Dienas Biznesa interese par vilcienu nomas konkursu ļauj uzskatīt to par pretendentu iepirkumā.  Ar tādu absurdu situāciju ir saskāries laikraksts.

Ar jaunu elektrovilcienu ilgtermiņa (15 gadi) nomas iepirkumā iekļauto punktu saistībā ar konfidencialitāti VAS Pasažieru vilciens (PV) pamatīgi samulsinājis dažus potenciālos pretendentus. Konkursa nolikuma punkts 1.20. paredz: «Pasūtītāja sniegtā informācija (piemēram, konkursa nolikuma skaidrojumi, tehnisko specifikāciju skaidrojumi, pasūtītāja papildus sniegtā informācija pēc piegādātāju pieprasījuma) jāuzskata par konfidenciālu.» Ja pretendents pārkāpj konfidencialitātes pienākumu, PV to var izslēgt no turpmākās dalības konkursā. Uz minētā punkta divdomīgumu norāda arī DB aptaujāto juristu atzinumi un atsevišķu potenciālo pretendentu atteikšanās sniegt komentārus par iepirkumu, kamēr nav pilnīgas skaidrības par to, ko šis konkursa nolikuma punkts īsti nozīmē.

No spalvas pie virpas

Uz DB jautājumu, vai tas, piemēram, nozīmē, ka pretendents nedrīkst medijiem komentēt, viņaprāt, konkurenci kropļojošus punktus un mediji par to nedrīkst rakstīt, tika saņemta šāda PV Mārketinga daļas vadītājas Ievas Miežu- brāles atbilde: «Tā kā Jūs esat izņēmis nolikumu .. jūs esat pretendents (pretendenta pārstāvis).» No PV pārstāves rakstītā un uzņēmuma vadītāja Arta Birkmaņa teiktā izriet, ka gan šie, gan citu mediju, kuri PV palūguši iepirkuma nolikumu, jautājumi tiks nodoti iepirkuma komisijai, kura tos izskatīs un sniegs atbildi nolikumā paredzētajā kārtībā. Tādējādi atbildes, protams, tiks nosūtītas visiem, kas izņēmuši nolikumu. Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) DB tiek norādīts, ka nolikuma saņēmējs varētu tikt uzskatīts vien par potenciālo pretendentu, bet par tādu kļūs, ja iesniegs piedāvājumu. IUB ieteica DB izskaidrot PV, ka avīze tomēr vilcienus ražot negrasās. Savukārt PV vadītājs A. Birkmanis norāda, ka cits DB žurnālists, kurš nebūtu izņēmis nolikumu, tiktu uzskatīts nevis par pretendentu, bet mediju pārstāvi. Tādēļ DB lūdza PV avīzi tomēr neuzskatīt par konkursa pretendentu, bet sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem kā medijam.

Tiesības kritizēt

Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma 17. pantu PV ir tiesīgs izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kuru tas nodevis piegādātājiem kopā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī iepirkuma procedūras laikā, DB skaidro juristi. Tomēr «minētie konfidencialitātes noteikumi attiecas uz PV tehnisko un komerciālo informāciju, bet ne uz konkursu kā tādu», uzsver zvērināts advokāts Kārlis Reihmanis. Pēc viņa teiktā, gan konkursa nolikums, gan ar pretendentu slēdzamā līguma projekts ir publiski pieejami dokumenti, tāpēc tos komentēt un par tiem izteikties var ikviens pretendents vai jebkurš cits interesents.

Jebkurš kandidāts vai pretendents likumā noteiktajā termiņā varot griezties ar sūdzību IUB, ja uzskata, ka konkursa nolikuma noteikumi neatbilst likumam (piemēram, ir konkurenci kropļojoši), norāda jurists. Tomēr, viņaprāt, jautājums par to, vai konfidencialitātes saistību neievērošanas gadījumā pretendents būtu izslēdzams no dalības konkursā vai būtu piemērojami kādi citi tiesību aizsardzības līdzekļi, ir diskutējams.

«Pasūtītāja izvirzītā konfidencialitātes prasība ir saistoša tikai pretendentiem, un tā nekādi nav attiecināma uz medijiem,» norāda zvērināts advokāts Sandis Petrovičs, piebilstot, ka jautājums par mediju informācijas avotiem droši vien nav apspriežams šīs lietas ietvaros. Vaicāts, vai minētais punkts paredz, ka pretendents nedrīkst komentēt medijiem, piemēram, viņaprāt, nolikumā iekļautus konkurenci kropļojošus punktus, S. Petrovičs skaidro, ka prasītājs nevar lūgt no pretendentiem, lai tie neveiktu nekādu pretdarbību paša pasūtītāja nelikumīgām darbībām: «Pasūtītājam nav tiesību vērst sankcijas pret pretendentiem, kas izpaustu informāciju par prettiesisku prasību pastāvēšanu iepirkuma dokumentācijā. Tomēr jāņem vērā, ka tas, vai attiecīgās prasības ir nelikumīgas, ir jāizvērtē likumā paredzētā kārtībā, piemēram, vēršoties ar sūdzību IUB u. tml.»

Riski paliek

«Nedomāju, ka mediji nav tiesīgi rakstīt par iepirkumu, tikai medijam ir jābūt pārliecinātam, ka informācija, kuru tas publicē, nesatur komercnoslēpumu vai kāda cita veida informāciju, kuru tas nedrīkst publicēt,» savās pārdomās dalās zvērināts advokāts Māris Paipa. Visticamāk, likumdevēja mērķis bija noteikt, ka neizpaužams ir komercnoslēpums vai informācija, kas ir pasūtītāja intelektuālais īpašums, par Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 17. pantu attiecībā uz konfidencialitāti saka jurists. Tomēr pants esot uzrakstīts tā, ka iespējams arī paplašināti tulkot šo normu, ko PV arī esot izdarījis.

«Neieteiktu pretendentam komentēt iepirkuma noteikumus, ņemot vērā to, ka iespējama izslēgšana no pretendentu loka,» norāda M. Paipa.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra