Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Eiropas Komisija pieņēmusi "lidostu paketi", kur trīs galvenie jaunumi ir: priekšlikums direktīvai par lidostu nodevām, paziņojums par lidostu jaudu, efektivitāti un drošību Eiropā un paziņojums par lidlauka pakalpojumu direktīvas īstenošanu, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Galvenā uzmanība pievērsta lidostu lomai turpmākajā attīstībā un Eiropas iekšējās aviācijas tirgus konkurētspējai, un tā iezīmēs Eiropas nākotnes lidostu noteikumus, nodrošinot regulējuma konverģenci starp dalībvalstīm.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Žaks Baro, kas atbild par transportu, teica: "Atbilstoši Lisabonas programmas mērķiem, Eiropas lidostām ir būtiski svarīga loma, nodrošinot ekonomisko un sociālo konkurenci Eiropā. Līdz šim Eiropas lidostām bija jārisina dažādas likumdošanas, komerciālas un ārējas problēmas, piemēram, jauda, finansējums, vide. Jauno pasākumu mērķis ir piedāvāt vienādus noteikumus, ko vienādi īsteno visā Eiropā. "Šīs paketes sagatavošanā ieguldīts daudz pārdomu, ideju un konsultāciju, un es tiešām ticu, ka tā ir pagrieziena punkts visas Eiropas lidostu noteikumu sistēmas radīšanā," viņš piebilda.

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair vēl nav noslēgusi jaunu līgumu ar Rīgas lidostu un no marta var arī no Rīgas aiziet, ņemot vērā šīs lidsabiedrības visai neordināros lēmumus arī citās lidostās, norāda lidostas vadītājs Andris Liepiņš.

«Nosacījumi Ryanair ir skaidri - viņi zina, kādus līgumus par aviācijas pakalpojumu sniegšanu lidosta var slēgt, jo kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi. Varam, protams, skatīties, kāds ir pakalpojumu apjoms, kuru pērk lidsabiedrība, jo ne visi pērk vienādu pakalpojumu grozu,» skaidro lidostas vadītājs.

Grūti esot vērtēt Ryanair pozīciju, jo lidsabiedrības rīcība esot visai neordināra. Tehniskajā līmenī lidsabiedrība lidostai ir pieprasījusi jautājumus par pakalpojumu apjomu un cenu. «Esmu piesardzīgi optimistisks, ka atradīsim iespēju potenciālai sadarbībai arī turpmāk. Ja nē, tad Wizz Air ir gatavi paplašināties. Viena lidmašīna tai jau ir bāzēta Rīgā, un tā varētu turpināt attīstību nākamajā gadā. Arī airBaltic var pārņemt daļu no pasažieriem,» uzsver Liepiņš.

Liepājas, Ventspils un Daugavpils pašvaldību vadītāji ir atbalstījuši satiksmes ministra Aināra Šlesera priekšlikumu apvienot Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostu vienā uzņēmumā ar VAS Starptautiskā lidosta Rīga, tām kļūstot par meitas uzņēmumiem, Db.lv informēja Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pilsētu vadītāji vēstulē ministram atzīst, ka šāda lidostu apvienošana sekmēs stabilu to attīstību un kvalitatīvu aviācijas pakalpojumu pieejamību.

Lai organizētu lidostu apvienošanos, izveidota darba grupa, kurā iekļauti Satiksmes ministrijas, Liepājas, Ventspils un Daugavpils pašvaldību un lidostu pārstāvji. Darba grupas kompetencē ir izstrādāt lidostu apvienošanās kārtību, aprēķināt plānoto investīciju apjomu, noteikt finansējuma avotus reģionālo lidostu infrastruktūras sakārtošanai un citu saistīto jautājumi

''Reģionālo lidostu attīstība ir būtiska tautsaimniecībai kopumā, jo tā radīs jaunas darba vietas, veicinās uzņēmējdarbību, kas saistīta ar aviācijas nozares tehnoloģiju apgādi, kā arī nodrošinās lidostas zemes atjaunošanu, palielinot to pievienoto vērtību. Tāpat samazināsies maģistrālo autoceļu noslogojums un uzlabosies reģionālā pieejamība. Liepājas piemērs rāda, ka lidostas straujā izaugsme pēc starptautisko reisu atv��ršanas kļuvusi par stimulu visa Liepājas reģiona attīstībai'', uzsver A.Šlesers.

Liepājas, Ventspils un Daugavpils pašvaldību vadītāji ir atbalstījuši satiksmes ministra Aināra Šlesera priekšlikumu apvienot Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostu vienā uzņēmumā ar VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"", tām kļūstot par meitas uzņēmumiem. Pilsētu vadītāji vēstulē ministram atzīst, ka šāda lidostu apvienošana sekmēs stabilu to attīstību un kvalitatīvu aviācijas pakalpojumu pieejamību.

Lai organizētu lidostu apvienošanos, izveidota darba grupa, kurā iekļauti Satiksmes ministrijas, Liepājas, Ventspils un Daugavpils pašvaldību un lidostu pārstāvji. Darba grupas kompetencē ir izstrādāt lidostu apvienošanās kārtību, aprēķināt plānoto investīciju apjomu, noteikt finansējuma avotus reģionālo lidostu infrastruktūras sakārtošanai un citu saistīto jautājumi

"Reģionālo lidostu attīstība ir būtiska tautsaimniecībai kopumā, jo tā radīs jaunas darba vietas, veicinās uzņēmējdarbību, kas saistīta ar aviācijas nozares tehnoloģiju apgādi, kā arī nodrošinās lidostas zemes atjaunošanu, palielinot to pievienoto vērtību. Tāpat samazināsies maģistrālo autoceļu noslogojums un uzlabosies reģionālā pieejamība. Liepājas piemērs rāda, ka lidostas straujā izaugsme pēc starptautisko reisu atvēršanas kļuvusi par stimulu visa Liepājas reģiona attīstībai", uzsver A.Šlesers.

Apkaunojošās darbības ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu parāda, ka valdošie politiķi nedz zina, ko darīt ar valsts vērtīgāko aktīvu – a/s Latvenergo, nedz novērtē citus uzņēmumus – nodokļu maksātājus

Vēl pirms neilga laika bija balsis, kas žēlojās, ka Latvijas politika ir zaudējusi visu laiku izcilāko ekonomikas ministru Danielu Pavļutu (Reformu partija) un tikpat izcilu premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). Taču, kā parāda notikumi ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, šī svarīgā jautājuma sakārtošanā, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, patiesībā nav bijis izdarīts nekas. Politiķi bija pēkšņi kā no mākoņiem nokrituši, jo elektrības tirgus atvēršana jeb, pareizāk sakot, elektrības cenu deregulācija, redz, paaugstināšot elektrības cenas. Jaunieceltā premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) savas domas par to, vai 1. aprīlis tomēr ir īstais brīdis elektrības tirgus atvēršanai, mainīja vismaz divas reizes dienā un tikpat haotiski par to izpaudās presei, līdz neviens vairs nesaprata – atvērs to tirgu vai neatvērs. Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa (Vienotība) uzņēmās iniciatīvu un brīdī, kad līdz tirgus atvēršanai bija palicis mazāk par mēnesi, paziņoja, ka, ņemot vērā notikumus Ukrainā, Latvija nekādu tirgus atvēršanas nestabilitāti un provokācijas nevarot atļauties. Koalīcijas padome atzina Āboltiņas nostāju par labu un pareizu esam, un līdz ar to Saeimai tagad triju nedēļu laikā jāaptur tirgus atvēršana līdz 1. janvārim.

Lietuvas valdība prognozē, ka līdz 2028.gadam Viļņas, Kauņas un Palangas lidostu attīstībā tiks investēti aptuveni 700 miljoni eiro, bet iepriekš apsvērtā iespēja celt jaunu lidostu vismaz šobrīd atmesta kā pārāk dārga, paziņojis satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Valstī paredzēts uzturēt esošo triju lidostu tīklu, tā attīstību saskaņojot ar dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» izbūvi.

«Viļņas, Kauņas un Palangas lidostas nākotnē atkarībā no vajadzībām varēs attīstīt pēc moduļu principa, nodrošinot nepārtrauktu lidostu darbību un neradot neērtības pasažieriem un lidsabiedrībām,» valdības paziņojumā norādījis ministrs, kas otrdien iepazīstināja ar lidostu attīstības vadlīnijām valdības stratēģisko projektu komisiju. Lidostu infrastruktūras attīstības koncepciju plānots apstiprināt novembrī vai decembrī.

Kā uzsvēris premjerministrs Sauļus Skvernelis, attīstot lidostas, ir svarīgi izveidot integrētu transporta infrastruktūru.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair nav gatava ar lidostu slēgt identisku līgumu, kāds ir noslēgts ar Wizz Air, taču, piemērojot īpašas atlaides šai lidsabiedrībai, varētu draudēt tiesvedība, norāda bijušais lidostas vadītājs Aldis Mūrnieks.

Mūrnieks uzskata, ka Ryanair lieta ir saimnieciska rakstura jautājums, kas būtu jāizlemj lidostai, jo Satiksmes ministrija «zināmā mērā ir politiska». «Lidostai jādomā, ko tā nopelna un cik maksās cilvēkiem. Nav tikai pasažieru skaits, bet svarīgi ir arī, cik lieli līdzekļi tiek ienesti kompānijai,» uzsver Mūrnieks.

Viņš skaidro, ka ir neizpratnē par to, kādas interpretācijas par šo tēmu ir izskanējušas. Lidosta jau kopš pavasara ir komunicējusi ar Ryanair par jauna līguma slēgšanu. Šajā laikā esot noslēgts līgums ar lidsabiedrību Wizz Air «ar skaidriem noteikumiem, ar skaidru līgumu, ar jauniem galamērķiem un pasažieru skaita pieaugumu», norāda Mūrnieks.

Pēc satiksmes ministra Aināra Šlesera iniciatīvas izveidotā darba grupa, kuras mērķis bija izvērtēt iespējamo reģionālo lidostu un VAS Latvijas Gaisa satiksmes apvienošanu ar Starptautisko lidostu Rīga, beigusi darbu un iesniegusi ziņojumu ministram. Tajā minēti vairāki ieguvumi no uzņēmumu apvienošanas.

Darba grupa secinājusi, ka apvienošana dos šādus ieguvumus:

1. ļaus izveidot vienotu aeronavigācijas un lidostas pakalpojumu cenu politiku visām Latvijas lidostām. Tādējādi tiks veicināta reģionālo lidostu tīkla attīstība un īstenoti Latvijas aviācijas nozares attīstības plāni, pamatojoties uz vienādiem nosacījumiem;

2. tiks panākta koordinēta nozares attīstības un investīciju plānošana;

3. tiks nodrošināta vienota gaisa satiksmes plūsmas plānošana un organizēšana, tādējādi efektīvāk izmantojot reģionālo lidostu resursus, kā arī veicinot efektīvu reģionālo lidostu infrastruktūras attīstību atbilstoši gaisa satiksmes kustības prognozēm;

4. radīs iespēju centralizēt un optimizēt administratīvās funkcijas, administratīvo funkciju štata vietu kopējo skaitu samazinot par 20%, kā arī ļautu izlīdzināt atalgojumu starp līdzīgu funkciju darbiniekiem;

Eiropas Parlaments š.g. 15. janvārī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu vienādu principu noteikšanai lidostas nodevu iekasēšanā 67 Eiropas Savienības lidostās. Direktīva nosaka principus, kas būs jāievēro lidostām, iekasējot nodevas nediskriminējošā kārtībā no visām lidostā strādājošajām aviosabiedrībām.

Eiropas direktīva par lidostu nodevām pieprasa, lai lidostās korekti tiktu ievēroti trīs galvenie punkti: nedrīkst būt diskriminācija – noteikumiem attiecībā uz visiem pasažieru pārvadātājiem jābūt vienādiem, otrkārt – caurspīdīgums: ir jābūt atspoguļotai skaidrai un caurredzamai shēmai, kā veidojas no pasažieriem iekasējamās summas un kur tās tiek izlietotas; un treškārt – jāuztur drošības kvalitātes prasības, kas mūsdienās ir īpaši svarīgi. Līdz ar to var secināt, ka pašreizējā situācijā Rīgas lidosta var pieredzēt sankcijas attiecībā uz pirmo un būtiskāko jautājumu – nediskriminējoši vienāda attieksme pret visiem pārvadātājiem. Gribu uzsvērt, ka neviens neprasa, lai visām valstīm un visām lidostām šīs nodevas tiktu izlīdzinātas, tieši otrādi, - lidostu vadītāji cīnās par šīm priekšrocībām, tomēr nevar pastāvēt situācija, ka netiek piemēroti godīgas konkurences principi vienas lidostas ietvaros, un tas ir galvenais punkts, ko pieprasa šī direktīva.

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.

Politiķu spēlēšanās ar elektroenerģijas tirgus atvēršanas datumu mājsaimniecībām nekādā veidā neatrisinās paredzamo cenu kāpumu un to, ka tirgus tiek atvērts bez reālas konkurences, norāda elektroenerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Pēc viņa domām, vienkārša elektroenerģijas tirgus atvēršanas termiņu pārcelšana tikai kārtējo reizi satricinās tos dažus tirgotājus, kuri ir sagatavojušies darbam ar mājsaimniecībām, vienlaikus parādot Latviju kā ļoti nestabilu biznesa vidi potenciālajiem tirgotājiem.

«Ja vēlamies tirgus atvēršanu veikt efektīvi, tad līdz ar termiņu pārcelšanu ir arī jānovērš esošās un jāizvairās radīt jaunas likumdošanas barjeras tirgotāju iespējām brīvi izvēlēties to, kā un kam tirgot elektroenerģiju. Pretējā gadījumā tirgotāju interese par šo tirgu tiek arvien samazināta, un arī ilgtermiņā nav paredzama aktīva konkurence par patērētāju izvēli,» sacīja Bethers.

Zemo cenu aviokompānija Ryanair piedāvā jaunu lidojumu galamērķi uz Vāciju no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas.

Turpmāk Ryanair piedāvās arī lidojumus no Viļņas uz Karlsrūi Vācijā. Lidojumi šajā maršrutā notiks trīs reizs nedēļā. Palaban Ryanair no Viļņas piedāvā sešus lidojumu galamērķus – Dublinu, Londonu, Milānu, Romu, Barselonu un Brēmeni.

Jau vēstīts, ka Īrijas zemo cenu aviokompānija, sākot no 26. oktobra, piedāvā lidojumus no Rīgas uz Bādenbādeni, Karlsrūi. Tiesa gan no šī datuma ir iespējams iegādāties biļetes, bet lidojumi sāksies nākamā gada martā. No Rīgas ar Ryanair patlaban ir iespējams lidot uz 17 lidostām – Brēmeni, Bristoli, Šarleroijas lidostu, kas atrodas netālu no Briseles, Vīzi lidostu netālu no Diseldorfas, Dublinu, Frankfurtes lidsotu, Pretvikas lidostu netālu no Glāzgovas, Karlsrūi, Līdsu, Liverpūli, Londonas Stanstedas lidostu, Milānas Bergamo lidostu, Ridži lidostu netālu no Oslo, Ciampino lidostu netālu no Romas un Stokholmas Skvastas lidostu, kā arī uz Tamperi. Savukārt no Tallinas lidostas tiek piedāvāti 11 lidojumu maršruti, ieskaitot Barselonu, Edinburgu un Londonas Lutonas lidostu.

Neitrālam vērotājam Latvijas politiķu dīdīšanās ap elektrības un gāzes tirgu atvēršanu varētu šķist vienkārši smieklīga, tomēr jautājums ir gana nopietns un atklāj skeletus daudzu Latvijas vadošo politiķu skapjos.

Latvijas valdības ministru un Saeimas deputātu izdarīšanos ar elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus atvēršanu vislabāk varētu raksturot ar multfilmas ainiņu – tracis vistu kūtī. Pēc vēlētāju simpātijām alkstošie politiķi pēkšņi ir apjautuši, ka pēc elektrības tirgus atvēršanas patērētājiem pieaugs elektrības izmaksas, turklāt vēl par 40%! Kaut kā neglīti Saeimas vēlēšanu gadā. Tagad vajag tēlot sašutumu, saukt uz paklāja atbildīgo Ekonomikas ministriju un skaļi bārties: «Jā, jā, mēs arī uzskatām, ka elektrības cenu kāpums ir slikts, to vajag kaut kā apturēt»! Tas nekas, ka Laimdotas Straujumas nesen darbu uzsākušajā valdībā izmaiņas ir visai kosmētiskas un tie paši politiskie spēki, kas piepeši atskārtuši elektrības cenu straujo kāpumu, pie varas bijuši jau n- tos gadus un paši tirgus liberalizācijas jautājumus, virzījuši, balsojuši un apstiprinājuši.

Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa šodien koalīcijas padomes sēdē aicinās partnerus vienoties par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu.

Āboltiņa sacīja, ka šodien koalīcijas padomes sēdē izteiks priekšlikumu atlikt elektrības tirgus atvēršanu. Par šo jautājumu politiķe telefoniski jau runājusi ar citām amatpersonām, jo, ņemot vērā notikumus Ukrainā, nepieciešams darīt visu, lai Latvijas iekšpolitiskā situācija būtu stabila, kā arī jānovērš jebkādi provokāciju riski, skaidroja Āboltiņa.

Pēc viņas domām, tirgus atvēršana jāatliek līdz laikam, kad tiks piedāvāts skaidrs kompensāciju mehānisms, tajā iekļaujot arī mazo pensiju saņēmējus. Āboltiņai bija arī telefonsaruna ar ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP), kurš arī uzskatot, ka varētu tikt radīts mehānisms, lai sniegtu atbalstu arī mazo pensiju saņēmējiem. Vienotības līdere uzskata, ka tirgus atvēršanu varētu atlikt uz pusgadu.

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair rudenī plāno atklāt jaunu maršrutu no Rīgas lidostas uz Berlīni, informē lidsabiedrība.

Maršrutu plānots atklāt 27.oktobrī, un lidojumi notiks vienreiz dienā. Biļetes uz Berlīni varēs iegādāties no 6.marta.

Uz desmit gadiem noslēgtais Ryanair līgums ar Rīgas lidostu beidzas marta beigās. Lidostā skaidro, ka aviokompānija Ryanair ir iesniegusi starptautiskajai lidostai Rīga vasaras lidojumu sarakstu, tādējādi ir pamats uzskatīt, ka kompānija darbu Rīgā plāno turpināt, tomēr vēl nav noslēgts līgums ar virszemes pakalpojumu sniedzēju. Patlaban aviosabiedrībai līgums par virszemes pakalpojumu sniegšanu noslēgts ar lidostu. Tas būs spēkā līdz šī mēneša beigām, un joprojām notiek komunikācija par jauna līguma slēgšanu, ziņo LETA.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) neprognozē, ka no lidostas Rīga varētu aiziet Īrijas aviokompānija Ryanair, kuras līgums par darbību Rīgas lidostā beidzas nākammēnes.

Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma norādīja ministrs, Ryanair uzsākusi biļešu tirdzniecību arī pēc līguma darbības beigām, proti, vasaras sezonai, kas apliecinot, ka kompānija neplāno pārtraukt darbību Rīgā.

Arī lidostas vadītājs Andris Liepiņš esot Matīsam apliecinājis, ka tuvākajā laikā problēmas saistībā ar Ryanair darbību nesaskata.

Kā ziņots, Ryanair janvārī svinīgi sagaidīja lidsabiedrības astoņmiljono pasažieri savos maršrutos uz un no Rīgas. Lai arī skaidrības par Ryanair nākotni lidostā Rīga vēl nav, lidsabiedrības pārstāvji paziņoja, ka plāno palielināt pārvadāto pasažieru skaitu līdz 885 000 klientu jeb 15%. Tāpat plānots uzturēt lidostā un reģionā 885 darbavietas. Ryanair lidojumu saraksts 2015.gada vasarai jau ir pieejams mājaslapā, kur klienti var izvēlēties kādu no 13 interesantiem maršrutiem un kopumā 55 reisus nedēļā.

Lai gan jau pēc dažiem mēnešiem, 1.aprīlī, Latvijā tiks atvērts elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām, iedzīvotājiem nav pieejama izsmeļoša informācija par to, kas tiem būs jādara, kā mainīsies viņu attiecības ar elektrības piegādātāju un kā pareizi salīdzināt tirgotāju izteiktos piedāvājumus.

Faktiski iedzīvotājiem laika līdz izsvērta lēmuma pieņemšanai ir vēl mazāk, jo lēmums par elektrības tirgotāja maiņu ir jāpieņem līdz 15.martam, jo līdz šim datumam ir jāinformē AS Sadales tīkls, ja nolemts mainīt elektrības tirgotāju.

Atšķirībā no Latvijas Igaunija, kur brīvais elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām tika ieviests no 2013.gada 1.janvāra, jau gadu iepriekš sāka informēt iedzīvotājus par to, kas ir sagaidāms. 2012.gada sākumā tika atvērta mājaslapa avatud2013.ee kur tika apkopota visa būtiskākā informācija saistībā ar brīvā tirgus ieviešanu. Informācija šajā mājaslapā ir pieejama arī krievu valodā.

«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Septiņu Lielbritānijas lidostu operators BAA ir piekritis pārdot Getvikas lidostu, kas ir otrā noslogotākā lidosta Lielbritānijā. Lidostu pārdos Global Infrastructure Partners (GIP) par 1.51 miljardu Lielbritānijas sterliņu mārciņu, ziņo BBC.

BAA informējis, ka ieņēmumi no pārdošanas galvenokārt tiks izmantoti parāda atmaksai.

Investīciju fondam GIP jau pieder Londonas Pilsētas Lidosta.

BAA tika dots rīkojums pārdot Getvikas lidostu, jo izmeklēšanā konstatēja, ka klienti cieš no konkurences trūkuma starp lidostām. Tam pieprasīts pārdot arī Stanstedas lidostu un Glāzgovas vai Edinburgas lidostu, bet BAA pret šo rīkojumu iebilst.

«BAA mainās, un šodienas paziņojums iezīmē jaunu sākumu gan Getvikas lidostai, gan BAA,» sacījis BAA vadītājs Kolins Metjū (Colin Matthews). Viņš piebildis, ka BAA tagad koncentrēsies uz Hītrovas un citu tās īpašumā esošo lidostu uzlabošanu.

Getvikas lidostas pārdošana, kura vēl jāapstiprina Eiropas Savienībai, varētu tikt pabeigta decembrī.

Ja izveidosies situācija, kurā aviokompānija Ryanair nebūs noslēgusi līgumu ne ar vienu virszemes pakalpojumu sniedzēju Rīgas lidostā pēc līguma beigām 31.martā, tā apmaksās rēķinu par konkrēto saņemto pakalpojumu, taču lidojumi netiks traucēti, informēja lidostā.

Starptautiskā lidosta Rīga ir saņēmusi vasaras lidojumu sarakstu no Ryanair, kas paredz 55 lidojumus nedēļā. Tā kā lidostā strādā arī otrs virszemes pakalpojumu sniedzējs - Havas un daļa kompāniju apkalpo lidosta, daļu - Havas, tad aviokompānijām ir iespēja izvēlēties, kura kompānija to apkalpos.

Virszemes pakalpojumu sniedzējs lidostā Havas iepriekš atzina: «Kamēr jebkādas sarunas par Ryanair apkalpošanu ir procesā un nav noslēgts neviens konkrēts līgums, mēs atturēsimies komentēt Havas Europe dalību šajā sarunu procesā».

Ryanair pagaidām komentāru šajā jautājumā nav sniedzis.

Uzņēmums TAV Construction, kas tāpat kā TAV Airports ir TAV Group meitas uzņēmums un specializējas būvniecībā, oficiāli atzīts par pasaulē lielāko uzņēmumu lidostu būvniecības sektorā - šo novērtējumu TAV Construction piešķīris viens no respektablākajiem nozares izdevumiem Engineering News Record (ENR).

«Pēdējo trīs gadu laikā esam guvuši ievērojamus panākumus Persijas līča reģionā un esam īstenojuši tādus projektus kā Abū Dabī lidostas vidējās zonas termināls, Medīnas lidosta, aviokompānijas Saudi Airlines angāri Jedahas lidostā un Rijādas lidosta,» uzsver TAV Group prezidents un izpilddirektors Sani Seners (Sani Şener).

Pateicoties straujai izaugsmei Turcijā un citās reģiona valstīs, TAV Construction īsā laika posmā kļuvis par vienu no līderiem lidostu būvniecībā un šobrīd ir pasaulē lielākais uzņēmums lidostu būvniecības sektorā. 2014. gadā TAV Construction ieņēmumi sasniedza 1 245 800 000 (1,245 miljardus) ASV dolāru. Uzņēmuma līdz šim realizēto projektu kopējā vērtība pārsniedz 16,2 miljardus ASV dolāru.

Starptautiskā lidosta Rīga 2018.gada 2.ceturksnī bijusi otrā Eiropas straujāk augošā lidosta, liecina Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) pārskats par lidostu darbības rādītājiem Eiropā.

Gada otrajā ceturksnī lidostā «Rīga» apkalpoto pasažieru skaits pieaudzis par 17,4%, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ļaujot Rīgas lidostai ierindoties otrajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. Vidēji Eiropas lidostās pasažieru skaits gada otrajā ceturksnī audzis par 6%, liecina ACI dati.

Lidostas «Rīga» izaugsme ir turpinājusies arī jūlijā - gada septītajā mēnesī lidostā «Rīga» apkalpoti 739 403 pasažieri, kas ir par 14,4% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Turklāt jūlijā pārsniegts vienā mēnesī apkalpoto pasažieru skaita rekords - pirmo reizi lidostas vēsturē vienā mēnesī apkalpoti vairāk nekā 700 000 pasažieru.

Lietuvas valdība gatavojas pārkvalificēt tās īpašumā esošās trīs lidostas par akciju sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), taču tajā pat laikā valsts pārvalde uzsver, ka šis solis nav ceļš uz lidostu privatizāciju, atsaucoties uz Lietuvos Radijas, ziņo BBN.

Valsts satiksmes ministrs Arunas Staras norāda, ka šādā veidā uzlabosies lidostu pārvalde Viļņas, Kauņas un Palangas lidostās un palielināsies šo lidostu konkurētspēja starptautiskajos tirgos.

«Patlaban es varu noliegt visas runas par lidostu privatizāciju. Mēs šeit runājam par efektīvākas pārvaldes ieviešanu,» norāda A. Staras.

Viņš apgalvo, ka patlaban lidostu darbība lielā mērā ir ierobežota, jo tās nevar izveidot filiāles vai panākt vienošanos ar kādām citām kompānijām.

Ja Lietuvas Seims atbalstīs lidostu pārkvalifikāciju par SIA, gaidāms atklāts konkurss par lidostu pārvaldi.