 000 m3 dzelzceļa uzbēruma un izbūvēta 230 m gara dzelzceļa uzbēruma atbalsta siena, izveidoti jauni 43 km telekomunikāciju un jaudas kabeļu tīkli un vairāk nekā 100 km dzelzceļa signalizācijas kabeļu tīkls, demontēta t/c “Titāniks” ēka un uzbūvēta jauna transformatoru stacija.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība norit jau divus gadus, tā tika uzsākta 2020. gada novembrī.

“Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība Rīgas mērogam ir lielākais un apjomīgākais infrastruktūras būvniecības projekts, kas ietekmēs Rīgas vizuālo tēlu, mobilitāti un attīstības iespējas vēl vairākas desmitgades. Atbilstoši būvniecības apjomam – arī risinājumu izstrādē un saskaņošanā iesaistīts rekordliels ieinteresēto pušu skaits,” akcentē Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Lai darbi noritētu veiksmīgi un tiktu respektētas dažādu sabiedrības grupu vēlmes un vajadzības, Eiropas Dzelzceļa līnijas un būvnieks BERERIX sadarbojies ar vairāk nekā 100 nozares, infrastruktūras un NVO partneriem. Ap 80% no iesniegtajiem būvniecības risinājumiem un dažādu sabiedrības grupu vajadzībām un interesēm ir ņemtas vērā.

Daugavgrīvas un K. Valdemāra ielas satiksmes mezgla rekonstrukcija, kā arī Dienvidu tilta trešā kārta varētu būt apjomīgākie Rīgā realizējamie ceļu būves projekti.

2012. gadā Rīgas pilsētas budžeta prioritāte ir sociālā joma, tostarp arī visai prāvi līdzekļi no t.s. investīciju programmas ir atvēlēti skolu, bērnudārzu ēku renovācijai u.tml. Savukārt ielu un tiltu uzturēšanai ir piešķirti budžeta līdzekļi 9,3 milj. latu apmērā, ceļa zīmju uzturēšanai un uzstādīšanai - 0,45 milj.latu, pilsētas ielu horizontālajam apzīmējumam - 0,57 milj. lati, lietus ūdens kanalizācijas sistēmas un sūkņu stacijas uzturēšanai - 0,76 milj. latu, bet ielu seguma periodiskajai atjaunošanai paredzēti 2,3 milj.latu, informē Rīgas pilsētas Satiksmes departaments.

Rīgas investīciju programmā nav iekļauts gandrīz neviens Satiksmes departamenta projekts, izņemot gala norēķinu par izpildītajiem darbiem, realizējot Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecību 549,12 tūkst. latu apmērā. Starp Satiksmes departamenta vēlamajiem projektiem bija ne vien Dienvidu tilta 3. kārta (kā iespējamās izmaksas bija norādīti teju 17 milj. latu), bet arī, piemēram, Brīvības gatves vietējās joslas (Ropažu - Juglas ielas posms) rekonstrukcija (ap 7,6 milj. latu), Eksporta ielas rekonstrukcija (ap 3,13 milj. latu), satiksmes pārvads pār dzelzceļu K. Ulmaņa gatvē (ap 4,5 milj. latu) u.c. Tomēr niecīgais budžeta piešķīrums nenozīmējot, ka netiks attīstīta satiksmes infrastruktūra, - talkā pilsēta ņemšot ES fondu līdzekļus. Ar ERAF līdzfinansējumu plānots turpināt pērn iesāktos projektus.

Personu apvienība TVA Construction, Lemminkainen Latvija, Lemminkainen Infra Oy ir pārsūdzējusi konkursa rezultātus par Krišjāņa Valdemāra un Daugavgrīvas ielas satiksmes mezgla rekonstrukciju Rīgā.

Līdz ar to Rīgas domes Satiksmes departaments nedrīkst slēgt iepirkuma līgumu. Iepirkumu uzraudzības birojs tagad izvērtēs iesnieguma pamatotību. Sūdzības izskatīšanas termiņš ir noteikts šā gada 5. septembris. Satiksmes departamenta tālākā rīcība būs atkarīga no Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma.

Spriežot pēc Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā atrodamās informācijas, konkursā bija uzvarējusi apvienība ACB un Tilts. Šī satiksmes mezgla rekonstrukcijas paredzētā līgumcena bija 17.381 milj. latu.

DB jau ziņoja, ka šā gada pirmajā pusē K. Valdemāra un Daugavgrīvas ielas satiksmes mezgla rekonstrukcijas projekts bija viens no apstiprinātajiem pilsētā. Tā kopējās izmaksas lēstas ap 24 milj. latu, bet ERAF līdzfinansējums bija 1.5 milj. latu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Latvijai būtu nepieciešami 90 miljoni eiro gadā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai, secināts starptautiskās auditorkompānijas "Price Waterhouse Coopers" veiktajā pētījumā.

Kompānija ir veikusi pētījumu par Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020.gada gala ietekmes izvērtējumu.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē skaidroja, ka pētījuma rezultātā iegūti četri iespējamie rīcības scenāriji attiecībā uz satiksmes drošību. A jeb nulles scenārijs, kurā nekādi papildu pasākumi nav paredzēti. B jeb minimālais scenārijs - bez finansējuma, C jeb optimālais un D jeb maksimālais, kas paredz plašu plānu ar finansēm.

Auditorkompānijas pārstāvis Egils Trumpe skaidroja, ka pētījums veikts šā gada otrajā ceturksnī un pētījumā īstenošanā izmantota pieeja "Droša sistēma", proti, droša vide, drošs transportlīdzeklis un drošs satiksmes dalībnieks.

Pašvaldības dzīvojamo fondu ir papildinājuši 15 renovēti dzīvokļi (viena kāpņu telpa) Dubultu ielā 4, Imantā. Šeit atjaunoti pieci divistabu un desmit trīsistabu dzīvokļi, kas tiks izīrēti daudzbērnu ģimenēm, informē Rīgas dome.

Pirmdien, 21.martā, Rīgas domes vadība pasniedza atslēgas pirmajām ģimenēm ar bērniem, kuras bija gaidījušas dzīvokļu rindā, lai saņemtu labiekārtotus dzīvokļus.

«Vēl nesen šajā kāpņu telpā piecos stāvos bija izvietota poliklīnika, un tas nebija ērti, it īpaši māmiņām ar bērnu ratiņiem. Tāpēc, kad Imantas 8. līnijā iekārtoja jaunu modernu poliklīniku un šīs telpas atbrīvojās, tika pieņemts lēmums atjaunot šeit dzīvokļus, lai būtu iespēja palīdzēt ģimenēm ar bērniem,» teica Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Pašvaldības dzīvojamajā mājā Dubultu ielā 4 (pirms adreses maiņas Anniņmuižas bulvāris 70), kur ir gan privatizēti, gan arī neprivatizēti dzīvokļi, savulaik daļu telpu nomāja SIA Rīgas veselības centrs filiāle Imanta, kas šobrīd ir pārcēlusies uz jaunām telpām Imantas 8.līnijā 1. Atbrīvotajās telpās tika veikts remonts. Kopumā dzīvokļu remontam Dubultu ielā 4 izlietoti 209 608 eiro (ar PVN), un kopējā izremontētā platība ir gandrīz 842 m2.

Pašvaldības dzīvojamo fondu ir papildinājuši 15 renovēti dzīvokļi (viena kāpņu telpa) Dubultu ielā 4, Imantā. Atjaunoti pieci divistabu un desmit trīsistabu dzīvokļi, informē Rīgas dome.

Pirmdien pasniegs atslēgas piecām ģimenēm, kuras gaidījušas dzīvokļu rindā.

Pašvaldības dzīvojamajā mājā Dubultu ielā 4 (pirms adreses maiņas Anniņmuižas bulvāris 70), kur ir gan privatizēti, gan arī neprivatizēti dzīvokļi, savulaik daļu telpu nomāja SIA Rīgas veselības centrs filiāle Imanta, kas šobrīd ir pārcēlusies uz jaunām telpām Imantas 8.līnijā 1.

Atbrīvotajās telpās tika veikts remonts. Kopumā dzīvokļu remontam Dubultu ielā 4 izlietoti 209 608 eiro (ar PVN), un kopējā izremontētā platība ir gandrīz 842 m2.

Dzīvokļu remontu Dubultu ielā 4 organizēja Rīgas domes Mājokļu un vides departaments (RD MVD). Šogad atsevišķu brīvo dzīvokļu renovācijai no pilsētas budžeta paredzēti 484 811 eiro, kā arī vēl 412 800 eiro atvēlēti 31 labiekārtota dzīvokļa, kuri atradīsies vienā kāpņu telpā, izbūvei Mārupes ielā 39.

Lai gan pārtraukta iepirkuma dēļ Salu tilta rekonstruētāja izvēle ieilgs, Rīgas dome sola, ka būvdarbi tiks sākti šogad; Pārdaugavā papildus notiks arī plaši ielu remontdarbi.

Gada sākumā izsludinātais konkurss par Salu tilta rekonstrukciju šomēnes tika pārtraukts, lai precizētu nolikumu, tikko izsludināts atkārtots iepirkums.

Ir izmaiņas

Uzņēmēji, kas ieinteresējušies par tilta rekonstrukciju, vētījot iepirkuma nolikumu, uzdevuši vairāk nekā 100 jautājumu. Apkopojot tos, departamenta speciālisti konstatējuši, ka ar nelieliem grozījumiem nolikumā nepietiks, tādēļ iepirkums pārtraukts un nolemts sludināt jaunu, lai izvairītos no pārmetumiem un aizdomām par to, ka nosacījumi sašaurina pretendentu loku vai pretendentu iespējas izpētīt iepirkuma objektu, skaidro Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Krišjānis Peters. Viņš atzīst, ka uzņēmēju jautājumi ir pamatoti – kopš Salu tilta rekonstrukcijas projekta izstrādes pagājuši četri gadi, kopš tehnisko noteikumu saņemšanas – vēl vairāk, pa šo laiku tilta stāvoklis ir pasliktinājies, attīstījušās arī tehnoloģijas, kuras varētu izmantot darbos. Atkārtotu iepirkumu plānots izsludināt uz pilnu termiņu – 56 dienām –, kuru laikā visiem interesentiem būšot iespēja izpētīt piedāvājumu, ja būs kādi jautājumi, departaments kopā ar projekta autoru SIA L4 atbildēšot. Uzņēmēju interese par tilta rekonstrukciju ir liela, jautājumus iesniegušas septiņas, astoņas kompānijas, no kurām daļa gan ir materiālu un konstrukciju piegādātāji, nevis būvnieki, DB uzzināja Satiksmes departamentā. Lielākoties tās ir vietējās kompānijas.