Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Pastāv diezgan liela iespēja, ka referendums par eiro ieviešanu Latvijā notiks, uzskata politologs Ivars Ījabs.

Jautāts, kāpēc pēdējā laikā no dažādu politisko spēku puses pastiprinās aktivitātes pret eiro ieviešanu Latvijā, Ījabs sacīja, ka tam ir vairāki iemesli.

«Pirmkārt, jau politiskā dzīve kopumā patlaban ir pietiekami konfrontējoša, jo pašreizējā Saeimā ir daudzskaitlīgi pārstāvētas partijas, kurām nav svešs populisms. Eiro ieviešana šim populismam ir ļoti pateicīga tēma, jo sabiedrības noskaņojums pret eiro nav spīdošs un eiroskepticisms Latvijas sabiedrībā vienmēr ir bijis diezgan stiprās pozīcijās. Lielā mērā par to ir atbildīgi arī atsevišķi politiķi, kas līdz šim ir skandējuši to, cik Eiropas Savienība ir slikta, kā Brisele ierobežo mūsu nacionālās tiesības un tamlīdzīgas lietas,» norādīja politologs.

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

Gandrīz divas trešdaļas zviedru apgalvo, ka viņi ir pret eiro ieviešanu, kas ir augstākais rādītājs kopš šādas aptaujas sākšanas, atsaucoties uz vietējā statistikas biroja sniegto informāciju, vēsta thelocal.se.

Ja šā gada maijā notiktu referendums par eiro ieviešanu, 64% zviedru balsotu pret eiro, tikai 24% balsotu par eiro. 12% vēl nebija izlēmuši.

Kā vēsta medijs, to cilvēku skaits, kuri vēlas pievienoties eirozonai, Zviedrijā ir samazinājies kopš pagājušā gada novembra, bet pretinieku skaits arvien aug.

Tomēr aptauja arī liecina, ka vairākums zviedru balsotu par labu dalībai Eiropas Savienībā, ja šāds referendums notiktu šodien.

52% norādījuši, ka balsotu par, 21% - pret, bet 27% nebija izlēmuši.

Laika posmā no 2010.gada novembra līdz 2011.gada maijam to cilvēku skaits, kuri atbalsta dalību ES, ir samazinājies, bet neatbalstītāju skaits ir pieaudzis.

Grieķijas finanšu ministrs Evangels Venizels neatbalsta referenduma rīkošanu par Eiropas līderu panākto valsts glābšanas plānu.

«Referendums ir tieši tas, kas valstij nav vajadzīgs,» ministra teikto aģentūrai Reuters pavēstījuši anonīmi avoti. Ministrs uzskatot, ka Grieķijai jāizdara viss nepieciešamais, lai saņemtu starptautisko palīdzību, bet valsts dalība eirozonā nedrīkst būt atkarīga no refernduma. Grieķijas valdībai vēl jāpārdzīvo uzticības balsojums piektdien.

Referendums par valsts glābšanas plānu varētu notikt 4. vai 5. decembrī, pavēstījis Grieķijas ministru prezidents Georgs Papandreu.

Tikmēr Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere nosaukuši gaidāmo Grieķijas referendumu par «jautājumu vai Grieķija vēlas palikt eiro, vai nevēlas».

Vācija un Francija ir brīdnājusi Grieķiju, ka tā «vairs varētu nedabūt ne centa» no Eiropas Savienības (ES) vai Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), ja Atēnas nepiekritīs glābšanas pasākumu termiņam, par kuru tika lemts pagājušajā nedēļā, raksta thelocal.de.

Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) trešdien veltīja skarbus vārdus Grieķijas premjerministram Georgam Papandreu ārkārtas tikšanās laikā Grieķijā. Ultimāts parādu krīzes mocītajai valstij sekoja G. Papandreu paziņojumam, ka Grieķijā tiks rīkots referendums par pieņemtajiem valsts glābšanas pasākumiem.

Gan Vācijas, gan Francijas valstu līderi izteikuši cerības, ka Grieķija paliks eirozonā, bet vienlaikus arī norādījuši – Atēnas netiks glābtas «par velti». A. Merkele un N. Sarkozī norādījuši, ka sagaida, lai referendums tiktu rīkots pēc iespējas ātrāk un tiktu iedibināta skaidrība šajā jautājumā.

Svētdien notikušajā «referendumā» par Krimas pussalas pievienošanos Krievijas Federācijai nobalsojuši 96,6% reģiona iedzīvotāju, paziņojis «referenduma» organizēšanas komisijas vadītājs Mihails Mališevs (Михаил Малышев), ziņo Ukrainas mediji.

Pēc viņa paustā pašlaik ir aplūkoti 100% vēlēšanu protokolu, neskaitot Sevastapolē veiktos balsojumus.

Par pievienošanos Krievijas Federācijai nobalsojuši vairāk nekā 1,27 miljoni cilvēku, pauda M. Mališevs.

16. martā notikušo «tā saucamo referendumu» Ukrainā Rietumvalstis, tostarp Latvija, nav atzinušas par leģitīmu. «Referendums ir organizēts, klaji pārkāpjot valsts - Ukrainas Konstitūciju, un notiek nelikumīgā ārvalstu - Krievijas bruņoto spēku klātbūtnē. Gatavojoties referendumam, netika izplatīta pilnvērtīga, daudzpusīga informācija; gluži pretēji - republikas teritorijā tika bloķēta Ukrainas plašsaziņas līdzekļu darbība,» teikts Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Parādu krīzes nomocītā Grieķija rīkos referendumu par Eiropas Savienības (ES) pieņemtajiem glābšanas pasākumiem, paziņojis valsts premjers Georgs Papandreu.

«Mēs ticam saviem pilsoņiem, mēs ticam to spriedumam, mēs ticam to lēmumam,» klāstīja G. Papandreu. «Mums jāpaziņo, vai mēs atbalstam to [jauno finanšu palīdzības paketi] vai atsakamies no tās.»

Analītiķi norāda, ka Grieķijas referendums var apstādināt plašāku pasākumu ieviešanu, kas nepieciešami, lai apturētu eirozonas parādu krīzi, vēsta BBC.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā Eiropas valstis vienojās par Grieķijas parāda norakstīšanu, jaunas finanšu palīdzības programmas piešķiršanu Atēnām, Eiropas Finansiālās stabilitātes fonda (EFSF) un banku kapitāla palielināšanu.

Eksprezidents Guntis Ulmanis sestdien, piedaloties tautas nobalsošanā, veltīja kritiku referenduma ierosinātājam Vladimiram Lindermanam. Viņš uzskata, ka Lindermans vēlējies pārbaudīt «tautas nervu sistēmu un apliecināt [naida] kurinātāja spējas».

G. Ulmanis, kurš nobalsoja pret Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai valsts valodas statusu, sestdien Rīgas 1. ģimnāzijā izvietotajā iecirknī uz jautājumu, vai viņš neparedz spriedzi sabiedrībā pēc referenduma, atbildēja, ka varbūt spriedze jau ir sasniegusi savu augstāko pakāpi šajā laikā, taču nākotnē galvenais ir neradīt starpnacionālo naidu.

Eksprezidents uzskata, ka būtu labi, ja visi cilvēki saprastu, ka referendums lielā mērā ir provokācija un ar to tiek pārbaudīta tautas kopības psiholoģija – vai tā ir sašķelta vai vienota un kas ir mainījies 20 gados kopš Atmodas laika.

Vairāk nekā 20 gadu pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas pilnā sparā rit diskusijas - vajag vai nevajag latviešu valodai būt vienīgajai valsts valodai šajā zemē. Absurds, protams!

To, vai šāds referendums ir rīkojams, šodien acīmredzot izspriedīs Satversmes tiesa (ST), un tālākais scenārijs jau vistiešākajā mērā būs atkarīgs no tās lēmuma. Proti, ja tiks nospriests, ka šāda referenduma rīkošana būtu antikonstitucionāla, šī bezjēdzīgā diskusija beigsies. Savukārt, ja lēmums būs pretējs, nāksies vien kārtējo reizi doties uz vēlēšanu iecirkņiem un šajā gadījumā balsot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā. Taču ar to vien šis stāsts nebūt nebeidzas…

Jāatgādina, ka dažu pēdējo gadu laikā dažādu referendumu ir bijis bez sava gala, turklāt tiem visiem ir viena kopīga iezīme: katram no tiem iniciators ir savs politiskais spēks, un katrā gadījumā ir tikai viens mērķis - celt konkrētu politiķu reitingus. Un viss! Nesenā pagātnē vispirms jāpiemin neveiksmi piedzīvojušais referendums Par grozījumu Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā atcelšanu 2007. gadā. Taisnību sakot, reti kurš saprata, par ko īsti balso, bet savus uzplečus ar šīs nobalsošanas palīdzību meģināja spodrināt toreizējais Jaunais laiks. Gadu vēlāk bija vēl viens neveiksmīgs referendums - par grozījumu likumā Par valsts pensijām, ar kura palīdzību popularitāti mēģināja iekarot tobrīd svaigi dibinātā Aigara Štokenberga organizācija Sabiedrība citai politikai. Šobrīd, kā zināms, notiek izmisīgi mēģinājumi saprast, kā sociālajā budžetā savilkt kopā galus.

Notiks mākslas darbu izsole

Privātajā Latviešu Mākslas muzejā 3.jūlijā 19:00 tiek rīkota Latvijas vecmeistaru un mūsdienu mākslas darbu izsole.

Šodien Rīgā notiks veloparāde un velopikniks

Šodien, 27.jūnijā, pulksten 15.00 Rīgā notiks neparasta dizaina velosipēdu parādes brauciens no Šmerļa ielas uz Sūnu salu pie Mīlgrāvja tilta, informēja Rīgas domes pārstāve Ieva Prauliņa.

Notiks plazmas virsmas inženierijas jautājumiem veltīta konference

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Lielajā aulā, Kaļķu ielā 1, 9.jūnijā un 10.jūnijā notiks pirmā starptautiskā RTU un Eiropas Plazmas un virsmas jonu inženierijas komitejas organizētā zinātniskā konference Plazmas virsmas inženierija - aizsardzības un dekoratīvie pārklājumi, kurā ar priekšlasījumiem piedalīsies aptuveni 45 zinātnieki no 12 pasaules valstīm.

Decembra sākumā uz Eiropas politiskās skatuves gaidāms nozīmīgs notikums – Itālijā notiks konstitucionālais referendums, kam var būt ievērojama ietekme uz šīs valsts un visa reģiona politisko stabilitāti, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms šī notikuma daudzi tirgus dalībnieki izvēlas pārdot eiro – tā cena šīs nedēļas sākumā bija atslīdējusi līdz 1,06 ASV dolāru atzīmei. Piemēram, ASV investīciju banka Citigroup pēdējo dienu laikā savu eiro/ASV dolāra nākotnes prognozi mainījusi par 180 grādiem – šobrīd šī finanšu iestāde paredz, ka kopējās valūtas cena tuvāko sešu līdz 12 mēnešu laikā būs atslīdējusi līdz 98 ASV dolāra centiem. Jānorāda, ka ASV dolāram par labu nāk ne tikai tirgus dalībnieku bažas par eirozonas politisko fonu. Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās uzjundījusi runas par straujāku dolāru procentlikmju kāpumu. Savukārt Eiropā ir maz signālu tam, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu atļauties šādu rīcību. Turklāt pašlaik tiek lēsts, ka jau pieminētais referendums Itālijā varētu novest pat vēl pie papildu ECB stimulēšanas, jo šādā veidā iestādei būs jāmēģina tikt galā ar tirgus dalībnieku uztraukumu pēc notikušā balsojuma (minētais Itālijas referendums notiks 4. decembrī, bet ECB sanāksme – četras dienas pēc tā).

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Salaspils novada dome noslēgusi konkursu par tās pārraudzībā esošā ceļa C32 rekonstrukcijas otro kārtu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) oficiālajā mājas lapā.

Paredzēts, ka rekonstrukcijas darbu otro kārtu veiks uzņēmums SIA Viona, kas piedāvājis 97,97 tūkst. Ls līgumcenu.

Kopumā konkursā savus projekta plānus iesniedza pieci pretendenti, bet SIA Viona piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko.

Tāpat šā gada vasarā Salaspils novada dome noslēgusi vairāk nekā 119 tūkst. vērtu iepirkumu par 1. vidusskolas ēkas Lauku ielā 1 pamatu stiprināšanu un lietus novadīšanas sistēmas izbūves darbu veikšanu, kurā uzvarēja SIA I.K. Būve. Tāpat jūnija beigās pašvaldības dome lēmusi ieguldīt 10,7 tūkst. daudzdzīvokļu mājas Maskavas ielā 7 teritorijas labiekārtošanā. Tāpat noslēgti arī citi iepirkumi, tostarp 953 tūkst. Ls vērtais Budeskalnu ielas posma rekonstrukcijas konkurss, kurā uzvarēja kompānija SIA Strabag.

Valsts SIA Latvijas Televīzija noslēgusi konkursu par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā, kurā galvenais uzvarētāja izvēles kritērijs bija piedāvātā zemāka cena, uzvarēja Lietuvas uzņēmums UAB Televizijos ir Ryšio sistemos, kas piedāvāja līgumcenu 3,588 milj. eiro (aptuveni 2,52 milj. Ls) apmērā.

Iepriekš, pērnā gada oktobrī, Latvijas Televīzija paredzēja, ka pārvietojamā televīzijas stacija varētu tikt iegādāta par aptuveni četriem miljoniem eiro (aptuveni 2,8 milj. Ls).

Patlaban Latvijas Televīzijai ir trīs dažāda lieluma pārvietojamās televīzijas stacijas tiešraižu nodrošināšanai no pasākumiem ārpus televīzijas telpām. Viena no šīm stacijām patlaban tikpat kā vairs netiek izmantota un 2011. gadā tai beigusies tehniskā apskate, iepriekš skaidroja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu (NEPL) padomes loceklis Sergejs Kārītis.

Neatkarības pasludināšanas gadījumā Skotijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) būtu «sarežģīta, ja ne pat neiespējama», svētdien atzina Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

Intervijā britu raidsabiedrībai BBC Barrozu norādīja, ka veto Skotijas uzņemšanai blokā varētu uzlikt tādas valstis kā Spānija, kur drīzumā gaidāms referendums par Katalonijas atdalīšanos.

«Es uzskatu, ka tas būs ārkārtīgi sarežģīti, ja ne pat neiespējami, kādai jaunai dalībvalstij, kas atdalījusies no kādas mūsu valsts, panākt [pašreizējo dalībvalstu] piekrišanu,» skaidroja EK prezidents. «Mēs esam pieredzējuši, ka Spānija, piemēram, iebilst pat pret Kosovas atzīšanu, zināmā mērā šis ir līdzīgs gadījums, jo tā ir jauna valsts.»

Tikmēr Skotijas valdība solījusi, ka gadījumā, ja septembrī paredzētajā referendumā vēlētāji atbalstīs neatkarības pasludināšanu, 18 mēnešu laikā pēc balsojuma tiks veiktas pārrunas par valsts jaunajiem ES dalības nosacījumiem.

Grieķijas premjera paziņojumus, ka Atēnas organizēs referendumu, lai valsts iedzīvotājiem dotu iespēju lemt par starptautiskās finanšu palīdzības saņemšanu, Eiropā izsaucis pārsteigumu un satraukumu par kārtējo finanšu krīzi, vēsta pasaules masu mediji.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles Kristīgo demokrātu savienības deputāti norādījuši, ka «uz kārts likts ļoti daudz kas. Vai mēs zinām kā Grieķijas iedzīvotāji izturēsies šajā referendumā? Nē. Mums ir jauns nezināmais».

«Vienīgais risinājums ko mēs varam darīt – sagatavoties tam, ka Grieķija piedzīvos maksātnespēju,» Reuters norādīja Rainers Bruederle, kas kādreiz vadīja Vācijas Ekonomikas ministriju.

Analītiķi uzsver, ka lielākā daļa Grieķijas iedzīvotāju saskaņā ar nesen veiktu aptauju ir negatīvi noskaņoti pret starptautisko aizdevumu. «Ja būs referendums, mēs varam pilnīgi droši uzskatīt, ka viņi nepieņems taupības pasākumus. Tas noteikti sagraus šo kāršu namu,» norāda BGC Partners analītiķis Hovards Vhīldons.

Nesagaidot 16. martu, kad Krimā gaidāms referendums par reģiona pievienošanu Krievijai, Krimas parlaments pieņēmis deklarāciju par reģiona neatkarību no Ukrainas, ziņo Korrespondent.

Pieņemtajā deklarācijā pausts – gadījumā, ja 16. martā referendumā Krimas iedzīvotāji nobalsos par Krimas pievienošanos Krievijai, Krima vispirms pēc referenduma kļūs par neatkarīgu un suverēnu valsti ar republikas pārvaldes formu, un pēc tam lūgs pievienošanos Krievijas Federācijai. Tā teikts Krimas parlamenta paziņojumā.

Deklarāciju parlamentā atbalstīja 78 no 81 deputāta, kas bija ieradušies uz balsošanu.

Pašlaik nav ziņu, kāda būs parlamenta rīcība, ja referendumā tiks nobalstos pret Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Jau pašlaik Krievijas valsts medijos, piemēram, Russia Today, Krimas pussala pasaules kartē tiek iezīmēta Krievijas teritorijas krāsās, novēroja Db.lv.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons pirmdien noliedza pieņēmumus, ka viņš «šantažētu» savus Eiropas partnerus ar draudiem, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES), ja viņš nepanāks savu sarunās par varas pilnvaru pārdali.

Ar šiem spriedumiem Kemerons nācis klajā neilgi pirms nākamajā nedēļā gaidāmās runas, kurā viņš, domājams, ierosinās pēc 2015.gada vēlēšanām sarīkot referendumu par turpmākajiem nosacījumiem, uz kādiem Lielbritānija varētu atrasties Eiropas Savienībā.

Premjers sacīja - viņš jūtas «pārliecināts», ka panāks gribētās izmaiņas.

«Es nevienu nešantažēju,» intervijā raidsabiedrības BBC radio sacīja Kemerons.

«Lielbritānijai, tieši tāpat kā jebkurai Eiropas valstij, ir nenoliedzamas tiesības teikt - mēs esam šī kluba biedri, mēs esam prominenti biedri, un lai būtu šī kluba biedri, mēs maksājam lielu rēķinu,» skaidroja premjers. «Mums nenoliedzami ir tiesības izteikt spriedumus par to, kam ir jāmainās.»

Latvijas referenduma organizētājiem izdevies sasniegt savu mērķi - šķelt Latvijas sabiedrību un uzjundīt senas nevienprātības par vēsturi, raksta The Economist Austrumeiropas apskatnieks Edvards Lūkass.

«Neviens negaidīja, ka referendums par krievu valodas statusa atzīšanu Latvijā būs veiksmīgs, (..) taču, ja organizētāju mērķis bija polarizēt Latvijas sabiedrību, tad viņi referenduma iznākumu var uzskatīt par panākumiem,» teikts rakstā.

«Tas uzjundījis ilggadīgās nevienprātības par vēsturi: vai Latviju 1940.gadā Padomju Savienība okupēja, vai arī anektēja vai vienkārši pievienoja un ar kādu leģitimitātes pakāpi? Vai tā laika krievu migranti ir okupanti? Vai Latvija, kas pasaules kartē atgriezās 1991.gadā, ir bijusi ļoti dāsna, ļaujot viņiem palikt, vai nicināmi skopa, automātiski nepiešķirot viņiem pilsonību,» raksta Lūkass.