Tereški ir apdzīvota vieta Jaunalūksnes pagastā, kurā, kā daudzos Alūksnes novada ciemos, ir gan apņēmīgi cilvēki, gan arī pamestas mājas. Šādas vietas lēnām paliek aizvien klusākas, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Terešku idzīvotāja Daina Bušmane Tereškos ir dzimusi un augusi, vien uz pāris gadiem aizdevusies dzīvot uz Rīgu. Kopš tā laika viņa strādājusi pie sava vectēva kūtī par slaucēju, bet tagad saimnieko zemnieku saimniecībā Ciedras. Kopumā saimniecībā ir vairāk nekā 60 gaļas lopi.

«Agrāk Tereški bija liels ciemats: te bija 18 saimniecības. Tās visas bija diezgan spēcīgas, bet tagad te ir tikai divas saimniecības – mūsu zemnieku saimniecība Ciedras, kas nodarbojas ar lopkopību, un Ilmāra Briltes zemnieku saimniecība Bērzemnieki, kura nodarbojas ar puķu stādu un dārzeņu audzēšanu. Kopumā Tereškos ir astoņas mājas, no kurām trijas ir pilnībā tukšas un pamestas. Šobrīd Tereškos varētu būt apmēram desmit cilvēki,» stāsta D.Bušmane. 1940.gadā blakus mājā, kura nu ir sen jau kā nodegusi, dzīvojuši septiņi cilvēki. Tagad pārsvarā visās Terešku mājās cilvēki dzīvo pa vienam. D.Bušmane uzskata, ka Tereškos cilvēki neatgriezīsies un mājas paliks tukšas. Šeit nekursē arī autoveikals, un cilvēki dodas iepirkties uz Alūksni.

Igaunijas bankas Nordea un DNB paudušas pārliecību, ka vispareizāk būtu pasludināt aizdomās par izvairīšanos no nodokļiem turētā piena pārstrādes uzņēmuma Tere bankrotu, bet viens no Igaunijā lielākajiem piena pārstrādātājiem Maag Grupp vēlas pārpirkt konkurenta īpašumu, vēstīja laikraksts Postimees.

«Jā, visticamākais lēmums ir bankrots. Bankrota laikā varētu pārdot funkcionējošu uzņēmumu un izbeigt problēmas, kas kļuva tam liktenīgas,» laikrakstam teica advokātu biroja COBALT vecākais partneris Jānuss Modi, kas pārstāv banku Nordea un DNB intereses.

«Ja tagad kļūs skaidrs, ka uzņēmums ir izdarījis vēl lielākus nodokļu disciplīnas pārkāpumus, tad uzņēmumam vairs nevar veikt sanāciju. Sanācijas programma neizturēs, ja desmit gadu laikā radīsies papildu izdevumi pat pāris tūkstošu eiro apmērā,» viņš norādīja.

Modi sacīja, ka sanācijas procesu vajadzēja pabeigt jau sen, jo tā laikā tika ignorēti sanācijas pamatprincipi, proti, parādnieks slēpa liecības, publiskojot tikai pašam izdevīgus datus un traktējot tos sev izdevīgi. Advokāts paziņoja, ka šobrīd pat nav skaidrs, vai visi kreditori patiešām ir kreditori.

Noslēdzies Pasaules motokrosa MX1 un MX2 čempionāta 2009. sezonas desmitais posms, kas vēsturē paliks ierakstīts kā pirmais šo prestižo sacensību posms, kas noticis Latvijā.

Pirmo Latvijas Grand Prix, kuru kopumā apmeklēja trīsdesmit divi tūkstoši skatītāju, atklāja Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers, kā arī čempionāta organizatora, kompānijas Youthstream vadītājs Džusepe Luongo, FIM/CMS prezidents Volfgangs Serbs un Baltijas Kausa Fonda direktors Salvis Freimanis.

Abas sacensību dienās Ķeguma motocentrā Zelta Zirgs valdīja pozitīvs noskaņojums un gaisā virmoja īsts sacensību gars, jo pirmajā Latvijas Grand Prix piedalījās visi šobrīd pasaulē ātrākie MX1 un MX2 klašu motosportisti.

MX1 klase

Šīs klases čempionāta līderis, itālis Antonio Cairoli (Antonio Cairoli) no Yamaha Red Bull De Carli Team komandas arī Latvijā pierādīja, ka viņš ir viens no galvenajiem pretendentiem uz 2009. gada sezonas čempiona titulu, jo viņš abu braucienu summā izcīnīja Latvijas Grand Prix MX1 klasē un vēl vairāk palielināja savu pārsvaru čempionāta kopvērtējumā. Pirmajā finālbraucienā itālim gan neizdevās izcīnīt uzvaru, jo nieka 0.258 sekundes pirms viņa finišēja beļģis Klements Dezals (Clement Desalle) no LS Motors Honda, kuram šī bija pirmā MX1 uzvara karjerā. Trešo vietu pirmajā braucienā izcīnīja vācietis Maksimiliāns Nagls (Maximilian Nagl), lai gan tajā ilgu laiku turējās igauņu motosporta fanu elks Tanels Leoks. Igaunis savas pozīcijas zaudēja, viegli nokrizdams vienā no trases līkumiem. Pēc kritiena Leoks nespēja iedarbināt savu motociklu, kas viņam neļāva sasniegt finišu.

Igaunijas piena koncerns Tere bankām parādā ir 36 miljonus eiro un uzņēmuma nodokļu parāds valstij ir 800 tūkstoši eiro, trešdien vēstīja laikraksts Postimees, kura rīcībā esošā informācija liecina, ka uzņēmuma īpašniekam Oliveram Krūdam tuvākajā laikā banku spiediena dēļ būs jāpārdod koncerna īpašums vai jāsamierinās, ka kreditori pieprasa Tere bankrotu.

Postimees vēstīja, ka kredītu 30 miljonu eiro apmērā dzēšanas termiņš beidzās jau pagājušā gada 20.oktobrī, tomēr bankas Krūdam deva vēl trīs mēnešus laika parādu nokārtošanai, bet arī šis termiņš ir jau pagājis. Sindicēto kredītu pārstāvošās bankas DNB Pank un Nordea pagaidām nav izlēmušas par tālāko rīcību Tere gadījumā.

2014.gada decembrī Tere parādi pārsniedza 53 miljonus eiro, no kā kredītu parādi bija vairāk nekā 36 miljonu eiro apmērā, bet citi parādi un priekšapmaksa veidoja vairāk nekā 17 miljonus eiro. Kompānijas ieņēmumi no pārdošanas 2014.gadā pārsniedza 85 miljonus eiro, bet peļņa bija 900 tūkstoši eiro. Uz 2016.gada 1.janvāri Tere bija izveidots nodokļu parāda dzēšanas grafiks 800 tūkstošiem eiro.

Centrālās statistikas pārvaldes 2006.gadā veiktās aptaujas par Latvijas iedzīvotāju ceļojumiem valsts robežās rezultāti liecina, ka pa Latviju atpūtas nolūkos (pie radiem, atpūtai brīvā dabā un tml.), šķērsojot pilsētas vai administratīvā rajona robežas, Latvijas iedzīvotāji visvairāk izvēlas vienas dienas braucienus (43%) un vidēji viena brauciena laikā iztērē 10,0 Ls, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

Īsajiem atpūtas braucieniem (1-3 diennaktis) priekšroku deva 26% iedzīvotāju, iztērējot vidēji 14,1Ls viena brauciena laikā. Savukārt garajos atpūtas braucienos pa Latviju (4 un vairāk diennaktis) devās 8% iedzīvotāju un iztērēja vidēji 29,9Ls viena brauciena laikā. Atpūtas braucienos vairāk devušās sievietes (54%). Visvairāk ceļotāju bija vecumā no 45-64 gadiem (40%).

Dodoties atpūtas braucienā, iedzīvotāji parasti izmantojuši privātās naktsmītnes – 91%. Visbiežāk ceļotāji pārvietojās ar vieglo automobili – 63%.

Iecienītākie ceļotāju galamērķi Latvijā bija Rīga, Jūrmala un Rīgas rajons. Uz Rīgu veikti 23,3% no visiem atpūtas braucieniem, bet vienas dienas (bez nakšņošanas) atpūtas braucieni veidoja 26,8%. Uz Rīgu tika veikti 9,9% no visiem īsajiem atpūtas braucieniem (1-3 diennaktis) un 13,0% no visiem garajiem atpūtas braucieniem pa Latviju (4 un vairāk diennaktis).

#Martins Dukurs bija tuvu tam, lai izcīnītu savu trešo olimpisko godalgu, jo pirms pēdējā brauciena bija otrais.

Planētas titulētākais skeletonists Martins Dukurs piektdien pieļāva rupjas kļūdas pēdējā braucienā un palika bez medaļas Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, sacensības noslēdzot ceturtajā vietā, kamēr viņa brālis Tomass Dukurs ieņēma piekto vietu.

Dukurs bija tuvu tam, lai izcīnītu savu trešo olimpisko godalgu, jo pirms pēdējā brauciena bija otrais, taču pēdējā startā jau trases augšdaļā pieļāva kļūdu, pēc tam neprecīzi braucot arī beigu daļā, līdz ar to zaudējot vietu uz goda pjedestāla.

Sacensībās triumfēja mājinieku favorīts Sunbins Juns, kurš izcīnīja ļoti pārliecinošu uzvaru. Četru braucienu summā Juns finišēja pēc trim minūtēm un 20,55 sekundēm, aiz sevis atstājot olimpisko sportistu no Krievijas Ņikitu Tregubovu, kurš bija par 1,63 sekundēm lēnāks.

Rīgas domes Satiksmes komiteja atbalstījusi Rīgas sabiedriskā transporta biļešu reformu, kas paredz būtiski palielināt maksu par vienu braucienu, bet vienlaikus būtiski izdevīgākas kļūs mēnešbiļetes.

Turklāt bez maksas turpmāk varēs pārvietoties strādājošie pensionāri.

Galvenās pārmaiņas skars pāreju uz pilnīgi citiem biļešu veidiem, atsakoties no 135 dažādiem biļešu veidiem un ieviešot laika biļetes, no kurām lētākā būs 90 minūšu biļete, kas maksās 1,5 eiro, un ar to varēs braukt vairākos transportlīdzekļos attiecīgo minūšu skaitu.

Viena brauciena maksa tiks palielināta par nepilniem 74% - no 1,15 eiro līdz 2 eiro par vienu braucienu. Taču realitātē viena brauciena biļeti par 2 eiro būs iespēja nopirkt tikai pie vadītāja autobusā. Un vienīgais maršruts, kurā to varēs izdarīt, ir 22.autobusā, kas kursē no uz un no Rīgas lidostas.

Kā uzsvēra Satiksmes komitejas vadītājs Olafs Pulks (JV), saskaņā ar normatīvu prasībām, pašvaldībai maksa par vienu braucienu jānosaka maksimāli tuvu pašizmaksai. Pašlaik pašizmaksa esot 2,04 eiro par vienu braucienu.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, par 5,8 % palielinājās Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits un to izdevumi – par 11,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6 % un pavadīto nakšu skaits – par 5,0 %, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0 %. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas 3 reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos

Latvijas iedzīvotāji 2017. gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5 % braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21,0 %, bet retāk Latgale – 11,8 %. Līdzīgi kā 2016. gadā arī 2017. gadā populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21,0 %) un Jūrmala (8,1 %). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7,0 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Igaunijas reģionālais laikraksts Maaleht pieļauj, ka Igaunijas uzņēmējs Tomass Tols varētu būt investējis Latvijas piena pārstrādes uzņēmumā Tukuma Piens, kā arī, iespējams, interesējas par grūtībās nonākušo Igaunijas piena pārstrādes grupu Tere, kas pieder uzņēmējam Oliveram Krūdam.

Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka Tukuma Piena vadītājs Otto Tamme ir atguvis parādu no Krūdas. 2009.gadā viņa kompānija Dalton Eesti ieguva 47 miljonus Igaunijas kronu jeb trīs miljonu eiro vērtu parādzīmi no toreizējās Tere māteskompānijas Luterma. Procesa rezultātā tika pasludināts Luterna bankrots.

Pēdējo desmit gadu laikā Tamme ir bijis saistīts ar vairāku Tola investīciju vadību Igaunijā, Latvijā un Baltkrievijā.

Cita Igaunijas pārtikas grupa Maag Grupp publiski ir paziņojusi par interesi Tere iegādē. Aprīlī Maag Grupp piedāvāja par 60 miljoniem eiro iegādāties Tere, vēstīja laikraksts Postimees. Maag arī paziņoja, ka nevēlas Krūdu redzēt partneru vidū.

Divu dienu ilgušais pieredzes apmaiņas brauciens, lai veicinātu graudaudzētāju un biškopju sadarbību, izrādījās firmas Bayer reklāmas kampaņa, informē Latvijas Biškopības biedrība (LBB). Zemnieku Saeima noraida pārmetumus.

«Latvijas biškopības speciālisti, biologi, zinātnieki un mediju pārstāvji tika aicināti atzīt, ka neonikotonoīdu grupas ķīmiskie līdzekļi nav indīgi un nav kaitīgi apkārtējai videi. Diskusijas rezultātā katrs palika pie sava viedokļa, tomēr biškopji ir sašutuši par intensīvo, agresīvo un smalki izstrādāto veidu, kādā Zemnieku saeima cenšas mainīt sabiedrības viedokli un noklusēt informāciju par neatkarīgu zinātnieku veiktajiem pētījumiem, kas apliecina neonikotonoīdu negatīvo ietekmi uz vidi,» teikts biedrības paziņojumā.

No šī gada 16. – 17. maijam notika pieredzes apmaiņas brauciens «Rapša audzētāju un biškopju nākotnes sadarbības iespējas» Vācijas pilsētā Monheimā. Brauciena organizators bija biedrība Zemnieku saeima, kas sadarbībā ar pesticīdu ražotāju Bayer aicināja apmaiņas braucienā piedalīties biškopjus, rapša audzētājus, dažādu valsts institūciju un mediju pārstāvjus, kā arī bioloģijas pētniekus. Latvijas biškopjus pārstāvēja graudaudzētājs un biškopis Imants Bleidels, veterinārārste Ineta Eglīte, pētnieks, lauksaimniecības maģistrs Valters Brusbārdis, graudaudzētājs un biškopis Artūrs Grudovskis.

Ņemot vērā pieredzi, ka ikgadējā 1.maija velobraucēju akcijā Kritiskā masa ielās izbrauc daudz velobraucēju un nereti veidojas konfliktsituācijas ar citiem satiksmes dalībniekiem, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts policija (VP) aicina šī brauciena dalībniekus cienīt citus un ievērot ceļu satiksmes noteikumus.

Tā vietā, lai dotos nesaskaņotā braucienā pa Rīgas ielām, velosipēdisti tiek aicināti piedalīties Rīgas Velo nedēļas pasākumos. Savukārt pārējiem satiksmes dalībniekiem šajās dienās esot jārēķinās, ka velosipēdistu Rīgas ielās būs vairāk, un 1.maijā pārvietošanās ar transportu pilsētas centrā varētu būt apgrūtināta.

Kā skaidro CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš, Kritiskās masas mērķis ir veicināt veloinfrastruktūras attīstību un sakārtošanu, un tas saskan ar CSDD aktuālajiem jautājumiem, tomēr izvēlētais uzrunas formāts ir pretrunā direkcijas redzējumam par satiksmes organizāciju.

Patlaban ceļu satiksmē visvairāk esot nepieciešama savstarpēja cieņa, mierīga līdzāspastāvēšana un rēķināšanās vienam ar otru. Savukārt kāda konkrēta transportlīdzekļa vadītāju vēlmju un vajadzību uzsvēršana traucējot pārējiem satiksmes dalībniekiem, tikai vairojot negācijas un nekādi neveicinot savstarpēji cienošu attiecību veidošanu ceļu satiksmē.

Centrālās statistikas pārvaldes 2007.gada 2.ceturksnī veiktā iedzīvotāju aptauja par ceļojumiem Latvijas robežās un ārpus tām liecina, ka pa Latviju atpūtas nolūkos (pie radiem, atpūtai brīvā dabā un tml.), šķērsojot pilsētas vai administratīvā rajona robežas, ceļoja 48% Latvijas iedzīvotāju.

Visizplatītākie bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni. Tajos devās 41% no visiem iedzīvotājiem, kuri viena brauciena laikā vidēji iztērēja 13.8 Ls. Īsajiem atpūtas braucieniem (1-3 diennaktis) priekšroku deva 15% iedzīvotāju, iztērējot vidēji 18.2 Ls viena brauciena laikā. Garajos atpūtas braucienos pa Latviju (4 un vairāk diennaktis) devās 2% iedzīvotāju un iztērēja vidēji 39.2 Ls viena brauciena laikā. Atpūtas braucienos vairāk devušās sievietes (55%). Visvairāk ceļotāju bija vecumā no 25-44 gadiem.

Dodoties atpūtas braucienā, iedzīvotāji parasti izmantojuši privātās naktsmītnes - 85%. Atpūtas braucienā ceļotāji visbiežāk (57%) pārvietojās ar vieglo automobili.

Nākamā gada pavasarī modes un izklaides centrā Rīga Plaza tiks atvērts Maxima XXX veikals, jo saņemts pozitīvs Konkurences padomes atzinums par veikala izveidi šajā vietā, informē Maxima Latvija komunikācijas speciāliste Zane Udrase.

Šī veikala izveidē Maxima Latvija plāno investēt 2,06 miljonus eiro.

Tā kā Konkurences padome ir atļāvusi iegūt telpu nomas tiesības modes un izklaides centrā Rīga Plaza, šobrīd jau uzsākti visi nepieciešamie darbi veikala Maxima XXX atvēršanai nākamā gada pavasarī.

Šo veikalu iecerēts veidot pēc jaunā dizaina, norāda Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers.

Veikala Maxima XXX platība būs gandrīz 4800 kvadrātmetri, un tajā iedzīvotājiem būs pieejami vairāk nekā 60 tūkstošu dažādu pārtikas un rūpniecības preču.

Modes un izklaides centrs Rīga Plaza šobrīd aktīvi strādā pie globālas bijušās hipermārketa zonas rekonstrukcijas vairāk nekā 8000 m2 apjomā. Rekonstrukcijas rezultātā Rīga Plaza apmeklētājiem tiks paplašinātas iepirkšanās iespējas vienuviet, nodrošinot vēl vairāk veikalu un dažādu pakalpojumu saņemšanu, kas šobrīd centrā nav pieejami vai netiek piedāvāti pietiekamā apjomā, tai skaitā, atverot jaunu, modernu un mūsdienu patērētāju prasībām atbilstošu pārtikas hipermārketu, komentē modes un izklaides centra Rīga Plaza vadītāja Egita Puķīte.

Kopbraukšanas platforma Taxify klientiem Baltijas valstīs sākot no 3. oktobra ieviesusi fiksētās cenas funkciju, kas nozīmē, ka turpmāk pasažieri jau pirms automašīnas izsaukšanas precīzi zinās, cik izmaksās viņu brauciens plānotajā maršrutā, informē uzņēmumā.

Otrs aplikācijā ieviestais jaunums ir atsevišķa komforta kategorija, kas ļaus braucienam izvēlēties automašīnas ar paaugstinātu ērtības līmeni.

Fiksētās cenas funkcija aizstāj iepriekš izmantoto aptuvenās cenas diapazonu un jau šobrīd ir pieejama ikvienam klientam Rīgā, Daugavpilī un Liepājā, kur darbojas Taxify aplikācija. Turpretī komforta kategorija pagaidām ir ieviesta tikai Rīgā, un papildus lielākai ietilpībai, modernākam automašīnas salonam un izcilam vadītāju reitingam šajos transportlīdzekļos pēc klientu lielā pieprasījuma ir pieejami arī bērnu sēdeklīši, kas paredzēti bērniem no 4 līdz 12 gadu vecumam.

«Taxify lietotāji jau ilgu laiku augstu novērtē iespēju redzēt aptuveno brauciena summu pirms automašīnas izsaukšanas. Strādājot pie nepārtrauktiem aplikācijas un pakalpojumu kvalitātes uzlabojumiem un ņemot vērā pasažieru vēlmes, esam pavirzījušies vēl soli uz priekšu, un nu mūsu klienti ar konkrētu brauciena tarifu var iepazīties vēl pirms pieprasījuma veikšanas. Tādējādi jaunā aplikācijas funkcija ļauj izvairīties no neparedzētiem izdevumiem un aiztaupa nepatīkamus pārsteigumus. Ticam, ka arī jaunā komforta kategorija ievērojami uzlabos iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās kvalitāti,» komentē Taxify produktu menedžeris Dmitrijs Pivovarovs.

Nākamā gada otrajā pusē iecerēts atklāt «Maxima XXX» veikalu Rīgā, Grostonas ielā 1, investējot 1,32 miljonus eiro, informē «Maxima Latvija» Komunikācijas speciāliste Zane Udrase.

Jau pašlaik uzsākti visi nepieciešamie darbi veikala «Maxima XXX» atvēršanai nākamgad. Jaunā veikala «Maxima XXX» tirdzniecības zāles platība būs aptuveni 3000 kvadrātmetru, un veikalā iedzīvotājiem būs pieejami vairāk nekā 60 tūkstošu dažādu pārtikas un rūpniecības preču. Pieaugot vegānu un veģetāriešu pārtikas produktu popularitātei, arī šajā veikalā iecerēts izveidot īpašu stendu ar šiem produktiem.

«Skanstes rajons galvaspilsētā strauji attīstās, un šajā apkaimē ir maz pārtikas veikalu, tāpēc esam priecīgi, ka esam noslēguši nomas līgumu ar ēkas īpašniekiem SIA «Irbis A» par «Maxima XXX» veikala izveidi,» norāda «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

Pēdējo divu mēnešu laikā Covid-19 ietekmes dēļ būtiski mainījies cilvēku dzīvesveids un līdz ar to arī ikdienas izdevumi.

"Luminor" bankas dati atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji kopš marta sākuma savus ikdienas tēriņus kopumā samazinājuši par 34%.

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā iedzīvotāju izdevumu samazinājums ir vislielākais – Lietuvā tie ir 26%, bet Igaunijā 28%.

"Novērojumi liecina, ka krīzes situācijā cilvēki ir spējuši "savilkt jostas" un krasi samazināt ikdienas tēriņus teju visās kategorijās. Likumsakarīgi, ka, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19 ierobežojumiem, visās trīs Baltijas valstīs visstraujāk jeb par 93-94% samazinājusies vidējā summa, ko cilvēki tērē par ceļošanu un atpūtu ārpus mājas. Tāpat ievērojami samazinājušies arī izdevumi par citām lietām, kas nav pirmās nepieciešamības preču vidū – apģērbs, transports un maltītes restorānos, par ko visu Baltijas valstu iedzīvotāji tagad tērē aptuveni par 60-70% mazāk naudas," saka Normunds Rudzītis, "Luminor"Privātpersonu segmenta vadītājs.

Iedzīvotāju apsekojuma rezultāti par 2008. gada pirmajā ceturksnī Latvijā veiktajiem ceļojumiem.

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā iedzīvotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka ceļotāju skaits 2008. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, atpūtas braucienos ir samazinājies par 14%, taču salīdzinājumā ar 2007. gada 4. ceturksni to skaits ir pieaudzis par 0.4%. Ceļotāju skaits darījumu braucienos pa Latviju 2008. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada 1. ceturksni, ir samazinājies par 11%, bet, salīdzinot ar 2007. gada 4. ceturksni, tas praktiski nav mainījies.

Iemesli, kas kavēja Latvijas iedzīvotājus doties ceļojumā: finansiālie apstākļi (36%), nebija laika (20%), intereses trūkums (21%), citi iemesli (23%).

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā iedzīvotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka Latvijas teritorijā atpūtas nolūkos (braucieni pie radiem un draugiem, atpūtas braucieni brīvā dabā, sporta aktivitātes, ārstēšanās un tml.), šķērsojot pilsētas vai administratīvā rajona robežas, 2007. gada 4. ceturksnī ceļoja 37% Latvijas iedzīvotāju.

Atpūtas braucienu skaits 2007. gada 4. ceturksnī bija 2771 tūkst, no tiem 2219 bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni, 509 tūkst. īsie (1-3 diennaktis) braucieni un 43 tūkst. bija braucieni, kas ilga 4 un vairāk dienas.

Iecienītākie ceļotāju galamērķi bija Rīga, Rīgas rajons un Daugavpils, kur priekšroku ceļotāji deva vienas dienas braucieniem. Uz Rīgu veikti 33.7% no visiem atpūtas braucieniem, bet vienas dienas atpūtas ceļojumi veidoja 37.0%. Uz Rīgu tika veikti 18.9% no visiem īsajiem (1-3 naktis) atpūtas braucieniem un 38.5% no visiem garajiem (4 un vairāk naktis) atpūtas braucieniem.

Vidējais atpūtas braucienu ilgums bija 2.2 diennaktis, tai skaitā garajiem braucieniem vidējais ilgums bija 8.6 diennaktis

Igaunijas Kalev un Tere Food Groups iegāde Alta Capital Partners meitas uzņēmumam a/s Rīgas Piensaimnieks pavers lielākas eksporta iespējas.

Ekskluzīvā intervijā Db a/s Rīgas Piensaimnieks (RPS) valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers uzsver, ka notikušais darījums ir apliecinājums tam, ka turpināsies piena pārstrādes nozares konsolidācija Baltijas mērogā, kurā aktīvu dalību ņem viņa vadītā kompānija un tās akcionāri.

Alta Capital Partners iegādājies 100% piena produktu ražotāju Kalev Paide Tootmine, 100% vadošo šokolādes un konfekšu ražotāja Kalev Chocolate Factory, 99,1% cepumu ražotāja Kalev Jõhvi Tootmine, 100% cepumu ražotāja Vilma, 81,26% sabiedriskās ēdināšanas kompānijas Maias­mokk daļas, kā arī piena un siera produktu ražotāju Tere un piena savākšanas un piegādes uzņēmumu Meieri Transport, kurus kontrolē uzņēmums Rubla. Kalev Paide Tootmine kontrolē 65,6% Valmetek Invest, kas nodarbojas ar siera produktu ražošanu un izplatīšanu, daļas. Šī darījuma summa ir vairāk nekā 56 miljoni eiro (39,4 milj. Ls), savukārt Tere un Meieri pārdošanas cenu darījuma puses ir vienojušās neizpaust. Darījums tiks pilnībā noslēgts, saņemot Igaunijas Konkurences Padomes lēmumu. Alta Capital Partners šo uzņēmumu akcijas iegādājās no to lielākajiem akcionāriem Olivera Krūdas (Oliver Kruuda), Heino Prīmāgi (Heino Priimägi) un Āre Annusa (Aare Annus). Kalev nekustamo īpašumu un mediju struktūrvienības saglabāsies to līdzšinējo uzņēmumu īpašumā.

Mājokļu nepieejamība un pieaugošas īres maksas, kas nereti apsteidz ienākumu kāpumu, ir problēma visā Eiropas Savienībā. Tas īpaši jūtams lielpilsētās, kurās koncentrētas darba vietas

Pasaules Bankas (PB) ziņojumā minēts, ka lielpilsētās 2017. gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo laika posmu mājokļa cena augusi vidēji par 4,5%. Tajā pašā laikā ir atšķirības starp dalībvalstīm. Piemēram, kopš 2010. gada Ziemeļvalstīs cena augusi par 50%. Savukārt 2017. gada 4. ceturksnī tā straujāk kāpa Īrijā (11,8%), Nīderlandē (8.5%), Čehijā (8,4%), Bulgārijā (8,2%) un Latvijā (8,1%).

Viduslaiku cietokšņi

PB savā 2017. gada ziņojumā norāda, ka mājokļi Eiropas metropolēs ir kļuvuši nepieejami to pārāk augstas īres maksas dēļ, ko radījis tas, ka pieprasījums pēc mājokļiem ir lielāks nekā piedāvājums. Lielo pieprasījumu ietekmē aizvien pieaugošā urbanizācija, kā arī nesenā migrācijas krīze, kuras dēļ būtisks daudzums migrantu ieradās Eiropas lielajās pilsētās. Franču ģeogrāfs Kristofs Guijī, rakstot par periferiālo Franciju un problēmām, ar kurām sastopas mazpilsētu iedzīvotāji, norāda, ka viņu gadījumā pārcelšanās uz lielpilsētām nav iespējama, jo metropoles ir kā viduslaiku cietokšņi, tikai mūru vietā mūsdienās ir augstās īre maksas. Vissliktākajā situācijā ir jaunās ģimenes, kas vēlas sākt patstāvīgu dzīvi, kā arī ienācēji lielpilsētās no perifērijas. Eiropas lielpilsētu mājokļu krīzi radījusi ne tikai imigrantu plūsma, bet arī urbanizācija, lauksaimniecības sašaurināšanās, tradicionālo industriālo nozaru izzušana, kuras kādreiz koncentrējās reģionos, tas nozīmē, ka cilvēki aizvien vairāk darba meklējumos tiecas uz metropolēm. Tādās lielpilsētās kā Parīze un Londona mājokļu cenu uz augšu dzen arī nerezidenti, kuri masveidā tur iegādājas nekustamos īpašumus.

Biķernieku ovāla trasē startēja Baltijas autošosejas čempionāta ceturtais posms «Motul Grand Prix». «Latvijas Nascar» sacensības Rīgā norisinājās jau otro gadu.

«Latvijas Nascar» sacīkstēs 1740 metrus garajā Biķernieku ovāla trasē devās aptuveni 40 sportisti. Šī Biķernieku trases konfigurācija ir vairāk nekā divas reizes īsāka par Biķernieku tradicionālo auto apli.Kā pirmie sacīkstes atklāja «Hankook Trophy» klašu sportisti. Pirmais sacensību brauciens izvērtās notikumiem bagāts – riteni nolauzt izdevās kādreizējam S1600 klases čempionam Nikolajam Žurovļevam, tikmēr Jānis Blušs braucienu noslēdza trases malā ar pārsistu riepu, bet lietuviešu sportistu, Lada Open klases līderi Arūnu Kudarausku pievīla motors. Braucienā uzvarēja Dmitrijs Savatējevs (S1600 klase), Nacionālajā klasē uzvara Jānim Vankam.

Otrais «Hankook Trophy» brauciens sākās ar atceltu startu, jo līdera Savatējeva spēkratam radās eļļas noplūde. Brauciens sākās bez Krievijas sportista, lai gan vēlāk viņam tomēr izdevās doties trasē. Savu pirmo uzvaru S1600 ieskaitē posma kopvērtējumā izcīnīja Reinis Trūps, otrā vieta šoreiz Savatējevam, bet trešais bija igauņu sportists Stīvens Pūsts. Lada Open klasē šajā posmā uzvara jaunpienācējam Alvim Staškēvicam.

Pēdējais brauciens bija kļūdām pārpilns, taču ar veiksmes palīdzību izdevās nosargāt vadību un izcīnīt titulu, pēc svētdien aizvadītajām sacīkstēm atzina nu jau pieckārtējais pasaules čempions skeletonā Martins Dukurs.

Pasaules čempionāta četru braucienu summā M.Dukurs par 0,37 sekundēm apsteidza vācieti Akselu Jungku. Pirmajos divos braucienos piektdien latvietis bija pārliecinoši ātrākais, iekrājot lielu handikapu, bet trešajā un ceturtajā braucienā svētdien topošais čempions bija ceturtais, kas gan neliedza uzvaru noturēt.

M.Dukurs pirmās divas reizes par pasaules čempionu kļuva 2011. un 2012.gadā, bet vēl divas reizes šo titulu izcīnīja iepriekšējās divās sezonās.

«Kēnigszē trasi es mīlu un reizē arī ienīstu, jo tā ir ļoti tehniska, kura pareizi jānolasa. Šodien man palīdzēja veiksme, jo īpaši ceturtajā braucienā, kas bija briesmīgs. Taču tā jau ir vēsture, jo man par laimi arī citi puiši pieļāva kļūdas,» M.Dukura teikto pēc sacensībām citē Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (IBSF).

Pēc Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību Rīgas satiksme radio, vides un sabiedriskajā transportā izvietoto reklāmu atbilstības normatīvajiem aktiem izvērtēšanas, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu par Reklāmas likuma, kā arī negodīgas komercprakses likuma pārkāpumiem, piemērojot naudas sodu 6000 eiro apmērā, informē PTAC.

PTAC izvērtēja Rīgas satiksmes 2015. gada sākumā veikto reklāmas kampaņu par sabiedriskā transporta tarifu paaugstināšanu un konstatēja Reklāmas likuma un Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma pārkāpumus.

PTAC konstatēja ētikas normu pārkāpumu, kā arī reklāmā sniegtu nepatiesu informāciju, piemēram vides reklāmās sniegtu apgalvojumu: «Latvijas valdība kopš 2009.gada vairs nepiedalās galvaspilsētas sabiedriskā transporta finansēšanā», kas saskaņā ar satiksmes ministrijas sniegto informāciju, nav patiess - finansējums ticis samazināts, bet ne apturēts.

Vairākās reklāmās PTAC konstatēja, ka patērētājam būtiska informācija tiek noklusēta vai pasniegta neskaidri. Piemēram, reklāmā, kurā sniegta informācija, ka «pasažieris, kuram katru dienu uz darbu ir jābrauc ar vienu transporta veidu» var iegādāties mēneša biļeti par 30 eiro noklusēts, ka šāda cena piemērojama tikai tad, ja pasažieris brauc tikai vienā konkrētā maršrutā, nevis visos viena transporta veida maršrutos. Piemēram, šāda mēneša biļete nebūs derīga pasažierim, kam uz darbu jādodas ar diviem tramvaja maršrutiem.

Aptaujājot Latvijas iedzīvotājus secināts, ka pērn daudz iedzīvotāju nav devušies pat iekšzemes ceļojumos, jo tiem trūkst naudas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Kopumā iedzīvotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka iekšzemes atpūtas braucienu skaits 2008. gadā bija 14.4 milj., kas ir par 10% mazāk nekā 2007. gadā. No visiem atpūtas braucieniem 11.1 milj. bija vienas dienas (bez nakšņošanas) un 3.3 milj. vairākdienu braucieni ar nakšņošanu. Darījumu braucienu skaits 2008. gadā bija 0.3 milj., kas ir par 18% mazāk nekā 2007. gadā.

Ceļotāji, kas nepiedalījās atpūtas braucienos, kā galveno iemeslu minēja finansiālos apstākļus (41%), laika trūkumu (19%), nebija intereses (16%).

Iecienītākie ceļotāju galamērķi bija Rīga, Rīgas rajons un Jūrmala, kur priekšroku ceļotāji deva vienas dienas braucieniem. Uz Rīgu veikti 23% no visiem atpūtas braucieniem. Uz Latvijas galvaspilsētu veikti 27% no visiem vienas dienas atpūtas braucieniem un 11% no visiem vairākdienu atpūtas braucieniem.