Pirmsskolās Lietuvā vērojamas gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes ar pirmsskolām Latvijā – kamēr Latvijā rindas uz vietām pirmsskolās izzūd, Viļņā ir izglītības iestādes, uz kurām rindā gaida par vairāki simti bērnu.

Atšķirībā no Latvijas, Lietuvā būtiski samazināta birokrātija attiecībā uz pirmsskolas kavējuma attaisnošanu, vairāk uzticoties pašiem vecākiem – kopš 2019. gada pirmsskolās nav jāsniedz ārsta zīmes, bet pietiek ar vecāku apliecinājumu, tādejādi arī būtiski samazinot ģimenes ārstu noslodzi.

Kompensācija par bērna aprūpi mājās

Lietuvā, tāpat kā Latvijā, darbojas pašvaldību un privātās pirmsskolas. Lielākajās pilsētās, piemēram, Viļņā, Kauņā un Klaipēdā ir lielāks privāto pirmsskolu skaits, jo, salīdzinot ar reģioniem, ir liels pieprasījums pēc pirmsskolas izglītības. Ja gada laikā bērnam vecumā no diviem līdz sešiem gadiem netiek piedāvāta vieta pašvaldības pirmsskolā, ģimenei tiek piešķirta kompensācija 100 eiro mēnesī par bērna aprūpi un izglītošanu mājās.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Konkursa komisija ir izvērtējusi mākslinieku, dizaineru un arhitektu iesniegtos projektus konkursā par Rīgas izglītības iestāžu ēku apdari un paziņojusi tā rezultātus, informē Rīgas domes Īpašuma departaments.

Konkurss tika rīkots ar mērķi iegūt iespējami labākos apdares priekšlikumus Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu ēkām, kas būvētas pēc 20.gadsimta sešdesmito, septiņdesmito gadu tipveida projektiem.

Konkursā kopumā tika iesniegti 67 darbi dažādu autoru darbi. Ņemot vērā komisijas sēdē lemto, Rīgas domes Īpašuma departaments izteica vēlmi pārrunāt iespējamo sadarbību arī ar Inesi Volkovu, Maiju Graudiņu, Robertu Galviņu, Ievu Muzikanti un Vilni Piķi, pie nosacījuma, ja darbu autori būs gatavi strādāt pie savu darbu ieceres attīstības.

Šos darbus šogad realizēs uz 19 Rīgas izglītības iestāžu fasādēm, kurām pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma tiks veikti ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi: Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Māra” Zebiekstes ielā 1, Rīgas 266. pirmsskolas izglītības iestāde Pļavnieku ielā 4, Rīgas 259. pirmsskolas izglītības iestāde Jāņa Grestes ielā 3, Rīgas 270. pirmsskolas izglītības iestāde Salnas ielā 18, Rīgas 234. pirmsskolas izglītības iestāde Kurzemes prospektā 86C, Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde Dzirnaviņas Tālavas gatvē 7, Rīgas 46. pirmsskolas izglītības iestāde Vecumnieku ielā 5A, Rīgas 80. pirmsskolas izglītības iestāde Garajā ielā 24, Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde Kadiķītis Garajā ielā 31, Rīgas 154.pirmsskolas izglītības iestāde Andromedas gatvē 3, Rīgas 220. pirmsskolas izglītības iestāde Aglonas ielā 4A, Rīgas pirmsskolas iestāde Annele Anniņmuižas bulvārī 78, Rīgas 261. pirmsskolas izglītības iestāde Jaunrozes ielā 12, Rīgas 243. pirmsskolas izglītības iestāde Saktas ielā 3A, Rīgas 224.pirsmsskolas izglītības iestāde Prūšu ielā 82, Rīgas 197.pimrsskolas izglītības iestāde Birzes ielā 44, Rīgas 255.pirmsskolas izglītības iestāde Akadēmiķa M.Keldiša ielā 5, Rīgas 25.vidusskola Rušonu ielā 6.

Šobrīd ir brīvas vietas pirmsskolas grupās vienpadsmit Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs - gan bērniem no pusotra gada, gan no trīs un piecu gadu vecuma, informē Rīgas dome.

Iespēja pieteikt mazuļus no pusotra gada vecuma ir Rīgas 232. pirmsskolas izglītības iestādē un Rīgas 244. pirmsskolas izglītības iestādē (mazākumtautību grupās), pirmsskolas izglītības iestādē Laismiņa un pirmsskolas izglītības iestādē Jumis.

Savukārt brīvas vietas bērniem vecumā no trim gadiem ir piecās pirmsskolas izglītības iestādēs: Rīgas 36. pirmsskolas izglītības iestādē, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē Ābelīte, Rīgas 232. pirmsskolas izglītības iestādē, Rīgas 112. pirmsskolas izglītības iestādē (mazākumtautību grupā), kā arī Rīgas 124. pirmsskolas izglītības iestādē Dzērvenīte.

Pieejamas arī brīvas vietas grupās, kas paredzētas mazākumtautību bērniem no 3 gadu vecuma un ir atvērtas skolās - Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskolas pirmsskolas sagatavošanas grupās un Rīgas 62. pirmsskolas izglītības iestādē, kā arī Rīgas Rīnūžu vidusskolas pirmsskolas grupās.

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Valdība otrdien atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.

Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Tādēļ, lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu.

Likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu pašvaldības dibinātajās un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nosaka, ka, sākot ar 2023.gada 1.septembri, pirmsskolas izglītība tiks īstenota valsts valodā.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām Satversmei atzina normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Normas atzītas par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā noteiktajiem tiesiskās vienlīdzības principiem.

ST bija vērsušies 38 Saeimas deputāti, aicinot vērtēt, vai valsts pamatlikumam atbilst esošais regulējums attiecībā uz bērnudārzu pedagogu atalgojumu, kas, rēķinot uz vienu darba stundu, ir par piektdaļu mazāks nekā citās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem.

Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 107.pantam, jo paredz atšķirīgas zemākās darba algas likmes pirmsskolas izglītības pedagogiem salīdzinājumā ar pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem.

Privātie pirmsskolas iestāžu īpašnieki Rīgā rosina pašvaldībai izmantot esošos privātos bērnudārzus, tomēr Rīgas pašvaldība piedāvājumus noraida.

Ātrāk negrib

Cits gadījums bijis ar uzņēmumu SIA Cramo, kas piedāvājuši Rīgas domei būvēt moduļu bērnudārzus, kas tiek plaši izmantoti Skandināvijas valstīs. SIA Cramo direktora vietnieks Ričards Batarags Db teica, ka moduļu bērnudārzu būvniecība nesanāk daudz lētāka, tomēr tos var uzbūvēt īsā laikā, tādējādi risinot bērnudārzu rindu problēmu. «Turklāt moduļu bērnudārzu ekspluatācijas laiks var būt līdz 25 gadiem,» tā viņš. R. Batarags norādīja, ka piedāvājumi būvēt moduļu bērnudārzus izteikti arī citām pašvaldībām, no kurām bijusi labvēlīgāka attieksme – par labu risinājumu bērnudārzu rindu mazināšanai SIA Cramo piedāvājumu atzinušas Carnikavas, Cēsu, Ķekavas, Siguldas un Ropažu pašvaldības, un pārstāvji no pēdējām trim pašvaldībām pat devušās uzņēmumam līdzi uz Skandināviju, lai iepazītos sīkāk ar piedāvājumu. Skandināvijā pašlaik tiek izmantoti apmēram 200 moduļu tipa bērnudārzu, un arī prasības Skandināvijas valstīs nav zemākas, kā Latvijā. Pašlaik gan, kamēr Rīgas dome noraida piedāvājumus, bērni, kuriem trūkst vietas pašvaldības bērnudārzos, ir spiesti vai nu algot auklītes, vai arī sūtīt bērnus privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās maksa ir apmēram 300 latu mēnesī par vienu bērnu. Jāpiebilst, ka SIA Cramo pērn gada beigās uzstādījis pirmās pārvietojamās moduļu mājas Katastrofu medicīnas centra vajadzībām, Alsungā – tas nozīmē, ka arī Latvijā moduļu sistēmas tiek praktizētas un ir derīgas dažādām vajadzībām.

Šodien Valsts prezidents Valdis Zatlers, izmantojot Valsts prezidentam Satversmes 71.pantā noteiktās tiesības, ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šī gada 20.decembrī pieņemto likumu Grozījumi Robežsardzes likumā, informēja Prezidenta preses dienests.

Savā pamatojumā Valsts prezidents norāda: "Šā gada 20.decembrī Saeima, pieņemot likumu Grozījumi Robežsardzes likumā, atbalstīja Robežsardzes likuma papildināšanu ar 46.1 pantu ar nosaukumu Citas sociālās garantijas robežsargiem.

Minētā tiesību norma paredz robežsargiem tiesības ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādē savu bērnu sešu mēnešu laikā no lūguma iesniegšanas dienas.

Vēlos norādīt, ka pilnībā atbalstu nepieciešamību noteikt un nodrošināt papildus vai īpašas sociālās garantijas valsts dienestā nodarbinātajiem, lai piesaistītu kvalificētus darbiniekus, novērstu kadru trūkuma problēmu arī Latvijas attālākajās vietās, un radītu šajā dienestā strādājošiem viņu dienesta pienākumu raksturam atbilstošus darba apstākļus. Jo īpaši svarīgas šādas garantijas ir tām personām, kuras valsts dienestā tiek pakļautas pārcelšanai uz citu dienesta vietu ievērojot tā dēvēto rotācijas principu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

Ministrija sagatavojusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos atkārtoti piedāvājot iespēju bērniem skolas gaitas sākt jau sešu gadu vecumā, izmaiņas paredzot ieviest no 2018.gada 1.septembra. Iepriekš IZM ar šādu piedāvājumu startēja pagājušā gada septembrī, taču toreiz nepietiekami izdiskutētā iecere neguva atbalstu.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts nosaka obligātās pirmsskolas apguvi viena gada garumā un līdz ar to arī obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešiem gadiem, saglabājot vecākiem iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā obligātās pamatizglītības apguvi sākt gadu vēlāk, proti, no septiņu gadu vecuma. Patlaban normatīvajos aktos noteikts, ka obligātās pirmsskolas izglītības programmu īstenošana notiek no piecu gadu vecuma divu gadu laikā.

Ministru kabinets šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas tostarp paredz noteikt, ka skolas gaitas sākamas no sešu gadu vecuma.

Reformas ieviešanu paredzēts sākt vēl pēc gada - 2019.gada 1.septembrī. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) skaidroja, ka patlaban panākts kompromiss par to, ka sešgadnieki pirmajā klasē varēs sākt iet kā skolā, tā arī bērnudārzā, tādējādi atsakoties no sākotnējā priekšlikuma ieviest pārejas periodu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāre Līga Lejiņa pastāstīja, ka jau tagad vairāk nekā 300 vispārējās izglītības iestādēs tiek nodrošinātas arī pirmsskolas izglītības programmas.

Pirmsskolas izglītības iestādei, lai īstenotu arī pamatizglītības programmas daļu (1.klasi), ir jāsaņem licence un pēc diviem gadiem jāiegūst akreditācija pamatizglītības programmas īstenošanai. Jāparedz nosacījumi, kas jāizpilda, lai pirmsskolas izglītības iestādi atzītu par atbilstošu pamatizglītības daļas (1.klases) īstenošanai un tā saņemtu akreditāciju.

Aizvadītajā gadā izglītības jomā vislielākā uzmanība veltīta pirmsskolas izglītības pieejamības palielināšanai, Db.lv informēja Rīgas dome.

2006. gadā Rīgā atvērtas 36 jaunas pirmsskolas grupas, kurās kopumā papildus uzņemti 760 mazuļi. (2005. gadā tika atvērtas 18 papildu pirmsskolas grupas ar 324 vietām).

Lai varētu atvērt jaunās grupas, izremontētas agrāk neizmantotās telpas esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs (p.i.i.), Bolderājas sākumskola reorganizēta par pirmsskolas izglītības iestādi, kā arī izveidotas pirmsskolas grupas pie divām skolām - Rīgas Rīnužu vidusskolas (1 grupa) un Rīgas 61. vidusskolas (2 grupas).

Atvērti pirmie divi pirmsskolas vecuma bērnu brīvā laika centri Bērnu un jaunatnes centrā Kurzeme (Slokas ielā 130) un Bērnu un jaunatnes centrā Zolitūde.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Tuvāko divu nedēļu laikā valsts institūciju un pirmsskolas izglītības iestāžu pārstāvji apkopos priekšlikumus efektīvai bērnudārzu tīkla attīstībai Latvijā, kas kalpos par pamatu turpmākajām diskusijām un rīcībai, - tā šodien vienojās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga vadītā darba grupa.

Sanākot uz pirmo sēdi, darba grupa iepazinās ar līdz šim paveikto risinot jautājumus, kas saistīti ar vietu trūkumu bērnudārzos, kā arī apmainījās viedokļiem par turpmāk veicamajiem pasākumiem.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktora Artūra Skrastiņa sniegtās informācijas, rindā uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs pērn bija 24 887 bērni. Visvairāk ar vietu trūkumu bērnudārzos saskaras līdz divu gadu vecu mazuļu vecāki - pēc pagājušā gada datiem rindā bija 11 587 bērni līdz divu gadu vecumam.

Jautājumu par iedzīvotāju interesēm atbilstoša pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstību pagājušajā gadā risināja Ekonomikas ministrijas vadīta darba grupa. Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš šodien informēja par iepriekš izstrādātajiem priekšlikumiem, lai īstermiņā mazinātu vietu trūkumu bērnudārzos.

Rīgas domes (RD) priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Andris Ameriks kopā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu šodien apsekoja Rīgas pirmskolas izglītības iestādes, kurām šogad ir veikti siltināšanas darbi Klimata pārmaiņa finanšu instrumenta finansētā (KPFI) projekta ietvaros un uz ēkas fasādēm realizētas RD Īpašuma departamenta izstrādātie mākslinieciski dekoratīvās apdares risinājumi.

Vispirms tika apsekota Rīgas 148.pirmsskolas izglītības iestāde Tomsona ielā 18, uz kuras RD Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes arhitekte - projektu vadītāja Dace Baidekalne ir radījusi stāstu Mana pilsēta. «Stāsta pamatā ir vēlme bērniem radīt iespēju izzināt savu apkārtējo vidi un pilsētu. Tāpēc uz ēkas fasādes stilizētos zīmējumos, krāsainos pasteļtoņos attēlota Rīgas pilsēta. Atpazīstamas celtnes, mūsu pilsētas identitātes zīmes un pilsētas ikonas vienkopus. Zīmējumi ir radīti bērnam saprotamā lielumā, kas kopumā rada personisko bērnu dārziņa pasaulīti,» par savu darbu stāsta Dace Baidekalne.

Pēc tam amatpersonas klātienē apsekoja Rīgas 252.pirmsskolas izglītības iestādi Purvciema ielā 32. Uz bērnudārza ēkas fasādes ir radīti krāsaini putniņi un putnu būrīši, kas D. Baidekalnes skatījumā simbolizē saulaino bērnību.

Latvijas izglītības iestādēs, kurās īsteno 1035 licencētas pirmsskolas izglītības programmas, bērnu skaits šajā mācību gadā palielinājies par 2877, sasniedzot 79 465 bērnus. Savukārt rindās uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs gaida 22 753 bērni, informēja Izglītības un zinātnes ministrija.

Latvijā pirmsskolas izglītībā strādā 10 005 pedagogi, 445 darba vietas ir vakantas (dati uz 2007.gada 15.septembri). 2 % pirmsskolas pedagogu ir pensijas vecumā. Visvairāk - 71% - pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo pedagogu darba stāžs ir 10 gadu un vairāk (viņu vecums - ap 40 gadiem). Vecumā virs 55 gadiem ir 8,6 % pirmsskolas pedagogu. Pēc IZM speciālistu aplēsēm, pēc 10 – 15 gadiem, pedagogu sastāvam novecojot, varētu sarukt pirmsskolas izglītībā strādājošo pedagogu skaits, jo jauniešu vidū pedagoga profesija nav populāra. Lai risinātu šo problēmu, 2006.gadā izdarīti grozījumi Ministru Kabineta (MK) noteikumos Nr.347 Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, nosakot, ka pirmsskolas izglītībā var strādāt arī speciālists, kurš ieguvis 1.-4.klašu pedagoga kvalifikāciju (pabeidzot 72 stundu apmācību programmu).

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Rīgas pilsētas Būvvalde nosūtījusi Izglītības kvalitātes valsts dienestam informāciju par piecām pirmsskolas izglītības iestādēm ar lūgumu izskatīt iespēju anulēt tām izsniegtās licences, jo attiecīgās pirmsskolas izglītības iestādes atrodas telpās, kuras nav ekspluatējamas, informē Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka.

Kopš 2013. gada oktobra, kad Rīgas pilsētas būvvaldes (turpmāk – Būvvalde) rīcībā nonāca informācija par vairākām Rīgas privātām pirmsskolas izglītības iestādēm, kas sniedza pakalpojumus neatbilstošās telpās, šobrīd no 98 bērnudārziem 72 telpas šī pakalpojuma sniegšanai ir pielāgojuši, ko apliecina saskaņotā dokumentācija. Desmit iestādēm dokumentācija ir saskaņošanas procesā, piecām no tām nepieciešams izstrādāt būvprojektu, tādēļ telpu ekspluatācija ir kategoriski aizliegta. Savukārt vēl 16 iestādēm telpu ekspluatācija nav atļauta, jo Būvvaldes noteiktajos termiņos visa nepieciešamā dokumentācija nebija iesniegta vai Būvvalde atbildi nesaņēma vispār. Šo 16 iestāžu skaitā ir piecas, kas sniegušas informāciju, ka konkrētās telpas vairs neekspluatē.

Latvijas privāto pirmsskolu biedrība (LPPB) iesniegusi Rīgas domei (RD) priekšlikumus saistošos noteikumus «Par kārtību, kādā reģistrē, uzņem un atskaita pirmsskolas vecuma bērnus Rīgas pilsētas pašvaldības finansētajās pirmsskolas izglītības grupās privātajās izglītības iestādēs». LPPB aicina pašvaldību nepiemērot publisko iepirkumu finansējuma piešķiršanai privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, kā arī atteikties no iecerēm finansēt veselas grupiņas un atkārtoti reģistrēt bērnus rindā.

LPPB iesniegtajā vēstulē RD norāda, ka finansējuma piešķiršanas procedūra būtu jāvienkāršo, atsakoties no publiskā iepirkuma piemērošanas, tā vietā ar ieinteresētajiem pretendentiem slēdzot deleģējuma līgumus par pirmsskolas izglītības

pakalpojuma sniegšanu.

«Privātās pirmsskolas izglītības iestādes ir licencētas un īsteno licencētas izglītības programmas, un tām jau ir jāievēro un jāpilda tādas pašas normatīvo aktu prasības kā pašvaldības izglītības iestādēm, tāpēc nebūtu lietderīgi izvirzīt kādus citus kritērijus deleģējuma līguma noslēgšanai, kā tikai – privātās pirmsskolas izglītības iestādes atrašanās Rīgas administratīvajā teritorijā un brīva vieta grupiņā izglītojamā uzņemšanai», skaidro LPPB valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa.

Nākamnedēļ Babītē paredzēts atklāt pirmo moduļu tipa pirmsskolas izglītības iestādi Latvijā, kas pašvaldībai ļaus visus 2008.gadā dzimušos bērnus nodrošināt ar vietām pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē.

Babītes novada pašvaldība sadarbībā ar kompāniju Cramo izveidojusi pirmsskolas izglītības iestādi, izmantojot risinājums, kas ļauj ātri reaģēt uz pieaugušo un mainīgo rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs. Šāds risinājums ļauj nodrošināt vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no 1,5 gada vecuma, ko paredz izmaiņas Vispārējās izglītības likumā, informē pašvaldība.

Ideja par moduļu bērnudārza izveidi aizgūta no Skandināvijas valstīm, kur mācību nodrošināšana šāda veida iestādēs ir plaši izplatīts un efektīvs risinājums, īpaši situācijās, kad nepieciešams nodrošināt kvalitatīvas papildu telpas uz noteiktu laika periodu.

Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komiteja šodien akceptēja sešus Rīgas domes prezidija lēmumprojektus par pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju iecelšanu amatā, informēja Rīgas dome.

Par Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes Viršu dārzs vadītāju plānots iecelt Dinu Gaidi. Komiteja akceptēja Ingrīdas Žagares iecelšanu Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes Māra vadītājas amatā. Rīgas 226. pirmsskolas izglītības iestādes vadītājas amatam izraudzīta Ilze Zaharova. Par Rīgas 80. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju kļūs Ludmila Tomaševa. Rīgas 273. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja būs Svetlana Lugovaja un Rīgas 253. pirmsskolas izglītības iestādes vadītājas amatam izvēlēta Irina Černogoroda.

Visām pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju amata kandidātēm ir atbilstoša izglītība, kā arī viņas strādā bērnudārzos.

Privāto pirmsskolas izglītības iestāžu nozarei pēdējie gadi nesuši izaugsmi, liecina Lursoft dati.

Uzņēmumu vidējais apgrozījums četru gadu laikā palielinājies vairāk nekā divas reizes, pieaugot no 24,328 tūkstošiem eiro 2010.gadā līdz 49,273 tūkstošiem eiro pērn, savukārt krīzes laika zaudējumi pēdējos divos gados pārvērtušies peļņā un 2013.gadā vidējā nozarē strādājošā uzņēmuma peļņa bijusi 3130 tūkstoši eiro.

Pagājušajā gadā 31 pirmsskolas izglītības iestāde strādājusi ar apgrozījumu, kas bijis lielāks par 100 tūkstoši eiro, savukārt visaugstāko rādītāju uzrādījusi Jūrmalā reģistrētā SIA Edinburgas Skola, kuras gada neto apgrozījums sasniedzis 711 tūkstošus eiro. Paredzams, ka tuvākajā laikā to bērnudārzu skaits, kuri apgrozījuši vairāk nekā 100 tūkstošus eiro tikai pieaugs, jo patlaban savus pārskatus par darbību 2013.gadā vēl nav iesniegušas vairākas pirmsskolas izglītības iestādes, kuras iepriekšējos gados lepojušās ar gana ievērojamu apgrozījumu.

Ceturtdien, 15. novembrī, plkst. 11.00, Rīgas 213. pirmsskolas izglītības iestādē (Vesetas ielā 11) Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks (TB/LNNK) atklās pirmo bērnudārza piebūvi, kas celta, lai risinātu problēmu par vietu skaita palielināšanu galvaspilsētas bērnudārzos, informēja Rīgas dome.

Lai uzņemtu vairāk bērnu pirmskolas izglītības iestādēs, Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu vairākus bērnudārzus rekonstruēt un paplašināt. Tādējādi tiek ietaupītas gan celtniecības, gan administrēšanas izmaksas, kas rastos, būvējot jaunus bērnudārzus, kā arī uzlabota esošo bērnudārzu infrastruktūra.

Rīgas 213. pirmsskolas izglītības iestādē rekonstrukcijas gaitā uzbūvēts jauns trīsstāvu korpuss ar peldbaseinu pirmajā stāvā un telpām trim grupiņām. Rekonstruēts saimniecības korpuss, virs kura no jauna uzbūvēts otrais stāvs, ierīkojot sporta nodarbību telpu. 1968. gadā būvētās bērnudārza ēkas kopējā platība bija 960 m2, pēc rekonstrukcijas tā ir 1900 m2. Līdz šim bērnudārzā bija vieta 138 bērniem, bet pēc rekonstrukcijas pirmsskolas izglītības iestādi varēs apmeklēt 204 mazuļi.

Babītē atklāts pirmā moduļu tipa pirmsskolas izglītības iestāde (PII) Baltijā. Investīcijas projektā veido 32.6 tūkst. latu, informē Babītes novada pašvaldība.

Tā pašvaldībai ļaus nodrošināt ar vietām visus 2008.gadā dzimušos bērnus no vairāk nekā 40 novada ģimenēm.

Ideja par moduļu bērnudārza izveidi aizgūta no Skandināvijas valstīm, kur mācību nodrošināšana šāda veida iestādēs ir izplatīts risinājums. Jaunā moduļu tipa pirmsskolas izglītības iestāde Babītē izveidota sadarbībā ar Skandināvijas kompāniju Cramo, kas Ziemeļvalstīs pēdējos 10 gados izveidojusi kopumā 8000 moduļus bērnudārzu un skolu vajadzībām, no kuriem aptuveni puse šobrīd ir izmantota vairāk kā 400 pirmsskolas izglītības iestādēs un vēl aptuveni tikpat daudz skolām.

Risinājums ir piemērots situācijās, kad nepieciešams nodrošināt kvalitatīvas un specializētas telpas periodam – parasti līdz pieciem gadiem. Tas nekonkurē ar standarta pirmsskolas izglītības iestādēm.

Zemkopības ministrijai (ZM) plāno ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju pārbaudes visās pirmskolas izglītības iestādēs Latvijā, informēja ZM, komentējot rīcību saistībā ar premjera Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumu veikt pārbaudes par iespējamiem pārtikas aprites pārkāpumiem Latvijas bērnudārzos.

ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece aģentūrai LETA sacīja, ka ZM, atbilstoši Ministru prezidenta rezolūcijai, ir sagatavojusi un iesniegusi valdībai informatīvo ziņojumu par plānotajām un veicamajām ārpuskārtas pirmsskolas iestāžu inspekcijām.

Ziņojumā norādīta arī informācija par pārbaužu īstenošanai nepieciešamo finansējumu - 51 989 eiro, lai īsos termiņos teju vienlaikus veiktu ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju pārbaudes visās Latvijas pirmskolas izglītības iestādēs. ZM par pārbaužu rezultātiem ziņos valdībai līdz 20.novembrim. Jau ziņots, ka Kariņš ir uzdevis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP) un zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (VL-TB/LNNK) veikt pārbaudes par iespējamiem pārtikas aprites pārkāpumiem Latvijas bērnudārzos.