Ikgadējo Narvesen preses dienu ietvaros sadalītas balvas preses izdevējiem par sasniegumiem preses tirdzniecība dažādās kategorijās. Balvas dalīja gan preses tirgotājs Narvesen, gan preses izplatītājs - Preses serviss. Vislielākais balvu birums tika žurnāliem un izdevniecībai Žurnāls Santa- kopā 10 balvas.

Narvesen nominācijas:

Pārdotākais dienas izdevums:

1.Vesti Segodņa (IN Fenster)

2.Diena (izdevniecība Laikraksts Diena)

3.Latvijas Avīze (izdevniecība Latvijas Avīze)

Pārdotākais nedēļas izdevums:

1. Privātā dzīve (izdevniecība Žurnāls Santa)

2. Ieva (izdevniecība Žurnāls Santa)

3. Kas jauns (izdevniecība Rīgas viļņi)

Pārdotākais 2 nedēļu izdevums

1. Ievas stāsti (izdevniecība Žurnāls Santa)

2. Patiesā Dzīve (izdevniecība Rīgas viļņi)

3.Ievas māja (izdevniecība Žurnāls Santa)

SIA Mediju grupa Tops (MGT) tika izveidota 1997. gada septembrī.

Šobrīd MGT ir profesionāla izdevniecība, kas ik mēnesi izdod deviņus dažādus žurnālus: Una, Dārza Pasaule, Veselība, Agro Tops, Dari Pats, Mūsmājas, Ilustrētā Zinātne, Delai Sam un Leģendas.

" Mediju grupa Tops savu darbību sāka 1997. gada septembrī, izdodot žurnālu Agro Tops, kas šodien ir lielākais profesionālais lauksaimniecības žurnāls Latvijā.

" 1999. gada decembrī tika uzsākts nākamais projekts: žurnāls Dārza Pasaule, kas šodien ir populārākais dārzu žurnāls Latvijā.

" 2000. gadā Mediju grupa Tops pārņēma žurnāla "Sveiks un Vesels" izdevējtiesības un izveidoja žurnālu Veselība, kas raksta par veselīgu uzturu, fitnesu un ķermeņa kopšanu un iedvesmo pozitīvam, aktīvam dzīvesveidam.

Cilvēki, kuriem nepatīk kaimiņi var vienkārši aizceļot uz citu valsti, kamēr valstis paliek tur kur tās ir. Ietekmīgais žurnāls The Economist piedāvā pārzīmēt Eiropas karti, sakārtojot valstis ekonomiski un politiski saskanīgās grupās.

Tā žurnāls iesaka, ka Lielbritāniju, kurai pēc vēlēšanām nāksies risināt milzīgās budžeta problēmas, vajadzētu pārvietot tuvāk Dienvideiropas valstīm, kuras ir līdzīgā situācijā. Savukārt Lielbritānijas vietā vajadzētu izvietot Poliju, kas pietiekoši cietusi savas atrašanās vietas dēļ starp Krieviju un Vāciju un ir pelnījusi iespēju izbaudīt Ziemeļatlantijas drošību, ko garantētu ūdens starp Poliju un jebkādiem potenciāliem iebrucējiem.

Žurnāls ir arī pārliecināts, ka Beļģijai vajadzētu samainīties vietām ar Čehiju, jo stabilie un kārtīgie čehi ideāli satiktu ar saviem jaunajiem nīderlandiešu kaimiņiem un otrādi, bet beļģus nomitinātu Eiropas vidū.

Izdevniecības Dienas bizness paspārnē pirmo reizi angļu valodā izdots lielāko uzņēmumu apskats TOP 500.

Jaunais TOP 500 kā Latvijas uzņēmējdarbības vidi reprezentējošs izdevums «dosies līdzi» ārvalstu vizītēs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem. Sadarbībā ar LR Ārlietu ministriju, žurnāls būs pieejams LR diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstīs un gandrīz 20 ārvalstu pārstāvniecībās Latvijā un citās valstīs kā Taizeme, Malaizija un Koreja. Turpmākas sadarbības veicināšanai ar ārvalstu sadraudzības valstīm, pilsētām un citiem partneriem TOP 500 tiek dāvināts arī Prezidenta kancelejai un vietējām pašvaldībām. Žurnāls jau no 1. marta pieejams arī aviokompānijas AirBaltic biznesa klases pasažieriem, kā arī lidostas Rīga Business Lounge apmeklētājiem. Žurnāls bez maksas pieejams arī elektroniskā formātā – TOP 500 katrs interesents var atrast QR kodu un interneta adresi.

The Washington Post pārdos žurnālu Newsweek Sidnejam Hārmanam (Sidney Harman), 91 gadu vecam audio tehnikas uzņēmuma Harman International Industries dibinātājam, vēsta BBC.

Viņš uzvarējis izsolē, kurā par Newsweek sacentās arī Freds Dresners (Fred Drasner), New York Daily News bijušais izdevējs, un OpenGate Capital, TV Guide īpašniece.

Izsole noslēgusi gandrīz piecdesmit gadus ilgu periodu, kad ASV nedēļas jaunumu žurnāls piederēja Washington Post.

Kā ziņo BBC, žurnāls pēdējos gados strādājis ar zaudējumiem. Šā gada pirmajā ceturksnī vien zaudējumi sasnieguši 11 miljonus ASV dolāru.

Summa, par kādu žurnāls pārdots, netiek atklāta.

Žurnāls, kuram ir aptuveni 300 darbinieku, pārdošanā tika izlikts šā gada maijā.

Newsweek pirmsākumi meklējami 1933.gadā. Washington Post to iegādājās 1961.gadā.

Eiropā simtiem tūristu ar jauno koronavīrusu inficējušies Austrijā Tiroles kalnu slēpošanas kūrortā Išglā, vēsta žurnāls "Der Spiegel" un vairāki citi Vācijas mediji.

Kā norāda žurnāls, daudzi tūristi inficējušies no bārmeņa bārā "Kitzloch", turklāt varasiestādes nav spērušas nekādus soļus.

Desmitiem tūristu no Dānijas, Vācijas un Islandes, kas apmeklējuši Išglu, pēc atgriešanās dzimtenē diagnosticēts koronavīruss, vēsta raidsabiedrība N-tv.

Tiroles varasiestādes nav savlaicīgi informējušas ceļotājus par vīrusa uzliesmojumu.

Visā Vācijā reģistrēti gadījumi, kad inficēšanās tiek saistīta ar Išglas apmeklējumu, vēsta laikraksts "Die Welt".

"Islandes varasiestādes 29.februārī pirmo reizi konstatējušas ar Išglu saistītās briesmas, atklājot, ka liels inficēšanās gadījumu skaits bijis Išglu apmeklējušo ceļotāju grupā, kas ar lidsabiedrības "Icelandair" reisu atgriezās no Minhenes. Islande 5.martā Išglu pievienoja riska zonas teritorijām, kurā jau atradās Ķīnas Vuhaņa un Irāna," vēsta "Die Welt".

Neraugoties uz dienas laikrakstu kopējo patēriņa kritumu un to, ka Dienas bizness (Db) vasarā iznāca tikai 3 reizes nedēļā, Db izdevumiem pieaug lasītāju auditorija līdz 77 tūkst. cilvēku.

Par to liecina TNS Latvia veiktais preses auditorijas pētījums Nacionālais Mediju Pētījums: Prese, Vasara 2009. Kopumā vislielākais lasītāju īpatsvars joprojām ir reģionālajiem preses izdevumiem (46 %), nedēļas laikrakstiem (42 %), nedēļas žurnāliem (40 %) un mēneša žurnāliem (40 %). Dienas laikrakstu patēriņš vasaras periodā ir bijis par 3 % mazāks nekā 2009. gada pavasara periodā. Kritums dienas laikrakstu patēriņā skaidrojams ar atsevišķu šīs kategorijas izdevumu vasaras brīvdienām, kas lielāku ietekmi ir atstājušas tieši uz Rīgā dzīvojošiem lasītājiem, tomēr Db maksimālā auditorija ir augusi. Db vidējā auditorija sasniegusi 53 tūkst. šajā laika periodā, kas ir jo zīmīgi, jo vasarā, kad parasti novērojams auditorijas kritums, Db uzrāda pat lielāku auditorijas īpatsvaru nekā 2007. gada rudens sezonā, savukārt maksimālā auditorija, ieskaitot visus pielikumus, Db sasniegusi 77 tūkst.

Kopš Latvija 1991. gadā atguva neatkarību, valsts politikā bija vērojamas divas dīvainības – dalījums krievu un latviešu partijās, kā arī trīs «magnāti», kuriem ir savas kabatas partijas un tie izveidojuši «neveselīgu uzņēmējdarbības un politikas pārklāšanos». Tomēr pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanām tas var mainīties, raksta ietekmīgais žurnāls The Economist.

Vēlēšanu rezultāti pasvītrojot «pieticīgā un saprātīgā» Valda Dombrovska panākumus, kuram izdevās izvadīt valsti no ekonomiskā sabrukuma, ko izraisīja «oligarhu partiju» paviršība, kā arī attaisnojot Valda Zaltera īsteno Saeimas atlaišanu.

Divu minēto valstsvīru partijām (Vienotība un Zatlera Reformu partija) ir trīs iespējas. Viena ir mazākuma valdība, bet tas varētu būt uztraucoši, jo Latvijai joprojām nepieciešams apmierināt starptautisko aizdevēju prasības un ievērot smagos taupības pasākumus.

Otrs iespējams scenārijs ir koalīcijas veidošana ar Nacionālo apvienību, kas, kā raksta žurnāls, ir «sajaukums no brīvā tirgus aizstāvjiem, vecmodīgiem konservatīvajiem un nacionālistiem». Šāda koalīcija varētu nepatikt Zatlera Reformu partijas liberālāk noskaņotajiem biedriem.

Pagājušais gads Krievijai atnesis rekordlielu daudzumu ar miljardieriem, norāda Krievijas žurnāla Forbes galvenais redaktors Maksims Kašulinskis.

Viņš norāda, ka šobrīd valstī ir vairāk nekā 100 miljardieru un daudzi no tiem jau ir pietuvojošies un arī apdzinuši Romāna Abramoviča bagātību.

Šobrīd bagātākais Krievijas pilsonis gan pēc ASV, gan Krievijas žurnāla domām ir Oļegs Deripaska. Viņa bagātība ir 28,6 miljardi USD. Savukārt Romānu Abramoviču ASV žurnāls ierindojis otrajā vietā, bet Krievijas žurnāls tikai trešajā, jo pēc žurnāla domām otrs bagātākais cilvēks Krievijā, ar 24,3 miljardiem USD, ir Aleksejs Muldašovs.

M. Kašulinskis šo skaidro ar to, ka ASV žurnāls bagātāko cilvēku topu veido 11. februārī, bet Krievijas žurnāls tikai 14 martā. Šajā laika posmā kompānijas Северсталь akciju palielinājās par 18%, tādējādi ierindojot A. Muldašovu otrajā vietā.

Lieliska ziņa visiem, kuri ar nepacietību gaidīja “Ilustrētās Junioriem” mazā brāļa “Ilustrētā Junioriem MINI” abonēšanu! Kopš 11. janvāra to turpmāk savā pastkastītē varēs gaidīt reizi divos mēnešos.

“Ilustrētās Junioriem MINI” komanda ar lielu prieku var sacīt, ka žurnāls jau paspējis iekarot mazo lasītāju sirdis. Pavisam drīz gaidāms trešais numurs, kuru varēs lasīt kopā ar vecākiem vai jau paši!

Žurnālā atradīsiet gan attīstošus uzdevumus, kas trenē precizitāti un roku veiklību, vērību, rakstītprasmi un ļauj viegli iemācīties burtiņus. Šajās lapaspusēs ģimenes jaunākās atvases varēs radoši izpausties, atklāt savus talantus, fantazēt un jēgpilni pavadīt brīvos brīžus.

Dažādās rakstu tēmas ļaus iepazīt pasauli visā tās daudzveidībā. Iespējams, tās rosinās uz sarunām ģimenē un būs kā pamudinājums kādu tēmu papētīt vairāk! Žurnālā atrodamas arī īsas un vienkārši izskaidrotas atbildes un dažādiem jautājumiem.

Pateicoties veiksmei un pareiziem lēmumiem, ekonomiskā apokalipse, kuru prognozēja Centrālās un Austrumeiropas valstīm ir novērsta, konstatē The Economist.

Laikraksts gan norāda, ka dažas valstis tekošā konta deficīta, lielu valūtas aizņēmumu un bezatbildīgas fiskālās politikas dēļ vēl ilgi cietīs «briesmīgas galvassāpes». Starptautiskais Valūtas fonds, piemēram, prognozē, ka reģiona valstu IKP šogad saruks par 4.9 %, bet dažām valstīm ekonomikas sarukums būs krietni lielāks.

Ietekmīgais izdevums arī norāda, ka tie spekulanti, kuri cerēja, ka ekonomiskās krīzes bacilis pieveiks vienu valsti pēc otras, šobrīd nevar palielīties ar veiksmi. Savukārt tie, kas likmes lika uz reģiona valstu atveseļošanos, var plūkt sava lēmuma nestos augļus. Piemēram, Polijas akciju tirgus kopš februāra, kad tas sasniedza zemāko punktu, audzis gandrīz par 40 %, bet Ungārijas - par 50 %.

ASV žurnāls Forbes izveidojis savu ikgadējo uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valstu sarakstu, kurā Latvija iekļuvusi 37. vietā, atpaliekot gan no Lietuvas, gan arī Igaunijas.

Latvija Forbes sarakstā nonākusi 37. vietā, pakāpjoties par četrām pozīcijām no aizvadītā gada 41. vietas. Žurnāls raksta, ka galvenie Latvijas ilgtermiņa ekonomikas izaicinājumi ir korupcija, kas neļauj piesaistīt ārvalstu tiešās investīcijas, kā arī zemais dzimstības līmenis un iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Turpretī Igaunija sarakstā ieņēmusi 16. vietu, pakāpjoties no 19. vietas pērnā gada sarakstā. Forbes uzsver, ka Igaunijai ir bijušas veiksmīgas valdības, kas izveidojušas uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. Tāpat Igaunijai ir spēcīgas saites ar Somiju, Zviedriju un Vāciju, kā arī attīstīts elektronikas un telekomunikāciju sektors.

1992. gada 13. aprīlī toreizējā Preses nama 13. stāvā 13 darbinieku lokā iznāca laikraksta Dienas Bizness 1. numurs. Kā redzam, daudzo it kā nelaimīgo skaitļu virknējums netraucēja laikrakstam noturēties ikdienas apritē vairāk nekā 27 gadus.

Pa šo laiku medijs izaudzis par nopietnu spēlētāju ne tikai tradicionālajā preses izdevumu sektorā, klāt nācis gan interneta portāls, gan konferenču nodaļa, rokasgrāmatu nodaļa, papildu preses izdevumi, kā arī citas aktivitātes.

Nu ir pienācis laiks pārmaiņām, jo biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis.

Šodien iznāk pēdējais dienas laikraksta Dienas Bizness numurs. Nav noslēpums, ka visā pasaulē samazinās pieprasījums pēc drukātajiem medijiem un cilvēki izvēlas daudz vieglāk un mobilāk sasniedzamus ziņu avotus. Līdz ar paaudžu maiņu radikāli mainījušies arī lasīšanas paradumi kā tādi. Kā jau esmu minējis iepriekš, tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē dzīvajā, ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka šodienas informācijas pārbagātībā lasītājiem ir nepieciešamība pēc dziļākas ziņu analītikas, vēlme saņemt dziļāku redzējumu par aktuāliem biznesa un politikas jaunumiem. Turpmāk to centīsies darīt žurnāls ar tādu pašu nosaukumu – Dienas Bizness.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.

Tagad žurnālu "Dienas Bizness" var nopirkt arī ar "Bolt Food" piegādi no "Narvesen".

Kopš "Narseven" ir sācis sadarbību ar "Bolt Food", tiek piegādāti arī preses izdevumi, starp kuriem ir žurnāls "Dienas Bizness".

Žurnāls "Dienas Bizness" iznāk katru otrdienu un ir nopērkams visu nedēļu.

Db.lv jau rakstīja, ka mazumtirdzniecības tīkls "Narvesen" sadarbībā ar ēdiena piegādes servisu "Bolt Food" ieviesis iespēju klientiem iegādāties gatavās maltītes un preces ar piegādi uz mājām.

Pasūtījuma minimālā summa ir seši eiro.

Žurnāls "Dienas Bizness" pieejams ar "Bolt Food" piegādi šajās "Narvesen" tirdzniecības vietās: "Origo", "Valdemāra", "Strēlnieku", "Sakta", "Brīvības", "Grēcinieku", "Barona", kā arī Liepājā un Jelgavā.

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas. Ja izmaiņu nebūtu un medijs mēģinātu turpināt eksistenci ar savu laiku nokalpojušu biznesa modeli, tad būtu pamats bažām.»

To intervijā Dienas Biznesa (DB) žurnālistam Jānim Goldbergam saka Dienas Biznesa izdevējs, līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Maršāns.

Kādi ir iemesli, kāpēc Dienas Biznesam šobrīd ir jāmainās?

Mēs gribam mūsu lasītājiem sniegt to, kas lasītājiem ir vajadzīgs: ātras, precīzas ziņas tiešsaistē, analītika, viedokļi un padziļinātās izpētes – iknedēļas drukātajā izdevumā otrdienās.

Iemesli pārmaiņām ir dažādi, bet pats galvenais – biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis. Lēmumu par pārmaiņām pieņēmām tagad, jo šobrīd vienkārši daudzi no faktoriem ir iestājušies vienlaicīgi. Nav nekāds noslēpums, ka visā pasaulē, ne tikai Latvijā, krītas drukāto preses izdevumu lasītāju skaits, tiem migrējot uz dažādām digitālām platformām. Attiecīgi, ja avīzes, kas sāka iznākt pirms četrsimt gadiem, nenogalināja radio un televīzija, tad interneta un sociālo tīklu laikmets ir izrādījies daudz lielāks izaicinājums. Vissmagākās sekas gan interneta, gan jauno tehnoloģiju, gan ar tiem augušās paaudzes ietekmes rezultātā ir tieši nišas medijiem, tādiem, kā, piemēram, Dienas Bizness. Tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē «dzīvajā» un ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Drukātie mediji, sekojot šīm tendencēm, ir spiesti samazināt savu tirāžu, kam seko arī reklāmas apjoma kritums. Attiecīgi drukātie mediji ir spiesti pieiet šai situācijai radoši un meklēt dažādas jaunas izdzīvošanas formas, lai ieienteresētu gan lasītājus, gan sadarbības partnerus.

Latvijas finanšu ministrei nav jāpilda ASV finanšu ministra vietnieka rīkojumi par vienas nozares likvidāciju mūsu valstī. Diemžēl tas notiek. Pēc Bilingslija vizītes Dana Reizniece-Ozola ir paziņojusi, ka Latvijai tagad esot “jauns ambiciozs mērķis” – turpmāk ārvalstnieku noguldījumu apjoms Latvijas bankās varēšot būt tikai 5%. Faktiski tā ir finanšu pakalpojumu eksporta nozares likvidācija Latvijā. Kas šādu “mērķi” izvirzīja – Latvijas valdība, Saeima, Eiropas Savienība, varbūt kāda starptautiska organizācija, kurā mēs esam piekrituši būt?

“Mums vēsturiski nerezidentu noguldījumu apjoms bijis ap 60%. Tagad no kādiem 19 miljardiem nerezidenti ir 8 miljardi. Ja pēc likvidācijas ņemsim nost “ABLV efektu”, esam virzienā uz 30%. Jautājums – pie kāda skaitļa tas apstāsies?” – vēl 8.marta intervijā žurnālam IR jautā FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Nākošā tā paša žurnāla IR numurā 14.martā uz šo jautājumu atbild finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola: “Pēc iestāšanās OECD paustie solījumi pakāpeniski divu gadu laikā samazināt nerezidentu klientu īpatsvaru Latvijas bankās un plāns līdz nākamā gada beigām čaulas kompāniju apjomu samazināt līdz 20% tagad ir nolikti malā. Pēc pagājušās nedēļas ir skaidrs, ka tas nav pietiekami ambiciozs plāns.” Tagad mērķi ir skarbi. “Šobrīd ir ļoti īsā laikā būtiski jāsamazina ne tikai čaulu apmērs, bet arī nerezidentu bizness kopumā. 5% - tas ir mērķis, līdz kuram jānonāk. Ir daži mēneši laika, lai to izdarītu, neceļot arī lieku paniku.” Un pēc finanšu ministres viedokļa publiskošanas pats FKTK vadītājs ziņu aģentūrai LETA jau apliecina: “Jā, apmēram šāds tagad ir pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs bankās - ap 5%.”

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Šā gada rudenī nedaudz pieaudzis laikrakstu lasīšanas apmērs, liecina pētījumu aģentūras TNS apkopotie preses auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Prese dati par 2012. gada rudens periodu.

Pētījuma rezultāti liecina, ka vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 90% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir tikpat daudz, cik vasarā. Rudens pētījumā tika apkopota informācija par 223 drukāto preses izdevumu auditoriju.

Rudenī pēdējo septiņu dienu laikā kādu Latvijā izdotu preses izdevumu ir lasījuši vai caurskatījuši 63% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Savukārt 55% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 7 dienu laikā ir lasījuši kādu Latvijā izdotu laikrakstu, bet 36% aptaujātajā vecuma grupā – kādu Latvijā izdotu žurnālu.

Noslēdzot šī gada pavasarī uzsākto mediju grupas restrukturizācijas procesu, no 2023.gada janvāra laikrakstu "Diena" un ar to saistītos drukātos izdevumus izdos SIA Izdevniecība "Dienas bizness”, kas kļuvusi par attiecīgo preču zīmju lietotāju.

Laikraksta "Diena" un izdevniecības "Dienas mediji" galvenais redaktors Gatis Madžiņš informē, ka turpmāk laikraksts "Diena", nedēļas žurnāls "Dienas bizness", iknedēļas izdevums "SestDiena", ikmēneša žurnāls "Sporta Avīze" un izdevums "KDi" turpmāk iznāks SIA Izdevniecība "Dienas bizness" paspārnē. Tāpat šis uzņēmums turpmāk uzturēs portālus diena.lv un db.lv.

No 2023. gada 1.janvāra Gatis Madžiņš kļūst par izdevniecības "Dienas bizness" galveno redaktoru.

Tāpat informējam, ka SIA Izdevniecība "Dienas bizness" ir piesaistījusi stratēģisko investoru. Par tādu kļuvis Igaunijā pazīstamais uzņēmējs Maits Laidvē (Mait Laidvee), kurš iegādājies 52% SIA Izdevniecība "Dienas bizness" kapitāldaļu. Savukārt Gatis Madžiņš iegādājies 24% "Dienas bizness" kapitāldaļu, bet līdzšinējais izdevniecības īpašnieks Edgars Kots saglabājis 24% kapitāldaļu. Darījuma detaļas ir konfidenciālas. Tuvākajās dienās darījums tiks nostiprināts Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.

Žurnāla Pikolo mērķis ir komunicēt ar bērnu viņa valodā, mēģinot izprast un būt viņa līmenī.

Pikolo ir žurnāls pirmsskolas vecuma bērniem (no trim līdz pieciem sešiem gadiem). «Ideja radās manai kolēģei un draudzenei – māksliniecei Līgai Kičenai (Līga Kitchen), kura ir ilustratore, dzīvo Londonā un sadarbojas ar daudziem Latvijas žurnāliem, mūzikas grupām un modes zīmoliem,» stāsta Katrīna Tālberga, žurnāla Pikolo izdevēja un SIA Mācētprieks īpašniece. Līga piebilst, ka, Latvijā meklējot saviem bērniem kādu jauku aktivitāšu burtnīcu latviešu valodā, viņa secinājusi, ka veikalos gandrīz vispār nekā tāda nav un ir iemesls radīt latviešu bērniem kvalitatīvu, radošu, izglītojošu žurnālu.

Pikolo ir vārds žurnāla galvenajam varonim – mākonītim. Izdevēji to izvēlējušies, jo gribējuši kādu bērniem pazīstamu tēlu, un katrs bērns kopā ar vecākiem ir pētījis debesis un mākoņu formas un zina, ka tas spēj pārvērsties. Mākonis var būt dažāds – savilkties tumšs un dusmīgs, radīt zibeņus un pērkonu, tāpat tas var būt bēdīgs un liet gaužas asariņas. Līga uzsver, ka nosaukuma un krāsu paletes izvēle bija nozīmīga. Abas meklējušas vārdu, kas būtu bezdzimtes, lai žurnāls uzrunātu gan puišus, gan meitenes. «Attīstot žurnāla tēlu, jau no paša sākuma jutu, ka tam ir jābūt ļoti brīvam, draudzīgam un pieejamam,» norāda Līga.

Žurnāls Dienas Bizness organizē akciju: divu mēnešu laikā iespējami atšķirīgās preses tirdzniecības vietās pēc to ģeogrāfiskā novietojuma, iegādājies 4 dažādus žurnāla Dienas Biznesa izdevumus, nofotografējies pats ar žurnālu un nofotografē pirkuma čeku, lai varētu arī redzēt, kurā vietā ir iegādāts žurnāls.

Kopā 8 foto: 4 žurnāli + 4 čeki.

Atsūti foto uz e-pasta adresi [email protected] un laimē balvu. Galvenās balvas ieguvējs tiks noteikts pēc lielākā attāluma (km), kas būs starp preses tirdzniecības vietām, kur ir nopirkts žurnāls. (Piemēram, Daugavpils – Valka – Liepāja –Ventspils).

Balvas:

Laikraksta Dienas Bizness abonenti ceturtdien, 17. maijā, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns speciālizlaidumu – Pierīgas numuru.

Žurnāls Biznesa Plāns stāsta par darbu ārpus Rīgas, un šoreiz tas veltīts uzņēmējdarbībai Rīgas apkaimē. Pierīgas uzņēmējdarbības vide ir īpaša, tā atšķiras gan no citiem reģioniem, gan no galvaspilsētas. Tā ir sevišķa ar savu divdabību – uzņēmumi var izmantot Rīgas tuvuma priekšrocības, tajā pašā laikā domu lidojumam Rīgas reģionā ir plašāks skrejceļš.

Dinamisks miers – tāds ir Pierīgas uzņēmējdarbības šķērsgriezums, tā žurnāla ievadā raksta laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde. Pierīgā ir darba duna, kas atskan no galvaspilsētas, un provinces miers vienuviet.

Logi pasīvajām mājām Salaspils novadā, neprātīgi reklāmas projektu risinājumi Zaķumuižā, kosmētikas stendi lielākajiem kosmētikas ražošanas zīmoliem Jaunmārupē, elektroniskās «smadzenes» autobusiem un gudrajām mājām Salaspilī, māju būvniecība no kaņepēm Tīnūžos, jaunās paaudzes ģipškartons Sauriešos. Šo un citu inovatīvu produktu ražotāji no dažādiem Pierīgas novadiem satiekas žurnālā Biznesa Plāns.

Pēdējās divās AS Olainfarm akcionāru sapulcēs uzņēmuma lielāko akcionāru Olmafarm pārstāvēja persona Volodimirs Novikovs (Volodymir Novikovz), par kuru divām no trim uzņēmuma mantiniecēm nav informācijas.

Vienlaikus publiski pieejamā informācija liecina, ka cilvēks ar šādu pašu vārdu un uzvārdu vada Ukrainas farmācijas uzņēmumu Zdorovje.

Šā gada 13. jūnijā Uzņēmumu reģistrā (UR) tika iesniegts pieteikums izmaiņām Olmafarm valdes sastāvā. Irina Maligina un Nika Saveļjeva, kurām pieder nedalītā mantojuma vairākums, ar savu lēmumu no amata atcēla uzticību zaudējušo Olmafarm valdes locekli Milanu Beļeviču. Tā kā Uzņēmumu reģistrs nepieņēma lēmumu par Milanas Beļevičas atcelšanas reģistrēšanu, jau 17. jūnijā Olainfarm akcionāru sapulcē tieši M. Beļeviča bija pilnvarojusi V. Novikovu balsot ar Olmafarm piederošajām akcijām. Trešdien, 3. jūlijā, UR atkārtoti ir sasaucis Konsultatīvo padomi, lai skatītu jautājumu par līdzmantinieku vairākuma tiesībām lemt par izmaiņām SIA, ja SIA pamatkapitāla daļas ietilpst mantojuma masā un līdzmantinieki mantojumu valda, to nesadalot.

Latvija Pasaules Bankas (World Bank) veidotajā biznesam draudzīgo valstu sarakstā šogad nokritusies līdz 29. vietai, tādējādi esot vismazāk biznesam draudzīgā valsts Baltijas valstu reģionā.

Pasaules Bankas veidotajā biznesam draudzīgo valstu sarakstā apkopota informācija par 181 valsti, balstoties uz 10 pazīmēm, ieskaitot tādus faktorus kā uzņēmējdarbības uzsākšanu, nodokļu slogu, eksporta iespējas u.c.

30 uzņēmējdarbībai labvēlīgākās valstis:

1. Singapūra

2. Jaunzēlande

3. Asv

4. Honkonga, Ķīna

5. Dānija

6. Lielbritānija

7. Īrija

8. Kanāda

9. Austrālija

10. Norvēģija

11. Īslande

12. Japāna

13. Taizeme

14. Somija

15. Gruzija

16. Saūda Arābija

17. Zviedrija

18. Bahreina

19. Beļģija

20. Malaizija

21. Šveice

22. Igaunija

23. Koreja

24. Maurīcija