Vācijas banka Deutsche Bank, kas nodrošina ASV dolāru maksājumu veikšanu vairākām Latvijas bankām, nolēmusi pārtraukt korespondējošās attiecības ar bankām Latvijā.

Jau pērn Deutsche Bank sašaurināja darbību Latvijā un pārtrauca sadarbību ar vairākām Latvijas bankām, kuru biznesa modelī nozīmīgs īpatsvars ir ārvalstu klientu apkalpošanai. Tagad Deutsche Bank nolēmusi pilnībā izbeigt sadarbību ar bankām Latvijā.

Deutsche Bank aģentūrai LETA nesniedza nekādus komentārus par saviem darbības plāniem Latvijā. Savukārt Latvijas komercbanku pārstāvji uzsvēra, ka Deutsche Bank lēmums to darbību neietekmēs, un skaidroja, ka šis Vācijas bankas lēmums varētu būt saistīts ar pašas Deutsche Bank biznesa stratēģijas izmaiņām.

SEB bankas vadītāja Ieva Tetere atzina, ka Deutsche Bank lēmums pārtraukt Latvijas bankām nodrošināt ASV dolāru maksājumus savā ziņā ir vērtējums kopējai Latvijas finanšu sektora darbībai, tā ilgtspējai un industrijas biznesa standartu atbilstībai. «Pēdējo gadu notikumi finanšu sektorā Latvijā vairāk ir sašķobījuši kopējo reputāciju, nekā stiprinājuši. Tai pat laikā - lēmums nenodrošināt ASV dolāru maksājumus pilnīgi visiem tirgus dalībniekiem, visticamāk, ir saistīts arī ar pašas Deutsche Bank attīstības un darbības plāniem. Būtiski, ka finanšu sektorā šobrīd notiek jau ilgstoši nepieciešamās pārmaiņas, kuras, manā skatījumā, tikai stiprinās kopējo finanšu sektora reputāciju,» skaidroja Tetere.

Gandrīz 70 procenti cilvēku, kuri strādā Vācijas nacionālajā dzelzceļa uzņēmumā Deutsche Bahn ir demotivēti un neapmierināti ar savu darbu, vēsta Financial Times Deutschland (FTD).

Deutsche Bahn pārstāvis apstiprinājis šos datus, bet nav sniedzis sīkākus komentārus.

Viņš tikai norādījis, ka uzņēmums jau ir izstrādājis pasākumus, lai mēģinātu novērst šo situāciju. Starp šiem pasākumiem esot, piemēram, valsts mēroga darbinieku konference. «Mēs esam uzsākuši plašu apmācību un pārmaiņu procesu,» viņš sacījis.

Taču kāds Deutsche Bahn augsta līmeņa darbinieks, kura vārds netiek minēts, sacījis, ka 190 tūkstošu darbinieku aptaujas rezultāti, ir šokējoši. Laikraksts norāda, ka apmierināti darbinieki ir ļoti būtiski Deutsche Bahn kā pakalpojumu sniedzējam, kuram katru dienu ir tiešs kontakts ar miljoniem klientu.

Vācijas dzelzceļa milzis Deutsche Bahn Frankfurtē prezentējis savu jauno ātrgaitas vilcienu. Tas gan noticis divus gadus vēlāk, nekā plānots, vēsta thelocal.de.

Ražotājs Siemens pirmos četrus ICE 3 vilcienus Deutsche Bahn piegādājis pagājušā gada beigās. Vēl četri tiks piegādāti līdz marta beigām. Jauno vilcienu skaits sasniegs 17, bet to visu piegāde noslēgsies līdz 2016. gadam.

Siemens bija plānojis vilcienus piegādāt jau vairāk nekā pirms diviem gadiem, bet kavēšanos izraisīja problēmas ar bremžu kontroles sistēmu un saskaņojumiem. Vilcieniem bija jāiegūst atļauja pārvietoties pa sliedēm Vācijā.

Neraugoties uz visām problēmām, Deutsche Bahn prezentācijā norādīja, ka ICE 3 starts uzskatāms par veiksmīgu.

Izmantojot jaunus ātrgaitas, zemu izmaksu vilcienus, Vācijā privāts uzņēmums rudens sākumā ir gatavs sākt darboties noslogotajā Ķelnes - Berlīnes maršrunā, vēsta thelocal.de.

Uzņēmums MSM piedāvāšot klientiem biļetes, sākot no apmēram 19 eiro. Šo iniciatīvu uzņēmuma vadība salīdzinājusi ar zemo cenu aviokompānijas darbību.

Lētākā biļete, kādu piedāvā Vācijas nacionālais dzelzceļa uzņēmums Deutsche Bahn, ir 29 eiro par vienvirziena braucienu.

Pašlaik Deutsche Bahn bauda monopolu, piedāvājot Vācijā vienīgos ātrgaitas starppilsētu vilcienus. Tas uzņēmumam nodrošina aptuveni 3,8 miljardus eiro katru gadu.

Ja MSM plāns būs veiksmīgs, tas būs Deutsche Bahn vienīgais tiešais konkurents.

Deutsche Bahn dienā maršrutā starp Ķelni un Berlīni caur Hamburgu nodrošina ap 40 vilcieniem, taču MSM plāni ir krietni pieticīgāki, jo uzņēmuma rīcībā ir tikai četras lokomotīves un 30 vagoni.

Leipcigā, Starptautiskā transporta foruma ietvaros satiksmes ministrs Anrijs Matīss ticies ar Deutsche Bahn valdes priekšsēdētāju Dr. Rudigeru Grūbi, lai pārrunātu divpusējās sadarbības jautājumus, informēja Ministra padomniece komunikācijas jautājumos Līga Līce.

A.Matīss iepazīstinājis Deutsche Bahn vadītāju ar Satiksmes ministrijas redzējumu par iespējamo Latvijas lomu piegāžu ķēžu starp Ķīnu un Eiropu organizēšanā. Sarunas laikā uzsvērts, ka Latvija varētu būt ļoti efektīva loģistikas platforma starp Ķīnu, Centrālāziju un Ziemeļeiropas valstīm.

L. Līce norāda, ka Deutsce Bahn šobrīd ir uzņēmies vadošo lomu Eiropas loģistikas nozarē, kas balstīta ilgtermiņa sadarbībā ar Rietumeiropas un ASV vadošajiem ražotājiem, kam ir rūpnīcas Ķīnā. Kā piemērus sarunas laikā Dr. Grūbe minējis datortehnikas un elektrotehnikas piegādes uz Eiropas lielāko ostu Dīsburgā, kā arī Vācijas autoražotāju piegādes uz rūpnīcām Ķīnas ziemeļaustrumos.

Britu finanšu tirgus regulators (FCA) šodien publiskojis lēmumu par Deutsche Bank sodīšanu saistībā ar Krievijas izcelsmes naudas atmazgāšanu; shēmā figurē arī Latvija

(Pievienots Latvijas FKTK komentārs)

Britu likumsargs relīzē norāda, ka Deutsche Bank uzliktais vairāk nekā 163 milj. GBP (virs 191 milj. EUR) sods ir lielākais, kādu FCA vai tā priekšgājēji jebkad kādam ir piemērojuši. Banka naudas atmazgāšanas pretpasākumu (AML) noteikumus nav ievērojusi laikā no 2012. gada sākuma līdz 2015. gada beigām.

Bankai tiek pārmests, ka tā ar nepietiekami pārraudzītiem globālajiem darījumiem ir pakļāvusi Apvienoto Karalisti finanšu noziegumu riskiem. Nepietiekamās AML ievērošanas dēļ neidentificēti klienti caur Deutsche Bank ir pārskaitījuši ap desmit miljardiem USD nezināmas izcelsmes naudas. Tā no Krievijas caur Londonu ir pārskaitīta t.s. spoguļu darījumu shēmā, beigu beigās nonākot ofšoru kontos. Notikušo darījumu shēma pieļauj ļoti lielu iespēju, ka tas ir bijis finanšu noziegums.

Ar zaudējumiem strādājošā Vācijas lielākā banka «Deutsche Bank» nomainījusi vadītāju.

Bankas padome svētdien nolēmusi, ka Džonu Kraienu bankas vadītāja amatā nomainīs viņa līdzšinējais vietnieks Kristians Zēvings, paziņojusi banka.

Lai gan Kraiena līguma termiņam bija jābeidzas 2020.gadā, Vācijas mediji ziņo, ka viņš atlaists, jo viņam bijušas domstarpības par stratēģiju ar «Deutsche Bank» padomes priekšsēdētāju Paulu Ahleitneru.

Kraiens, kurš ir brits un iepriekš bijis Šveices finanšu grupas UBS finanšu direktors Eiropā, par vienu no diviem «Deutsche Bank» līdzvadītājiem kļuva 2015.gadā, bet 2016.gadā pēc otra līdzvadītāja Jirgena Fičena aiziešanas kļuva par «Deutsche Bank» vienīgo vadītāju.

Kraiena uzdevums bija restrukturizēt «Deutsche Bank» un atbrīvot to to problēmām, kas bankai radās, kad pirms finanšu krīzes tā mēģināja konkurēt ar globālajām investīciju bankām. Viņa vadībā «Deutsche Bank» samaksāja miljardiem eiro naudassodos un kompensācijās, lai novērstu ilgstošas tiesu prāvas, un nostiprināja bankas kapitālu ar astoņu miljardu eiro vērtu akciju emisiju.

Vācijas valsts dzelzceļa operators Deutsche Bahn mašīnistu streiku dēļ zaudēja "ap simt miljoniem eiro", ceturtdien publicētā intervijā paziņoja kompānijas ģenerāldirektors Ridigers Grube.

«Streika izmaksas ļoti ātri var sasniegt līdz pat desmit miljoniem eiro dienā. Līdz šim streiki mums ir izmaksājuši ap simt miljoniem eiro,» viņš sacīja reģionālajam laikrakstam Berliner Zeitung.

«Fakts ir tāds, ka tas mums ir daudz kaitējis. Un mani tas patiešām sanikno, jo mūsu tēls ir cietis. Un streika ietekme tika uzgrūsta uz daudzu mūsu darbinieku pleciem,» Grube klāstīja.

Vācijas vilcienu mašīnistu arodbiedrība GDL pēdējā laikā ir organizējusi vairākus streikus, no kuriem jaunākais bija novembra sākumā, kad vairākas dienas streikoja gan kravas, gan pasažieru vilcienu mašīnisti.

Vācijas dzelzceļa kompānijas Deutsche Bahn vadītājs Hartmuts Mēdorns (Hartmut Mehdorn) ir atkāpies pēc tam, kad nāca klajā, ka kompānija piesaistījusi privātdetektīvus darbinieku izspiegošanai un pat dzēsusi viņu elektronisko pastu.

Mēdorns taisnojies, ka neko par to nav zinājis un nav darījis neko sliktu, taču atkāpjas, lai "pārtrauktu šīs postošās debates".

Viņš ticis iepriekš slavēts par to, ka desmit gadus Deutsche Bahn bija pelnošs globālā transporta tirgus līderis, taču ticis arī smagi kritizēts par konfliktiem ar apvienībām.

Viņa likteni izšķīra fakts, ka Mēdorns ir zaudējis Vācijas kancleres Angelas Merkeles atbalstu. Viņa iepriekš teica, ka Mēdorns ir atgriezis kompāniju atpakaļ uz finansiāli veiksmīgām sliedēm un pārveidojis to par loģistikas firmu, ko respektē visā pasaulē. Merkeles atbalsta zaudējums varētu būt saistīts ar faktu, ka pēc sešiem mēnešiem Vācijā notiks federālās vēlēšanas.

MyTaxi, Moia, e-mobilitāte, autonomās mašīnas – runājot par digitalizāciju, mobilitāte ir sektors, kas šobrīd mainās un attīstās visstraujāk. Nākotnes mobilitātes sadaļa izstādē CEBIT apvienos mobilitātes pionierus, kā arī vizionāru un stratēģu prezentācijas par nākotnes mobilitātes risinājumiem.

ADAC uzsāk ilgtermiņa sadarbību ar CEBIT

CEBIT biznesa festivāla sadarbības partnera, Eiropas lielākā automobiļu kluba ADAC stendā no 11. līdz 15. jūnijam apmeklētājiem būs iespēja apskatīt virkni inovāciju un aktuālo modeļu. ADAC ir CEBIT Startup Scale 11 platformas kopienas kapteinis, kas uzņems mobilitātes sektora jaunās kompānijas. Papildus tam uz d!talk skatuvēm mobilitātes kluba eksperti dalīsies ar prezentācijām un viedokļiem par mobilitāti, mārketingu un digitālajām pārmaiņām.

Deutsche Bahn prezentēs dzelzceļa transporta nākotni

50 miljoni papildu pasažieru un tūkstošiem jaunu vilcienu – tādas milzu iespējas Deutsche Bahn attīstībai piedāvā digitālās pārmaiņas transporta jomā. CEBIT nākotnes mobilitātes arēnā būs iespēja uzzināt par turpmākajiem Deutsche Bahn attīstības virzieniem, tai skaitā par kompānijas plāniem nākotnes reģionālo vilcienu atpūtas telpās rādīt FIFA pasaules čempionāta mačus.

Vācijas valstij piederošā dzelzceļa kompānija Deutsche Bahn atzinusi, ka to vilcienu skaits, kas nekad nav ieradušies galamērķī, pagājušajā gadā ir palielinājies, vēsta thelocal.de.

Pagājušajā gadā aptuveni 140 tūkstoši Deutsche Bahn vilcienu nekad neieradās savā galamērķī. Tas nozīmē, ka vilcienu skaits, kas brauciena laikā sabojājās, palielinājies par 20 000, salīdzinot ar 2016. gadu.

Dati liecina, ka 97 tūkstoši vilcienu izbrauca, bet neieradās galamērķī tehnisku problēmu dēļ. Vēl 40 tūkstoši vilcienu pat neizbrauca no atiešanas vietas.

Citiem vārdiem sakot, pagājušajā gadā neieradās 1 procents no visiem Deutsche Bahn vilcieniem.

Vācijas dzelzceļa kompānija Deutsche Bahn ceturtdien prezentēja vērienīgu reorganizācijas plānu, kas paredz līdz 2020.gadam investēt 55 miljardus eiro.

Šī reorganizācija, kuru Deutsche Bahn raksturo kā lielāko kopš 1994.gada, ir paredzēta, lai paaugstinātu konkurētspēju, palielinātu pasažieru skaitu un rentabilitāti, kā arī nodrošinātu punktuālu pakalpojumu sniegšanu un stabilu interneta un telefona sakaru uztveršanu vilcienos.

Nākamo piecu gadu laikā 55 miljardi eiro tiks investēti visās biznesa struktūrvienībās, lai uzlabotu kvalitāti, piesaistītu vairāk klientu un uzlabotu ekonomiskos rādītājus, norāda kompānijas vadītājs Rēdigers Grūbe.

No kopējās summas 50 miljardi eiro tiks investēti Vācijā un gandrīz 40 miljardi tiks atvēlēti infrastruktūrai vien.

Aptuveni 20 miljardi eiro no šīs summas tiks iegūti no "Deutsche Bahn" pašreizējās naudas plūsmas, bet valsts nodrošinās vēl 35 miljardus eiro, sacīja Grūbe.

Pasaules ekonomika atkal nonākusi nedrošā stāvoklī - attīstīto valstu valdības mazina izdevumus un arī privātais sektors kļūst arvien piesardzīgāks. Bezdarba līmeņi daudzās attīstītajās valstīs pieaug līdz divciparu procentiem, radot darbavietu krīzi, raksta CNBC.

Tomēr dažas no pasaulē lielākajām kompānijām rietumu un jaunajos tirgos nelikvidē darbavietas, bet gan pieņem darbā jaunus darbiniekus.

Medijs izveidojis pasaulē 10 lielāko darba devēju sarakstu (biržās kotēti uzņēmumi). Tas veidots, ņemot vērā pasaules akciju indeksus, kompāniju tīmekļa vietnes, gada pārskatus un citu publiski pieejamu informāciju. Veidojot šo sarakstu, vērā ņemti pilna laika darbinieki, izņemot dažus gadījumus, kad bizness lielā mērā atkarīgs no nepilna laika darbiniekiem.

Pasaulē lielākie darba devēji darbojas dažādās nozarēs, piemēram, mazumtirdzniecībā, telekomunikācijās, enerģētikā un banku sektorā. Medijs aprēķinājis kompāniju ieņēmumus uz darbinieku un peļņu uz darbinieku, pamatojoties uz to 2010. gada peļņu. «Dažas no šīm organizācijām varētu jūs pārsteigt, bet citas ir slavenas to lieluma un globālā pārklājuma dēļ,» raksta CNBC.

Vācijas lielākā banka Deutsche Bank palielinās kapitālu par 10,2 miljardiem eiro, veicot šogad līdz šim lielāko jaunu akciju piedāvājumu. Tas nepieciešams, lai pārpirktu Deutsche Postbank un palielinātu bankas rezerves, ziņo Bloomberg.

Deutsche Bank cer pārdot 308,6 miljonus jaunu akciju par 33 eiro gabalā gan Vācijā, gan ASV. Šī cena ir par 30% zemāka nekā Deutsche Bank akcijas cena 20. septembrī Frankfurtes biržas slēgšanas brīdī.

Bankas izpilddirektors Jozefs Akermans (Josef Ackermann) šo akciju piedāvājumu, kas ir lielākais Deutsche Bank vēsturē, pamato ar nepieciešamību rast finansējumu Deutsche Postbank pārpirkšanai, kā arī palielināt rezerves, ko nosaka jaunie noteikumi.

Pēc šī paziņojuma Deutsche Bank akcijas cena Frankfurtes biržā palielinājās par 0,4% līdz 47,05 eiro. Kopumā šā gada laikā bankas akcijas cena ir samazinājusies par 4,8%. Patlaban Deutsche Bank tirgus vērtība ir 29,2 miljardi eiro. Deutsche Postbank tirgus vērtība ir 5,5 miljardi eiro.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien četrus žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanās krimināllietā apsūdzētos finanšu policistus atzina par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un piesprieda viņiem naudas sodus. Diviem bijušajiem policistiem jāšķiras no 25 tūkstošiem latu.

Četriem finanšu policijas darbiniekiem, kurus apsūdzēja par nelikumīgu žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos, tiesa atzinusi par vainīgiem un piespriedusi tiem naudas sodu.

Savukārt Aldim Klemem, kurš vienīgais no apsūdzētajiem bija atzinis savu vainu, piespriests 3600 latu liels naudas sods un aizliegums vienu gadu ieņemt amatus valsts pārvaldē.

I. Jaunanalksne par viņas telefona sarunu noklausīšanos no valsts jau iztiesājusi 100 tūkstošu latu lielu kompensāciju par viņas sarunu nelikumīgu noklausīšanos. Žurnāliste gan prasīja 300 tūkstošus, taču tiesa šādu summu neatzina par pamatotu.

Par AS PrivatBank valdes locekli ievēlēts bijušais Vācijas banku Deutsche Bank un Commerzbank vadošais finanšu speciālists Roberts Kristians Šepfs (Robert Christian Schoepf), informē bankas pārstāvji.

Viņš turpmāk atbildēs par AS Privatbank biznesa stratēģijas un filiāļu tīkla attīstību.

R. Šepfs ir guvis plašu starptautisku finanšu pieredzi strādājot vadošajās Vācijas bankās – Deutsche Bank un Commerzbank. Profesionālo karjeru R. Šepfs iesāka Minhenē kā Deutsche Bank auditors. Vēlāk pārcēlās strādāt uz Deutsche Bank centrālo biroju Frankfurtē, kur vairākus gadus vadīja Deutsche Bank filiāļu tīkla un meitas uzņēmumu audita grupas, gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.

No 1998. līdz 1999. gadam R. Šepfs vadīja Deutsche Bank Audita un konsultāciju departamentu Maskavā. Savukārt no 2000. līdz 2008. gadam kā viceprezidents un darbības koordinators bija atbildīgs par Deutsche Bank biznesu un attīstību Centrālāzijas valstīs.

Neoficiālā jeb ēnu ekonomika varētu palīdzēt Eiropas valstīm nostiprināties ekonomiskās lejupslīdes laikā, taču šīm «neoficiālajām» darbībām jābūt noteiktā attiecībā pret konkrētās valsts ekonomikas izmēriem.

Tā teikts jaunākajā Deutsche Bank ziņojumā, ziņo Financial Times.

Valstīs ar augstu «pelēkās» būvniecības līmeni, nereģistrētiem skaidras naudas darījumiem, iztrūkstošām pavadzīmēm, kā arī nodokļu nemaksāšanas un citu nelikumīgu darbību gadījumiem ir vērojama mazāka ekonomiskā lejupslīde nekā «godīgajiem» kaimiņiem.

Tas gan darbojas tikai tad, ja ēnu ekonomika notiek lielos apjomos, kā, piemēram, Grieķijā, kuras premjerministrs Džordžs Papndreu šomēnes atzina, ka valsts sabiedrisko pakalpojumu sektorā valda korupcija.

Neskatoties uz valsts finanšu problēmām, Grieķijas ekonomika šogad sarukusi vien par aptuveni 1%. Salīdzinājumam Eiropas Savienības (ES) ekonomika kopumā šogad sarukusi par 4%.

Vācijas lielākā banka Deutsche Bank gatavojas pārtraukt ASV dolāru maksājumus daļai Latvijas banku, ziņo aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem.

«Pēc to cilvēku teiktā, kas ir pazīstami ar Vācijas lielākās bankas plāniem, dažu Latvijas banku spējas tieši apstrādāt pārskaitījumus ASV dolāros ir apdraudētas, jo Deutsche Bank gatavojas pārtraukt attiecības ar tām,» raksta Bloomberg.

Tā vēsta, ka vairākas Latvijas bankas ir saņēmušas Deutsche Bank brīdinājumu, ka Vācijas banka tām liegs ASV dolāru klīringa iespējas.

Pēc Bloomberg rīcībā esošajām ziņām, šis Deutsche Bank lēmums neattieksies uz Latvijā strādājošajām Ziemeļvalstu bankām, kā arī bankām Citadele, Rietumu Banka un Baltic International Bank.

Komentējot šo neoficiāli iegūto informāciju, Deutsche Bank preses pārstāvis Franks Hartmans e-pasta vēstulē norādījis, ka «atbilstoši bankas stratēģijai līdz 2020.gadam banka pārskata attiecības ar klientiem», tomēr atteicies sniegt sīkākas ziņas par Deutsche Bank plāniem attiecībā uz konkrētu Latvijas banku maksājumiem ASV dolāros, vēsta Bloomberg.

Vācijas lielākā banka Deutsche Bank panākusi vienošanos samaksāt 95 miljonus dolāru, lai izbeigtu ASV Tieslietu ministrijas izmeklēšanu saistībā ar nodokļu krāpniecību, trešdien paziņoja Ņujorkas dienvidu apgabala prokuratūra.

Prokurors Prīts Bharara norāda, ka Deutsche Bank izmantojusi fiktīvu uzņēmumu tīklu un aprēķinājusi darījumus, lai censtos izvairīties no nodokļu maksāšanas vairāku desmitu miljonu dolāru apmērā.

ASV valdība likusi Deutsche Bank atzīt savas darbības, kas bija paredzētas, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, un samaksāt Savienotajām Valstīm 95 miljonus dolāru, sacīja Bharara.

Šī lieta aizsākās 2000.gadā, kad Deutsche Bank iegādājās ASV holdingkompāniju Charter, kurai piederēja akcijas farmācijas uzņēmumā Bristol-Myers Squibb. Lai izvairītos no apjomīgu nodokļu maksāšanas saistībā ar ienākumiem no šo akciju pārdošanas, Deutsche Bank organizējusi to pārdošanu fiktīvam uzņēmumam, lai tās pēc tam atpirktu.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Viens no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē panākumiem ir panāktā vienošanās starp Eiropas Parlamentu un ES Padomi par dzelzceļa tiesību aktu paketi jeb tā dēvēto Tehnisko pīlāru, otrdien raksta laikraksts Diena.

Tā būtība ir vienotu tehnisko un drošības standartu noteikšana visā ES dzelzceļa sistēmā un vienota vilcienu un lokomotīvju drošības standartu apstiprināšana un atļaujas saņemšanas procedūra Eiropas Dzelzceļa aģentūrā.

Latvijas īpašais panākums ir tas, ka Baltijas valstīm kā vienīgajām noteikts izņēmuma statuss. Proti, tā kā Baltijas valstu dzelzceļa operatori negrasās ieiet citu reģionu dalībvalstu tirgū, tad tiem savam ritošajam sastāvam nebūs obligāti jāizņem atļauja Eiropas Dzelzceļa aģentūrā, kas ir dārgs process. Tā vietā Baltijas valstu atbildīgajām institūcijām būs jāvienojas par kopējiem drošības standartiem un savstarpēju sertifikācijas atzīšanu. Proti, ja Latvijas lokomotīve būs sertificēta Latvijā, tad sertifikāts būs derīgs arī Lietuvā un Igaunijā bez kādām papildu procedūrām.

Vācijā pasažieru vilcienu vadītāji rīkos sešu dienu streiku, jo nespēj vienoties par darba samaksu ar valsts dzelzceļa uzņēmumu "Deutsche Bahn", pirmdien paziņoja arodbiedrība GDL.

Streiks sāksies trešdien plkst.2 (3 pēc Latvijas laika) un turpināsies līdz nākamajai pirmdienai plkst.18 (19 pēc Latvijas laika).

Piektdien "Deutsche Bahn" iesniedza jaunu algu piedāvājumu, kas paredz 4,8% darba samaksas pieaugumu šogad augustā un vēl 5% palielinājumu 2025.gada aprīlī.

Tomēr arodbiedrība paziņoja, ka šis piedāvājums to neapmierina.

Šis būs jau ceturtais streiks pašreizējā strīdā par algām. Pagājušā gada beigās lielu daļu pasažieru pārvadājumu Vācijā paralizēja divi streiki, bet vēl viens trīs dienu streiks notika šomēnes.

Vācijas karteļu birojs vienam no pasaulē lielākajiem tērauda ražotājiem piemērojis apjomīgu naudas sodu. Tā iemesls ir dzelzceļa sliežu cenu fiksēšana, kurā iesaistītas vēl trīs kompānijas, vēsta thelocal.de.

Esenē bāzētā korporācija ThyssenKrupp saņēmusi sodu 103 miljonu eiro apmērā. Tas piemērots pēc gadu ilgušas izmeklēšanas.

Kompānija esot veidojusi karteli un fiksējusi sliežu tērauda cenu vairāku gadu garumā.

Lielākais upuris bijis Vācijas dzelzceļa operators Deutsche Bahn, bet sliedes pārdotas arī Šveicē un Austrijā.

«Sliežu ražotāji gadiem piespēlēja viens otram gandrīz nemainīgas proporcijas no Deutsche Bahn pasūtījumiem,» stāstījis karteļu biroja prezidents Andreass Munds.

"Danske Bank" caur savu Lietuvas filiāli palīdzējusi "Deutsche Bank" veikt aizdomīgus darījumus vairāk nekā 600 miljonu dolāru vērtībā, atsaucoties uz Dānijas medijiem, raksta "Reuters".

Pārskaitījumi veikti laika posmā starp 2012.gadu un 2015.gadu

Ziņojumi, ko publicējuši Dānijas laikraksti "Berlingske" un "Politiken", atsaucas uz noplūdušiem dokumentiem no "Deutsche Bank". Tajos minēts, ka "Deutsche Bank" veikusi tā saucamos spoguļdarījumus aptuveni 627 miljonu dolāru vērtībā. Darījumi veikti caur "Danske Bank" Lietuvas filiāli.

"Deutsche Bank" pārstāvji atteikušies sniegt komentārus, bet "Danske Bank" pārstāvji norādījuši, ka nekomentēs konkrētus darījumus, ņemot vērā, ka patlaban notiek izmeklēšana.

Jau 2017.gadā "Deutsche Bank" samaksāja 425 miljonu dolāru sodu ASV par spoguļdarījumu shēmu, kuras ietvaros no Krievijas laika posmā starp 2011. un 2015.gadu tika pārskaitīti 10 miljardi dolāru.

Vācijas pasta kompānija Deutsche Post neoficiāli paudusi gatavību nākamo dienu laikā oficiāli sākt Postbank pārdošanas procesu par 10 miljardiem eiro ( 7.028 miljardiem latu), atsaucoties uz neoficiāliem informācijas avotiem, ziņo Financial Times.

Vairākas starptautiskas un vietējās bankas ir paudušas interesi par Postbank iegādi.

Kāda zinošana persona no Deutsche Post sacījusi, ka drīzas gala diskusijas par pasta bankas pārdošanu ir nenovēršamas.

Deutsche Post jau vairākkārt norādījis, ka tās Postbank varētu tikt pārdota. Deutsche Post jaunais izpilddirektors Franks Apels (Frank Appel) ir apstiprinājis, ka Postbank vajadzētu spēlēt nozīmīgu un aktīvu lomu banku sistēmas konsolidācijā un atzinis, ka tās akciju turētāji noraidīs turpmāku iesaistīšanos banku sektorā.

Pasta un loģistikas grupai Deutsche Post pieder 50% un viena daļa Postbank akciju.