Mediķu mobilizācijas jautājumā "Veselības centram 4" (VC4) kā daudzprofilu veselības aprūpes iestādei ir svarīgi zināt, tieši kāda profila speciālistus un ārstniecības personālu plānots iesaistīt, uzsvēra VC4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Viņš izteica šaubas, vai šā brīža situācijā būs lietderīgi mobilizēt ginekologus, traumatologus ortopēdus vai līdzīgus speciālistus.

Tāpat, pēc Rēvalda teiktā, jābūt skaidram juridiskajam ietvaram, kā šī mobilizācija tiek īstenota.

"Mēs saskatām šādu scenāriju: darbiniekus, par kuriem puses ir vienojušās, privātā ārstniecības iestāde pārceļ darbam publiskās piederības - valsts vai pašvaldību - slimnīcā. Vienlaicīgi tiek saglabātas darba attiecības starp privāto ārstniecības iestādi un pārcelto darbinieku, tai skaitā arī atalgojuma sadaļa - mainās tikai darba pienākumu veikšanas vieta. Savukārt Nacionālais veselības dienests vai slimnīca kompensē privātajam uzņēmumam mobilizētā personāla darba algu izmaksas," VC4 redzējumu skaidroja Rēvalds.

Latvijas gruzīnu biedrība Samšoblo (latv.val- dzimtene) aicina visas puses – Gruzijas valdību, Krievijas valdību, Dienvid un Ziemeļosetijas pārstāvjus izbeigt militāra spēka pielietošanu konflikta risināšanā, kā arī pielietot visus Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, kā arī citus pieejamos starptautiskos instrumentus situācijas atrisināšanai mierīgā ceļā.

"Mēs uzskatām, ka svarīgākais ir nodrošināt drošību civiliedzīvotājiem. Dienvidosetijā dzīvo osetīnu, gruzīnu un arī citu etnisko grupu pārstāvji, tāpat Tbilisi dzīvo osetīni, kuri nevar atgriezties savās mājās. Arī Latvijas gruzīnu vidū ir cilvēki, kuru tuvinieki dzīvo Osetijā un kuri ir ļoti satraukti par notiekošo.

Ar šo ziņu vēlamies pievērst Latvijas sabiedrības un plašsaziņas pārstāvju uzmanību par saasināto situāciju visā Gruzijā. Pēc pēdējo stundu laikā Gruzijas mediju paustās informācijas apšaudes ir skārušas ne tikai Dienvidosetiju, bet pirms dažām stundām Krievijas lidmašīnas ir spridzinājušas arī Gori pilsētā, kas ir 70 km attālumā no Tbilisi. Pēc neoficiāli sniegtās informācijas no Gruzijas, Krievija, iespējams, šo mazo pilsētu ir izvēlējusies, jo tā ir Iosifa Staļina dzimtā pilsēta. Pēc Gruzijas plašsaziņas līdzekļu sniegtās informācijas apšaudes ir skārušas arī Karēlijas pilsētu, kas atrodas Dienvidosetijas sastāvā un Vaziani militārajai bāzei, kas atrodas 10km attālumā no Tbilisi uzmestas divas bumbas (pl.15:00 pēc Latvijas laika). Pēc Gruzijas Iekšlietu ministrijas sniegtās informācijas Gruzijas aizsardzības spēki ir notriekuši vienu no uzbrucēju lidmašīnām, pagaidām ziņu par cietušajiem nav.

Jau pēc Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva paziņojuma par militārās operācijas Gruzijā pārtraukšanu no šīs valsts joprojām tiek ziņots par uzbrukumiem tai.

Savukārt Krievijas miera uzturētāji Dienvidosetijā paziņojuši, ka Gruzijas bruņotie spēki joprojām periodiski apšauda Krievijas militāros spēkus Dienvidosetijā. Tiesa, Gruzijas valdība apgalvo, ka tās armija koncentrēta Tbilisi tuvumā, lai aizstāvētu galvaspilsētu, informē Reuters.

Savukārt Krievijas ziņu aģentūra Interfaxziņo, ka par svarīgiem soļiem pilnīgai konflikta noregulēšanai Medvedevs uzskata Gruzijas armijas atsaukšanu no karadarbības zonām, daļēju šīs valsts karaspēka demilitarizāciju, kā arī juridiska dokumenta parakstīšanu, apņemoties spēka nepielietošanu.

Caur Roki tuneli Dienvidosetijā ierodas Krievijas smagā militārā tehnika un bruņumašīnas. Tajā pašā laikā Gruzijas spēki uzbrukuši Dienvidosetijai, lai aplenktu separātistu nometnes, ziņo aģentūra Reuters.

Gruzijas drošības spēku augsta ranga virsnieks Kaha Lamija (Kakha Lamaia) norādījis, ka Gruzija konstatējusi, ka caur Roki tuneli Dienvidosetijā ierodas tikai Krievijas smagā militārā tehnika un bruņumašīnas

Gruzijas spēkiem iebrūkot Dienvidosetijā, sadursmes izcēlušās vairākās vietās gan āpus, gan iekšpus Dienvidosetijas robežām.

ASV Baltais nams aicina Krieviju un Gruziju nesaskaņas par Dienvidosetiju kārtot mierīgā ceļā. Baltais nams nolēmis iesaistīsies abu pušu sarunās, lai palīdzētu atrisināt situāciju mierīgā ceļā.

Lai gan pavīdējusi cerība, ka militāras operācijas Gruzijā vairs netiks veiktas, analītiķi norāda, ka situācijai vēl tālu līdz atrisinājumam.

Krievi diktē toni

Ar šo konfliktu Krievija ir pierādījusi, ka turpina noteikt toni reģionā, vienalga, vai runa ir par «gāzes krāna» aizgriešanu Ukrainai, naftas piegāžu Lietuvai pārtraukšanu vai Gruzijas mērķiem Dienvidosetijā, norāda Reuters. Savukārt Eiropa, kas tik ļoti atkarīga no Krievijas naftas un gāzes, atkal izrādījusies nosacīti bezspēcīga pret Maskavas gribu. Krievija likās nedzirdam ne ASV, ne NATO, ne ES saucienus izbeigt karadarbību, kamēr nebija īstenojusi savu ieceri. «Operācijas mērķis ir sasniegts. [..] Agresors ir ticis sodīts» - pavēstīja Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, pavēlot pārtraukt militāro operāciju Gruzijā.

Krievija reaģēs, ja notiks uzbrukums tās interesēm Ukrainā, tāpat kā tas 2008.gadā notika Dienvidosetijā, kas izraisīja karu ar Gruziju, trešdien brīdināja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

«Ja mums uzbrūk, mēs noteikti atbildam. Ja notiek tiešs uzbrukums mūsu interesēm, mūsu likumīgajām interesēm, krievu interesēm, kā tas, piemēram, bija Dienvidosetijā, es neredzu citu iespēju kā atbildēt saskaņā ar starptautiskajām tiesībām,» intervijā telekanālam RT norādīja Krievijas ārlietu ministrs.

Jau ziņots, ka Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šomēnes Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.

Eiropas Parlaments trešdien (3. septembrī) pieņem ilgi gaidīto politisko rezolūciju par situāciju Gruzijā. Deputāti nepārprotami un asi nosoda Krievijas vienpusējo Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarības atzīšanu kā starptautisko tiesību pārkāpumu, aicina Krieviju ievērot miera plānu un nekavējoties pilnībā izvest savu karaspēku no Gruzijas, atbalsta plašu humanitāro un rekonstrukcijas palīdzību, brīvās tirdzniecības ieviešanu un vīzu režīma atvieglošanu ar Gruziju, kā arī nopeļ Krievijas mēģinājumus Kaukāzā veidot savu īpašās ietekmes zonu, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāts Rihards Pīks.

Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāts Rihards Pīks, kurš Eiropas Parlamenta oficiālās delegācijas sastāvā apmeklējis Gruziju, uzskata: "Kremlis liek Eiropai pamosties. Pirmais trauksmes zvans izskanēja jau 2006. gada janvārī, kad politisku motīvu vārdā Krievija "piegrieza gāzes krānu" Ukrainai un tādējādi radīja gāzes piegādes traucējumus arī citām Eiropas valstīm. Esmu pārliecināts, ka Krievijas militārā agresija un teritorijas okupācija Gruzijā piespiedīs Eiropas Savienību vienoties un daudz aktīvāk veidot kopēju ārpolitiku, vismaz - attiecībās ar Krieviju. Vienlaikus Gruzijas krīze piespiedīs Eiropas Savienību straujāk veidot kopējo energodrošības politiku."

Saskaroties ar grūtībām attiecībās ar Krieviju, daudzi politiķi darīs visu, ko tie spēj, lai saglabātu savus personīgos biznesa darījumus, klasificētās telegrammās secina ASV diplomāti, komentējot Latvijas reakciju uz Gruzijas un Krievijas militāro konfliktu.

Apskatīt saistītos dokumentus

Globālajā tīmeklī līdz ar simtiem ASV vēstniecību klasificētajiem ziņojumiem noplūdušas arī sešas telegrammas no ASV vēstniecības Latvijā. Tās sūtītas 2008. gada augustā, laikā, kad sākās Gruzijas un Krievijas militārais konflikts Dienvidosetijā.

ASV vēstnieks un vēstniecības darbinieki tajās informē par Latvijas politiķu un amatpersonu reakciju uz notikumiem, galvenokārt norādot, ka Latvijas valstsvīri sliecas atbalstīt Gruziju. Amerikāņi uzsver virkni Latvijas iekšpolitikas problēmu, piemēram, to, ka liela daļa valsts krieviski runājošo iedzīvotāju atrodas Maskavas kontrolēto mediju ietekmes zonā.

Veselības ministrija (VM) jau piektdien, 29.oktobrī, plāno valdībai iesniegt pieprasījumu mobilizācijas izsludināšanai, šodien Ministru kabineta sēdē paziņoja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga.

Viņa skaidroja, ka mobilizācija nozīmē to, ka tiek mērķtiecīgi plānoti un sagatavoti valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumi valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus.

VM prognozē, ka rīkojumu par mobilizāciju vajadzēs izsludināt 2.novembrī.

Heiberga uzsvēra, ka līdz šim Mobilizācijas likums nekad iepriekš nav bijis iedarbināts.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdībā plāno iesniegt rīkojumu par daļēju vai vietējās mobilizācijas izsludināšanu, kurā norāda cilvēkresursu mobilizāciju ārkārtējās situācijas laikā. Plānots, ka VM būs tiesības koordinēt un izsniegt pavēstes. Tiks noteiktas ārstniecības personāla specialitātes, uz kurām attiektos izsludinātā mobilizācija.

Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili (Mikheil Saakashvili) 8. augustā paziņoja, ka Gruzijai no Krievijas puses draud plaša mēroga militārs uzbrukums. M. Saakašvili izsludināja valstī pilnīgu mobilizāciju, ziņo AFP.

M. Saakašvili paziņojums televīzijā tika translēts pēc tam, kad Krievijas kara lidmašīnas veica uzlidojumu Gruzijas teritorijā. Krievijas kara lidmašīnas nometušas trīs bumbas divos Gruzijas ciematos.

Savā runā M. Saakašvili aicina Krievijas Federāciju pārtraukt bombardēt Gruzijas miermīlīgos ciematus.

"Es izsludinu pilnīgu mobilizāciju. Rekrutēšanas punktos jāierodas visiem. Aicinu jūs nebaidīties no uzbrukumiem," savā runā sacīja Gruzijas prezidents.

Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri ārkārtas sanāksmē Ņujorkā trešdienas vakarā (ceturtdienas rītā pēc Latvijas laika) vienojušies, ka nepieciešams noteikt jaunas sankcijas Krievijai, reaģējot uz šajā valstī izsludināto rezervistu mobilizāciju karam Ukrainā.

"Mēs izpētīsim, mēs pieņemsim jaunus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti gan pret privātpersonām, gan [ekonomikas] sektoriem," žurnālistiem sacīja ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels pēc sanāksmes, kas notika Ņujorkā, kur ministri piedalās ANO Ģenerālās asamblejas sesijā.

Jau ziņots, ka Borels sasauca šo sanāksmi, lai apspriestu ES atbildi uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina trešdien teikto runu, kurā viņš paziņoja par rezervistu mobilizāciju un izteica aizklātus draudus par kodolieroču lietošanu saistībā ar karu Ukrainā.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Db.lv viesojas Langstiņos pie maestro un viena no XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentiem - Edgara Račevska. Maestro sagaida ar smaidu sejā, uz klavierēm spēlējot «Mūžu mūžos būs dziesma». Simtgades Dziesmu svētkos virsdiriģenta tribīnē viņš kāps jau vienpadsmito reizi.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertā izskanēs plašs repertuārs četru stundu garumā, kuru diriģēs 20 galvenie Dziesmu svētku virsdiriģenti.

«Es nebiju iedomājies, ka tik ātri tiks izpirktas visas biļetes gan uz noslēguma lielkoncertu, gan uz ģenerālmēģinājumu. Nodomāju - nu ko, mēs paši esam palikuši bez biļetēm,» Edgars Račevskis kopā ar kolēģiem spriedis. Diriģenti Vispārējo latviešu Dziesmu svētku organizatoriem lūguši biļetes, lai varētu atvest savas ģimenes uz konceru, taču šobrīd pastāv maza iespēja tās iegūt, lai gan parasti problēmas nav bijušas.

Lai gan gribētēju uz šiem koncertiem ir daudz, organizatori nav plānojuši citus koncertus.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Biļetes uz šovasar notiekošo XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku pasākumiem maksās no 1 Ls līdz 30 Ls, taču uz daļu pasākumu būs pieejamas arī bezmaksas biļetes.

To otrdien, apstiprinot noteikumus par Latvijas Nacionālā kultūras centra maksas pakalpojumu cenrādi XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku pasākumu nodrošināšanai, nolēma Ministru kabinets.

Saskaņā ar šo cenrādi, visdārgākās būs biļetes uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu «Līgo!». 30 Ls maksās arī XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku Gājiena ieejas biļete tribīnēs.

Kopumā XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku ietvaros šovasar notiks 51 pasākums. Sešpadsmit no šiem pasākumiem būs maksas pasākumi. No biļešu realizācijas varētu tikt gūti aptuveni 180 tūkst. Ls lieli ieņēmumi.

80% Latvijas iedzīvotāju uztrauc konflikts starp Gruziju un Krieviju un viņi seko līdzi notiekošajam. 17% iedzīvotāju norāda, ka seko līdzi notikumiem, bet tas viņus īpaši neuztrauc, tikai 3% notiekošais neuztrauc vispār. Notikumiem līdzi vairāk seko rīdzinieki un tie, kas vecāki par 35 gadiem, noskaidrots Market Data veiktajā aptaujā.

Uz konflikta aktualitāti norāda arī tas, ka, kopumā vērtējot notikumus augustā, kā nozīmīgākais visbiežāk norādīts Gruzijas un Krievijas konflikts (47%), kam seko abi referendumi (24%) un Vasaras Olimpiskās spēles (16%).

42% iedzīvotāju uzskata, ka notikumu attīstība Gruzijā ir nepieņemama. Tā uzskata vairāk latvieši, sievietes un iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni, kā arī ar zemākiem ienākumiem. Par notikumu pavērsienu pārsteigti ir 20% un tikai retajam ir vienaldzīga attieksme (2%). Savukārt jo augstāks izglītības līmenis un augstāki ienākumi, jo vairāk valda uzskats, ka konflikts starp Gruziju un Krieviju bija jau iepriekš paredzams.

Iedzīvotāji vienlīdz pauž atbalstu gan Krievijai (32%), gan Gruzijai (32%), bet 25% konfliktā neatbalsta nevienu no pusēm. Krieviju vairāk atbalsta krievvalodīgie (67%) Latgales iedzīvotāji un rīdzinieki, iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem un vidējo izglītību. Savukārt Gruzijai lielāku atbalstu izsaka latvieši (54%) un iedzīvotāji ar augstāko izglītību.

Krievijas Garīgās vienotības un nāciju sadarbības starptautiskā akadēmija izvirzījusi prezidentu Vladimiru Putinu Nobela Miera prēmijai.

Akadēmijas prezidents Georgijs Trapezņikovs norādījis, ka V. Putinam bijusi miera nesēja loma tādos reģionos kā Beslanā un Dienvidosetijā, un viņš pielicis ievērojamas pūles Sīrijas konflikta atrisināšanā, vēsta Voice Of Russia.

«Vladimirs Putins izmantojis visus iespējamos līdzekļus, lai atrisinātu Sīrijas krīzi. Viņa darbības skaidri apliecina centienus nodrošināt mieru,» sacījis G. Trapezņikovs. Zem vēstules, kas nosūtīta Nobela Miera prēmijas komitejai ar aicinājumu Nobela Miera prēmijai nominēt arī V. Putinu, parakstījies arī padomju gados populārais dziedātājs Josifs Kobzons, kurš paudis uzskatu, ka V. Putins ir labāks Nobela Miera prēmijas kandidāts nekā Baraks Obama, kas to ir saņēmis.

Gruzijas kompānija Poti Osta (Потийский порт), kas vada jūras ostu Poti pilsētā, sūdzēs Krieviju starptautiskajā tiesā, tā ziņo Interfaks.

Šī uzņēmuma ģenerāldirektors Alans Midltons (Алан Мидлтон) paziņoja, ka par prasības iemeslu kļuva militārais konflikts Dienvidosetijā, kura dēļ kompānija nespēj normāli strādāt. Midltons piebilda, ka viņa kompānija ir komercstruktūra, nevis militārs objekts.

Iepriekš, aizbildinoties ar Gruzijas ārlietu ministrijas pārstāvjiem, tika ziņots, ka Krievijas militārās lidmašīnas veica uzbrukumu Poti ostai un tika apstiprināts, ka osta ir pilnībā sagrauta.

2008.gada aprīlī Gruzijas valdība pārdeva 50% kompānijas, kas pārvalda šo jūras ostu, RAK InvestmentAuthority no Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Ierēdņi atstāja sev zelta akciju - kas atļauj pieņemt valdībai nepieciešamos lēmumus. RAK Investment Authority jau paziņojusi, ka gatavojas uzbūvēt jaunu ostu pilsētas teritorijā.

Abhāzijas teritoriālajos ūdeņos iepeldējuši Krievijas un NATO karakuģi.

Krievijas puse gan norāda, ka flotes uzdevums ir nodrošināt mieru Abhāzijā un republikas teritoriālajos ūdeņos, vienlaicīgi flote pildot humanitāro misiju. Melnajā jūrā nobāzējušies arī NATO karakuģi, kas turp devās pēc bruņotajiem konfliktiem Gruzijas teritorijā, Dienvidosetijā un Abhāzijā no 8. līdz 12. augustam. Arī ASV uzsver, ka flotes klātbūtnei ir tikai humanitāra rakstura misija, ziņo Lenta.ru.

Saskaņā ar starptautisko vienošanos par Melnās jūras statusu, abu ārzemju flotu kuģi Melnajā jūrā var uzturēties ne ilgāk kā trīs nedēļas. Tiesa, teorētiski NATO ik pēc trīs nedēļām var mainīt kuģus, kas atrodas Abhāzijas teritorijā.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs trešdien paziņoja, ka ASV ir jāizvēlas starp sadarbību ar Maskavu un Gruzijas valdību, ziņo Apollo.

"Mēs saprotam, ka pašreizējā Gruzijas vadība ir īpašs Savienoto Valstu projekts, taču kādu dienu Savienotajām Valstīm būs jāizvēlas starp sava prestiža aizstāvēšanu virtuāla projekta dēļ un patiesu sadarbību, kas pieprasa kopīgu rīcību," uzsvēris S. Lavrovs.

Apollo raksta, ka tiek saņemti gan žurnālistu, gan aculiecinieku, gan cilvēktiesību aizstāvības organizāciju pārstāvju ziņojumi, ka gan separātiskajā Dienvidosetijā, gan Gruzijas pamatteritorijā separātistu bruņotie formējumi un Krievijas regulārā karaspēka karavīri laupa un dedzina gruzīnu ciematus.

Ukrainas valdība atguvusi kontroli prokrieviski noskaņoto separātistu ieņemtajā Ukrainas austrumu ostas Mariupoles pašvaldības ēkā, ziņo Kijeva.

Pretterorisma operācijas laikā aizvadītajā naktī kontrole pār Mariupoles administrācijas ēku atgūta bez nopietniem ievainojumiem, atsaucoties uz Ukrainas amatpersonu pausto, vēsta BBC. Pašpasludinātās Doņeckas Tautas republikas pārstāvji vietējiem medijiem gan pauž, ka aizvien kontrolē Mariupoles pašvaldības ēku.

Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs pauda, ka liela nozīme operācijā bija «civilajiem aktīvistiem».

Ceturtdien Ukrainas spēki Artemivskā atvairīja krievu bruņoto kaujinieku uzbrukumu un mēģinājumu atņemt Ukrainas militārajiem spēkiem ieročus. Sadursmē tika ievainots viens kareivis.

Ārvalstu mediji jau ziņoja, ka Ukrainas īpašo uzdevumu vienība ceturtdienas vakarā atbrīvoja no bruņotiem separātistiem Doņeckas reģiona pilsētu Svjatohirsku, izspiežot «zaļos cilvēciņus» aiz pilsētiņas robežām.

Latvija varētu sūtīt savus miera uzturētājus uz Gruziju, trešdienas vakarā pēc atgriešanās no Gruzijas paziņoja premjers Ivars Godmanis.

Latvija vienpusēji nevar pieņemt lēmumus par miera uzturētāju, kā arī karavīru sūtīšanu uz misijām ārvalstīs, tam nepieciešams starptautiskas organizācijas, piemēram, Eiropas Savienības (ES) vai NATO, mandāts, un par to jālemj Saeimai.

Laikraksts Neatkarīgā raksta, ka ES valstu ārlietu ministri trešdien ārkārtas sanāksmē Briselē konceptuāli atbalstīja priekšlikumu nosūtīt novērotājus, kas uzraudzītu pamiera ievērošanu Dienvidosetijā.

Pēc atgriešanās no Tbilisi I. Godmanis kopā ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas prezidentiem arī izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka Krievijai jāpārtrauc agresija, nepieciešams izvest okupācijas bruņotos spēkus no Gruzijas un izveidot starptautisku miera korpusu ES pārraudzībā.

Ministru prezidents Ivars Godmanis piektdien, 8. augustā, tikās ar ārlietu ministru Māri Riekstiņu un Ārlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu konflikta eskalāciju Gruzijas reģionā Dienvidosetijā.

Tikšanās laikā panākta vienošanās, ka Latvija ieņem aktīvu pozīciju un atbalsta operatīvu rīcību no Eiropas Savienības (ES) puses, kas būtu vērsta uz situācijas normalizāciju, pirmkārt, lai panāktu konfliktā iesaistīto pušu atgriešanos pie tiešām sarunām.

LR Ārlietu ministrija veic konsultācijas ar Gruzijas ārlietu ministri, Gruzijas vēstniecību Latvijā, Krievijas Federācijas vēstniecību Latvijā, kā arī saskaņo pozīciju par Eiropas Savienības iesaisti ar ES prezidējošās valsts Francijas un ASV vēstniecībām. Tāpat ir notikušas sarunas ar EDSO prezidējošās valsts Somijas ārlietu ministru A. Stubu.

Ministru prezidenta un ārlietu ministra tikšanās laikā pieņemts lēmums, ka Latvijas vēstnieks Gruzijā nekavējoties atgriežas Tbilisi no atvaļinājuma, kā arī ar Latvijas vēstniecības Gruzijā starpniecību tiek saņemta aktuālākā informācija no Gruzijas Ārlietu ministrijas un citām valdības institūcijām.