DnB NORD Banka ir pabeigusi kredītprocesu automatizācijas ieviešanas procesu. Tas nozīmē, ka turpmāk kredītus bankā būs iespējams saņemt vēl ātrāk, tērējot mazāk laika dažādām, ar kredīta noformēšanas procesu saistītām, formalitātēm.

Pateicoties kompānijas DigitalMind izstrādātajam jaunajam risinājumam, DnB NORD Bankas klientu dokumentācijas apstrāde un lēmumu pieņemšana par kredītu izsniegšanu tiks veikta elektroniskā vidē - centralizētā procesu automatizēšanas sistēmā. Daļa no nepieciešamās dokumentu pārbaudes un saskaņošanas notiks elektroniski, jo visi dokumenti tiks uzglabāti vienotā elektroniskā arhīvā, kas atvieglos kredītu izsniegšanas procedūru.

"DnB NORD Banka vienmēr ir veltījusi lielu uzmanību jaunu tehnoloģiju un tehnisko risinājumu ieviešanai un klientu apkalpošanas procesu optimizācijai. Tāpēc kredītu procesu automatizācija ir viens no soļiem plānveidīgā bankas informatīvo sistēmu attīstībā. Esam pārliecināti, ka arī turpmāk mūsu klienti atzinīgi novērtēs papildus ērtības un pakalpojumu kvalitāti, ko banka nodrošina, izmantojot labākos industrijā pieejamos tehnoloģiskos risinājumus", stāsta DnB NORD Bankas Filiāļu pārvaldes vadītājs Intars Sloka.

Latvijas uzņēmums AS DigitalMind konkurēs Krievijas tirgū ar inovatīviem un moderniem risinājumiem. Šī plāna īstenošanai kompānija ir atvērusi savu pirmo filiāli Maskavā, kas ir nākamais solis Krievijas tirgus apgūšanai.

Krievijas uzņēmumi plāno ietaupīt miljonus pateicoties uz procesu sakārtošanu vērstai biznesa vadībai. Tas kļuvis iespējams sakarā ar pēdējos gados popularitāti ieguvušajiem biznesa procesu sakārtošanas un optimizācijas risinājumiem. Aizvien pieaugošās izmaksas un kvalificēta personāla deficīts liek uzņēmējiem meklēt jaunas iespējas, kā paaugstināt biznesa vērtību nepalielinot ražošanas izmaksas, Db.lv informēja AS DigitalMind sabiedrisko attiecību konsultants Matīss Nīmanis.

Izmantojot biznesa procesu vadības metodoloģiju, organizācija ir vienkāršāk vadāma un pielāgojama apkārtējās vides izmaiņām. Tas ir ļoti būtiski uzņēmumiem, kuri atver savas pārstāvniecības Krievijā, šādā veidā pasargājot savu biznesu no nevēlamiem pārsteigumiem un nodrošinot kontroli pār procesiem arī no attāluma. Efektīva procesu vadība ļauj izmantot minimālus resursus maksimālu rezultātu sasniegšanai, turklāt liels skaits starptautisko kompāniju šādi nodrošina centralizētu filiāļu pārraudzību.

DnB NORD Banka ir pabeigusi kredītprocesu automatizācijas ieviešanas procesu. "Tas nozīmē, ka turpmāk kredītus bankā būs iespējams saņemt ātrāk, tērējot mazāk laika dažādām, ar kredīta noformēšanas procesu saistītām, formalitātēm," sola tās pārstāvji.

Izmantojot kompānijas DigitalMind izstrādāto risinājumu, DnB NORD Bankas klientu dokumentācijas apstrāde un lēmumu pieņemšana par kredītu izsniegšanu tikšot veikta elektroniskā vidē - centralizētā procesu automatizēšanas sistēmā. Daļa no nepieciešamās dokumentu pārbaudes un saskaņošanas notiks elektroniski, jo visi dokumenti tiks uzglabāti vienotā elektroniskā arhīvā, kas atvieglos kredītu izsniegšanas procedūru, skaidro sistēmas ieviesēji.

DigitalMind valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis ir pārliecināts, ka viņa vadītā kompānija savu uzdevumu ir veikusi sekmīgi. "Šāda veida projekts ir spilgts piemērs tam, kā banka ar inovāciju un modernu tehnoloģiju palīdzību var apsteigt konkurentus un paplašināt savu klientu loku," saka Sluckis.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind 12. martā Citadeles konferenču centrā rīkos konferenci «Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā». Tajā Latvijas uzņēmumu vadītājiem būs iespēja iepazīties ar biznesa analītikas jēdzienu, uzzināt par jaunākajām nozares tehnoloģijām un to izmantošanas sniegtajām priekšrocībām, kā arī izzināt Latvijas un ārvalstu uzņēmumu pieredzi biznesa analītikas risinājumu izmantošanā.

Biznesa analītika ir metodiku, procesu un programmatūras rīku kopums, ko uzņēmumi var izmantot dažāda formāta datu apstrādei un informācijas analīzei, ikdienas biznesa lēmumu pieņemšanai un nākotnes notikumu prognozēšanai. Biznesa analītikas rīki savākto informāciju par uzņēmuma operatīvās darbības rezultātiem un tirgus notikumiem pārveido jēgpilnās atziņās, kuras vadītājiem ļauj pieņemt izsvērtus un uz pierādījumiem balstītus lēmumus.

«Runājot ar Latvijas uzņēmumiem, jūtam lielu interesi, bet vienlaicīgi arī izpratnes trūkumu par to, tieši kā izmantot savā rīcībā esošos datus, lai labāk izprastu gan savus klientus, gan arī uzņēmuma iekšējos procesus, un uzlabotu biznesa rezultātus,» stāsta A/S Digital Mind valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis.

Tikai četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem jūtas droši par savu veselības stāvokli, Lietuvā – katrs otrais, bet Igaunijā – pat seši no desmit aptaujātajiem jūtas pārliecināti par veselību.

Toties par veselību ļoti noraizējies Latvijā un Lietuvā ir katrs piektais iedzīvotājs, turpretī vislabākā situācija ir Igaunijā – tikai 6% jūtas pilnīgi nedroši par savu veselību, noskaidrots apdrošināšanas sabiedrības PZU veiktajā aptaujā.

«Tik būtiskas atšķirības starp Baltijas valstu iedzīvotājiem liecina, ka veselības aprūpes sistēmas kaimiņvalstīs attīstās dažādi. Turklāt iedzīvotāju attieksme pret veselīgu dzīvesveidu, veselību un tās uzlabošanu iezīmē valstu atšķirības. Redzams, ka Igaunijas iedzīvotāji uzticas savas veselības aprūpes sistēmai un rūpējas par veselību,» skaidro PZU Lietuva izpilddirektors Marius Junduls.

Baltijas valstīs lielākā korporatīvās labbūtības platforma "Stebby" laiž klajā unikālu un līdz šim nebijušu darbinieku veselības atbalsta B2B risinājumu, kas ne tikai atvieglo darba ņēmējiem gādāšanu par savu veselību, bet arī ietaupa uzņēmumu veselības apdrošināšanas pārvaldības laiku un resursus.

Jaunākais “Stebby” platformas papildinājums ir veselības apdrošināšanas modulis, ar kuru ikviens Latvijas uzņēmums var vienuviet droši un ērti pārvaldīt savu darbinieku veselības apdrošināšanu kopā ar citiem piedāvātajiem veselības veicināšanas labumiem.

Efektīvs risinājums maziem un vidējiem uzņēmumiem

"Stebby" moduli unikālu dara uzticamo sadarbības partneru - apdrošināšanas brokera “GrECo Latvija” un “ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāles” radītais fiksētu veselības apdrošināšanas komplektu piedāvājums.

Kā norāda “Stebby” vadītāja Latvijā Liene Vesere, šie komplekti ir būtisks risinājums maziem un vidējiem uzņēmumiem. “Līdz šim, lai rūpētos par labbūtību darba vidē, mazākie uzņēmumi tika ierobežoti ar niecīgām izvēles iespējām. Ir grūti iegūt pienācīgu piedāvājumu, ja kolektīvā ir no pieciem līdz 30 darbiniekiem. Ar jaunāko “Stebby” papildinājumu mēs varam palīdzēt darba devējiem prioritizēt darbinieku veselību neatkarīgi no uzņēmuma lieluma vai nozares.”

Foto: freepik.com/Freepik

Lai kā mēs rūpētos par saviem mājas mīluļiem, diemžēl no dažādām veselības kaitēm nav pasargāts neviens mājdzīvnieks. Īpaši nepatīkami, ja slimība ir ilgstoša jeb hroniska. Tad mājdzīvnieka saimniekam jāpielāgojas un, lai parūpētos par savu mīluli, bieži vien jāmaina ikdienas ritms, mājdzīvnieka uzturs, barošanas, kā arī kopšanas paradumi.

Tāpat tas neizbēgami nozīmē, ka veterinārā klīnika būs jāapmeklē biežāk, kā arī jāvelta laiks, lai apgūtu veterināro medikamentu un līdzekļu pareizu lietošanas gaitu.

Jāatceras, ka gan hronisku, gan akūtu saslimšanu vai traumu gadījumos, rūpes par mīluļa veselību var būt liels finansiāls slogs, jo ne vien veterinārie pakalpojumi, bet arī veterinārās preces, medikamenti un barība nav lēti. Tāpēc pirms mājas mīluļa iegādes vai pieņemšanas ģimenē, rūpīgi jāapdomā, vai finansiālie apstākļi ir gana stabili lai vajadzības gadījumā būtu iespējams par mājdzīvnieku parūpēties.

Eiropas Savienībā (ES) plānots aizliegt aromatizētas cigaretes un uz cigarešu iepakojumiem būs jālieto lieli ilustratīvi brīdinājumi, paredz trešdien pēc vairāku gadu darba atbalstītais Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums stingrākai tabakas izstrādājumu ražošanai, noformēšanai un tirdzniecībai.

Saskaņā ar priekšlikumiem dalībvalstīs tiktu aizliegts lietot aromatizētas cigaretes, tinamo tabaku un bezdūmu cigaretes, kā arī noteikts, ka uz iepakojumiem obligāti jālieto lieli, ilustratīvi brīdinājumi par ietekmi uz veselību. Šiem brīdinājumiem jāaizņem 75% no iepakojuma, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā.

Turklāt EK nākusi klajā ar ierobežojumiem uz līdz šim īpaši neregulētiem izstrādājumiem, piemēram, elektroniskajām cigaretēm un smēķēšanai paredzētiem augu izcelsmes izstrādājumiem. Košļājamai tabakai un šņaucamtabakai plānots piemērot īpašus marķēšanas un sastāvdaļu noteikumus.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Kopš šā gada 19.janvāra, piesaistot ārējos konsultantus, uzsākta Valsts zemes dienesta (VZD) informācijas sistēmu attīstības projekta izstrāde ar mērķi uzlabot un padarīt efektīvākus klientu apkalpošanas procesus un pilnveidot ar tiem saistītās VZD uzturētās informācijas sistēmas, Db.lv informēja VZD. Projekta ietvaros tiks veikta esošo darba procesu analīze, izstrādāta informācijas tehnoloģiju (IT) stratēģija un Kadastra informācijas sistēmas (IS) un Pasūtījumu apstrādes informācijas sistēmas (PAIS) attīstības koncepcija.

Balstoties uz konsultantu veikto analīzi, paredzēts VZD darbībā ieviest būtiskus uzlabojumus, nodrošinot mūsdienīgu pārvaldi un ieviešot mūsdienīgus risinājumus informācijas tehnoloģiju jomā.

Valsts zemes dienesta darba procesi ir veidoti laikā, kad darbs pamatā notika ar papīra dokumentiem. Šobrīd, strauji attīstoties jaunajām tehnoloģijām, nepieciešams pārveidot šos procesus, lai maksimāli izmantotu strauji attīstījušos jauno tehnoloģiju iespējas, tādējādi strādātu efektīvāk un nodrošinātu iespēju VZD klientiem saņemt pēc iespējas kvalitatīvākus pakalpojumus.

Mērķis, pasūtot šī projekta izstrādi, ir samazināt dažādu VZD pakalpojumu izpildes laiku, padarīt ērtāku to saņemšanu, vienādot pakalpojumus, kā arī atvieglot darbu VZD speciālistiem. Projekta izstrādes ietvaros tiks izvērtēts, kā būtu iespējams pilnībā integrēt 2000.gadā izstrādātās Kadastra IS teksta un grafisko daļu, lai kadastra informācija būtu ērtāk pieejama gan klientiem, gan VZD darbiniekiem. Savukārt, integrējot Kadastra IS un PAIS, plānots nodrošināt pasūtījumu apstrādi vienotā transakcijā, sākot no pasūtījuma pieņemšanas līdz dokumentu izsniegšanai klientam, ietverot reģistrāciju Kadastra IS.

Latvijas kompānija Digital Mind, kas nesen atvērusi biroju Maskavā, kļuvusi par naftas giganta Lukoil Overseas Holding procesu konsultantu. Sadarbības līgums noslēgts par automatizētas biznesa procesu un dokumentu vadības risinājuma koncepcijas izveidi, kuru izstrādās speciālisti no Latvijas.

Lukoil Overseas Holding vadība plāno veikt apjomīgu uzņēmuma biznesa procesu automatizēšanu un sakārtošanu tā, lai holdinga izaugsme būtu ne tikai kvantitatīva, bet arī attīstītos tās biznesa vadības kvalitāte, Db.lv informēja DigitalMind sabiedrisko attiecību konsultants Matīss Nīmanis.

Lukoil Overseas Holding, ar tam pakļautajām kompānijām, darbojas vairāk kā 20 valstīs visā pasaulē. Kopš holdinga dibināšanas 1997. gadā Lukoil Overseas Holding ir strauji attīstījies, pievienojot holdingam aizvien jaunas naftas ieguves un eksporta kompānijas. Šobrīd kompānija aktīvi konkurē pasaules tirgū, iegūstot un pārstrādājot naftu Saūda Arābijā, Irākā, Irānā, Kolumbijā, Kazahstānā, Ēģiptē un daudzās citās valstīs, tajā skaitā arī Krievijā.

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Diemžēl nav reāli ieviest eiro ātrāk par 2014. gadu, jo budžeta deficīta līmeni 3 % no IKP paredzēts sasniegt tikai 2012. gadā, Db oficiāli apstiprināja Latvijas Bankā.

«Saskaņā ar tautsaimniecības stabilizācijas programmu, ko 2008. gada decembrī apstiprināja Latvijas valdība un starptautiskie aizdevēji - Eiropas Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds -, eiro ieviešana varētu notikt 2012.-2013.gadā. Šī programma saskaņā ar valsts budžeta deficīta samazināšanas plānu, kas šonedēļ apspriests ES finanšu ministru sanāksmē, diemžēl nav reāla. Kopīgās valūtas ieviešanas kritērijam atbilstošu budžeta deficīta līmeni jeb 3% no IKP šobrīd paredzēts sasniegt vien 2012.gadā, kas ļauj eiro ieviest, ātrākais, 2014. gadā,» informējusi Latvijas Banka.

Latvijas bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis norāda, ka Latvijā kopīgas valūtas priekšrocības sen labi zināmas, un tās attiecas uz ikvienu tautsaimniecības dalībnieku – iedzīvotājiem, uzņēmumiem, valdību un valsts izaugsmes iespējām kopumā. Eiro nozīmē pilnvērtīgu dalību spēcīgā ekonomiskā telpā, tai skaitā drošāku vidi investīcijām, zemākas aizņemšanās likmes, izdevumu un nedrošības zudumu valūtas konvertēšanai. Latvijai kā mazai un atvērtai, no eksporta un importa atkarīgai tautsaimniecībai, valūtas stabilitāte un drošība šajā ziņā ir ne tikai dažādu ērtību, bet ekonomiskās drošības jautājums.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ivars Nelsons, SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Lepojos, ka mēs bijām pirmie, kas izveidoja pašapkalpošanās tipa aptiekas. Euroaptieka bija arī pirmā, kas ieviesa konsultācijas aptiekās – izglītotus darbiniekus, kuri strādā tieši pašapkalpošanās zālēs un konsultē klientus, palīdzot viņiem gan orientēties preču klāstā, gan izvēlēties sev piemērotākos produktus. Pašlaik mēs mērķtiecīgi vēlamies panākt, ka aptieka ir vieta, kuru cilvēki apmeklē, lai preventīvi rūpētos par savu veselību un labsajūtu, nevis ierastos tikai tad, kad jau ir skārušas veselības problēmas. Manuprāt, ir jālauž stereotips par aptieku kā tikai zāļu tirdzniecības vietu.

Tikai 5,1% Latvijas iedzīvotāju savu veselību raksturo kā ļoti labu, bet 40% - kā labu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

38% veselības stāvokli vērtē kā vidēju.

Savukārt 13% savu veselības stāvokli raksturoja kā sliktu un 3,5% – kā ļoti sliktu. Šis pašvērtējums būtiski neatšķiras no rezultātiem, kas tika iegūti pirms gada.

Vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes attiecībā uz veselības stāvokļa pašvērtējumu nedaudz atšķiras. Vīrieši savu veselības stāvokli vērtēja optimistiskāk nekā sievietes.

Visoptimistiskāk savu veselību vērtē jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. 84% no tiem savu veselību novērtēja kā labu vai ļoti labu.

Savukārt vissliktāk savu veselību vērtē iedzīvotāji pēc 65 gadu vecuma. 43% no tiem savu veselību raksturo kā sliktu vai ļoti sliktu.

Šo svētdien, 30. oktobrī notiks pāreja uz ziemas laiku. Lūgti norādīt, kā viņu labsajūtu un veselību ietekmē pulksteņa laika mainīšana par stundu uz priekšu vai atpakaļ, ceturtā daļa (24%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka tas viņus ietekmē pozitīvi (5% - ļoti pozitīvi, 19% - drīzāk pozitīvi).

To atklāj pētījumu kompānijas KANTAR TNS oktobra beigās veiktais pētījums.

Aptuveni puse (53%) iedzīvotāju norādījuši, ka pulksteņa laika mainīšana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē negatīvi (34% - drīzāk negatīvi; 19% - noteikti negatīvi).

Ceturtā daļa (23%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem nav snieguši konkrētu atbildi par to, kā pulksteņa pagriešana ietekmē viņu labsajūtu un veselību.

Salīdzinoši biežāk starp tiem, kuri norādījuši, ka pulksteņa laika mainīšana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē pozitīvi, ir iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Savukārt salīdzinoši biežāk starp tiem, kuri norādījuši, ka pulksteņa laika mainīšana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē negatīvi, ir iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 55 gadiem.

Veselības ministrija (VM) informē, ka izmaiņas noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 2.augusta noteikumos Nr.581 "Medicīnas ierīču reģistrācijas, atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība"" neaizliegs šī brīža veselību veicinošo statusu ieguvušo preču ražošanu un izplatīšanu.

Lēmums svītrot noteikumu 96. punktu ir pieņemts, jo veselību veicinošas preces neatbilst medicīniskās ierīces statusam. Līdz ar to uz šiem produktiem nevar attiecināt kārtību, kādā veic medicīnisko ierīču reģistrāciju, atbilstības novērtēšanu, kā arī to izplatīšanas, ekspluatācijas un tehnisko uzraudzību. Ja produkts ir vērsts uz cilvēka veselības uzlabošanu vai veicināšanu, tad šim produktam ir piemērojama kāda no jau esošām klasifikācijas grupām, kā piemēram, medicīnas ierīces, zāles, pārtika, uztura bagātinātāji, diētiskā pārtika, kosmētikas līdzekļi u.c., kuru atbilstības novērtēšanai un izplatīšanas uzraudzībai jau ir noteikts konkrēts regulējums.

«Naudas veselības veicināšanai Latvijā nekad nav bijis, jo tas nav seksīgi.»

Tā DB rīkotajā Uzņēmēju klubā sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs, paužot ciešu apņemšanos ar slimībām saistīto situāciju Latvijā mainīt. Pēc viņa domām līdz šim pārāk maz ir ieguldīts iedzīvotāju uzskatu un attieksmes maiņā pret savu veselību: «Ministriem veselības veicināšanas joma nav tik interesanta, jo nedod uzreiz skaidri redzamu rezultātu. Jāņem arī vērā, ka viena veselības ministra «dzīves ilgums» Latvijā ir vidēji deviņi mēneši. Taču kāpēc gan mēs nevaram būt ne tikai zaļākā, bet veselākā valsts Eiropā, jo ar slimu tautu nekāda ekonomikas izrāviena nebūs,» uzsver veselības ministrs. Viņaprāt, veselība nozīmē dzīvi labklājībā, ne tikai stāvokli bez slimībām: «Senajā Ķīnā ārstiem algu maksāja tikai tik ilgi, kamēr pacienti bija veseli. Latvijā mums ir vēlme panākt, lai ikviens iedzīvotājs reizi gadā veiktu veselības profilaktisko pārbaudi, kas ir bez maksas.» Uz jautājumu, kā risināt situāciju, ka šobrīd ir ļoti problemātiski sagaidīt it kā pienākošos rindu uz bezmaksas vizīti pie ārsta, G. Belēvičs atbild, ka šobrīd notiek sarunas ar ģimenes ārstiem. Ja pašlaik viņi naudu saņem pēc pacientu skaita neatkarīgi no tā, vai pacients pie ārsta aiziet vai neaiziet, un labāk esot, ka neaiziet, tad turpmāk, lai pārbaudītu visus cilvēkus, ir būtiski jāpalielina ģimenes ārstu prakšu skaits. Ir arī jānosaka, ka vienā praksē var būt ne vairāk kā 1200 cilvēku, lai gan šobrīd tās ir pat vairākas reizes lielākas. Diskusijās ar ģimenes ārstiem tiek piedāvāti argumenti, ka, samazinot pacientu skaitu un sākot nodarboties arī ar veselajiem, ir iespējas nopelnīt vairāk. Tāpat tiek risināti jautājumi, lai ģimenes ārsti varētu savu praksi pārdot pēctecim.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un biedrība Business against shadow economy (Uzņēmēji pret ēnu ekonomiku jeb BASE) sagatavojušas savus priekšlikumus ēnu ekonomikas ierobežošanas plānam, paredzot atteikties no akcīzes nodokļa piemērošanas kafijai, ieviest taksometru ikmēneša nodokli, izskaust pirātismu un ieviest «čeku loteriju».

Dokumentā apkopoti LTRK, LDDK un BASE biedru priekšlikumi, kā arī valsts iestāžu priekšlikumi, kurus atbalsta minētās uzņēmēju biedrības. Ceturtdien notiekošajā ikgadējā ēnu ekonomikas apkarošanai veltītajā konferencē tiks uzklausīti viedokļi par minētajiem priekšlikumiem un pēdējie ieteikumi pirms ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna iesniegšanas apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Nodokļu jomā uzņēmēji rosina izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politiku, kas būtu saistīta ar vidēja termiņa Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam noteikto, nodrošinātu nodokļu politikas kvalitatīvu un pilnīgu realizāciju un paredzētu nodokļu politikas instrumentiem sasniedzamos mērķus un rezultatīvos rādītājus. Tāpat jānodrošina nodokļu sistēmas stabilitāte un prognozējamība, jāmazina darbaspēka nodokļu slogs tādā veidā, kas nepalielina administratīvo slogu, kā arī jāpārskata valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).

Eiropas Komisija šodien pieņēma paziņojumu par ES stratēģiju dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai. Paziņojumā uzmanība tiek vērsta uz kaitīga un bīstama alkohola patēriņa nelabvēlīgu ietekmi uz veselību Eiropā, kas ir aptuveni 195 000 cilvēku nāves cēlonis gadā ES.

Paziņojumā noteiktās prioritātes ir šādas: aizsargāt jauniešus un bērnus; samazināt kaitējumu un nāves gadījumu skaitu, ko izraisa ar alkohola lietošanu saistīti ceļa satiksmes negadījumi; novērst kaitējumu pieaugušo vidū un mazināt negatīvo ietekmi uz ekonomiku; uzlabot informētību par alkohola kaitīgo ietekmi uz veselību un palīdzēt savākt ticamu statistiku. Eiropas Komisija ir noteikusi jomas, kurās ES var atbalstīt dalībvalstu darbību, lai samazinātu alkohola radīto kaitējumu, piemēram, finansēt projektus, izmantojot sabiedrības veselības un pētniecības programmas, apmainoties ar labu praksi tādos jautājumos kā alkohola lietošanas ierobežošana nepilngadīgo vidū, izpētot sadarbības iespējas saistībā ar informācijas kampaņām vai novēršot transportlīdzekļa vadīšanas gadījumus alkohola reibumā, kā arī citas Kopienas iniciatīvas. Turklāt paziņojumā ir norādīti pasākumi, ko dalībvalstis veic, lai veicinātu labu praksi, ierosināts izveidot ieinteresēto personu forumu "Alkohols un veselība", un noteiktas jomas, kurās ražotāji var dot ieguldījumu, jo īpaši saistībā ar atbildību ietverošu reklāmu un tirdzniecību. Atzīstot dalībvalstu lomu šajā politikas jomā, Eiropas Komisija neplāno ierosināt pieņemt ES līmeņa tiesību aktu.

Mūsdienu sabiedrībā aizvien aktuālā kļūst vegānisma ideja un tāda dzīvesveida piekopšana, kurā no ēdienkartes tiek izslēgti dzīvnieku izcelsmes produkti.

Daudzi ir kategoriski pret šādu ideju, uzsverot, ka tādā veidā netiek uzņemtas organismam nepieciešamās uzturvielas, taču, daudzi ir pieņēmuši izaicinājumu un kļūst par vegāniem, uzsverot, ka vairāki pētījumi noliedz jebkādu veselības problēmu rašanos šāda uztura rezultātā. Ar vegānu restorāna Fat Pumpkin izveidi cenšos parādīt apkārtējiem vegānu dzīvesveida pozitīvo ietekmi uz dzīves kvalitātes paaugstināšanos. Vairāki pasaulē slaveni sportisti izvēlējušies savā uzturā nelietot gaļu un piena produktus, pierādot, ka vegānisms ir apvienojams arī ar sportu un lielu fizisko slodzi.

Pievēršoties vegānismam, pēc laika sapratu, ka šāds dzīvesveids ir ļoti aizraujošs un saistošs. Agrāk savu ikdienu nespēju iedomāties bez gaļas produktiem, šķita, ka nav iespējams dzīvot citādi, bet pierādījās diametrāli pretējais. Pirms kāda laika, ieraugot pārdošanā jau esošo vegānu restorānu Fat Pumpkin, kopā ar draugu nolēmām to pārņemt, vēršot to lielām pārmaiņām, kā galveno mērķi uzstādījām sabiedrības informēšanu par šāda dzīvesveida pozitīvajiem aspektiem, dzīvi bez dzīvnieku produktiem, iesakot to izmēģināt arī citiem. Restorānā mēs parādam, ka arī vegāni ēd ļoti garšīgi un daudzveidīgi. Tas ir ļoti maldīgs priekštats, ka ēdam tikai salātus trīs reizes dienā, tā nebūt nav. Pie mums var nobaudīt dažādas uzkodas, burgerus, salātus, zupas, kā arī vrapus un citus ēdienus. Konkurence šajā nozarē pagaidām nav ļoti liela, ir tikai daži šāda tipa restorāni, bet ir vairākas ēdināšanas vietas, kur ēdienkartes piedāvājumā pieejamas maltītes veģetāriešiem un vegāniem.

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu pakāpeniski atcelt ierobežojumus vakcinētām personām, vienlaikus ministri vēl diskutēs par konkrētiem pasākumiem, kurus varētu attiecināt uz vakcinētām personām.

VM rosināja nodrošināt "drošu, godīgu un kontrolētu ierobežojumu atcelšanu" vakcinētām personām vairākos soļos.

Pirmais solis paredz ieviest vakcinētajiem tādus pašus izņēmumus kā personām, kas pārslimojušas Covid-19. Otrajā solī paredzēts ieviest individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas atvieglojumus slēgtos un kontrolētos kolektīvos.

Trešais solis paredz ieviest atvieglojumus individuālu pakalpojumu sniegšanai. Savukārt ceturtais solis paredz ieviest plašākus atvieglojumus pulcēšanās ierobežošanai, pasākumu apmeklēšanai un pakalpojumu saņemšanai.

No VM provizoriskā plāna izriet, ka jau šonedēļ varētu ieviest izņēmumus pašizolācijas ievērošanai vakcinētām personām, iebraucot no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību.

Skandināvijas nekustamo īpašumu attīstītāji pamanījuši jaunu tendenci - biroju izveidē aizvien vairāk tiek domāts par cilvēkam draudzīgu vidi, kas uzlabo radošumu un produktivitāti

Sekojot šīm tendencēm, Zviedrijas nekustamo īpašumu investors Eastnine spēris soli uz priekšu, izveidojot jaunu biznesa centru no koka būvētā ēkā. Kopējā centra platība ir 15 800 kvadrātmetri, un tas atradīsies Rīgā, Valdemāra ielā 62. Projekta nosaukums ir The Pine, un paredzams, ka tas kļūs par inovatīvāko un komfortablāko biznesa centru ne tikai Rīgā, bet visā Baltijas reģionā.

«Vadāmies pēc Skandināvijā valdošajām tendencēm, ka darba ņēmējs ir daudz vērtīgāks nekā darba vieta; tādējādi, investējot ēkās, primāri domājām par to cilvēku vajadzībām, kas šeit strādās, un pēc tam īstenojām atbilstošus arhitektoniskus un inženiertehniskus risinājumus. Jāpiebilst, ka Eastnine pieņēma vēl lielāku izaicinājumu - uzbūvēt ne tikai viskomfortablāko ēku, bet arī radīt cilvēkiem draudzīgu ekosistēmu,» saka Eastnine Biznesa attīstības vadītāja Natalija Monkevičiene.

Latvijas iedzīvotāju attieksme pret sauļošanos pēdējo četru gadu laikā nav īpaši mainījusies. Lai gan ir salīdzinoši vairāk tādu iedzīvotāju, kas uzskata, ka sauļošanās iespaids uz veselību ir nelabvēlīgs, tomēr pretējās domās vēl aizvien ir vairāk nekā trešā daļa iedzīvotāju, liecina pētījumu centra SKDS šā gada maijā veiktās aptaujas dati.

Kopumā 36% iedzīvotāju uzskata, ka sauļošanās atstāj labvēlīgu iespaidu uz veselību, turklāt 4% domā, ka tā ir ļoti labvēlīga. Savukārt 41% domā, ka sauļošanās atstātais iespaids ir nelabvēlīgs, bet 8% – ka ļoti nelabvēlīgs. 16% aptaujāto iedzīvotāju ir pārliecināti, ka sauļošanās nekādu iespaidu uz veselību neatstāj.

Saskaņā ar aptaujas datiem pēdējo gadu laikā iedzīvotāju viedokļi par sauļošanās kaitīgumu nav ļoti būtiski mainījušies. Ja 2007.gadā par to, ka sauļošanās atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz cilvēku veselību bija pārliecināti 35% iedzīvotāju, tad 2008.gadā – 42%, 2009.gadā – 36%, savukārt šogad 41%.