Rīga, - Latvijas aviosabiedrība airBaltic uzskata, ka Eiropas Komisijas atbalstītā Direktīva 2003/87/EC par shēmu tirdzniecībai ar pieļaujamo gāzu emisijas kvotām Eiropas Savienības aviopārvadājumu sektorā, atklāti diskriminē ES jauno dalībvalstu aviopārvadātājus. EK atbalstītā direktīva ietver arī virkni citu nopietnu draudu aviopārvadājumu nozares attīstībai ES - iespējamu aviobiļešu cenu celšanos, pasažieru skaita samazināšanos un ievērojamus zaudējumus dalībvalstu, tostarp Latvijas, ekonomikai.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē: "Direktīva ir klajš konkurences likuma un vairāku ES pamatrincipu pārkāpums. Tā draud deformēt konkurenci un Kopējo Tirgu, radot nevienlīdzīgus spēles noteikumus veco un jauno ES dalībvalstu aviopārvadātājiem," skaidro B.Fliks, piebilstot, ka konkurences kropļošana izpaužas faktā, ka direktīva paredz emisijas kvotu sadali balstīt uz fiksētiem izejas datiem par 2004.-2006. gadu. Saskaņā ar paredzamo shēmu, aviokompānijas par brīvu saņem kvotu atbilstoši esošajam apjomam, bet aviokompānijām augot un attīstoties, tām jāpērk papildu kvotas.

"Tādējādi ievērojamas priekšrocības iegūst tā sauktās "tradicionālās aviokompānijas", kas pirms ilgāka laika dibinātas vecajās ES dalībvalstīs, pārvadā slīdzinoši lielu pasažieru skaitu un nākotnē strauji neaugs," norāda B.Fliks un uzsver, ka paredztā direktīva pašreizējā redakcijā diskriminē strauji augošas kompānijas, īpaši jaunajās ES dalībvalstīs.

Neizpildot solīto, Latvija var iekulties kārtējā tiesvedībā. Tādu situācijas attīstību neizslēdz vairāki uzņēmēji, jo pašlaik joprojām tiek diskriminēti tie Latvijā strādājošie uzņēmēji, kuri aizņemas naudu ārzemēs, kamēr ierobežojumi neskar tos, kuri aizņēmušies pašu mājās.

Eiropas Komisija (EK) jau pērn informēja Latviju par to, ka šāda diskriminācija ir jāizbeidz. Proti, 2008.gada 5.jūnijā Latvija saņēma EK paziņojumu pārkāpuma lietā, kurā EK norāda, ka likumā par UIN ietvertie noteikumi veido Eiropas Kopienas dibināšanas un Eiropas Ekonomikas zonas līguma pārkāpumu.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) nākamnedēļ, 9.janvārī, mutvārdu procesā izskatīs tā saukto Laval un partneri lietu, Db.lv informēja Tieslietu ministrija. Uzņēmums uzskata, ka Zviedrijas Karalistes tiesību akti diskriminē ārvalstu pakalpojumu sniedzējus.

Latvijas nostāju tiesas procesā uzturēs Tieslietu ministrijas (TM) EKT departamenta direktore Esmeralda Balode –Buraka un departamenta direktores vietniece Kristīne Bārdiņa.

Latvijas uzņēmums – SIA Laval un Partneri 2004. gada 7. decembrī iesniedza prasības pieteikumu Zviedrijas Darba tiesā, lūdzot atzīt par neatļautu un pārtraukt Celtnieku arodbiedrības un tās 1. nodaļas veikto kolektīvo rīcību pret uzņēmumu, kā arī noteikt par neatļautu Zviedrijas Elektriķu arodbiedrības veikto solidaritātes rīcību. 2004. gada 22. decembra lēmumā Zviedrijas Darba tiesa noraidīja uzņēmuma prasību pieņemt pagaidu lēmumu par kolektīvās rīcības pārtraukšanu.

«Sabiedrības veselības aizsardzībai jābūt visu to noteikumu pamatmērķim, kas reglamentē zāļu ražošanu, sadali un izmantošanu. Tomēr šis mērķis jāsasniedz ar līdzekļiem, kas nekavēs farmācijas rūpniecības attīstību vai zāļu tirdzniecību kopienā,» teikts Eiropas Parlamenta un padomes direktīvā (2001/83/EK). Lai gan Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas ir saistošas arī Latvijai, kā vienai no Eiropas Savienības dalībvalstij, Latvija tomēr izdomā izdarīt pa savam un pārcensties. Jau tagad aptiekas nedrīkst informēt klientus par pieejamām atlaidēm uz bezrecepšu medikamentiem, un turpmāk nedrīkstēs informēt arī par savām lojalitātes kartēm. Precīzāk sakot, radīt kartes drīkst, bet informēt par tām – nē, jo to liedzot Eiropas direktīvas, kaut gan tajās šādu normu NAV.

Veselības Ministrija ir sagatavojusi Ministra kabineta noteikumu maiņas projektu par «Zāļu reklamēšanas kārtību un kārtību, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus». Veselības ministrija pauž uzskatu, ka ir jāaizliedz ne tikai bezrecepšu medikamentu reklāma, bet arī iespēja sniegt informāciju par akcijas precēm, atlaidēm un ....arī lojalitātes kartēm. Uzskatot, ka pacientu informēšana par aptiekas lojalitātes programmām un pieejamām atlaidēm, palielinās zāļu patēriņu.

Kā daudz nopietnāks iemesls tiek minēta Eiropas Parlamenta un padomes direktīva, kura it kā Latvijai tāpat kā citām ES dalībvalstīm liedz zāļu un tai skaitā lojalitātes kartes reklamēšanu. Tomēr rūpīgi izvērtējot Eiropas Parlamenta un padomes direktīvu (2001/83/EK), 88. un 89. pantu jāsecina, ka tajā šādu aizliegumu nepastāv. Vēl vairāk, tajā nav neviena vārda par to, ka aptiekas nedrīkstētu reklamēt savas lojalitātes programmas.

Lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop», pamatojoties uz ES regulu 261/2004, pērn iesūdzēja tiesā aviokompāniju «airBaltic», pieprasot izmaksāt lidojumu kompensācijas 385 pasažieriem par kavētu, atceltu vai virspārdotu lidojumu.

«Pēc garas un smagas cīņas Lietuvas tiesā, panākta vienošanās, ka «airBaltic» izmaksās pieprasīto kompensāciju summu aptuveni 120 tūkstošu eiro apmērā,» teikts Skycop paziņojumā.

Tiesa gan, «airBaltic» atsevišķā paziņojumā šos apgalvojumus noraida, uzsverot, ka pašlaik uzņēmums uzsācis izlīguma sarunas, kuru ietvaros izlīgumi tiks slēgti katrā individuālajā gadījumā atsevišķi.

«Šajā procesā tiks vērtēts, vai kompensācija pasažieriem būtu jāizmaksā atbilstoši Regulai 261/2004, kā arī, vai Skycop procesa laikā iesniegs atbilstošus procesuālos dokumentus. Pirms tiesas kompensācijas Skycop klientiem netika izmaksātas gadījumos, kad Skycop prasītais kompensācijas apmērs nebija atbilstošs Regulas 261/2004 noteikumiem, vai arī Skycop nesniedza atbilstošus dokumentus, lai būtu iespējams pārliecināties par viņu pārstāvības tiesībām,» norāda «airBaltic».

Eiropas Parlaments š.g. 15. janvārī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu vienādu principu noteikšanai lidostas nodevu iekasēšanā 67 Eiropas Savienības lidostās. Direktīva nosaka principus, kas būs jāievēro lidostām, iekasējot nodevas nediskriminējošā kārtībā no visām lidostā strādājošajām aviosabiedrībām.

Eiropas direktīva par lidostu nodevām pieprasa, lai lidostās korekti tiktu ievēroti trīs galvenie punkti: nedrīkst būt diskriminācija – noteikumiem attiecībā uz visiem pasažieru pārvadātājiem jābūt vienādiem, otrkārt – caurspīdīgums: ir jābūt atspoguļotai skaidrai un caurredzamai shēmai, kā veidojas no pasažieriem iekasējamās summas un kur tās tiek izlietotas; un treškārt – jāuztur drošības kvalitātes prasības, kas mūsdienās ir īpaši svarīgi. Līdz ar to var secināt, ka pašreizējā situācijā Rīgas lidosta var pieredzēt sankcijas attiecībā uz pirmo un būtiskāko jautājumu – nediskriminējoši vienāda attieksme pret visiem pārvadātājiem. Gribu uzsvērt, ka neviens neprasa, lai visām valstīm un visām lidostām šīs nodevas tiktu izlīdzinātas, tieši otrādi, - lidostu vadītāji cīnās par šīm priekšrocībām, tomēr nevar pastāvēt situācija, ka netiek piemēroti godīgas konkurences principi vienas lidostas ietvaros, un tas ir galvenais punkts, ko pieprasa šī direktīva.

Neraugoties uz daudzajām traģēdijām, gaisa satiksme joprojām ir viens no drošākajiem transporta veidiem. Saskaņā ar Austrālijas patērētāju aviācijas datiem, pērn pasaules aviokompānijas 34 miljonos lidojumu pārvadājušas 3,6 miljardus pasažieru, atsaucoties uz AirlineRatings.com vēsta Business Insider.

Izvērtējot 407 aviopārvadātājus visā pasaulē, AirlineRatings.com apkopojis 20 drošākās aviosabiedrības, kas vērtētas gan pēc reputācijas, gan avāriju un mirstības datiem u.c. parametriem.

Zemo cenu pārvadātāji, piemēram, JetBlue, Virgin America, EasyJet netika vērtēti, jo tika uzskatīti par atsevišķu rangu.

Nodokļu sistēma nav tikai naudas iekasēšanas veids. Tas ir arī veids kā stimulēt vai, tieši pretēji, slāpēt kādas ekonomiskās aktivitātes. Piemēram, nosakot mazāku nodokli alum un lielāku stiprajam alkoholam, mēs sekmējam lielāku vieglā alkohola patēriņu. Nosakot zemāku nodokli «zaļajai» enerģijai, mēs sekmējam tās lielāku patēriņu, ražošanu un nozares attīstību. Nodokļu sistēma ir veids, kā palīdzēt veidot valsts politiku (ja tāda, protams, ir).

Līdzīgi arī ar finanšu instrumentiem. Vairums pasaules valstu vēlās, lai cilvēki veido uzkrājumus (tā daļēji noņemot slogu no valsts pleciem). Tāpat vairums valstu vēlās, lai cilvēki uzkrāj ilgtermiņam – vecumdienām, pensijai, bērniem un citām lietām, kas sekmēs gan pašu, gan arī valsts labklājību nākotnē. Vairums speciālistu arī vēlās, lai vienādi produkti netiktu savstarpēji diskriminēti, tādejādi kropļojot tirgu un padarot to necaurspīdīgāku lietotājam. Piemēram, mēs maksājam vienādu PVN likmi par patērēto pienu, neatkarīgi no piena pakas iepakojuma vai ražotāja.

Un ko tad «stimulē» mūsu jaunais kapitāla nodoklis? Paskatīsimies uz dažiem faktiem par nodokļa likmi populārākajiem Latvijā izmantotajiem finanšu instrumentiem:

Saeimas vairākums neuzskata, ka pašvaldībām būtu jāpiešķir tiesības uz Noguldījumu garantiju fonda kompensācijām, ja pašvaldība savu naudu zaudējusi kādā kredītiestādē.

Ceturtdien Saeima noraidīja opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības ierosinātos Noguldījumu garantiju likuma grozījumus, kas dotu iespēju uz kompensāciju līdz 100 tūkst. eiro pretendēt arī pašvaldībām. Jau vēstīts, ka pašvaldībām Latvijas Krājbankā, kuras darbību Finanšu un kapitāla tirgus komisija apturēja pagājušajā nedēļā, ir palikuši vairāk nekā 15 milj. Ls. No tiem 10 milj. Ls noguldījums ir Rīgas domei.

Patlaban spēkā esošais likums paredz, ka uz Noguldījumu garantiju fonda kompensācijām var pretendēt privātpersonas, kā arī daļa no valstij vai pašvaldībām piederošajām kapitālsabiedrībām.

Latvijas iedzīvotāji palēnām būvniecībā sāk novērtēt koku, kreditēšanas īpatsvaram koka mājām sasniedzot 23%, liecina DNB bankas šī gada statistikas dati. Vienlaikus koka māju ražotāji atzīst, ka koka karkasa ēkām Latvijā aizvien ir salīdzinoši zems pieprasījums, cilvēkiem tikai pamazām «iepazīstoties ar koku».

Kā norāda DNB bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Anckalniņš, šogad katrs ceturtais DNB bankas būvniecības kredīts ir bijis koka mājas celtniecībai, pārējo daļu aizņemot mūra u.c. mājām: «Lai arī daļā sabiedrības joprojām valda mīti par to, ka koka ēka nav piemērota vairāku gadu desmitu dzīvošanai, klienti aizvien biežāk ir gatavi izskatīt gan mūra, gan koka ēku būvniecību. Cilvēki sāk apzināties mūsdienu pilnveidotās tehnoloģijas, kas nodrošina koka māju ilgmūžību.»

Kā skaidro Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs, Latvijas kokrūpnieki teju 90% no saražotā eksportē. «2015. gadā Latvijas ražotāji eksportēja koka ēku konstrukcijas vairāk nekā 60 miljonu eiro vērtībā, un pēc sarunām ar uzņēmējiem var secināt, ka ne vairāk par 10% no saražotā ir palicis vietējā tirgū. Viens no iemesliem ir nenoregulētie būvniecības noteikumi, kas pašlaik diskriminē koka būvniecību Latvijā. Piemēram, ja ārzemēs iespējams būvēt koka daudzstāvu ēkas, tad Latvijā ir iespējamas tikai nelielas privātmājas.

Četrām Īrijas kompānijām būs jāsamaksā kompensācija - 24.5 tūkst. eiro (17.22 tūkst. latu) apmērā, par latviešu un lietuviešu strādnieku diskriminēšanu darba vietā, ziņo Irish Times.

Īrijas Vienlīdzības tribunāls vakar izdevis četrus atsevišķus lēmumus, kas saistīti ar Latvijas pilsoni un trīs Lietuvas pilsoņiem, kuri nepamatoti atlaisti no darba, vai nav saņēmuši atlaišanas kompensācijas, kādas pienākas viņu īru kolēģiem.

Lai gan kompānija Realtime Technologies tiesā apgalvoja, ka atlaišanas kompensācija netiek izmaksāta arī īru darbiniekiem, pierādīt pretējo kompānijai tiesā neizdevās.

Lietuvieši - Irmants Stukonis un Vīgands Urbonavičus - uzvarējuši tiesā pret kompāniju Coalport Building par nepamatotu atlaišanu no darba. Tiesa nolēma, ka kompānijai jāizmaksā Stukonim 8.5 tūkst. eiro (5.97 tūkst. latu) kompensācija, bet viņa kolēģim Vīgandam Urbonavičam 500 eiro (351.4 latu) kompensācija.

No Latvijas kā vienas t.s. ES8 grupai piederīgajām valstīm vismaz nākamā gada laikā Šveicē dzīvošanas atļaujas varēs iegūt ierobežots gribētāju skaits. Kvantitatīvie ierobežojumi noteiktām dzīvošanas atļauju kategorijām vēl attiecas uz Igauniju, Ungāriju, Lietuvu, Poliju, Slovākiju, Slovēniju un Čehijas Republiku.

Šīs valstis ir paudušas neapmierinātību ar Šveices valdības lēmumu, tāpat arī Eiroparlamenta prezidents Martins Šulcs un ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrina Eštone. Portāla The Local Šveices izdevums citē M. Šulcu sakām, ka «ne pret vienu kādas ES valsts pilsoni nedrīkst izturēties jebkā atšķirīgi nekā pret citas dalībvalsts pilsoni». Tomēr Šveices valdība acīmredzami 2004. gadā ES uzņemtās «jaunās dalībvalstis» izdala kā atsevišķu kategoriju.

M. Šulcs oficiālajā relīzē komentē, ka Šveices lēmums ir pret šīs valsts un ES parakstīto vienošanos «garu un burtu», diskriminē ES dalībvalstis un ignorē «tiesiskos pienākumus», kas valstij būtu jāievēro gan ekonomiski labos, gan sarežģītos laikos.

Uzņēmēji pēc 1. jūlija mēģinot saņemt pārmaksāto PVN varētu saskarties ar pilnīgu haosu.

Kā uzsver Ernst&Young Baltic nodokļu departamenta vecākā projektu vadītāja Kristīne Jarve, šobrīd nav skaidrs, ne kā uzņēmēji uzzinās par VID lēmumiem, ne kā noritēs pārbaudes, kas būs obligātas visiem, ne tas, vai VID vispār ir kapacitāte, lai jauno PVN atmaksas sistēmu iedzīvinātu. Turklāt pastāv bažas, ka liela daļa uzņēmēju paliks vispār bez tiem pienākošās nodokļu atmaksas.

Savtīgums uzvar

«Cilvēku savtīgums bieži vien ņem pārsvaru pār godīgumu dažādās iepirkumu procedūrās. Esmu priecīgs par to, ka pēdējā laikā tādas lietas arvien vairāk nonāk KNAB interešu sfērā. Domāju, ka tas būs viens no būtiskākajiem jautājumiem arī nākotnē, par ko valsts vadībai vajadzēs nopietni padomāt. Liels ierobežojums brīvai konkurencei un attiecīgi arī Latvijas attīstībai ir bijusi dažādu oligarhu ietekmei. Daudz lielāka, nekā cilvēki to spēj iedomāties. Taisnīgai konkurencei un valsts «nozagšanas» izskaušanai būs ārkārtīgi liela nozīme, Latvijas iziešanā no pašreizējās krīzes,» intervijā DB saka Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules Bankas konsultants Jānis Platais

Lielveikala Elkor klienti piefiksējuši kādu atlaižu akciju, kas diskriminē Latvijas rezidentus, proti, pārdevēji Elkor veikalā Rīgā, Brīvības gatvē esot šķirojuši pircējus pēc valodas - ja tikusi uzrādīta Latvijas nepilsoņa vai nerezidenta pase, tad pirktajai precei tikusi piemērota 11% atlaide, savukārt Latvijas rezidentiem šāda atlaide tikusi liegta.

Tiesībsargs šādu praksi uzskata par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu, vēsta LNT raidījums Degpunktā.

Raidījums bija devies uz attiecīgo veikalu Rīgā, kā «pircēju» sev līdzi ņemot krieviski runājošo Aleksandru. Ierakstā ar slēpto kameru raidījums guvis apstiprinājumu no veikala pārdevēja puses, ka Aleksandrs, uzrādot pasi, varēs saņemt atlaidi par pirkumu.

Uzzinot par šādu Elkor realizētu atlaižu akciju, Tiesībsarga biroja darbinieki pauduši par to sašutumu un paši sazinājušies ar veikala vadību, lūdzot iesniegt precīzāku informāciju un paskaidrojumus par to, kādēļ veikalā ieviesta tieši šāda atlaižu sistēma.

Atšķirsimies no tādām valstīm kā Dānija, Austrija vai Francija, kas mācējušas izdarīt tā, lai «pašu lauksaimnieki paēduši un Eiropas Savienības ego dzīvs»

Kā pret sienu. Apbruņojušies ar ierosinājumiem, kas kopēti no citu Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālās likumdošanas, lauksaimnieki centušies Saeimai iegalvot, kā sev par labu grozīt likumu Par zemes privatizāciju lauku apvidos. Zemnieku pūliņi gan necik nav spējuši pārvarēt sēra slāni likumdevēja ausīs. Atšķirībā no tādām valstīm kā Dānija, Austrija vai Francija, kas mācējušas izdarīt tā, lai «pašu lauksaimnieki paēduši un Eiropas Savienības ego dzīvs», mūsu valstsvīri nevēlas tanti Eiropu raustīt aiz ūsām.

Neskatoties uz to, ka Eiropas normatīvi nepieļauj ārvalstu pircēju diskriminēšanu, dalībvalstis tomēr ir spējušas izsist tajos robus, kurus aizbāzušas ar saviem nacionālajiem noteikumiem un ierobežojumiem, kas sargā nacionālo resursu – zemi. Līdz ar to Latvijas investoram iegādāties zemi Francijā vai Igaunijā būs grūtāk, nekā ārzemniekam nopirkt zemes vai meža strēli Latvijā. Vai tas nav patoloģisks precedents?

«Pirmo reizi Eiropas Savienības (ES) vēsturē savienības sabrukums ir kļuvis par reāli iespējamu scenāriju,» trešdien Eiropas Komisijas biedrus Briselē brīdināja Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs.

Dalībvalstu vadītāji arvien vairāk lēmumu pieņem paši, ignorējot kopienas metodi, kad lēmumi tiek pieņemti, vienojoties ar citām dalībvalstīm, citējot Eiropas Parlamenta prezidentu, vēsta Euobserver.com.

Jau rakstīts, ka nesen M. Šulca nosodījumu izpelnījās viena no lielākajām ES tirdzniecības partnerēm Šveice, kas paziņoja par ierobežojumu uzlikšanu viesstrādniekiem no Austrumeiropas dalībvalstīm, kas ES pievienojušās 2004. gadā jeb tā dēvētajām A8 valstīm – Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Ungārijai, Slovākijai, Slovēnijai un Čehijai. «Ne pret vienu kādas ES valsts pilsoni nedrīkst izturēties jebkādā veidā citādi nekā pret citas dalībvalsts pilsoni,» iepriekš norādīja M. Šulcs. Oficiālajā relīzē Eiropas Parlamenta prezidents komentēja, ka Šveices lēmums ir pret šīs valsts un ES parakstīto vienošanos «garu un burtu», diskriminē ES dalībvalstis un ignorē «tiesiskos pienākumus», kas valstij būtu jāievēro gan ekonomiski labos, gan sarežģītos laikos.

Igaunijas pārtikas nozares pārstāvji par diskriminējošu uzskata valdības lēmumu ieviest tā dēvēto cukura nodokli saldinātajiem dzērieniem un pieļauj, ka ieguvēji būs Latvijas ražotāji.

Igaunijas Pārtikas rūpniecības uzņēmumu savienības vadītāja Signe Potisepa norādīja, ka šāds nodoklis nav taisnīgs attiecībā pret patērētājiem.

«Gada garumā tika runāts par visdažādākajām nodokļa likmēm, bet tagad noteiktas tādas likmes, kas ir augstākās Eiropā. Situācijā, kad Igaunijā pievienotās vērtības nodoklis pārtikai ir viens no augstākajiem Eiropā, tas nav attaisnojams,» viņa sacījusi intervijā ziņu aģentūrai BNS.

«Mūs satrauc, ka nodoklis saldinātajiem dzērieniem faktiski nevairos sabiedrības veselību. Turklāt šis pasākums nav taisnīgs un diskriminē tos patērētājus, kuri spēj izdarīt normālu izvēli, kā arī vietējos ražotājus. Šāda nodokļa ieviešana var samazināt bezalkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, bet nekur Eiropā nav palīdzējusi ierobežot aptaukošanos vai uzlabot veselības rādītājus. Liekais svars un aptaukošanās ir tik sarežģīta problēma, ka to nevar atrisināt tikai ar nodokļiem vien,» spriedusi Potisepa.

Turpinās konflikts starp Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju (LPUF) un IKI un Cento veikalu ķēžu īpašnieku SIA Palink par centralizēto piegāžu sistēmas ieviešanu. Federācija to sauc par Latvijas uzņēmumu diskriminēšanu, bet Palink apgalvo, ka piegāžu izmaksas, gluži otrādi – samazināsies.

Palink rīcībā esot neoficiāla informācija, ka LPUF it kā aizliegusi saviem biedriem slēgt ar to jebkādus sadarbības līgumus. Palink lūdz LPUF šādu aizliegumu, «ja tāds ir bijis», nekavējoties atcelt, «jo šāds aizliegums kropļo konkurenci mazumtirdzniecības tirgū». Palink operatīvās darbības direktore Dace Zundure apgalvo, ka, ņemot vērā uzņēmuma mazumtirdzniecības tirgus daļu, tas nemaz nav spējīgs kavēt vai kā citādi ietekmēt konkurenci.

DB jau rakstīja, par LPUF vēstuli Palink vadībai, kurā uzņēmums vainots ne tikai par Latvijas ražotāju diskrimināciju, liekot vadāt preces uz Lietuvu, bet arī par neattaisnojamu, vienpusēju izmaksu un soda naudu piemērošanu piegādātājiem. LPUF ir bažas par mazumtirdzniecības tīkla IKI darbību Latvijā. Organizējot sava tīkla distribūciju no Lietuvas, IKI spiež Latvijas ražotājus pārslēgt sadarbības līgumus ar Lietuvā reģistrētu komersantu, kas būtiski sadārdzina preču piegādes izdevumus un ietver citus papildus izdevumus un maksājumus. Ražotājiem tas rada papildus izmaksas un nevienošanās gadījumā Latvijas ražotājs var tikt izspiests no IKI mazumtirdzniecības tīkla.

Ķekavas daudzdzīvokļu nama iedzīvotāju lēmums nozāģēt radiatorus kaimiņiem, kuriem izveidojušies apjomīgi apkures parādi, ir pēdējais izmisuma solis, kā risināt problēmu, skaidro dzīvokļu īpašnieku biedrības Zemdedziņas valdes priekšsēdētāja Diāna Spertāle.

Kā ziņots, kādā Ķekavas daudzdzīvokļu namā parādnieku dzīvokļos tiek nozāģēti radiatori, jo kaimiņu parādu dēļ mājai netiek pieslēgta apkure.

Kopumā namam par siltumu izveidojies 7000 latu parāds. Pamatā to izveidojuši seši dzīvokļi, kuriem nama īpašnieku biedrības sapulcē nolemts noņemt radiatorus. Vienā no dzīvokļiem, kuram ir 1600 latu parāds, radiatori jau noņemti, bet citi parādnieki šādai rīcībai pretojas.

«Biedrība uzskata, ka radiatoru demontāža ir pēdējais solis. Vai šāds lēmums ir pieņemts «no plika gaisa»? Protams, ne. Tuvojas novembris, vairumā Latvijas un visā Ķekavā apkure ir pieslēgta daudzdzīvokļu mājām. Ķekavā ir viena māja, kurai apkure nav pieslēgta, - tā ir mūsējā. Esošajā situācijā cieš 40 no 48 dzīvokļu iemītniekiem jeb aptuveni 150 cilvēki, kuri katru mēnesi godīgi maksā pietiekami lielas summas par pakalpojumiem - gan siltumu, gan apsaimniekošanu. Kāpēc 85% no mājas iedzīvotājiem vajadzētu ciest? Kādas ir alternatīvas rīcības iespējas biedrībai, kurai nav leģitīmu iespēju likt, mudināt, aicināt parādniekus segt savus parādus un ietekmēt siltuma piegādātāja, SIA Ķekavas nami, lēmumu apkuri atteikties pieslēgt, pamatojot to ar lielajiem parādiem?» vaicā D. Spertāle.

ASV federālais tiesnesis Havaju štatā bloķēja lielāko daļu no prezidenta Donalda Trampa pēdējā imigrācijas ierobežošanas rīkojuma, apturot to tikai pāris stundas pirms stāšanās spēkā.

ASV apgabaltiesas tiesnesis Deriks Vatsons izdeva rīkojumu pēc tam, kad Trampa aizliegumu iebraukt vairāku, tostarp lielākoties musulmaņu apdzīvotu, valstu pilsoņiem apstrīdēja Havaju štats. Štats bija norādījis, ka šāda veida imigrācijas ierobežošana nošķirs ģimenes un traucēs piesaistīt studentus.

Baltā nama preses sekretāre Sāra Hakabija Sandersa tiesas rīkojumu nosauca par «bīstami kļūdainu», uzsverot, ka tas «grauj prezidenta centienus sargāt amerikāņu drošību».

ASV Tieslietu ministrija paziņoja, ka pārsūdzēs tiesas lēmumu.

Septembrī izsludinātais rīkojums, kuram trešdien bija jāstājas spēkā, attiecās uz ieceļotājiem no Čadas, Irānas, Jemenas, Lībijas, Sīrijas Somālijas un Ziemeļkorejas, kā arī noteiktām Venecuēlas valdības amatpersonām un to ģimenes locekļiem.

Uzskatot, ka nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likums diskriminē Jūrmalas iedzīvotājus pēc dzīvesvietas pazīmes, vairāki Jūrmalas domes pārstāvji, tostarp kūrortpilsētas mērs Romualds Ražuks (PS), pieprasa grozīt likumu, lai NĪN maksājums nepārsniegtu 5% no mājsaimniecības ienākumiem un tiktu samērots ar vidējo mēnešalgu valstī.

Šādu prasību Jūrmalas dome un vairākas sabiedriskās organizācijas nosūtījušas finanšu ministram Einaram Repšem (JL), premjeram, prezidentam, kā arī Saeimas vadībai un deputātiem.

Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprinātajām nodokļu un nodevu pamatnostādnēm 2011.–2015. gadam, NĪN par 1500 m² lielu individuālās apbūves zemes platību Jūrmalā būs vidēji 780 latu, bet par 150 m² lielu ģimenes mājokli – 560 latu. Pēc šādiem principiem noteiktais NĪN par šādu standarta mājokli Rīgā vai Jūrmalā sasniegs un pat pārsniegs pusi no personas vidējiem gada ienākumiem, prasībā norāda Jūrmalas domes pārstāvji.

Partija Par dzimto valodu iesniegusi tiesā prasību par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar gadījumu, kad AS SEB banka atteikusi atvērt norēķinu kontu šai partijai, informēja Par dzimto valodu līderis Vladimirs Lindermans.

Iepriekš partijas līderi ar vēstuli vērsušies pie Zviedrijā esošās māteskompānijas Skandinaviska Enskilda Banken, lai tā sniegtu skaidrojumu par šādu bankas politiku. Tomēr «nedz bankas vadība, nedz arī bankas saimnieki Zviedrijā nespēja skaidri un nepārprotami formulēt atteikuma iemeslu, aizbildinoties ar to, ka bankai esot tiesības to darīt», teikts partijas izplatītajā paziņojumā.

Partijas pārstāvji norāda, ka nepievērstu īpašu uzmanību šim gadījumam, ja SEB banka vispār nesadarbotos ar politiskajām partijām, taču bankā esot atvēti partiju Visu Latvijai!, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, kā arī nacionālās apvienības konti. Par dzimto valodu līderi uzskata, ka bankas rīcība esot vērtējama kā «klientu šķirošana un diskriminēšana politisku motīvu dēļ». «Ņemot vērā, ka partiju lielākoties atbalsta Latvijā dzīvojošie krievi, var runāt arī par etnisko diskrimināciju,» minēts partijas paziņojumā.

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim «Senator» ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, aģentūrai LETA pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis «Senator» būtu varējis atsākt zvejot.

Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. «Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci,» rezumēja Pildegovičs.