Havas Europe piecos gados ieguldījis Rīgā septiņus miljonus eiro, cer uz līgumu ar SAS un airBaltic attīstību

Nav neviena iemesla, lai uz Rīgu neattiektos izaugsmes prognozes globālajā aviācijā, proti, 4–5% pieaugums gadā turpmākos 20 gadus. Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Havas Europe, kas starptautiskajā lidostā Rīga sniedz virszemes pakalpojumus, Latvijas biroja vadītājs Mutlu Baškans, operatīvās vadības direktors Simons Zitcers un Havas Ground Handling pārdošanas un mārketinga menedžeris S. Mete Erna.

Havas kā pirmais un lielākais lidostas virszemes pakalpojumu uzņēmums Turcijā ietilpst TAV Airports uzņēmumu grupā, nodrošinot pasažieru un lidlauka pakalpojumus 25 lidostās Turcijā un septiņās lidostās Eiropā. 2014. gadā Havas grupa apkalpoja vairāk nekā 350 tūkst. lidojumu.

Pirms trīsarpus gadiem TAV pārstāvji intervijā DB norādīja, ka aviolīniju izaugsmei starptautiskajā lidostā Rīga vispirms nepieciešama infrastruktūra. 2011. gadā Rīgā bija 5,2 milj. pasažieru, bet 2014. gadā – 4,8 milj. pasažieru. Cik lielā mērā šis kritums ir saistīts ar atbilstošas infrastruktūras trūkumu vai citiem apstākļiem?

Mutlu Baskans: Ja runājam par tālāku izaugsmi virs pieciem miljoniem pasažieru, tad infrastruktrūras attīstība tikko kā sākusies, proti, lidosta veic termināla paplašināšanu. Savukārt pasažieru skaita kritums no 5,2 līdz 4,8 milj. nav saistīts ar infrastruktūru, bet ir citi iemesli, kas saistīti ar airBaltic stratēģiju.

S. Mete Erna: Iespējams, arī ekonomiskā situācija zināmā mērā šos rādītājus ietekmēja negatīvi.

Minētajā intervijā tika teikts, ka Rīgai varētu būt pat 20 milj. pasažieru, savukārt mēnesi vēlāk – ka 15 gados Rīgā varētu būt 15 milj. pasažieru. Vai tā joprojām ir reāla iespēja, ja mēs lidostā daudz investētu?

SME: Aviācijas biznesu nevajadzētu uzlūkot nošķirti no apkārt notiekošā, jo tas ir pilnībā atkarīgs no vispārējiem ekonomiskajiem apstākļiem. Lūkojoties globāli, aviolīnijas un lidmašīnu ražotāji kopumā sagaida, ka aviācijas industrija turpmākos 20 gadus augs vidēji 4,5–5% gadā. Savukārt lidmašīnu ražotāji izgatavo gaisa kuģus atbilstoši šiem skaitļiem. Un nav neviena iemesla, lai tas neattiektos arī uz Latviju. Taču tas ir pilnībā atkarīgs no reģionu ekonomiskajiem apstākļiem. Mēs piedzīvojam sarežģītu situāciju Krievijas ekonomiskā stāvokļa dēļ, un galarezultāts būs atkarīgs no visu iesaistīto spēlētāju–valdības, lidostas, airBaltic – un visu pakalpojumu sniedzēju darbības. Taču Havas ir šajā valstī, jo tic attīstības iespējai.

Ko Havas piecos gados Latvijā ir sasniedzis un kas nav noticis tā, kā plānots?

MB: Mēs sākām 2010. gadā, veicot tikai pasažieru apkalpošanu. Nākamajā gadā mēs jau veicām gaisa kuģu apkalpošanu uz perona, pretapledošanas apstrādi un nu jau četrus gadus sniedzam virszemes pakalpojumus. Havas Europe attīstījās, izmantojot Latvijā pieejamos resursus, lai uzsāktu darbu ārvalstīs. Mēs atvērām bāzes Helsinkos, Stokholmā un tad 2012. gadā sešās lidostās Vācijā. To visu uzsāka Havas Europe apmācītie cilvēki Latvijā, kuri tālāk veica darbinieku apmācību attiecīgajās valstīs.

Rīgā airBaltic stratēģijas maiņas dēļ – tai bija 35 lidmašīnas, bet tagad ir 25 – ir mazāks lidojumu un pasažieru skaits. Taču virzemes pakalpojumu sniedzējiem visā pasaulē reizēm ir jāsašaurina vai jāpaplašina sava darbība, piemērojoties lielajiem klientiem, kas šeit mums ir airBaltic. Mēs apkalpojam 69% no visiem lidojumiem Rīgā – 65% airBaltic un 4% citu aviolīniju lidojumus. Esam lielā mērā atkarīgi no viņu nākotnes plāniem.

Ja runājam par 15 milj. pasažieru, tam būtu nepieciešams vairāk nekā 15 gadu, pieņemot, ka pieaugums vidēji ir 5% gadā. Taču Rīgai bija savs veiksmes stāsts no 2001. līdz 2011. gadam – vidējais pieaugums bija 17%. Pašā sākumā tieši tas bija iemesls, kādēļ Havas bija interese par Rīgu. Tad izaugsme uz dažiem gadiem apstājās, bet tagad mēs to atkal sagaidām.

Visu interviju Turki liek kārti uz lidostas izaugsmi lasiet 29. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra