Eiropas Savienības un Krievijas sankciju bilance: biznesam vairāk jādomā par jauniem eksporta tirgiem, taču politiķiem jāizvairās no tiltu nodedzināšanas ar Krieviju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ne vien Latvijas, bet arī citu Eiropas valstu darba devēju organizācijas esošajā ģeopolitiskajā situācijā aicina politiķus nevis apmētāt vienam otru ar sankcijām, bet, līdzīgi tam, kā to dara uzņēmēji, pat sarežģītos apstākļos sarunu kārtībā rast sakarīgus risinājumus tā konferencē «Ģeopolitiskās un nacionālās intereses Latvijas un Krievijas attiecībās» uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone. To rīkoja Dienas Bizness, LDDK, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar nozaru līderiem. Uz konferenci, lai ar uzņēmējiem pārrunātu sankciju ietekmi, bija uzaicināti vairāki valdības pārstāvji, uz pasākumu ieradās tikai satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Ārpus Latvijas notiekošie procesi nebūt nav vienīgais, kas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi. Parlamenta pieņemtie lēmumi saistībā ar termiņuzturēšanās atļaujām ir viens no mūsu valsts amatpersonu lēmumiem, kas negatīvi ietekmēs investīcijas no trešajām valstīm. Sadarbību ar Krieviju neveicina arī politiķu izteikumi, piemēram, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK) teiktais LTV raidījumā Rīta Panorāma, ka viņa neplāno tikties ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, jo Krievija ir agresora valsts. No vienas puses, situāciju Ukrainā nevar uzskatīt par apmierinošu, sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss. No otras puses, Latvijai jāņem vērā savas intereses un tranzīta jomā jārēķinās, ka 75% kravu ir Krievijas, bet 12% kravu – Baltkrievijas izcelsme. Ir skaidrs, ka nekāda kravu diversifikāciju šos kravu apjomus aizstāt nevar. Pretstatā I. Mūrniecei satiksmes ministrs plāno tikties ar kaimiņvalsts vēstnieku, lai stiprinātu savstarpēji izdevīgas ekonomiskās saites. Nenodedzināt esošos tiltus ar nevajadzīgiem paziņojumiem politiķus aicināja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Tā kā Krievija ir ilgstošs mūsu biznesa partneris un kaimiņš, tad, no vienas puses, jādara viss lai situācija normalizētos, bet, no otras puses, nav jāskrien ratiem pa priekšu. Šobrīd gan Nacionālais attīstības plāns 2020, gan valdības deklarācija parādot, ka eksports nav prioritāte. Taču tam būtu tādam jābūt, ja ir vēlēšanās piedzīvot tautsaimniecības izaugsmi. Globālais konkurētspējas indekss aizvien rādot, ka Latvijā problēmjautājumi ir ne tikai tirgus lielums un inovāciju trūkums, bet arī biznesa veikšanas sarežģītība un dažādu institūciju (traucējošā) darbība. Viņš arī uzsvēra, ka pēdējais Citadele Index atspoguļo sliktāko uzņēmēju noskaņojumu pēdējos trīs gados. Tādēļ valstij jāmotivē eksportēt un jāpalīdz veidot jaunus tiltus, arī uzņēmēju nevalstiskajām organizācijām vēl aktīvāk jākoncentrējas uz eksporta atbalstīšanu. Viņaprāt, tikai eksporta un produktivitātes pieaugums kāpinās labklājības līmeni, bet tas savukārt ļaus risināt demogrāfijas problēmas un drošības riskus.

Visu rakstu Bez dialoga nevar lasiet 17. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra