Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Valsts darba inspekcija veikusi pārbaudes būvniecības nozarē, īpašu uzmanību pievēršot būvnieku darba drošībai, strādājot augstumā uz sastatnēm un jumtiem, kā arī zemes darbos tranšejās un būvbedrēs.

Būvobjektu tematiskās pārbaudēs tika apsekoti 155 dažāda lieluma būvobjekti ar tajos iesaistītām 245 apakšuzņēmēju būvfirmām. 122 uzņēmumiem tika izsniegti rīkojumi 554 konstatēto darba drošības pārkāpumu novēršanai.

Katrā ceturtajā apsekotajā uzņēmumā atklāts, ka darba vietas nav nodrošinātas ar drošības zīmēm. Visai bieži konstatēti arī tādi drošības pārkāpumi, kas apdraud strādājošo veselību un dzīvību – divdesmit četros jeb 15% no apsekotajiem būvobjektiem nodarbinātie nav lietojuši aizsargķiveres un citus izsniegtos aizsardzības līdzekļus, 13% uzņēmumu nodarbinātie, kas strādā augstumā, darbu veikuši uz nestabilas un nedrošas virsmas.

2008. gada pirmajos mēnešos - janvārī un februārī - Rīgas pilsētas būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 546 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Rīgas pilsētas būvvaldē janvārī un februārī ir saņemtas 352 apliecinājuma kartes vienkāršotās renovācijas, rekonstrukcijas darbu veikšanai un izsniegtas 110 būvatļaujas. Rīgas pilsētas būvinspekcija gada pirmajos divos mēnešos ekspluatācijā pieņēmusi 113 objektus.

Janvārī un februārī Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņoti un akceptēti 546 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits gada pirmajos mēnešos ir bijis Latgales priekšpilsētā saskaņoti 127 projekti, Zemgales priekšpilsētā – 116 projekti, Vidzemes priekšpilsētā - 110, Ziemeļu rajonā - 97, Kurzemes rajonā - 60, Centra rajonā 36 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Būvniecības aktivitāte Rīgā pēdējos gados nav mainījusies atzīst Rīgas pilsētas būvvalde. Kopumā pagājušajā gadā izsniegti 1656 plānošanas un arhitektūras uzdevumi projektēšanai, akceptēti gandrīz 1700 būvprojekti, izsniegtas vairāk nekā 1100 būvatļaujas, kā arī ekspluatācijā pieņemti gandrīz 800 būvobjekti.

Būvvalde norāda, ka pagājušajā gadā ievērojami pieaudzis izsniegto būvatļauju skaits – atļaujas būvdarbu uzsākšanai saņemtas 1114 būvniecības iecerēm, kas ir par 12% vairāk kā gadu iepriekš. Salīdzinot ar 2010.gadu, kad izsniegto būvatļauju skaits bija sarucis uz pusi no 2008.gada līmeņa, 2012. gada rādītāji palielinājušies par 33%. Vismaz vienu miljonu latu paredzēts tērēt 67 objektu būvniecībai.

Kopējās plānotās izmaksas objektiem, kuru būvniecībai 2012. gadā izsniegtas būvatļaujas, ir gandrīz 380 milj. Ls. Visvairāk būvatļaujas izsniegtas viena dzīvokļa māju būvniecībai – 194. Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecībai izsniegtas 63, savukārt rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām – 46 būvatļaujas, par 35% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

2007.gadā Rīgas pilsētas būvvaldē kopumā ir akceptēti un saskaņoti 4194 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Rīgas pilsētas būvvaldē aizvadītajā gadā ir saņemtas 2836 apliecinājuma kartes vienkāršotas renovācijas vai rekonstrukcijas darbu veikšanai, kas ir par 8% vairāk nekā 2006. gadā. Savukārt, Rīgas pilsētas būvinspekcija ir izsniegusi 2034 būvatļaujas un pieņēmusi ekspluatācijā 1680 objektus. Būvatļauju skaits 2007.gadā, salīdzinot ar 2006. gadu ir samazinājies par 23%, bet ekspluatācijā pieņemto objektu skaits palielinājies par 9%. 2007.gadā notika 72 būvniecības ieceru publiskās apspriešanas, kas ir par 9% mazāk nekā 2006. gadā.

2007.gadā Būvvaldē akceptēti vairāki daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projekti: dvīņu mājas jaunbūve Zemītes ielā 13/15, mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Zemgaļu ielā 28 a, ēku komplekss Eiženijas ielā, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Purvciemā ielā 61/63, kā arī Kurmju ielā 5, Bruņinieku ielā 91, Kalnciema ielā 95, Patversmes ielā 4, Briežu ielā 4, un māju komplekss Lubānas ielā, 6 sekciju rindu ēkas Kartupeļu ielā 35/37 u.c. Akceptēto projektu vidū ir arī biroja un dzīvojamā ēka Vēžu ielā, daudzfunkcionāls darījumu komplekss Symbiotic tower Balasta dambī 1 un multifunkcionāls komplekss Zaķusalas krastmalā un Krasta ielā, kā arī citi objekti.

Analizējot būvniecības tempu izmaiņas Ventspils pilsētā, Ventspils būvvalde secina, ka pilsētā kopumā būvniecības apjoma kritums paredzams 2009. – 2010. gadu garumā.

2008. gadā Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvās inspekcijas darbinieki ir izsnieguši un reģistrējuši 613 būvdarbu atļaujas (2007.g. – 710) fiziskām un juridiskām personām.

Analizējot būvniecības tempu izmaiņas Ventspils pilsētā 2008.gadā un salīdzinot ar būvniecības aktivitātēm 2007.gadā, izsniegto būvatļauju skaits samazinājies gada pēdējos mēnešos, kas liecina, ka pilsētā kopumā būvniecības apjoma kritums paredzams 2009. – 2010.gadu garumā. Izsniegto būvatļauju skaits, salīdzinot ar 2007.gadu, samazinājies par 14%. 2008. gadā ekspluatācijā pieņemti 355 pabeigtie būvobjekti, ar kopējām izmaksām 161.1 milj. Ls, savukārt 2007. gadā ekspluatācijā pieņemti 313 būvobjekti ar kopējām izmaksām 40.6 milj. Ls. Tas nozīmē, ka 2008. pieaudzis būvniecības apjoms gan naudas izteiksmē, gan objektu skaita ziņā.

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Sēde Nr.103

13.09.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par līdzekļu piešķiršanu divu deviņstāvu dzīvojamo māju Rīgā, Detlava Brantkalna ielā bez numura, projektēšanas darbiem

4. Par grozījumu Rīgas domes 16.11.2004. lēmumā Nr.3663 "Par likvidējamā Rīgas domes Rīgas Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmuma "Kurzemes nami" mantu un saistībām"

5. Par Rīgas festivālu mērķprogrammai iesniegto 2008.gada projektu vērtēšanas komisijas izveidi

6. Par Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas mājoklis" darbības un attīstības stratēģijas 2008.-2012.gadam apstiprināšanu

7. Par Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokļa īpašuma - neizīrēta dzīvokļa Nr.4 Rīgā, Maskavas ielā 104, un dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala atsavināšanu

Valsts darba inspekcija lauksaimniecības un būvniecības uzņēmumu tematiskās pārbaudes laikā secinājusi, ka situācija darba aizsardzībā lauksaimniecības uzņēmumos ir sliktāka nekā būvniecības uzņēmumos. Tas tiek skaidrots ar to, ka šāda veida preventīvā pārbaude lauksaimniecības nozarē notika tikai otro gadu, kamēr būvobjekti pārbaudīti jau piekto gadu.

Darba inspekcija kopumā apsekojusi 219 uzņēmumus, no kuriem 138 darbojas lauksaimniecības nozarē, bet 81 – būvniecības nozarē. Kopumā inspektori piemēroja 24 administratīvos sodus, kuros konstatēts 101 pārkāpums. Lauksaimniecības uzņēmumiem piemēroti 18, bet būvniecības uzņēmumiem – 6 administratīvie sodi. Par darba aizsardzības normatīvo aktu neievērošanu 152 lauksaimniecības un būvniecības nozaru uzņēmumiem izsniegti rīkojumi 749 pārkāpumu novēršanai. Tātad katrā uzņēmumā, kas neievēro darba aizsardzības prasības, atklāti vidēji 5 pārkāpumi.

Papildus tam Darba inspekcija izsniegusi 6 brīdinājumus (5 būvniecības un 1 lauksaimniecības uzņēmumam) par objekta darbības apturēšanu, jo darbs tajos varēja apdraudēt nodarbināto drošību un veselību.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Trešdien, 12.septembrī, plkst. 13.00 Latvijas Olimpiskās komitejas telpās (Rīgā, Elizabetes ielā 49) izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks Jānis Vītoliņš un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis parakstīs trīspusēju sadarbības līgumu par 2008.gada II Latvijas olimpiādes finālsacensību organizēšanu Ventspilī.

Līgums paredz Ventspilī organizēt II Latvijas Olimpiādes finālsacensības no 2008.gada 13. līdz 15. jūnijam. Plānots, ka II Latvijas Olimpiāde norisināsies vairāk kā 20 sporta veidos un tajā piedalīsies ap 2500 dalībnieku. Latvijas Olimpiādē, kas ir augstākā līmeņa kompleksais sporta pasākums Latvijā un kurā noskaidro labākos Latvijas sportistus, piedalīsies visu pašvaldību komandas.

2006. gadā Latvijas Olimpiskā komiteja sadarbībā ar "Sporta sacensību aģentūru" aicināja pašvaldības pieteikties II Latvijas olimpiādes finālsacensību sarīkošanai 2008.gadā. Aicinājumam atsaucās tikai Ventspils pašvaldība.

Saskaņā ar vienošanos par Latvijas olimpiādes rīkošanu, pašvaldība, kura konkursā ieguvusi tiesības rīkot Olimpiādi, divu gadu laikā saņem valsts dotāciju 400 000 latu, kas paredzēta sporta bāzu infrastruktūras sakārtošanai un uzlabošanai, kā arī olimpiādes organizēšanai. Savukārt Ventspils pilsētas dome, balstoties uz pozitīvo pieredzi olimpiskās kustības programmu īstenošanā un valsts mēroga sporta pasākumu organizēšanā, apņemas nodrošināt 1 357 749 latu līdzfinansējumu, ietverot sporta bāzu labiekārtošanu un celtniecību ( 1 257 749 latu), sporta inventāra iegādi (40 000 latu) un Olimpiādes kultūras programmas norisi ( 60 000 latu).

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Lai arī Iekšlietu ministrija plāno vēl šomēnes izbeigt līgumu ar fotoradaru piegādātājiem V-Traffic KS (Vitronic) un fotoradaru darbības laikā valsts budžetā soda naudās ieskaitīti vien 1,2 milj. Ls, vēl arvien tiek plānots, ka šogad fotoradaru darbības rezultātā valsts budžets papildināsies par teju 4,8 milj. Ls.

Proti, 2012. gada valsts budžeta grozījumiem pievienotajā pielikumā norādīts, ka naudas sodos par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas fiksēti ar komersantam piederošajiem tehniskajiem līdzekļiem, šogad jāiekasē 4, 749 milj. Ls. Šādu summu no ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem paredz iekasēt gan spēkā esošais 2012. gada budžeta likums, gan arī budžeta grozījumi.

No 2012. gada budžeta grozījumiem pievienotā valsts pamatbudžeta ieņēmumu atšifrējuma izriet, ka no ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem soda naudās šogad kopumā plānots iekasēt vairāk nekā 10 milj. Ls. No šīs summas 0,4 milj. Ls veido naudas sodi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas fiksēti ar Valsts policijai piederošajiem tehniskajiem līdzekļiem, 4, 749 milj. Ls – naudas sodi par pārkāpumiem, kas fiksēti ar komersantam piederošajiem tehniskajiem līdzekļiem, bet vēl 4, 6 milj. Ls – pārējie naudas sodi, kurus uzlikusi Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē.

2007. gadā visvairāk nodokļu Ventspils budžetā – 899 749 LVL - iemaksājusi SIA Ventspils nafta termināls. Ventspils pašvaldība apbalvojusi lielāko nodokļu maksātājus Ventspils pilsētas pašvaldības budžetā 2007. gadā deviņās nominācijās.

Transporta nozarē visvairāk nodokļu Ventspils pilsētas pašvaldības budžetā 2007.gadā iemaksājusi SIA Ventspils nafta termināls (Ventspils pilsētas budžetā kopā nomaksātie nodokļi – 899 749 LVL), būvniecības nozarē – pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts (225 139 LVL), zvejniecības nozarē – SIA Zvejnieku kompānija Grifs (37 286 LVL), bet tirdzniecības nozarē – AS Diāna (162 025 LVL).

Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un attīstības nozarē lielāko maksātāju topa augšgalā atrodas SIA TC Tobago (36 551 LVL), apstrādes rūpniecības nozarē – SIA Baltic Supplying Group (123 437 LVL), viesnīcu un ēdināšanas nozarē – SIA Diāna Bistro (31 582 LVL). Savukārt kā lielākais pašvaldības budžeta maksātājs veselības un sociālās aprūpes nozarē atzīmēts pašvaldības SIA Ventspils poliklīnika (83 143 LVL), bet izdevniecības, poligrāfijas un ierakstu producēšanas jomā – SIA Ventas Balss redakcija (37 266 LVL).

2009. gada martā Rīgas pilsētas būvvaldē ir saskaņoti un akceptēti 218 būvprojekti, izsniegtas 118 būvatļaujas.

Martā būvvaldē saskaņoto būvprojektu skaits ir par 28 % mazāks nekā pagājušā gada martā. Lielākie saskaņotie būvprojekti bijuši daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Turaidas ielā, Aizsardzības Ministrijas ēkas 1. un 2. korpusa renovācija Krišjāņa Valdemāra ielā 10/12; Spices biroju ēkas gāzes apgāde Remtes ielā; 2. trolejbusu parka ēkas rekonstrukcijas 1. kārta Jelgavas ielā 37; Rīgas brīvostas austrumu mola rekonstrukcija Traleru ielā 2; ūdens attīrīšanas stacijas Daugava skalošanas ūdeņu novadīšanas kolektors Ziepniekkalna, Bauskas un Mūkusalas ielās u.c.

Šā gada janvārī Rīgā ekspluatācijā ir pieņemti 62 būvobjekti, kas ir par 39 % mazāk nekā pagājušā gada janvārī.

Tostarp var minēt biroju ēku jaunbūves Gunāra Astras ielā 1C ar kopējo platību 11485.8 m2 un Brīvības gatvē 410 ar kopējo platību 2855.2 m2; tirdzniecības , biroju un daudzdzīvokļu ēku kompleksa renovāciju Muitas ielā 1 ar kopējo platību 3428 m2; daudzstāvu dzīvojamo un biroju ēku Martas ielā 7; daudzdzīvokļu dzīvojamo māju J.Asara ielā 9 u.c.

Janvārī Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņoti un akceptēti 248 būvprojekti, kas ir par 6 % mazāk nekā pagājušā gada janvāra mēnesī.

Lielākie saskaņotie un akceptētie būvprojekti bija Vakarbuļļu peldvietas labiekārtošana, ūdensapgāde un kanalizācija, un Ķīšezera krastmalas labiekārtošana Ezermalas ielā; daudzfunkcionāls darījumu komplekss Symbiotic tower Balasta dambī 1; daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Strautu ielā 24a; daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas rekonstrukcija Aleksandra Čaka ielā 105 u.c.

Šā gada aprīlī Rīgas pilsētas būvvaldē ir saskaņoti un akceptēti 219 būvprojekti un izsniegtas 98 būvatļaujas, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukciju un renovāciju.

Saskaņoto un akceptēto būvprojektu skaits ir par 38 % mazāks nekā pirms gada, bet būvatļauju skaits ir par 49 % mazāks nekā pērn aprīlī, pastāstīja Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Inita Melne.

Ievērojamākie Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņotie un akceptētie būvprojekti aprīlī bija laboratorijas korpusa nojaukšana Kaļķu ielā 1a, Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības ēku elektroapgāde Remtes ielā 1, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas administratīvās ēkas un palīgēku rekonstrukcija Ķengaraga ielā 3, NBS sporta kluba un Nacionālā operatīvā vadības centra teritorijas labiekārtošana, ārējo inženieru tīklu renovācija un rekonstrukcija Krustabaznīcas ielā 9, Rīgas nedzirdīgo bērnu internātskola, sporta komplekss 2. kārta, ūdensvads un kanalizācija Murjāņu ielā; kultūras pils Ziemeļblāzma kompleksa rekonstrukcijas 1.kārta Ziemeļblāzmas ielā 36 un Vides objekts Pulkstenis Lāčplēša un Firsa Sadovņikova ielu krustojumā.

Sēde Nr.101

30.08.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par politiski represētās personas statusa piešķiršanu Nadeždai Babņejevai

4. Par mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Rīgā, Kokneses prospektā 1A, būvniecības ieceres akceptēšanu

5. Par zemesgabala Hipokrāta ielā bez numura (kadastra Nr.01001220335) un tam piegulošās teritorijas detālplānojuma izstrādes uzsākšanu, detālplānojuma teritorijas robežas un darba uzdevuma apstiprināšanu, kā arī sabiedriskās apspriešanas pirmā posma organizēšanu

6. Par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošā zemesgabala Rīgā, Visbijas prospektā (kadastra Nr.01000942026), iznomāšanu

Sliežu remontdarbu laikā, kas tiks veikti Šķirotavas stacijā 30.septembrī, kā arī 1., 2. un 3.oktobrī, noteiktas būtiskas izmaiņas Ogres un Aizkraukles virziena vilcienu kustības sarakstos. Lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus atcelto elektrovilcienu vietā, vairākiem elektrovilcieniem un dīzeļvilcieniem noteiktas papildu pieturas, kā arī mainīti daudzu vilcienu kustības saraksti, informē AS Pasažieru vilciens.

30.septembrī un 2.oktobrī nekursēs šādi elektrovilcieni:

· Nr.6250 Rīga (plkst.19:07)-Ogre (19:51);

· Nr.6256 Rīga (plkst.21:18)-Lielvārde (22:23) un Nr.6260 Rīga (plkst.23:20)-Lielvārde (0:25);

· Nr.6253 Ogre (plkst.20:13)-Rīga (20:58);

· Nr.6257 Lielvārde (plkst.21:10)-Rīga (22:10) un Nr.6261 Lielvārde (plkst.22:13)-Rīga (23:14).

1. un 3.oktobrī vilciens Nr.6204 Rīga (plkst.5:30)-Lielvārde (6:31) būs atcelts iecirknī Rīga-Salaspils un kursēs tikai no Salaspils stacijas plkst.5:54 atbilstoši sarakstam maršrutā Salaspils-Lielvārde.

30.septembrī un 2.oktobrī dīzeļvilciens Nr.622 Rīga (plkst.20:52)-Krustpils (23:15) no Rīgas aties plkst.20:41, 10 - 11 minūtes agrāk kursēs arī no citām posma Rīga-Šķirotava stacijām un papildus pieturēs Gaismā (plkst.21:03), Rumbulā (21:06), Dārziņos (21:11) un Dolē (21:15). No Salaspils līdz Krustpils stacijai vilciens kursēs atbilstoši sarakstam.

Latvijas gaisa telpā no plkst. 9.00 pilnībā atcelti ierobežojumi, DB apstiprināja Civilās aviācijas aģentūras direktora vietnieks un Aeronavigācijas daļas vadītājs Māris Čerņonoks.

Šāds lēmums pieņemts atbildīgo institūciju sapulcē otrdienas rītā.

M. Čerņonoks uzsvēra, ka atbildīgās institūcijas pastiprināti turpinās uzraudzību un stingri uzraudzīs gaisa telpu un sekos līdzi aktuālai informācijai. Tāpat tiks pieprasīti ziņojumi no pilotiem un pastiprināta uzmanība tiks pievērsta tehnikai.

Otrdienas rītā lidostā Rīgā nosēdusies pirmā lidmašīna, atgādināja M. Čerņonoks, norādot, ka pēc pilota ziņojuma, secināts, ka «viss ir tīrs un labs un bīstamība nekāda.»

Vienlaikus viņš piebilda, ka Eiropā jau līdz šim veikti testi lidojumiem, lai pārliecinātos par lidojumu drošību.

Pirmais reiss starptautiskajā lidostā Rīga ieradās otrdien plkst. 07:45 no Kijevas, ko veica Ukrainas nacionālā lidsabiedrība AeroSvit, liecina lidosta Rīga sniegtā informācija. Savukārt ap plkst. 9.10 gaidāms SmartLynx čartera reiss no Tenerifes.

10.09.2007.

plkst.10.00

511.kab.

Darba kārtība

1. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 6, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 6, privatizēto objektu īpašniekiem

2. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 8, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 8, privatizēto objektu īpašniekiem

3. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 10A, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 10A, privatizēto objektu īpašniekiem

Sliežu remontdarbu laikā dzelzceļa posmā Mangaļi-Sarkandaugava 1.oktobrī un 2.oktobrī noteiktas izmaiņas Saulkrastu virziena vilcienu kustības sarakstos, informē AS Pasažieru vilciens.

1. un 2.oktobrī vilciens Nr.6128 Rīga (plkst.12:20)-Skulte (13:28) kursēs tikai līdz Saulkrastiem, bet vilciens Nr.6135 Skulte (plkst.13:44)-Rīga (14:53) - tikai no Saulkrastiem.

Minētais vilciens Nr.6128 Rīga (plkst.12:20)-Skulte (13:28) no Rīgas līdz Sarkandaugavas stacijai kursēs sarakstā noteiktajā laikā, bet no Sarkandaugavas un no pārējām maršruta Rīga-Saulkrasti stacijām 1. un 2.oktobrī izbrauks 1 – 6 minūtes vēlāk nekā ierasts, līdz ar to Saulkrastos pienāks plkst.13:25 (13:20 vietā).

1.oktobrī vilciens Nr.6135 Skulte (plkst.13:44)-Rīga (14:53) kursēs tikai no Saulkrastiem plkst.13:45 (nevis 13:53), 7 – 8 minūtes agrāk aties arī no pārējām stacijām līdz Sarkandaugavai, savukārt no Sarkandaugavas aties un Rīgas stacijā pienāks pēc saraksta. 2.oktobrī šis vilciens no Saulkrastiem izbrauks plkst.13:46 un arī no visām pārējām maršruta Saulkrasti-Rīga stacijām aties 5 – 7 minūtes agrāk nekā ierasts, līdz ar to Rīgā pienāks plkst.14:48 (nevis 14:53).

Izvērtējot 12 ceļu posmus, pasniegtas ikgadējās ceļu nozares Gada balvas par labākajiem veikumiem ceļu būvniecībā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Segumu atjaunošanas un pastiprināšanas būvdarbu grupā par ceļa Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži) (A1) posma no Salacgrīvas līdz Igaunijas robežai (89,40.-101,36. km) atjaunošanu Gada balvu saņēma AS A.C.B.

Otro vietu šajā nominācijā saņēma SIA Saldus ceļinieks par Liepājas šosejas (A9) posmu no 24.-38.km. Trešā vieta SIA Ceļi un tilti par autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas rob.(Terehova) (A12) posmu 106.-114.km.

Paplašināto autoceļu būvdarbu grupā Gada balvu saņēma SIA 8 CBR par autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) posma no pārvada pār bijušo dzelzceļa līniju līdz Brežģa kalnam (24,60.-38,00 km) pārbūvi.

Otrā vieta tika piešķirta SIA Igate un SIA Saldus ceļinieks par autoceļa Vecumnieki-Nereta-Subate (P73) posmu 7.-21.km, bet trešajā vietā bija SIA Via par autoceļa Bauska-Aizkraukle (P87) posmiem 76.-77.un 78.-79.km.