Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport”, kas šogad svin desmit gadu jubileju, ir paspējis no neliela uzņēmuma kļūt par vienu no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs un neslēpj savas ambīcijas kļūt par nozares līderi.

UAB „Linėja Transport”, kas atteicās pārvadāt tālsatiksmes kravas un nolēma koncentrēties uz pārvadājumiem Baltijas valstīs un Polijā, viegli atrod klientus, kurus apmierina ne tikai pārvadājumu cena, bet arī apkalpošanas kvalitāte.

Lietuvā dibinātajam uzņēmumam UAB „Linėja Transport” pirmajā pastāvēšanas gadā savas valsts tirgū kļuva par šauru, tāpēc sāka paplašināties kaimiņvalstu tirgos. Latvijā viņi drīz atrada klientus, kuri novērtēja viņu pakalpojumu cenas un kvalitāti.

Saņemiet atbildi vienā mirklī

SIA „Agrochema Latvia” loģistikas nodaļas vadītājs Jānis Skripčenoks stāsta, ka viņu uzņēmums katru gadu no Lietuvas ieved vairāk nekā 70 tūkst. tonnu kravas.

Pasažieru un transporta pakalpojumu uzņēmums DFDS aizvadītajā gadā turpinājis izaugsmi, pateicoties apjomu un peļņas pieaugumam kravu pārvadājumu un loģistikas jomā.

Salīdzinājumā ar 2020. gadu, uzņēmuma EBITDA rādītājs audzis par 25%, sasniedzot 459 miljonus eiro. Savukārt, uzņēmuma ieņēmumi 2021. gadā palielinājās par teju 28%, sasniedzot 2,4 miljardus eiro.

Kravu pārvadājumu apjoma pieaugums visstraujāk tika novērots 2021. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, kurā Covid-19 ierobežojumu dēļ, saglabājās ietekme uz kravu pārvadājumu nozari kopumā. 2021. gadā DFDS izdevās sasniegt mērķus, gan paplašinot pārvadājumu maršrutu tīklu, gan strādājot pie esošās kuģu flotes CO2 emisiju samazināšanas.

DFDS prāmju pārvadājumu nodaļas ieņēmumi pieauga par 25%, kas saistīts, gan ar trīs jaunu prāmju maršrutu atvēršanu, gan arī pārvadāto kravu apjomu palielinājumu.

Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport” ir viens no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs, un tam ir mērķis kļūt par nozares līderi, demonstrējot augstu darba kultūru un klientu apkalpošanas kvalitāti.

Palielinās uzņēmuma loģistikas plūsmas, paplašinās pakalpojumu un klientu loks. Uzņēmums jau 10 gadus attīsta dažādu preču un produktu pārvadājumus. Viens no tiem ir kravu pārvadājumi ar temperatūras kontroli. Uzņēmumam ir savs redzējums, un tas reālistiski novērtē savas iespējas.

Darbības dinamisms mudina pilnveidoties

„Linėja Transport” menedžeris Andrjus Dirse uzskata, panākumi uzņēmējdarbībā atnāk tad, ja neaprobežojas ar vienas dienas lēmumiem, atbalsta idejas un strādā komandā. Uzņēmuma sniegtos pārvadājumu pakalpojumus izmanto pārtikas ražotāji, tirgotāji un mazumtirdzniecības tīkli. Tiek pārvadāti ne tikai produkti, kas līdz noteiktai pakāpei atdzesē, bet arī produkti, kuriem nepieciešama plus temperatūra. Kravu pārvadāšanas pakalpojumu nereti pasūta arī starptautiskie sūtījumu piegādes uzņēmumi – lai nodrošinātu maksimālu kravas aizsardzību, preces tiek pārvadātas ar cietajām puspiekabēm.

Lieliski autoceļi, attīstīta ostas infrastruktūra un konstruktīva sadarbība ar valsts struktūrām.

Tie ir iemesli, kuru dēļ prāmju uzņēmums DFDS Seaways devis priekšroku Lietuvai.

Dānijas kapitāla uzņēmums DFDS Seaways ir Lietuvā nozīmīgākais prāmju īpašnieks un operators, kas pērn Dienas Biznesa veidotajā Baltijas TOP 300 sarakstā ieņēma 184.vietu ar 74,3 miljonu eiro apgrozījumu 2010. gadā. Pērn apgrozījums bijis par deviņiem miljoniem eiro lielāks, un šogad tas turpina kāpt. Dienas Biznesam veidojot reportāžu par Klaipēdas ostu, iepriekš neplānotai intervijai laiku atlicināja arī AB DFDS Seaways rīkotājdirektors Jons Nazarovs (Jonas Nazarovas). Uzņēmumam ir trīs darbības pamatvirzieni – pirmkārt, DFDS Seaways ir īpašnieki daļai DFDS grupas kuģu. Otrkārt, kompānija strādā kā kravu aģenti, treškārt – kā pasažieru pārvadājumu nodrošinātāji DFDS prāmju līnijās. No Klaipēdas ostas tiek nodrošinātas četras prāmju līnijas – uz Ķīli un Zasņicu Vācijā, Karlshamnu Zviedrijā un Fredericiju Dānijā. Galvenokārt tās ir ro – ro kravu līnijas. Konteineru pārvadājumi ir salīdzinoši nedaudz, taču tas arī nav pamata segments, norāda J. Nazarovs. Lai gan kopumā Klaipēdas ostā dominē vietējās izcelsmes kravas, DFDS Seaways prāmji lielākoties ir multimodālo tranzīta pārvadājumu posms. Pamata maršruti ir Krievija – Eiropas kontinentālā daļa vai Krievija – Skandināvija un atpakaļ.

"DFDS", viens no Ziemeļeiropā lielākajiem prāmju operatoriem, veic izmaiņas prāmju kustībā Ziemeļbaltijas maršrutos. Šāds lēmums pieņemts, reaģējot uz klientu pieprasījuma izmaiņām saistībā ar Covid-19 pandēmiju.

"Esam nolēmuši samazināt reisu skaitu gandrīz uz pusi starp Igaunijas ostu Paldiskos un Somijas ostu Hanko saistībā ar pieprasījuma kritumu šajā maršrutā," stāsta Igaunijas-Somijas un Igaunijas-Zviedrijas maršrutu direktors Pēters Ojasārs (Peeter Ojasaar).

No šī brīža prāmis "Sailor" dosies vakara reisos starp Igaunijas ostu Paldiskos uz Zviedrijas ostu Kapelskāru.

"Tādējādi tagad mēs varam piedāvāt mūsu klientiem ērtus vakara reisus katru dienu gan kravu, gan pasažieru pārvadājumiem," stāsta P.Ojasārs.

Saistībā ar Zviedrijas atšķirīgo pieeju cīņā pret pandēmiju šim maršrutam ir stabils pieprasījums.

"Pašreiz vienīgais prāmis, kas kuģo ar Lietuvas karogu maršrutā Paldiski-Kapelskāra, ir "Optima Seaways". Pateicoties prāmim "Sailor", mēs varam piedāvāt mūsu klientu vajadzībām izdevīgāku grafiku maršrutā Igaunija-Zviedrija," informē P.Ojasārs.

Dānijas kuģniecības kompānijas DFDS Seaways meitasuzņēmums Lietuvā DFDS Lisco saņems apmēram 244 miljonus litu (nepilnus 50 miljonus latu) no Dānijas apdrošināšanas kompānijas, kuras nosaukums netiek atklāts, par oktobra sākumā Baltijas jūrā degušo prāmi Lisco Gloria.

DFDS Lisco saņems 195 miljonus litu (nepilnus 40 miljonus latu) apdrošināšanas izmaksās par pašu kuģi un 49 miljonus litu (nepilnus 10 miljonus latu) atlīdzībā par ekonomiskajiem zaudējumiem, aģentūrai BNS paziņoja DFDS Lisco sabiedrisko attiecību vadītājs Vaidots Klumbis.

«Pagaidām nav zināms, kad apdrošināšanas izmaksas nonāks uzņēmumā,» viņš piebilda.

Klumbis skaidroja, ka par īpašuma un nemateriālo kaitējumu kompensācijas saņēmuši 90% pasažieru, kas devās reisā, kura laikā prāmis aizdegās, bet pārējie atlīdzības saņems tuvākajā laikā. Uzņēmums neatklāj izmaksāto kompensāciju apjomu.

Loģistikas uzņēmums DFDS investējis 22 miljonus eiro, iegādājoties vairāk nekā 1000 jaunu treileru un konteineru.

Pēdējos gados ievērojami palielinājies DFDS veikto pārvadājumu skaits, tādēļ šis ir optimāls brīdis izaugsmei, ieguldot līdzekļus flotes paplašināšanā un pakalpojumu uzlabošanā. DFDS flote strauji palielinās, pievienojot vēl 860 jaunu treileru un 200 konteineru.

«Šis ir lielākais treileru pasūtījums, ko līdz šim esam veikuši. Ar šo 22 miljonus eiro lielo investīciju vēlamies ne tikai modernizēt mūsu aprīkojumu un uzlabot sniegtos pakalpojumus, bet arī palielināt savu floti, kas nepieciešams, pieaugot pārvadājumu un sadarbības līgumu skaitam,» atklāj DFDS Logistics viceprezidents Edijs Grīns.

DFDS jaunie treileri un konteineri tiks piegādāti uzņēmumam tuvāko mēnešu laikā. Pasūtījums sastāv no refkonteineriem (konteineriem saldētavām), sauso kravu piekabēm un konteineriem, kā arī intermodālajām piekabēm. Daļa no treileriem un konteineriem paredzēti ekspluatācijai maršrutā Zviedrija –Baltija, bet pārējie tiks izmantoti visā DFDS tīklā.

Šogad reisus uzsāks divi jauni DFDS kuģi – jau rudenī pirmos reisus starp Roterdamas un Iminghamas ostām uzsāks otrais lielākais DFDS Ro-Ro tipa kuģis, kas būvēts Flensburgas (Flensburger Schiffbau-Gesellschaft) kuģu būvētavā un nosaukts Tulipa Seaways vārdā. Otrs kuģis tika nosaukts par Gardenia Seaways un tiks nodots ekspluatācijā šī gada jūnija beigās, informē kompānijas pārstāvji.

«Neskatoties uz Brexit, mēs turpināsim saskatīt attīstības iespējas un ievērojamu satiksmes apjomu palielināšanos mūsu tranzīta ceļos visā Ziemeļjūrā. Jaunie kuģi, kas papildinās DFDS floti, nodrošinās papildus apjomu, uzticamību un pakalpojumu kvalitāti, ko mūsu klienti novērtē visaugstāk,» - saka DFDS izpilddirektors Neils Smedegārds (Niels Smedegaard).

«Divi jauni kuģi - ir pirmais solis vērienīgas flotes atjaunošanas programmā, kas tuvākajos gados ļaus stiprināt mūsu iespējas Ziemeļjūrā,» - piebilst N. Smedegārds.

Tulipa Seaways un otrs lielais kuģis Gardenia Seaways, kas ir DFDS flotē, ir vienas sērijas - 210 metrus gari kuģi, kas var uzņemt 262 kravas konteinerus, ar kopējo iekraušanas platību 4076 kvadrātmetri. Kuģa dizains, kas izstrādāts Flensburgas kuģu būvētavā, atbilst pašreizējām vides prasībām, samazinot degvielas patēriņu vienlaikus nodrošinot daudz labāku kuģa vadāmību pie kravas iekraušanas un izkraušanas ostā.

Jūras transporta pakalpojumu kompānija DFDS Tor Line slēgusi prāmju līnija no Rīgas uz Trāvemindi (Lībeku). Turpmāk tā savu darbību koncentrēs Klaipēdā.

Pēdējo reizi prāmis no termināļa Vecmīlgrāvis uz Vāciju devies pagājušajā naktī. Turpmāk kompānijas klientiem tiks piedāvāts izmantot DFDS Tor Line prāmju līnijas no Klaipēdas. Rīgas birojs kompānijai paliek.

Līnija no Rīgas uz Lībeku bija darbojusies 9 gadus, taču īpašnieks pieņēma lēmumu to slēgt. Līnija nebija rentabla un strādāja ar zaudējumiem, skaidroja SIA DFDS Tor Line direktors Zigmunds Jankovskis. Pagājušajā gadā palielinājās konkurence — arī no Liepājas ostas 2008. gada nogalē tika atklāta jauna līnija uz Lībeku (Trāvemindi), turklāt kravu apjoms un plūsma krīzes dēļ bija samazinājusies. Jāņem vērā, ka pērn kuģu degvielas cena kāpusi par 60 %. Z. Jankovskis norādīja arī uz Rīgas ostas maksu, kas nebūt nav tā zemākā.

Vislētāk Dienvidu tilta trešās kārtas – posma no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai – būvniecību pabeigt sola Dienvidu tilta ģenerālbūvnieks Transport Systems, liecina neoficiāla informācija.

Saskaņā ar to konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanu iesniegtie pretendentu piedāvājumi, kas ietver būvniecību un finansējumu, ir no 23,383 miljoniem latu līdz 31,758 miljoniem latu ar pievienotās vērtības nodokli.

Transport Systems Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla būvniecību ar finansējuma piesaisti piedāvā pabeigt par 23,383 miljoniem latu, piegādātāju apvienības ACB, Tilts un viadukts piedāvātā summa ir 23,604 miljoni latu, kompānijas AB Kauno tiltai – 25,792 miljoni latu, savukārt būvfirmu grupa Binders un Arčers būvniecību sola pabeigt par 31,758 miljoniem latu.

Pēc daudzu gadu sadarbības uzņēmums DFDS ir parakstījis vienošanos ar uzņēmumu Navirail par kravas un pasažieru prāmja maršruta pārņemšanu starp Paldiski Igaunijā un Hanko Somijā. Šī vienošanās ir jāapstiprina konkurences uzraudzības iestādēm.

Kravas un pasažieru prāmja maršruts starp Paldiski Igaunijā un Hanko Somijas dienvidos nākotnē būs daļa no prāmju uzņēmuma DFDS Baltijas maršrutu tīkla. Tas kļuvis iespējams, pateicoties šodien noslēgtajam līgumam starp DFDS un maršruta igauņu īpašnieku Navirail.

DFDS ir piekritis fraktēt RoPax tipa prāmi SAILOR, kas veic pārvadājumus šajā maršrutā. Kuģis turpinās darboties zem Igaunijas karoga un ar igauņu komandu, veicot 16 reisus nedēļā.

Puses ir nolēmušas neizpaust darījuma finanšu detaļas.

Maršruts būs iekļauts Baltijas biznesa struktūrvienībā (Business Unit Baltic), un to vadīs maršruta direktors Pēters Ojasārs (Peeter Ojasaar) Tallinā.

Dienvidu tiltu būvējošās kompānijas a/s Dienvidu tilts nosaukums turpmāk būs a/s Transport Systems, turklāt uzņēmums ir paplašinājis savu darbību un cer uz pasūtījumiem ārvalstīs, informēja Transport Systems padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Izmaiņas ir reģistrētas arī Uzņēmumu reģistrā. Kompānijā ietilpst SIA Skonto būve, a/s Latvijas tilti, a/s BMGS, SIA Tilts, SIA Rīgas tilti un SIA Viadukts.

G. Rāvis norādīja, ka Baltijas valstu tirgus uzņēmumam ir kļuvis par šauru, tāpēc plānots izvērst uzņēmuma darbību Eiropā, NVS valstīs un Tuvajos austrumos. Viņš arī teica, ka Transport Systems būs konkurētspējīgs ārzemēs, jo varēs nodrošināt lētāku cenu galvenokārt uz lētāka darbaspēka rēķina. «Latvijā cilvēki saņem mazāk nekā ārvalstīs un, pat maksājot komandējuma naudu no Latvijas atvestiem cilvēkiem, tik un tā tas sanāk lētāk nekā algot ārvalstu speciālistus,» tā viņš.

Ja tiktu saglabāts līgums ar a/s Transport Systems, tad 2012.gadā būvniecībai būtu jānovirza aptuveni 8 milj. Ls, bet 2013. gadā – 9 milj. Ls, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē atzīmēja Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods.

Kopumā, vadoties no līguma ar a/s Transport Systems, trešās kārtas pabeigšanai būtu nepieciešami 17,5 milj. Ls. Savukārt, cik tas varētu izmaksāt slēdzot jaunu līgumu pagaidām vēl prognozēt nevarot.

Savukārt, lai rastu līdzekļus Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanai Rīgas domes deputāts Juris Viņķelis sēdē ieteica samazināt finansējumu zupas virtuvēm un Live Riga. Attiecīgi šos līdzekļus nākamā gada budžetā paredzēt tilta trešās kārtas pabeigšanai.

J.Viņķelis, kurš bija kategoriski pret esošā līguma laušanu, bija pilnīgi pārliecināts, ka var «savilkt jostas ciešāk» un atrast līdzekļus. Tomēr neskatoties ne uz ko, tika apstiprināts lēmums lauzt līgumu ar Transport Systems un sludināt jaunu iepirkumu, kurā finansējumu vajadzēs piesaistīt pašam būvniekam.

Pēc šā gada 9. oktobrī notikušā ugunsgrēka uz kuģa Lisco Gloria, kas kursēja no Klaipēdas uz Ķīli, šajā maršrutā kursējošie kuģi spēj piedāvāt tikai pusi no kapacitātes, kas tika nodrošināta iepriekš, ziņo news2biz.

Dānijas kompānija DFDS, kuras īpašumā ir Lietuvas uzņēmums DFDS Lisco, kas nodrošināja minēta maršruta izpildi, norāda, ka plāno nosūtīt jaunu kuģi savam meitas uzņēmumam, lai atjaunotu iepriekšējo kapacitāti. DFDS cer, ka līdzīgas kapacitātes kuģis uz Lietuvu tiks nosūtīts oktobra laikā.

Līdz tam pasažieri un kravu pārvadātāji aicināti izmantot citas kuģu līnijas, kas kursē maršrutos, kuru galapunkti ir netālu no tiem, ko nodrošināja Lisco Gloria.

Patlaban kuģis Lisco Gloria atrodas Dānijas krastos, kur to jau tuvākajā laikā pārbaudīs eksperti, lai noteiktu ugunsgrēka izcelšanās iemeslus.

Šodien Dānijas kuģniecības un loģistikas uzņēmums DFDS Group iegādājies visas Zviedrijas un Baltijas loģistikas uzņēmuma Karlshamn Express akcijas.

Karlshamn Express ir specializējies loģistikas pakalpojumu sniegšanā starp Baltijas valstīm, Krievijā un tai apkārt esošajās valstīs un Skandināvijā, kā arī šo valstu starpā un piedāvā integrētus loģistikas risinājumus, transporta un ekspedīcijas, kā arī uzglabāšanas pakalpojumus. Uzņēmuma galvenie biroji atrodas Kārlshamnā un Liepājā, kā arī ir mazāki biroji Ventspilī, Klaipēdā un Kaļiņingradā. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 100 darbinieku.

DFDS mērķis esot attīstīt un paplašināt savu tīklu, tāpēc Karlshamn Express tīkls, jo īpaši saistībā ar transporta pakalpojumu nodrošināšanu Baltijā, Krievijā un tai apkārtesošajās valstīs un Skandināvijā, kā arī šo valstu starpā, esot lielisks papildinājums.

Rīgas dome lauzīs līgumu ar līdzšinējo Dienvidu tilta būvnieku Transport Systems, kā arī iekonservēs tilta būvniecības trešo kārtu. Par to otrdien nobalsojusi Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja.

Līdz ar šādu lēmumu būvuzņēmējs a/s Transport Systems neturpinās Dienvidu tilta trešās kārtas, posmā no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai, būvniecību. Līgumu iespējams lauzt vienas dienas laikā.

Vēlāk plānots izsludināt jaunu iepirkumu par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecību.

DB jau rakstīja, ka valsts varētu nākt pretim Rīgas domei, lai varētu pielikt punktu Dienvidu tilta celtniecībai. Nākamā gada valsts budžeta projektā varētu tikt iekļauta norma, kas ļautu Rīgas pašvaldībai aizņemties līdzekļus vai saņemt valsts galvojumu Dienvidu tilta trešās kārtas realizācijai.

Transport Systems piedāvāja lauzt līgumu, jo finansējuma trūkuma dēļ nav iespējams tilta trešo kārtu nodot ekspluatācijā paredzētajā termiņā - 2012. gadā. Cik būtiski samazinātos būvniecības izmaksas, izsludinot jaunu konkursu, Rīgas domē pateikt nevar. Ar Transport Systems noslēgtā līguma summa bija 27,97 milj. Ls, 2009. gadā darbiem tika piešķirti 9,17 milj. Ls, pērn - tikai 1,26 milj. Ls, bet šogad pilsētas budžetā šim mērķim nauda neatradās. Tas nozīmē, ka trešās kārtas pabeigšanai, pēc līdz šim spēkā esošā līguma, nepieciešami vēl ap 20 milj. Ls.

Lielāka skaidrība par Dienvidu tilta trešo kārtu varētu būt pēc divām nedēļām. Prognozes liecina, ka labākajā gadījumā šīs nedēļas beigās, bet sliktākajā gadījumā - nākamās nedēļas laikā Rīgas domes izveidotā Dienvidu tilta labā un kreisā krasta pieeju būvniecības projekta vadības grupu varētu iepazīstināt ar apkopoto informāciju, kuru sniegušas projektā iesaistītās puses.

Tad ar sagatavoto ziņojumu tiktu iepazīstināti arī Rīgas domes deputāti, norādīja Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods. Jāatgādina, ka patlaban tiek izskatīts priekšlikums lauzt esošo līgumu starp Rīgas domi un būvnieku a/s Transport Systems pēc abpusējas vienošanās. Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības darbi tika apstādināti jau vairāk nekā pirms gada, proti, pagājušā gada jūlijā, jo pietrūka līdzekļu darbu turpināšanai. Tomēr, kā norāda tiltu būvnieku apvienības a/s Transport Systems pārstāve Kristīne Blumberga, neviens nav zinājis, ka būvdarbi varētu apstāties uz tik ilgu laika periodu.

Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība varētu atsākties nākamā gada aprīlī, informē Rīgas vicemērs Andris Ameriks, piebilstot, ka ziemā neviens neko nebūvēs, un pašvaldībai savi mājas darbi ir jāpaveic līdz nākamā gada aprīlim.

«Ja aprīlī sāksies tilta trešās kārtas būvdarbi, to varētu pabeigt līdz gada beigām. Pa nepilnu gadu līdz nākamā gada pavasarim šos darbus ir iespējams paveikt. Vismaz tā apgalvo mūsu profesionāļi,» sacīja Ameriks.

Rīgas vicemērs paskaidroja, ka iepriekš līgums ar esošo būvnieku tika izbeigts, jo tajā bija noteikts, ka tiek ņemti vērā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiālie dati par būvniecības cenu izmaiņām tiltu un transporta būvju celtniecībā. «Brīdī, kad CSP iedeva datus, kuros norādīts, ka tiltu būvē līdz šim ir bijusi deflācija, Dienvidu tilta būvnieki uzreiz apgalvoja, ka tas ir pilnīgs murgs un ka viņi par to cenu, kas ir apkopota, vadoties no CSP datiem, darbu nevar paveikt un cenu samazināt nav iespējams. Viņuprāt, CSP ir kļūdījusies un, tik lielā mērā viņi nav gatavi piekāpties. Tādējādi dome nonāca strupceļā – vai nu mēs sākam ilgu un garu tiesvedību ar būvnieku, lai noskaidrotu, kuram tad ir taisnība, vai arī pārtraucam līgumu. Tādējādi līgums tika izbeigts,» viņš klāstīja.

Biedrība Latvijas Samariešu apvienība sadarbībā ar Lielvārdes uzņēmumu Race Transport Solutions izveidojusi specializētu aprūpes automašīnu, ar kuras palīdzību tiks sniegti pakalpojumi senioriem.

Ideja par šādu pakalpojumu radās Latvijas Samariešu apvienības direktoram Andrim Bērziņam, jau pirms daudziem gadiem redzot, cik spītīgi viņa 93 gadus vecā vecmāmiņa nevēlas pārcelties pie bērniem uz pilsētu, lai arī ikdienas soli lauku viensētā vienai pašai bija jau par grūtu veikt.

Pirmās sešas senioru aprūpes automašīnas tika izveidotas Lietuvā pirms pieciem gadiem, bet jaunākā automašīna beidzot tapusi tepat Latvijā - Lielvārdē, uzņēmumā Race Transport Solutions. «Jaunajai automašīnai ir veikti vairāki tehniski uzlabojumi, bet vizuāli tā izskatīsies ļoti līdzīga Lietuvā būvētajām automašīnām. Kā automašīnu bāze tiek izmantota Renault automašīnas šasija. Uzņēmums Race Transport Solutions bija vienīgais, kas mums varēja piedāvāt šādu automašīnu uzbūvēt, kā arī piedāvāja zemāku cenu nekā Lietuvas sadarbības partneri,» pastāstīja Baiba Pare, Latvijas Samariešu apvienības komunikācijas speciāliste.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien akceptēja oficiālu nosaukumu piešķiršanu vairākiem pilsētas satiksmes pārvadiem.

Vairāki satiksmes pārvadi pilsētas iedzīvotāju vidū jau ilgstoši tiek dēvēti par tiltiem, tāpēc oficiālajā nosaukumā nolemts ietvert vārdu «tilts».

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu Brīvības ielā piešķirs nosaukumu «Gaisa tilts». Šis ir pirmais gaisa pārvads Rīgā, atklāts 1906.gadā.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Brasas stacijas piešķirs nosaukumu «Brasas tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Brasas staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Zemitānu stacijas piešķirs nosaukumu «Jorģa Zemitāna tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Zemitānu staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu. Piešķirot oficiālo nosaukumu, tiek iemūžināts Latvijas armijas pulkveža, Ziemeļlatvijas brigādes komandiera, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Jorģa Zemitāna (1873-1928) vārds.

Polijas Valsts kases ministrija paziņojusi, ka turpinās sarunas par valsts īpašumā esošā prāmju operatora Polferries privatizāciju ar kompānijām DFDS, TT Line un Finnlines, bet Igaunijas prāmju operators Tallink Grupp, kas iepriekš izteica interesi par Polijas kompāniju, savu privatizācijas pieteikumu nav iesniedzis.

«Mums nav jaunākās informācijas par procesu. Detalizētāku komentāru acīmredzot varēs sniegt konkursa organizators,» aģentūrai BNS sacīja Tallink Grupp pārstāve Lūlea Lēne.

Pagājušā gada beigās viņa BNS teica, ka «Tallink Grupp ir aktīvi sekojusi līdzi Polska Žegluga Balticka jeb Polferries privatizācijas procesam un lūgusi papildu informāciju par kompāniju. Saistošais piedāvājums nav iesniegts, un turpmākie soļi ir atkarīgi no saņemtās informācijas».

Transportam veltītais izdevums Baltic Transport Journal ziņoja, ka Polijas ministrija ir saņēmusi septiņus piedāvājumus Polferries iegādes konkursā, nosaucot DFDS, Finnlines, TT Line, Tallink, Polsteam (Unity Line), Polen Line un privātpersonu Patricjušu Gruško kā potenciālos pircējus.

Pagājušās nedēļas nogalē Liepājā populārais autosportists Viktors Lebedevs testa režīmā veica rallija Kurzeme 2009 trasē iekļauto pilsētas posmu. Trasē iekļauti interesanti un pilsētas posmiem neierasti elementi – metoši tramplīni un ūdens brasls.

“Trase ir ļoti interesanta. Ja salīdzina ar citiem pilsētas ātrumposmiem, kurus esmu braucis, šis ir īpašs,” tā pilsētas posmu pēc testiem komentē V. Lebedevs. “Trase ir ātra, daudz interesantu un sarežģītu pagriezienu, tramplīnu. Īpaši interesants ir brasls. Man patīk!”Rallijs emKurzeme 2009/em sola ūdens šaltis

Pēdējo reizi šāds elements rallija trasēs bija iekļauts 2003. gadā rallijā "Sigulda". Ātrumposms ar nosaukumu "Argentīna" bija ļotRallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)i Rallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)populārs rallija fanu vidū un pulcēja lielas skatītāju masas. Diemžēl līdz ar rallija "Sigulda" izzušanu izzuda arī šis posms.

Biznesa portāls Db.lv turpina apkopot uzņēmumu atbildes par to, kā un kam radusies ideja par to nosaukumu. Uzzini, kā radušies uzņēmumu Laima, Triāls, Zaļās gaismas investīcijas, RBSSKALS, Grindeks, LANGO, Citrus Solutions, ELVI un Rietumu banka nosaukumi.

Jautājumi:

1. Kad un kādā veidā radies Jūsu uzņēmuma nosaukums (ideja) un kurš ir tā autors?

2. Ko, ņemot vērā pieredzi biznesā, Jūs ieteiktu topošajiem uzņēmējiem, izvēloties sava uzņēmuma nosaukumu?

Laima pārstāvis Ingars Rudzītis:

1. 1870. gadā vācu uzņēmējs Teodors Rigerts Rīgā nodibināja pirmo saldumu fabriku, kuru nosauca savā vārdā. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas, uzņēmums 1925. gadā mainīja nosaukumu uz AS Laima. Vārda izvēlei varētu būt divi pamatojumi. Protams, ka tas ir ļoti latvisks, folklorā balstīts vārds, kas jaunajā Latvijas valstī bija daudz piemērotāks. Vienlaikus, tas saistīts ar to, ka šokolāde mūsu smadzenēs aktivizē hormonus, kas rada laimes un labsajūtas sajūtu.

Iecienīta zīmola vārda maiņa ne vienmēr tiek uztverta ar sajūsmu, tādēļ uzņēmuma vadības un darbinieku uzdevums ir likt patērētājiem iemīlēt jaunpienācēju

Šī gada «skaļākais» zīmola maiņas piemērs Latvijā ir Statoil pārtapšana par Circle K. Tuvākajos mēnešos sagaidāma divu banku DNB un Nordea apvienošanās, kļūstot par Luminor.

Nordea komunikācijas departamenta vadītāja Baltijas valstīs Signe Lonerte norāda: darbs pie banku apvienošanas turpinās, tostarp sagatavošanās zīmola maiņai, bet šobrīd līdz regulatoru atļauju saņemšanai plašāki komentāri netiek sniegti.

«Zīmola maiņu uzņēmumi apsver gadījumos, ja esošais zīmols vai tā elementi ir novecojuši, vairs neatbilst auditorijas prasībām vai arī uzņēmuma vērtības ir mainījušās, kā rezultātā ir loģiski mainīt arī pašu vizuālo identitāti,» skaidro stratēģijas aģentūras White Label partnere Tatjana Baranovska. Izmaiņas zīmolā var būt divējādas – gan tādas, kad tiek aizstāts vecais vārds ar jaunu, gan tādas, kad jau ierastais produkta vai uzņēmuma nosaukums iegūst jaunus vaibstus jeb uzlabojumus vizuālajā identitātē. Nereti līdz ar jauna zīmola nosaukuma izveidi tiek mainīts arī uzņēmuma juridiskais nosaukums. «Zīmola maiņa paredz lielas pārmaiņas organizācijā, un bieži tas ir saistīts ar kardinālu iekšējo procesu maiņu, jaunu vērtību vai pozicionējuma ieviešanu, orientāciju uz citām vai papildu biznesa nišām. Kopumā zīmola maiņas funkcija ir spēcīgi signalizēt ārējai un iekšējai publikai par pārmaiņām organizācijā. Logotipa maiņa vai pilnveidošana var būt viena no pēdējām, bet patērētājiem redzamākajām pārmaiņām,» skaidro Dr.sc.comm., komunikācijas aģentūras A.W.Olsen & Partners partnere, Latvijas Universitātes lektore Olga Kazaka.

A/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) parakstījusi sadarbības līgumu ar vienu no pasaules milžiem — Bombardier Transport France S.A.S., lai izveidotu modernu vilcienu ražotni.

Līgums RVR ļauj ar lielāku pārliecību startēt konkursā par elektrovilcienu un dīzeļvilcienu piegādi a/s Pasažieru vilciens, kuras iepirkuma izmaksas ir aplēstas uz 144 milj. Ls.

Uz RVR bāzes ir plānots izveidot mūsdienīgu ražotni, kas spētu konkurēt Eiropas un Āzijas tirgos. Sadarbība paredz ne tikai elektrovilcienu un dīzeļvilcienu ražošanu Rīgā, bet arī konstruktoru darbu to pielāgošanai vietējās infrastruktūras apstākļiem.

«Bombardier ir milzīga pieredze starptautisko tirgu attīstībā, izmantojot kooperāciju ar dažādām lokālajām kompānijām, turklāt mūsu pieredze liecina, ka tā ir pareiza stratēģija,» uzsver Bombardier Transport biznesa attīstības vecākais direktors Flavio Canetti.