Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nav būtiski mainījusies – turpat katrs trešais, jeb 30 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu. Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies.

2019. gadā 26%, bet pērn 32% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmu kontrabandas preču pirkšanu. Vienlaikus turpina pieaugt to iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka nav pirkuši kontrabandas preces, – to norāda 78% aptaujāto, salīdzinot ar 77% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu).

Tāpat būtiski ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ja pērn šāda informācija bija 36% aptaujātajiem, tad šogad vairs tikai 28% iedzīvotāju zina, kur nepieciešamības gadījumā varētu kontrabandas preces nopirkt, kas vērtējams pozitīvi. Arvien galvenā iedzīvotāju motivācija iegādāties kontrabandas preces ir šo preču ievērojami zemākā cena.

Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu. Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē.

Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu). Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.

Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns saistībā ar Muitas kriminālpārvaldes direktora Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumu medijiem izplatītajā paziņojumā akcentē: " Mūs šobrīd vēro - gan nozieguma vaininieki, cerot uz mūsu iekšējo vājumu un nedrošību, gan sabiedrība, kuras ekonomisko drošību un valsts robežu mēs sargājam. Taču mēs neļausim šim gadījumam mūs iebiedēt."

VID uzskata, ka Muitas kriminālpārvaldes direktora V. Vaškeviča slepkavības mēģinājums saistāms ar viņa profesionālo darbību, kuras rezultātā noziedzīgajiem grupējumiem ar katru gadu tiek nodarīti milzīgi zaudējumi, tiek pārtrauktas kontrabandas shēmas un organizēto grupējumu darbība. Par to liecinot arī pēdējo gadu statistika.

VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns: "Neslēpšu, ka notikušais ir liels šoks visiem Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, par situācijas nopietnību liecina arī valsts augstāko amatpersonu apņēmība piesaistīt lietas izmeklēšanai valsts augstākā līmeņa drošības iestādes.

Lai muitas kontroles pasākumu īstenošanas procesā nodrošinātu iespēju optimāli iesaistīt muitas kinologus ar darba suņiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad turpina veikt pakāpenisku novecojušo darba suņu nomaiņu ar jauniem. Šī gada oktobrī iegādāti trīs jauni darba suņi, kas tiks apmācīti narkotisko vielu un tabakas izstrādājumu meklēšanā un pēc pamatapmācības kursa beigšanas kinologu vadībā uzsāks darbu Latvijas muitas kontroles punktos, informē VID.

Jaunie darba suņi publiskā iepirkuma konkursa ietvaros tika iegādāti Nīderlandē, noslēdzot līgumu ar uzņēmumu K9 Group Holland B.V. VID Muitas pārvaldes amatpersonas – darba suņu apmācības instruktori – veica uzņēmuma piedāvāto suņu testēšanu, pārbaudot to atbilstību VID izvirzītajām prasībām, lai tos būtu iespējams atbilstoši apmācīt un izmantot darbā dienestā, t.i., darbspējas dažādās vidēs, vēlmi rotaļāties, meklēt un atrast motivācijas priekšmetu, nervu sistēmas stabilitāti un vispārējo veselības stāvokli, fizisko formu, kā arī socializācijas līmeni.

Darba suņiem ir jābūt izteiktai vēlmei pēc mantiņas, un šai interesei ir jābūt noturīgai. Tāpat suņiem ir jāspēj aktīvi spēlēties un ilgstoši meklēt motivācijas priekšmetu, jābūt fiziski aktīviem, jāspēj labi izturēt ilgstošu slodzi, kā arī viņi nedrīkst izrādīt bailes vai agresiju pret šāvieniem.

Kā liecina 2014. gada pētījums par kontrabandas cigarešu tirgu Eiropas Savienībā (ES), Latvijā no kopumā pērn izsmēķētajām cigaretēm 760 miljoni bijušas kontrabandas cigaretes. Tie ir 29,3% no kopējā patērēto cigarešu apjoma, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Savukārt tikko kā SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka 73% smēķētāju pēdējā gada laikā paši ir pirkuši, vai zina kādu, kurš ir pircis kontrabandas cigaretes. Lai cīņa pret šo rūpalu kļūtu vēl efektīvāka, šodien, 2015. gada 6. oktobrī, VID un Latvijas Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija (TIRNA) ir parakstījusi vienošanos ar mērķi mazināt tabakas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un negodīgas konkurences iespējas, kā arī, lai veicinātu sadarbību īpaši tabakas nelegālā tirgus samazināšanā.

Paplašinot līdzšinējo sadarbību, VID un TIRNA noslēgtā vienošanās paredz sadarbību normatīvo aktu izstrādē un ieviešanā, informācijas apmaiņu nodokļu administrēšanas, tabakas aprites uzraudzības un nelegālā tirgus apkarošanas jomā, kā arī nelegālā tabakas izstrādājumu tirgus izpētē un samazināšanā.

No 16. līdz 19. septembrim Ventspilī norisināsies 6. Eiropas čempionāts muitas dienestu narkotiku meklēšanas suņiem, ko organizē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Par godalgām sacensībās cīnīsies 38 kinologi ar saviem četrkājainajiem palīgiem no 19 valstīm: Austrijas, Baltkrievijas, Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Slovākijas, Šveices, Ungārijas, Ukrainas, Uzbekistānas, Vācijas un Zviedrijas.

Eiropas čempionāts muitas dienestu narkotiku meklēšanas suņiem tiek organizēts jau kopš 2001.gada. Pirmo reizi šāda veida sacensības notika 2001. gadā Čehijā. 2002. gadā čempionāta rīkotāja pienākumus uzņēmās Slovākija. 2003. gadā Polijā rīkotais čempionāts Latvijas pārstāvjiem bija ļoti nozīmīgas, jo togad VID vecākā muitas eksperte Ingūna Grase ar darba suni Tessa ieguva Eiropas čempiona titulu individuālajā vērtējumā. Ceturtais Eiropas čempionāts muitas dienestu narkotiku meklēšanas suņiem 2004. gadā tika rīkots Čehijā, bet piektais – 2006. gadā Austrijā. Pēc čempionāta Austrijā tika lūgts Latvijai rīkot šādas sacensības 2008. gadā, un pagājušā gadā tika pieņemts lēmums, ka 6. Eiropas čempionāts muitas dienestu narkotiku meklēšanas suņiem tiks rīkots Latvijā. Visus organizatoriskos darbus čempionāta norises sagatavošanā veic VID darbinieki, nepiesaistot trešās personas. Atbalstu čempionāta rīkošanā sniedz Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, nodrošinot sacensību norisei nepieciešamo aprīkojumu.

Mūsdienu medicīna strauji attīstās, pievēršot arvien lielāku uzmanību cilvēka organisma iekšējām rezervēm un jaunām tehnologijām. Cilmes šūnas – ir unikāls materiāls, kas palīdz organismam pašatjaunoties pēc dažādām saslimšanām vai traumām. Pateicoties cilmes šūnu nepārspējamām reģeneratīvajām īpašībām, tās kļūst par personisko “būvniecības” materiālu un terapijas veidu, kas ir ideāli piemērots organisma un imūnās sistēmas pašatjaunošanai.

Organismam novecojot un cīnoties ar saslimšanām, cilmes šūnu rezerves strauji samazinās. Rodas jautājums, kādas ir iespējas savlaicīgi nodrošināt personisko bioloģisko rezervi?

Jaundzimušā cilmes šūnu saglabāšana – tā ir iespēja nodrošināt īpašu papildus rezervi ne tikai bērnam, bet visai ģimenei. Cilmes šūnas, kas tiek iegūtas no nabassaites, atrodas pašā dzīves cikla sākumā augstas bioloģiskās aktivitātes stāvoklī. Saglabājot šūnas to bioloģisko iespēju maksimumā, mēs iegūstam unikālu, nenovērtējamu materiālu.

Nabassaites asins cilmes šūnas, kas tiek saglabātas dzemdību laikā, jau šodien veiksmīgi tiek pielietotas onkoloģisko saslimšanu gadījumos, kā arī bērnu cerebrālās triekas, cukura diabēta terapijā un citu saslimšanu gadījumos. Pēdējās desmitgadēs ir uzkrāta būtiska pieredze nabassaites asins cilmes šūnu veiksmīgā pielietošanā medicīnā. Pasaulē ir veiktas vairāk kā 40 000 cilmes šūnu transplantācijas. Nabassaites asins cilmes šūnas, kas tiek saglabātas dzemdību laikā, jau šodien veiksmīgi tiek pielietotas onkoloģisko saslimšanu gadījumos, kā arī bērnu cerebrālās triekas, cukura diabēta terapijā un citu saslimšanu gadījumos.

Jānis Ancāns ir viens no nedaudzajiem zinātniekiem pasaulē, kuri pievērsušies cilvēka ādas cilmes šūnu pētījumiem.

Pieauguša cilvēka ķermenī ir no 50 līdz 100 triljoniem šūnu. «Tās visas ir cēlušās no vienas «mātes» jeb vienas cilmes šūnas — apaugļotas olšūnas — un veido visus mūsu organisma audus un orgānus. Mums ir apmēram 230 audu veidi, kas radušies no vienas cilmes šūnas,» skaidro zinātnieks.

Apaugļota olšūna ir visspēcīgākā cilmes šūna, tai seko embrionālās cilmes šūnas un tad — embrijam pieaugot par cilvēku, audos paliek t.s. somatiskās cilmes šūnas. Tās tiek izmantotas eksperimentālajā medicīnā, un tieši tās pēta Jāņa Ancāna vadītajā Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes Bioanalītisko metožu laboratorijā, kas ar PHARE finansējuma atbalstu izveidota 2005. gadā.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, Maskava ielā 30 starp 6 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Eltex" piedāvājums, ar kuru noslēgts līgums par 282 051,54 eiro un drīzumā tiks uzsākti būvdarbi.

Topošais komplekss nodrošinās kinologiem atbilstošus darba apstākļus, un tajā notiks muitas darba suņu apmācība, kas veicinās drošību un kontrabandas apkarošanu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

"Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, informē VNĪ.

Darbu gaitā paredzēta vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

“Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj uzticību valsts pārvaldei un spējai efektīvi pārvaldīt valsti.

Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” pētījuma rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga līdz 26,6% no Latvijas IKP, radot 2,7 miljardu eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā. Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente tiek minētas aplokšņu algas, bet augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas būvniecībā. Dati par aizvadītā gada ēnu ekonomikas apjomiem gaidāmi drīzumā, bet, domājams, nekādas dramatiskas novirzes vienā vai otrā virzienā nesagaidīsim.

Tomēr ēnu ekonomikas pētījumu kontekstā Latvijā nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts kontrabandai un akcizēto preču nelegālajai tirdzniecībai, starp kurām, savukārt, vadošo lomu ieņem tabakas izstrādājumi – galvenokārt cigaretes, lai gan, pēdējos gados tirgū ienākot cigarešu alternatīvām, – arī alternatīvie tabakas un nikotīna produkti.

Suns ir gluži kā ģimenes loceklis, tāpēc loģiski, ka četrkājainie draugi bieži tiek ņemti līdzi izbraucienos. Neatkarīgi no tā, vai mīlulis dodas garā ceļojumā vai to nepieciešams aizvest līdz pāris kvartālu attālumā esošai veterinārajai klīnikai, vienmēr jāparūpējas par suņa drošu pārvadāšanu. Lasi un uzzini, kādas ir opcijas, suni pārvadājot dažādos transportlīdzekļos!

Pārvadāšana automašīnā

Ļoti iespējams, ka suns visbiežāk tiks pārvadāts tieši ar automašīnu. Diemžēl visai bieži iespējams redzēt suņus, kuri braukšanas laikā ir izliekušies pa logu, brīvi pastaigājas pa salonu vai pat sēž šofera klēpī. Tas pavisam noteikti nav veids, kā pārvadāt suni. Pirmkārt, suns gan tieši, gan netieši var izraisīt bīstamu situāciju vai avāriju, piemēram, bloķējot redzamību vai ielienot pie pedāļiem. Otrkārt, atgadoties ceļu satiksmes negadījumam, sekas šādos gadījumos var būt ļoti smagas vai pat letālas. Un – ne tikai sunim.

Rīgas apgabaltiesa šodien atcēla pirmās instances piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu - Jurijam Sačivko, kurš ir viens no aizdomās turētajiem daudzmiljonu eiro vērtā hašiša kontrabandas lietā.

29.aprīlī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Muitas policijas pārvaldes vadība paziņoja, ka vienā no Latvijas vēsturē lielākajiem narkotiku kontrabandas aizturēšanas gadījumiem izņemti 1115 kilogrami hašiša aptuveni 8-12 miljonu eiro vērtībā. Aizdomās par šo noziegumu aizturētas sešas personas, bet meklēšanā tobrīd atradās vēl divi kontrabandas dalībnieki - Ainārs Vaivads un Sačivko, tāpēc muitnieki lūdza sabiedrības palīdzību viņu atrašanā.

VID Sabiedrisko attiecību daļā aģentūra LETA noskaidroja, ka iedzīvotāji sniedza informāciju un viena persona tika atrasta, taču viņa vārdu VID neatklāja. Kā liecina LETA rīcībā esošā informācija, pateicoties iedzīvotāju atbalstam, aizturēt izdevās Sačivko, kuram Latgales priekšpilsētas tiesa piemēroja apcietinājumu, savukārt šodien Rīgas apgabaltiesa to atcēla.

Kardiologs Andrejs Ērglis ir pārliecināts: „Pēc diviem gadiem krīze būs beigusies un mums būs šī laboratorija. Citiem šādu centru radīšanā tad būs jāiegulda daudz lielāka nauda, bet mēs būsim priekšā distancē.”

Līdz ar Šūnu transplantācijas centra atklāšanu Stradiņa slimnīca simboliski uzsāk jauncelsmes projektu. Renovētajā ēkā atradīsies Šūnu transplantācijas centrs, Imūnhematoloģijas nodaļa, Asins kabinets un slēgta tipa aptieka. No valsts budžeta līdzekļiem projektā ieguldītos 1.9 miljonus latu un slimnīcas investētos līdzekļus 400 000 latu apmērā P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs asoc. prof. Andrejs Ērglis vērtē kā īpaši nozīmīgu investīciju Latvijas veselības aprūpes un zinātnes ilgtermiņa attīstībā.

2007.gada I ceturksnī muitas kontroles pasākumu rezultātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki, konstatējot muitas noteikumu pārkāpumus, sastādījuši 189 administratīvo pārkāpumu protokolus. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par muitas noteikumu neievērošanu juridiskām un fiziskām personām kopumā uzlikts naudas sods 12 977 LVL apmērā. Konfiscēto preču kopējā vērtība ir 82 448 LVL.

Kontroles pasākumu rezultāti

VID teritoriālo muitas iestāžu un VID Rīgas muitas reģionālās iestādes Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas (MNPND) 2007.gada I ceturksnī ir veikušas 76 765 fiziskās muitas pārbaudes (t.i., bagāžas, preču, kravu un transportlīdzekļu pārbaudes).

VID teritoriālo muitas iestāžu MNPND pārskata periodā veikušas 56 195 dažādu transportlīdzekļu pārbaudes, tanī skaitā 33 619 kravas automašīnu, 19 555 vieglo automašīnu un mikroautobusu, 995 - autobusu pārbaudes.

Veikto fizisko kontroles pasākumu rezultātā šī gada pirmajos trijos mēnešos 160 gadījumos konstatēti muitas noteikumu pārkāpumi, par kuriem sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli (APP). Visvairāk - 89 gadījumos - APP sastādīti par muitas noteikumu pārkāpumiem, pārvietojot rūpniecības preces, tad seko pārkāpumi, kas saistīti ar nelikumīgu cigarešu un tabakas (29 gadījumi) un naftas produktu (15 gadījumi) pārvietošanu. Kravu un transportlīdzekļu skenēšanas rezultātā veikto fizisko pārbaužu gaitā atklāti 6 pārkāpumi, par kuriem sastādīti APP.

Rīgā nākamnedēļ sāksies iedzīvotāju patruļas pie «legālo narkotiku» bodītēm, savukārt no 18.novembra pilsētā sāksies plaša informatīvā kampaņa par šo vielu kaitīgumu.

Iedzīvotāju patruļās varēs iesaistīties ikviens, kurš vēlas piedalīties «legālo narkotiku» rūpala apkarošanā. Iecerēts, ka brīvprātīgo grupas koši zaļās vestēs ar uzrakstu «Stop Drugs» patrulēs pie tirdzniecības vietām un informēs jauniešus un citus potenciālos klientus par šo narkotiku bīstamību, kā arī veiks pārrunas ar tirgotājiem un tirdzniecības vietu iznomātājiem.

Patruļu darbu koordinēs Latvijas Džudo federācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves pulkvedis Raimonds Rubļevskis, kā arī atvaļinātais NBS kapteinis Sandris Bergmanis. Abu koordinatoru kontakti būs publiski pieejami, lai ikviens interesents varētu piedalīties šajās aktivitātēs.

Latvijā joprojām saglabājas visaugstākais kontrabandas un viltoto cigarešu īpatsvars Eiropas Savienībā, Šveicē un Norvēģijā, sasniedzot 21,1% no kopējā patēriņa apjoma, liecina publicētie KPMG veiktā Eiropas mēroga pētījuma SUN 2017. gada rezultāti.

Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas dēļ sasniedz aptuveni 59 milj. eiro.

Lai arī, salīdzinot ar 2016. gadu, Latvijā kontrabandas cigarešu apjoms ir samazinājies par 1,5%, Latvija joprojām ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur kontrabandas cigarešu apjoms pārsniedz 20% no kopējā patēriņa apjoma. Igaunijā un Lietuvā pērn nelegālās cigarešu tirdzniecības īpatsvars bija attiecīgi 11,3 % un 17,8%.

Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,28 miljardi vienību, kas ir par 6,6% mazāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas viedo 21,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,48 miljardi cigarešu. No šī apjoma 71,3% bija tā sauktā “baltā kontrabanda”*, 7,7% viltotās cigaretes, savukārt 21% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija.

Eiropas Parlaments plāno noteikt aizliegumu kaķu un suņu kažokādu importam, ziņo BBC. Tādējādi Eiropa centīšoties samazināt to kaķu un suņu skaitu (aptuveni divi miljoni), kas katru gadu nežēlīgi tiek noslepkavoti Ķīnā ar mērķi iegūt ādu. Arī Latvijā pašlaik ir iespējams ievest kaķu un suņu kažokādas.

Liela daļa Eiropas iedzīvotāju, kas iegādājas preces, kurās izmantota tieši kaķu un suņu āda, nemaz nezina, ko pērk, jo šīm precēm pievienotajās instrukcijās ir nepareiza informācija. Kaķu un suņu kažokādas visbiežāk tiek izmantotas kažokos, zābaku un cimdu oderēs, rotaļlietās un pat homeopātiskajos līdzekļos artrīta ārstēšanai.

Turklāt šo dzīvnieku nogalināšana esot īpaši nežēlīga, piemēram, kaķi tiekot nožņaugti, parasti pārējiem dzīvniekiem to visu redzot. Savukārt suņi tiekot žņaugti ar metāla virvēm un atstāti noasiņojot.

Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta Veterinārās uzraudzības departamenta Starptautiskās tirdzniecības daļas vadītāja Zanda Turka, atbildot uz jautājumu, vai Latvijā ir atļauts ievest suņu un kaķu kažokādas, Db.lv sacīja: "Eiropas Savienībā nav normatīvā akta, kas reglamentētu vai aizliegtu suņu un kaķu kažokādu ieguvi un tirdzniecību ar tām. Latvijā Dzīvnieku aizsardzības likuma 17.panta 2.punkts nosaka, ka mājas (istabas) dzīvniekus aizliegts audzt un izmantot pārtikas un kažokādu ieguvei. Tā kā Eiropas Savienībā t.sk Latvijā nav aizliegts ievest kažokādas, tad ir iespējams ievest arī suņu un kaķu kažokādas."

Liepājas pilsētas vides fonds ir apstiprinājis trīs iespējamās vietas, kur nākotnē iespējams izveidot suņu pastaigu laukumu. Naudas to ierīkošanai gan nav.

Tā ir plaša teritorija Slapjā ielā 1, Kristiāna Dāla ielā 2/8, kā arī Raiņa parka dienvidu daļā. Vides fonda lēmumu vēl jāakceptē deputātiem kādā no tuvākajām domes sēdēm.

Vides daļa sadarbībā ar Būvvaldi ir izpētījusi pavisam astoņas adreses, kurās būtu iespējams izveidot suņu pastaigu laukumu. Minētās trīs vietas izvēlētās tāpēc, ka atrodas pietiekami tuvu dzīvojamajiem mikrorajoniem, un tās iespējams norobežot ar žogu, lai laukuma apmeklētāji netraucētu citiem pilsētas iedzīvotājiem.

Par to, kad šīs vietas izveidos par suņu pastaigu laukumiem, tas pagaidām nav skaidri zināms. „Suņu pastaigu laukumu izveidi pilsētā iespējams veikt par līdzekļiem, kas iegūti, iekasējot suņu turēšanas nodevu. Pašlaik iekasētās suņu nodevas apjoms nav pietiekams, lai īstenotu vismaz vienu projektu,” informē Vides daļas vadītāja Dace Liepniece. „Līdzekļi, kas iegūti, iekasējot suņu turēšanas nodevu, tiek izlietoti ne tikai suņu pastaigas laukumu ierīkošanai un uzturēšanai, bet arī suņu reģistrācijas organizēšanai, reģistrācijas žetonu izgatavošanai, klaiņojošo dzīvnieku izķeršanai, izolēšanai, uzturēšanai, kā arī citiem mērķiem.”

19. septembrī, Ventspilī paredzēts Kurzemes Finanšu forums, ko organizē Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Latvijas darba devēju konfederāciju. Tā ietvaros plānota diskusiju grupa „Muita šodien un rīt”, kurā piedalīties aicināti vairāk kā 70 Kurzemes reģiona uzņēmēji.

Diskusiju grupā FM Muitas lietu nodaļas vadītāja Jolanta Krastiņa un Nodokļu politikas departamenta vadītāja vietnieks Juris Stinka informēs par modernizētā muitas kodeksa un E-muitas ieviešanu, kā arī muitas procedūru vienkāršošanu, savukārt VID Galvenās muitas pārvaldes Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļas priekšnieks Ainārs Lagons sniegs informāciju par muitas cīņu ar organizēto noziedzību – kontrabandas un viltojumu izplatību, aizliegto priekšmetu un izstrādājumu plūsmu.

FM speciālisti jau šobrīd strādā pie modernizētā muitas kodeksa un E-muitas izveides, kas, pielietojot IT risinājumus, nodrošinātu starptautiskās tirdzniecības drošības līmeņa paaugstināšanos, maksimāli atvieglotu muitas formalitāšu kārtošanu, kā arī paātrinātu preču pārvietošanu pāri ES robežām un samazinātu administratīvās izmaksas.

19. septembrī, Ventspilī paredzēts Kurzemes Finanšu forums, ko organizē Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Latvijas darba devēju konfederāciju. Tā ietvaros plānota diskusiju grupa Muita šodien un rīt, kurā piedalīties aicināti vairāk kā 70 Kurzemes reģiona uzņēmēji.

Diskusiju grupā FM Muitas lietu nodaļas vadītāja Jolanta Krastiņa un Nodokļu politikas departamenta vadītāja vietnieks Juris Stinka informēs par modernizētā muitas kodeksa un E-muitas ieviešanu, kā arī muitas procedūru vienkāršošanu, savukārt VID Galvenās muitas pārvaldes Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļas priekšnieks Ainārs Lagons sniegs informāciju par muitas cīņu ar organizēto noziedzību – kontrabandas un viltojumu izplatību, aizliegto priekšmetu un izstrādājumu plūsmu.

FM speciālisti jau šobrīd strādā pie modernizētā muitas kodeksa un E-muitas izveides, kas, pielietojot IT risinājumus, nodrošinātu starptautiskās tirdzniecības drošības līmeņa paaugstināšanos, maksimāli atvieglotu muitas formalitāšu kārtošanu, kā arī paātrinātu preču pārvietošanu pāri ES robežām un samazinātu administratīvās izmaksas.

2017.gadā Latvijas austrumu robežas muitas infrastruktūra būs sakārtota, prognozē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kā VID šogad veicies ar nodokļu iekasēšanu?

2015. gada 11 mēnešos esam nodokļu plānu izpildījuši. Ja salīdzina 2015. gada un 2014. gada atbilstošo periodu, nodokļos iekasēts par 356 miljoniem eiro vairāk, un tas nozīmē, ka pieaugums ir 5,8%. Ņemot vērā situāciju tautsaimniecībā, 5,8% pieaugums nodokļos ir labs, jo ir straujāks nekā ekonomikas attīstības tempi, un vērtējams kā signāls, ka ēnu ekonomika mazinās.

Kādus pasākumus cīņā ar ēnu ekonomiku VID plāno nākamajā gadā?

Finanšu ministrs uzdevis VID izstrādāt pasākumus cīņā ar nereģistrēto jeb melno biznesu. Nereģistrētā saimnieciskā darbība koncentrējas galvenokārt reģionos, nelielās apdzīvotajās vietās. Tur attīstās tāds melnais bizness, kāds konkrētajā vidē nepieciešams, piemēram, būvniecības darbi, remontdarbi, gateri, galdniecības uzņēmumi, autoservisi, mājokļos iekārtotas frizētavas, skaistumkopšanas un masāžās saloni.

Covid-19 pandēmijas noteiktie pārvietošanās ierobežojumi, kā arī sankcijas, kuras noteiktas pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, ir izraisījušas pārmaiņas kontrabandas preču apmēros.

Preču kontrabanda ir bijusi sāpīga tēma legālajiem konkrēto preču ražotājiem un tirgotājiem, jo tā atņem potenciālo pircēju daļu, samazina realizācijas apjomus, kas atsaucas uz samaksāto nodokļu apjomu. Lai minimizētu kontrabandas rašanās iespējas, daudzu gadu garumā Latvijā ir ieviesti dažādi tās izķeršanas instrumenti, tomēr pilnībā izskaust kontrabandu nav izdevies. Vienlaikus pasaulē, visticamāk, nav nevienas valsts, kurai nebūtu kaut kādu preču kontrabandas, jo ir atšķirības starp valstīm un tajās esošajiem nosacījumiem, nodokļu likmēm, kas rada pieprasījumu, kuru arī veikli cilvēki cenšas nodrošināt.

Mazāka kustība – mazāk kontrabandas