Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Latvijas Zvērinātu advokātu padome (ZAP) ir nākusi klajā ar iniciatīvu, kura tika atbalstīta 2012.gada 30.marta kopsapulcē, noteikt obligātu ikgadēju Latvijas advokātu kvalifikācijas celšanu.

Tās ir kardināli jaunas prasības, kas iepriekš nebija noteiktas ar normatīvo aktu un to mērķis ir nodrošināt regulāru Latvijā praktizējošu advokātu pašizglītošanos un sekmēt efektīvāku tiesu procesu darbu. Advokātu kvalifikācijas prasības paredzēs ikgadēju 16 stundu apmācību apmeklējumu.

Kā informē Latvijas Zvērināto advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, pašlaik tiek gatavots noteikumu projekts, kas noteiks kārtību, kādā ir jāveic kvalifikācijas celšana un kā tiks kontrolēta kvalifikācijas celšanas prasību izpilde advokātu vidū. Plānots, ka noteikumi tiks apstiprināti līdz šī gada 1.jūlijam un spēkā stāsies ar nākamā gada 1.janvāri.

Uzņēmējs Andris Griģis pārsūdz Administratīvajā rajona tiesā Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) lēmumu, saistībā ar viņa un advokātu biroja Glimstedt un partneri interešu konfliktu.

Uzņēmējs lūdz atzīt ZAP lēmumu par prettiesisku un atcelt to, jo Kurzemes apgabala tiesa ir atzinusi interešu konflikta esamību un atcēlusi Glimstedt un partneri pārstāvjus no lietas izskatīšanas.

«Esmu pārliecināts par taisnību savā pusē, par to liecina arī Kurzemes apgabaltiesas atzinums par Glimstedt un partneri interešu konfliktu. Šis fakts uzskatāmi parāda atsevišķu advokātu spēju kļūt akliem tiem izdevīgā brīdī, neredzot acīmredzamo un nespēju publiski atzīt sava kolēģa neētisku rīcību. Jā, šis gadījums met ēnu uz advokātu reputāciju, bet tā tiek mesta tikai tāpēc, ka advokāti paši nevēlas saredzēt melnās avis savās rindās,» norāda A. Griģis.

Zvērinātu advokātu biroju statusa jautājums būs jārisina tikko sanākušajai jaunajai Saeimai, tapušie grozījumi Advokatūras likumā līdz iepriekšējam parlamenta sasaukumam nenonāca.

Vismaz pagaidām zvērinātu advokātu biroji (ZAB) nebūs komersanti. To liecina arī 12. Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē izskanējušais ierosinājums nostiprināt divas ZAB darbības formas atbilstoši jau pastāvošajai praksei. Proti, advokātu biroju reģistrētu kā tiesību subjektu, ja advokāti apvienojas kopējai sadarbībai vienīgi saimniecisko izdevumu segšanai, bet juridisko palīdzību katrs advokāts sniedz individuāli. Savukārt biroju reģistrētu kā privāto tiesību juridisku personu, ja advokāti apvienojas, lai sadarbotos juridiskās palīdzības sniegšanā, tostarp uzņemoties kopīgu atbildību par sniegto juridisko palīdzību un visu izdevumu segšanu. Advokātu birojā, kas reģistrēts kā tiesību subjekts, advokāti kārtotu grāmatvedību kā pašnodarbinātas personas, savukārt advokātu birojs, kas reģistrēts kā privāto tiesību juridiskā persona, kārtotu grāmatvedību kā personālsabiedrība.

Šobrīd norit darbs pie grozījumiem Advokatūras likumā, cita starpā arī par zvērinātu advokātu biroju tiesisko statusu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tieslietu ministrijas paspārnē tapušajā darba grupā noris darbs pie advokatūras institūta darbības kvalitātes pilnveides. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi un darba grupas locekļiem izstrādā grozījumus Latvijas Advokatūras likumā, arī par zvērinātu advokātu biroju tiesisko statusu.

Šobrīd tiek plānots precizēt regulējumu, paredzot, ka zvērinātu advokātu biroji, kurā uz nenoteiktu laiku ir apvienojušies divi vai vairāki zvērināti advokāti, ir civiltiesiska līgumsabiedrība. Tāpat grozījumi paredz, ka zvērinātu advokātu birojus reģistrēs Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Zvērinātu advokātu birojs savā vārdā varēs iegūt tiesības un uzņemties saistības, būt darba devējs un nodokļu maksātājs. Ministrija gan norāda, ka grozījumi Advokatūras likumā patlaban ir izstrādes un saskaņošanas procesā, līdz ar to minētais regulējums var tikt arī precizēts. Darba grupas sastāvā tika pieaicināti vairāki eksperti – Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvji, tiesneši, Tieslietu ministrijas, Valsts ieņēmuma dienesta, Ģenerālprokuratūras pārstāvji u.c. Šobrīd gan notiek starpinstitūciju saskaņošana un plašāka informācija par plānotajiem grozījumiem vēl nav. Iespējams, lielāka skaidrība varētu būt maija vidū.

Pēc Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulces, kura ir notikusi 2022.gada 6.maijā, uzzināju daudz jauna (labā un ne pārāk labā) par advokāta profesiju un dzirdējis daudz pārsteidzošu minējumu par to, kas un ar kādu mērķi iniciēja diskusiju par pārmaiņām advokatūrā, kuru aizsāka ‘’Dienas’’ publikācija 03.05.2022.

“Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas”. Visticamāk nevienam (šo rindu autoram noteikti) nav intereses turpināt šo diskusiju līdz būs apnicis. Tomēr šis tas būs jāizrunā, un tā kā nevaru pieiet klāt katram no gandrīz tūkstoš četrsimt kolēģiem, izmantošu ‘’Dienas Biznesa’’ laipni dotās iespējas.

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas 

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas...

Uzsvēršu, - ne tādēļ, lai šobrīd vai nākotnē cīnītos par kolēģu simpātijām vai kādiem amatiem. Pēdējos desmit divpadsmit gados esmu pietiekami daudz laika veltījis darbam advokātu kolēģijas institūcijās. Kopumā ar sasniegto esmu gandarīts un pateicīgs kolēģiem par atbalstu un kopīgu darbu. Taču šis darbs ne vienmēr bija patīkams un produktīvs, un vienmēr prasīja daudz spēku. Tāpēc par katru cenu atgriezties šajā ritmā ir pēdējais, uz ko būtu vērts tiekties. Tomēr ir ļoti būtiski nopietni un bez ilūzijām attiekties pret profesionālās darbības jautājumiem, kuri tika pacelti advokātu kopsapulcē un medijos pirms kopsapulces, jo visticamāk savu aktualitāti tie nezaudēs arī tuvākajā nākotnē.

Minētajā publikācijā objektīvi un ļoti saudzīgi tiek konstatētas Latvijas advokātu organizācijas problēmas, starp kurām kā valstij un sabiedrībai svarīgākā ir jāizceļ diezgan jūtama to tiesisko instrumentu klāsta sašaurināšana, kuru mēs varam izmantot klientu tiesību efektīvai aizsardzībai, kā arī advokatūras vadības līdz šīm ļoti iecietīga attieksme pret šo tendenci (it īpaši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un kriminālprocesa jomā, bet tā pati tendence izpaužās arī kopsapulcē izskanējušā nebūt ne jaunā idejā ieviest rakstveida procesu apelācijas instancē civillietās). Tādēļ iesaku iepazīties ar informāciju, ko priekš jums, kolēģi, ir parūpējies savākt žurnālists, - nav svarīgi pats tā ir izdomājis, vai kāda uzrunāts. Kā jau teicu, sniedzot žurnālistam G.Gūtem komentāru, advokātu vidū nav pieņemts diskutēt medijos par situāciju kolēģijā. Pārsvarā gadījumu šāda pieeja atbilst profesijas garam. Taču tā ir veidojusies laikā, kad Latvijā bija ap 150-200 advokātiem, un līdz ar to bija iespēja visu izrunāt savā starpā bez lieka trokšņa.

Laiki mainās, 21. gadsimtā advokātu skaits ir teju desmitkāršojies, un radās komunikācijas problēmas. Rezultātā uz citu juridisko profesiju fona advokāti zaudē pilsoniskās sabiedrības avangarda statusu, jo laikus neuzzina par ļoti daudzām savas profesijas un tiesību pilnveides aktualitātēm, - par to, kā virzās tas vai cits likumprojekts, kā strādā un tiek atalgota tā vai cita kolēģijas institūcija, kā vispār šī institūcija tiek veidota, kāds ir tas vai cits kandidāts uz to vai citu amatu. Daudziem vienkārši nav ne vēlēšanās pamest ‘’komforta zonu’’, ne laika par kaut ko interesēties. Un ja šāda vājība līdz zināmai robežai ir piedodama pēc nenormētās darba dienas nogurušajam pilsonim, tad diez vai būtu piedodama moralizēšana par motīviem, kuru dēļ tiek celts gaismā tas vai cits problēmjautājums, vai par veidu, kādā tas tiek aktualizēts: tas ir tikai manevrs, lai aizietu no netīkama temata apspriešanas pēc būtības. Kā vērta patiesībā ir šī moralizēšana, ļoti labi parāda dažu advokātu kopsapulces runātāju mājieni, ka vēl būtu jāvērtē, vai visi profesijas kolēģi ir uzticīgi Latvijai, un prasta naida runa par to, ka daži jau nu vispār ‘’mūsdienu situācijā’’ būtu advokatūrai un valstij bīstami, - nekāda nosodoša reakcija uz šiem izteikumiem nesekoja no to cilvēku puses, kuri tradicionāli uzskata sevi par profesionālās ētikas kamertonu un, kā esmu dzirdējis, bija sašutuši par faktu, ka medijos ir parādījies raksts par advokatūru ar viņiem nevēlamo saturu un, kā viņiem šķita, uz ‘’anonīmas informācijas pamata’’.

Man personīgi, izlasot rakstu, radās iespaids, ka drīzāk jau tikai ievadā un vēl pāris vietās kāds kolēģis, nenosaucot savu vārdu, dalās pārdomās par advokatūras attīstību pēdējos gados, taču lielākoties publikācijas saturs (aptuveni par 80-90%) sastāv no advokātu J.Rozenberga, M.Gruduļa, A.Zvejsalnieka, D.Siliņas, D.Skačkova teiktā, no citos interneta resursos iegūtās/iegūstamās informācijas (uz sitienu saskaitīju vismaz piecus varbūtējos – ‘’Latvijas radio’’, lvportals, delfi, ‘’Diena’’, ‘’Jurista vārds’’, dr.iur. E.Rusanova zinātniskais raksts advokātu biroja ‘’Rusanovs&Partneri’’ tīmekļa vietnē) un citiem atklātajiem informācijas avotiem (piemēram, stenogrammas un likumprojektu datu bāze Saeimas tīmekļa vietnē vairāk vai mazāk sniedz priekšstatu par to, kā ir virzījušies grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā vai Kriminālprocesa likumā). Tāpēc uzskatu, ka spekulācijas par ‘’anonimitāti’’ vērtējamas labākajā gadījumā kā puspatiesība.

Domājot par to, kāpēc vērā ņemama kolēģu daļa informācijas analīzes vietā ir izvēlējusies fobijas un ar faktiem nepamatotus pieņēmumus, pieļauju, ka daudziem (un ne tikai advokatūrā, visā Latvijā) gandrīz ģenētiskā līmenī ir lielas bailes no kāda ‘’apvērsuma’’, maza vai liela. Vai bailēm un raizēm ir pamats? Jā un nē. No vienas puses, ir acīmredzami, ka dzīvojam ļoti nestabilā pasaulē, un ārējie ienaidnieki Latvijai ir. No otrās puses, valsts imunitāti šajā agresīvajā vidē nestiprina ne primitīvs nacionālisms, ne atsevišķu politisku spēku parazitēšana uz sabiedrības sašķeltības (nebiju gan domājis, ka kādreiz šī ‘’polittehnoloģija’’ skars arī mūsu profesiju), ne kļūdains uzskats, ka mūs apdraud konkurence un diskusijas, reformas un pārmaiņas. Patiesībā daudzas problēmas rada gluži pretēji faktori: neizdarība un nosliece samierināties ar ‘’ierasto ļaunumu’’, priekšniekmīlestība un dziļa atsvešinātība no demokrātijas politiskās kultūras, par kuras trūkumu Latvija visos laikmetos ir maksājusi ļoti dārgi. Izrādās, arī šobrīd var ik uz soļa ieviest ‘’samērīgus cilvēktiesību ierobežojumus’’, kuriem visi klausīs, cenzēt viedokļus, lai ‘’nepieļautu dezinformācijas kampaņas’’, un, ja ļoti vajag, nodrošināt, ka vēlēšanās piedalās tikai viens kandidāts vai konkursā uz kādu valsts amatu reāls ir tikai viens pretendents (vai pretendente).

Tādēļ vietā ir jautājums: vai viss uzskaitītais tiešām arī ir Latvijā tik ilgi gaidītās ‘’brīvās pasaules vērtības’’, demokrātijas norma, kura ir jāsargā, vai tāds ļoti īpatnējs ‘’normas variants’’, ko demokrātiskajā sabiedrībā nudien ir atļauts kritizēt un mainīt ar konstitucionālām metodēm? Un līdz ar to, vai tiešām mūsu profesija un sabiedrība vienmēr meklē savu problēmu cēloņus tur, kur vajag? Savu atbildi uz šo jautājumu neuzspiežu un negrasos pierādīt tās pareizību. Katrs lai domā pats.

Noslēgumā novēlēšu veiksmi darbā jaunievēlētajām Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijām.

Pēc ļoti gausa ekonomikas pieauguma pērn šogad ekonomistu prognozes ir daudz iepriecinošākas, un tradicionāli juridiskā joma piedzīvo izaugsmi, kas vienlīdzīga vai nedaudz apsteidz IKP pieaugumu valstī, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gada beigās Latvijā bija 1,4 tūkstoši advokātu un to palīgu, vienlaikus 137 ir bijusi apturēta darbība un divi ir atstādināti. Savukārt reģistrēti bijuši 242 advokātu biroji. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga ieskatā, gada laikā izmaiņas advokātu un biroju skaitā ir vērtējamas kā samērā nenozīmīgas. 2016. gadā advokātu skaits, salīdzinot ar 2015. gadu, ir pieaudzis par 13, un visai līdzīgas advokātu skaita izmaiņas ir bijušas jau vairākus pēdējos gadus. «Advokātu biroju skaita samazinājums no 253 birojiem 2015. gadā līdz 242 birojiem 2016. gadā ir pietiekami neliels. Tas ir samazinājies gan tāpēc, ka advokāti, kas agrāk praktizējuši skaitliski nelielos birojos ir mainījuši savu prakses formu uz individuāli praktizējošiem advokātiem, gan arī sakarā ar vairāku biroju apvienošanos,» skaidro J. Rozenbergs. Piemēram, Cobalt 2016. gads bija pirmais pēc apvienošanās ar Borenius Rīgas biroju. Šā gada sākumā Ellex Kļaviņš apvienojās ar Glimstedt & Partneri biroju Latvijā.

Latvijas Zvērinātu advokātu (LZA) padomes esošie un bijušie vadītāji pauž satraukumu par Saeimas apakškomisijā diskutētajiem priekšlikumiem ierobežot advokātu tiesības piedalīties pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas procesos, raksta Neatkarīgā.

Februāra sākumā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna paziņojusi, ka ministrija plāno ierobežot advokātu ietekmi.

LZA padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska, vaicāta, vai šādi priekšlikumi radušies no skaļajiem tiesas procesiem, norādījusi: «Jā! Man nav citas atbildes. Tie var rasties tikai tur, kur ir smagas un apjomīgas lietas, kurās darbojas mani kolēģi. Jebkurā gadījumā diskusijas, kādas patlaban notiek Saeimā, notiek aiz advokātu mugurām.» Paužot sašutumu, viņa norādīja, lai runātu par advokātu tiesību ierobežošanu, jābūt ārkārtīgi spēcīgiem argumentiem.

Nolemts apvienot Latvijas Valsts radio un televīzijas centru un Valsts informācijas tīkla aģentūru. Ekonomisko apvienošanās lietderību vēl vērtēs kāds advokātu birojs, kas par to saņems 55 tūkstošus, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Klusi un bez plašām debatēm Satiksmes ministrija nolēmusi apvienot divus tās uzņēmumus - Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) un Valsts informācijas tīkla aģentūru (VITA). Viens no tiem sācis nest zaudējumus un tā funkcijas esot nododamas otrai valsts kapitālsabiedrībai. Tomēr ekonomisko apvienošanās lietderību vēl vērtēs un to darīs nevis ministrijas vai valsts uzņēmumu amatpersonas, bet kāds advokātu birojs, kas par to saņems 55 tūkstošus latu. Konkursa īsais pieteikšanās termiņš, steigā formulētie uzdevumi un dažas ļoti specifiskas prasības, pēc Valsts kontrolieres domām, rada aizdomas, ka iepirkums organizēts konkrētam izpildītājam,» informēja Nekā personīga.

Zvērinātu advokātu biroji arī Latvijā varētu sākt strādāt līgumsabiedrības vai SIA statusā – šāda prakse jau ir Igaunijā, bet Lietuvā nav, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par zvērinātu advokātu biroju juridisko statusu ir sākušās diskusijas arī Zvērinātu advokātu padomē, taču pašlaik vēl pāragri prognozēt, ar ko tās varētu beigties. «Tas ir tikai pats sākums diskusijām,» tā situāciju vērtē Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska. Viņa norāda, ka šādas diskusijas iniciatori ir lielie zvērinātu advokātu biroji. «Tas ir saistīts ar nodokļu administrēšanu zvērinātu advokātu birojiem (ZAB), jo pašlaik katrs zvērināts advokāts reģistējas kā nodokļu maksātājs. Tas rada neskaidrības, kuru nebūtu, ja šie biroji strādātu līgumsabiedrības vai pat SIA statusā,» uzsver G. Kaminska. Viņa norāda, ka tā varētu būt tikai kā vēl viena iespēja ZAB, jo neesot pat runu par kādu obligātu visu individuāli praktizējošu zvērinātu advokātu pāreju uz līgumsabiedrību vai SIA formu.

«Citi lepojas, ka nemaksā nodokļus, es esmu gandarīts, ka tos maksāju.» To intervijā DB saka advokāts Romualds Vonsovičs. Viņa biroja konferenču zālē pie sienas piestiprināts apliecinājums, ka advokāts atzīts par 2014. gada lielāko nodokļu maksātāju – saimnieciskās darbības veicēju. R. Vonsoviča kontā ir vairākas veiksmīgi pārstāvētu banku lietas, tāpēc apzīmējumu – finanšu elites advokāts – viņš ir godam nopelnījis.

Ja nav noslēpums, cik lielu naudas summu jūs pērn esat samaksājis nodokļos?

Simtiem tūkstošus.

Kādas ir bijušas skaļākās un ienesīgākās tiesvedības pagājušajā gadā?

Lietas, kas palikušas atmiņā, nenoliedzami ir bijušas saistītas ar maksātnespējas procesiem, kuros mēs pārstāvējām vairākas kredītiestādes. Ir bijusi viena lieta, ko skatīja LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu departaments pagājušā gada 31. oktobrī deviņu departamenta tiesnešu sastāvā un pieņēma fundamentālus lēmumus, kas ietekmē maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesus kopumā. Nozīmīga bija arī Borisa un Ināras Teterevu kā atbildētāju lietas, jo, viņiem nezinot, uz pilnvaras pamata tika nopirkti četri īpašumi – ne mazāk, ne vairāk kā 60 miljonu eiro vērtībā. Protams, tika mēģināts viņus piespiest samaksāt šos 60 miljonus par īpašumiem Bolderājā, vienu pārpurvojušos ezeru Ādažu pusē un «kāpas» projektu Jūrmalā, no kā Teterevu ģimene atteicās. Šobrīd tiek izskatīta krimināllieta, kurā par krāpšanu tiek apsūdzēts Gints Lazdiņš.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild advokātu biroja FORT partneris, zvērināts advokāts Jānis Līkops.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man vienmēr bijis svarīgi saņemt profesionālus izaicinājumus, un jurisprudences nozare tos sniedz nemitīgi. Man patīk šis darbs, jo tas ir dinamisks, kā arī varu realizēt savas ieceres, veidojot komandu un radot darba vidi, kāda man šķiet pieņemama. Gūstu gandarījumu, sadarbojoties ar profesionāliem kolēģiem, kuri ir guvuši pieredzi gan starptautiskos birojos, gan vietēja mēroga birojos.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Otrdien, 28.oktobrī, Latvijas Zvērinātu advokātu padome (ZAP) izvērtēs zvērināta advokāta Mārča Miķelsona ētikas normu pārkāpumus, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija vērš Zvērinātu advokātu padomes uzmanību uz M. Miķelsona Advokatūras likuma pārkāpumiem, neievērojot noteiktās uzticības, klienta interešu ievērošanas un konfidencialitātes normas, un rekomendē padomi rosināt disciplinārlietu un virzīt to uz Latvijas Zvērinātu Advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisiju.

Nordic Partners Limited skaidro, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija, balstoties uz saņemtajiem iesniegumiem par advokāta M. Miķelsona ilgstošiem, sistemātiskiem un rupjiem advokāta ētikas normu pārkāpumiem, ir izskatījusi advokāta M. Miķelsona pārkāpumus saistībā ar advokātu darbību regulējošo normu pārkāpšanu, izmantojot sava labuma gūšanai informāciju, kas iegūta iepriekšēju advokāta – klienta attiecību ietvaros un šobrīd tiek vērsta pret bijušo klientu, sagrozot faktus un interpretējot to sev vēlamā virzienā.

Kad pirms 30 gadiem tika dibināts advokātu birojs TGS Baltic, jurisprudences nozarē Latvijā viss bija citādi – jurisprudences vide, attieksme pret tiesībām, klientu prasības, ārējie apstākļi. Šodien ir izaugusi jauna, dedzīga un vispusīgi izglītota advokātu paaudze, savstarpējā konkurence kļuvusi daudz spēcīgāka, un kopumā mēs ejam kopsolī ar Eiropas advokātu saimi.

Latvijas tiesību nozare ir piedzīvojusi milzīgu attīstības lēcienu un pie tā nebūt neapstāsies. Taču ir lietas, kam nekad nevajadzētu mainīties.

Tiesību jomā darbojos jau četrdesmit gadu, arī mani vecāki strādāja šajā nozarē, tāpēc no pieredzes varu teikt: laikā no 1970. līdz 1990. gadiem tiesību vide piedzīvoja labi ja niecīgas pārmaiņas, bet no deviņdesmitajiem līdz šodienai tas ir bijis milzīgs lēciens. Līdz ar neatkarības atgūšanu Latvijā strauji attīstījās komerctiesības, jo uzplaukumu piedzīvoja tas, kas bija aizliegts Padomju Savienībā – brīva tirdzniecība un valūtas aprite. Savukārt līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā nāca klāt jauns tiesiskais regulējums, un joma uzņēma jaunus apgriezienus, nozarei kopumā strauji kļūstot arvien komplicētākai.

Viens no vadošajiem advokātu birojiem Latvijā un Igaunijā Primus paplašina un izvērš savu darbību visas Baltijas mērogā, apvienojoties ar Lietuvas advokātu biroju Varul. Apvienošanās ietvaros tiek izveidots jauns Baltijas mēroga pilna servisa advokātu birojs Primus ar vairāk nekā 70 speciālistiem Rīgā, Tallinā un Viļņā.

«Visi trīs Primus advokātu biroji pēdējos gados ir piedzīvojuši izaugsmi divkāršā apmērā un apkalpo arvien pieaugošu skaitu vadošo korporatīvo klientu Baltijā. Lietuvas biroja pievienošanās Primus, tajā skaitā Polijas konsultāciju nodaļas darbība, ievērojami palielinās Primus iespējas ne tikai Baltijas mērogā, bet arī daudz plašāk, kā arī nostiprinās pamatus turpmākai Primus izaugsmei, tostarp starptautiskā mērogā,» norāda advokātu biroja Primus partnere Kristīne Gaigule-Šāvēja.

Visi trīs Baltijas valstu Primus advokātu biroji specializējas klientu konsultēšanā sarežģītu darījumu strukturēšanas, strīdu risināšanas un normatīvo aktu piemērošanas jautājumos gan Baltijas, gan plašākā mērogā. Primus advokātu biroji starptautiskajās publikācijās pastāvīgi tiek ierindoti starp Baltijas vadošajiem advokātu birojiem.

Parādās izteiktākas atšķirības starp lielajiem un mazajiem advokātu birojiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rodoties konkrētākām atšķirībām starp lielākiem un mazākiem birojiem, advokātu pakalpojumu jomā Latvijas tirgus kļūst arvien attīstītāks un līdzvērtīgāks bagātākajām Eiropas valstīm. Tā, šī gada sākumā pabeidzot apvienošanos, Cobalt (iepriekš – Raidla Lejiņš & Norcous) un Borenius komandas izveidoja Latvijā lielāko advokātu biroju pēc zvērināto advokātu un to palīgu skaita, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu padomē pieejamie dati. Vērtējot topa datus, jāņem vērā, ka tradicionāli lielāko biroju komandās papildus advokātiem darbojas arī juristi, kas nav advokatūras biedri. Līdz ar to, piemēram, Cobalt kopējais speciālistu skaits ir gandrīz 50, neskaitot administratīvo personālu.

Jau tuvākajā laikā uzņēmējs Andris Griģis par advokātu biroja Glimstedt un Partneri rīcību paredzējis informēt gan vietēja, gan starptautiska mēroga organizācijas, kurās iestājies Glimstedt un Partneri, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

A. Griģis esot pārsteigts «par tik rafinētiem meliem no Glimstedt un Partneri puses, kas lasāmi 2. augusta laikraksta Dienas Bizness rakstā par uzņēmēja Andra Griģa sūdzību Latvijas Zvērinātu Advokātu padomei». «ZAB Glimstedt saistība ar mani nav apstrīdama, tā ir fakts, kuru savos rēķinos atzinis pats Glimsted,» norāda A. Griģis. Glimstedt un Partneri izsniegto rēķinu atšifrējumos klientam esot nepārprotami redzams, ka A. Griģis ir bijis šī advokātu biroja klients. «Vienā no advokātu izrakstītajiem rēķiniem ir skaidri lasāms paša ZAB Glimsted un Partneri rakstītais «Tikšanās ar A. Griģi (..) Glimsted telpās (aktuālie jautājumi ..),» liecina medijiem izplatītā informācija.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadītāja un vecākā partnere Eva Berlaus.

Šogad E. Berlaus svin 20 gadus kopš karjeras sākuma, kad kā LU Juridiskās fakultātes studente viņa kļuva par Rīgas dārzu un parku juristi un galvenokārt risināja darba tiesību problēmas. Šobrīd viņa par saviem galvenajiem izaicinājumiem nozarē saskata pavisam citus jautājumus – start-up likumdošanas izveidošanu un Komerclikuma reformēšanu.

Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā, nozarē?

Ļoti vienkārši – tāpēc, ka man patīk advokāta darbs. Tajā vienlīdz labi noder gan loģiskā domāšana un spēja analizēt faktus un notikumus, gan arī mana radošā puse – spēja improvizēt. Šajā darbā ir iespēja reāli ietekmēt Latvijā notiekošo, piemēram, palīdzot klientam izveidot labu un pelnošu uzņēmumu vai arī strādājot pie kāda likuma reformas. Turklāt, ņemot vērā Sorainen uzkrāto pieredzi, mums ir iespēja strādāt pie pašām sarežģītākajām lietām, kas, protams, ir liels gods, bet – kas vēl svarīgāk – nekad neļauj mums apstāties savā attīstībā. Nokļūstot Sorainen vadošās partneres amatā, papildu advokāta darbam man ir vajadzējis apgūt daudzas jaunas lietas, tāpēc rutīna tā arī nekad nav iestājusies, lai gan šajā profesijā esmu jau divdesmit gadu. Tas man ir ļoti būtiski. Lai gan jāatzīst, ka mans ceļš uz profesiju sākās ar pavisam citām domām – uzsākot mācības LU Juridiskajā fakultātē, detektīvfilmu iespaidā vairāk domāju par izmeklētājas darbu. Tomēr studiju prakse parādīja, ka realitāte ir ļoti tālu no filmās redzētā. Ar krimināltiesībām saistītā vide ir ļoti pesimistiska, un profesionāļi, kas strādā šajā nozarē, nav paši pozitīvākie cilvēki pasaulē. Sapratu, ka tas nav domāts man.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas zvērinātu advokātu birojs Letlaw apvienojies ar savu partneri Igaunijas advokātu biroju Red. Tāpēc turpmāk arī Latvijas birojs darbosies ar nosaukumu Red, norādīts paziņojumā.

Zvērināta advokāte Kristīne Gaigule-Šāvēja, Red partnere Latvijā, atzīmē, ka, ņemot vērā klientu vajadzības, ko nosaka biznesa attīstības tendences, apvienošanās ar Red ir likumsakarīga. ZAB Red galvenie specializācijas virzieni ir komerctiesības, uzņēmumu iegāde un apvienošana, banku un finanšu tiesības, tiesvedībadarba tiesības, Eiropas Savienības un konkurences tiesības.

Pēdējo gadu laikā notikušas vairākas ZAB apvienošanās. Piemēram, pērnā gada rudenī par zvērinātu advokātu biroja Raidla Lejiņš & Norcous piekto partneri kļuva zvērināts advokāts Egīls Radziņš, kurš birojam pievienojās ar visu komandu.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome (ZAP) izmantos Eiropas un starptautisko advokātu organizāciju palīdzību, lai risinātu jautājumu saistībā ar valsts amatpersonas statusa noteikšanu zvērinātiem advokātiem, kas praktizē maksātnespējas jomā Latvijā, informē ZAP.

Savukārt, Saeimai neuzklausot ZAP un tās ārvalstu kolēģu iebildumus, kas pamatojas uz starptautiski akceptētām tiesību normām un principiem, ZAP turpinās meklēt ceļus šā jautājuma risināšanai starptautiskā līmenī, neizslēdzot iespēju vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

ZAP nolēmusi vērsties Eiropas Advokatūru un juristu biedrību padomē, kas apvieno visu Eiropas Savienības valstu, Norvēģijas, Lihtenšteinas, Islandes un Šveices profesionālās organizācijas, lai lūgtu padomes viedokli par Latvijā plānotajām pārmaiņām zvērinātu advokātu statusa regulējumā.

Ceturtdien, 2015.gada 10.septembrī, Saeimā plānots lemt par grozījumiem likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas paredz, ka no 2016.gada 1.janvāra zvērinātam advokātam, kas praktizē kā maksātnespējas procesa administrators, valsts amatpersonas deklarācijā būs jādeklarē ne tikai tā informācija, kas saistīta ar maksātnespējas procesa administratora pienākumu veikšanu, bet jānorāda arī visa informācija par personām, kuras pie advokāta vērsušās pēc juridiskās palīdzības un aizsardzības.

Izveidojot lielāko advokātu biroju apvienību reģionā, no nākamā gada 1. janvāra kopā sāks strādāt divu vadošu advokātu biroju – COBALT (Latvijā iepriekš - Raidla Lejiņš & Norcous) un Borenius – komandas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Baltkrievijā. Pēc apvienošanās jaunajā apvienībā visā reģionā praktizēs vairāk nekā 180 advokātu un juristu, un tā turpinās darbu, izmantojot COBALT zīmolu, teikts paziņojumā medijiem.

Latvijas biroja 50 advokātu un juristu komandu vadīs Dace Silava-Tomsone un Lauris Liepa. Abu biroju pārstāvji kā galveno apvienošanās ieguvumu redz iespēju klientiem nodrošināt vēl lielāku pievienoto vērtību lietu risināšanā. Tas saistīts gan ar reģiona vadošo advokātu plašo pieredzi, gan iespēju biroja juridiskajam personālam daudz dziļāk specializēties konkrētās tiesību nozarēs.

Latvijas COBALT birojā strādās 8 partneri - Dace Silava-Tomsone, Ģirts Lejiņš, Guntars Zīle, Ingrīda Kariņa-Bērziņa un Toms Šulmanis no COBALT, un Lauris Liepa, Indriķis Liepa un Gatis Flinters, kuri līdz šim praktizēja Borenius.

Apvienojot trīs advokātu birojus Baltijā, darbu sācis zvērinātu advokātu birojs Widen, kurā zvērinātu advokātu Armanda Rasas un Jāņa Ešenvalda 2010. gadā dibinātais zvērinātu advokātu birojs Rasa un Ešenvalds (vēlāk Zvērinātu advokātu birojs RER Lextal) oficiāli apvienots ar Lietuvas ILaw Lextal un Igaunijas Lextal.

“Mēs esam pirmais zvērinātu advokātu birojs, kas savas darbības mehānisma pamatvērtībās integrējis džeza mūzikas teoriju. Sevi devējam par Legal Jazz Company un strādājam kā džeza grupa – sinhroni, uzklausot klientu un viens otru, cieši sadarbojoties, nebaidoties profesionāli improvizēt un meklēt nestandarta risinājumus,” uzsver vadošais partneris, Strīdu risināšanas nodaļas vadītājs Jānis Ešenvalds.

Widen apvieno advokātu birojus Lextal (Igaunijā), ILaw Lextal (Lietuvā) un RER Lextal (Latvijā) Baltijas mēroga juridiskā spēkā, kurā darbojas vairāk nekā 100 juristu komanda. Apvienošanās nodrošinās plašāku juridisko pakalpojumu klāstu uzņēmumiem un aktīvu īpašniekiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un ārpus Baltijas robežām.