Vidējais vienas automašīnas CO2 izmešu daudzums Rīgā, summējot visu izmērīto auto rezultātus, ir 210 g/km. Lielāko CO2 izmešu daudzumu uzrāda Audi, Mercedes un BMW markas automašīnas, kamēr zemākie izmeši ir Volkswagen (VW) markas automašīnām.

Tas secināts pētījumā, kurā Nordea Finance Latvia ar bezmaksas auto atgāzu mērīšanu trīs dienu laikā EuroPark autostāvvietā pie Rimi hipermarketa, Pulkveža Brieža ielā 33a, kaitīgo izmešu daudzumu izmērīja gandrīz 100 auto īpašnieku spēkratiem.

Visvairāk trīs dienu laikā tika izanalizēti VW markas automobiļi – 13 gab. ar vidējo atgāzu daudzumu 171 g/km; Mazda (9 gab.) 190 g/km; Audi (7) 229 g/km un Volvo (7) 263 g/km.

Pagājušā gada rudenī auto atgāzu mērīšana izraisīja lielu autovadītāju atsaucību, kā rezultātā divu nedēļu laikā klātienē tika izanalizēti gandrīz 300 auto, kuru vidējais kaitīgo izmešu daudzums bija 206 g/km.

Otrdien, 16.septembrī Stoholmas biržā Swedbank akcijas piedzīvojušas cenas kritumu par 7.5%, cenai noveļoties zem 100 zviedru kronām par akciju. Tas ir pirmais tāds akciju vērtības kritums 5 gadu laikā.

Swedbank, kuras meitas bankas: Hansapank un Hansabanka (tagad nosaukums Swedbank) ir starp tirgus līderiem Igaunijā un Latvijā, paziņojusi, ka tai pieder ar Lehman Brothers saistīti nodrošinātie vērtspapīri par 1.35 mljrd. Dolāru un nenodrošinātie vērtspapīri 202 milj. zviedru kronu (jeb 30.15 milj. dolāru) vērtībā, ziņo Dv.ee.

Nenodrošinātie vērstpapīri sastāv no derivatīviem par 12 miljoniem ASV dolāru un obligācijām par 18.2 miljoniem dolāru un ir piesaistīti pie sešām kompānijām, kas ietilpst Lehman Brothers kompānijā.

SIA Latvijas Statoil piektdienas vakarā samazinājusi cenas dīzeļdegvielai D-fortis līdz 0.699 LS litrā.

Arī dīzelis zem 70 santīmu līmeņa

Tā liecina uzņēmuma mājas lapā publicētā informācija. Db.lv jau rakstīja, ka, lai mazinātu sabiedrības maldus par degvielas cenu veidošanos, uzņēmums savā interneta mājas lapā nule kā izveidojis jaunu sadaļu, piedevām arī lielākais degvielas mazumtirgotājs valstī beidzot publicēs aktuālās sava DUS tīkla degvielas cenas.

95. markas benzīna cenas zem 70 santīmiem litrā nokrita tieši pirms divām nedēļām.

Foto: Unsplash.com/xxkvc

Orientēties BMW “cross country” X sērijas modeļos var būt mulsinoši – X1, X2, X3, X4, X5, X6, kā arī X7 ir radniecīgi modeļi, tomēr tie ir dažādi krosoveri, kas atšķiras ne tikai pēc jaudas un ietilpības, bet arī pēc galvenā “uzdevuma”. Nepāra X modeļus BMW dēvē par “Sports Activity Vehicle” (SAV), kas būtībā ir BMW īpašais nosaukums sporta apvidus automašīnām. Savukārt pāra X modeļus BMW dēvē par “Sports Activity Coupe” (SAC) – tie ir sportiskāki, kā arī dārgāki par iepriekšējiem X nepāra modeļiem.

Lai palīdzētu Tev atrast piemērotāko BMW X sērijas modeli, šajā rakstā esam apkopojuši galvenās atšķirības starp BMW X1–X6 sērijas modeļiem. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kā atšķiras dažādo BMW X sērijas modeļu ietilpība, degvielas patēriņš, pieejamība un citi svarīgi aspekti!

Neatpaliekot no pārējiem ražotājiem, vācu Opel ir izveidojis pilnīgi jaunu motoru paaudzi, ar ko tiks aplaimots teju ikviens no turpmākajiem modeļiem ar Opel zibeni pierē

Motoru atjaunināšana šobrīd ir karsta tēma teju ikvienam autoražotājam vai drīzāk jaunie spēles noteikumi, kuri atļauj cīnīties par zemāku kaitīgu izmešu līmeni un mazāku degvielas apetīti, vienlaikus nepazaudējot jaudas un dinamikas rādītājus. Arī Opel ir izrevidējis motoru skapi un, izmantojot savu inženieru zināšanas un finanšu resursus, pašu spēkiem radījis pilnīgi jaunus četrcilindru turbomotorus, kas darbināmi gan ar benzīnu, gan ar dīzeļdegvielu. Ungārijā, kur reģionālais Opel pārstāvis bija organizējis iepazīšanās testa braucienus ar jaunajiem spēka agregātiem, šo rindu autoram bija iespēja rafinētāk aplūkot jauno 1,6 dīzeļmotoru, kurš nākotnē stāsies labi zināmā General Motors un Fiat kopdarba 1,3 litru, kā arī kompānijas Isuzu veidotā 1,7 litru dīzeļu vietā.

Japāņu ražotāja Nissan premium segmenta krosovera Murano motoru paletē beidzot ir parādījies moderns četrcilindru dīzelis.

Līdz šim, tieši dīzeļmotora trūkuma dēļ Murano nav spējis iemantot eiropiešu uzmanību. Nākotnē Nissan cer, ka situācija mainīsies uz labo pusi, prognozējot, ka 190ZS dīzelis iemantos vajadzīgo popularitāti un aizņemot līdz pat 85 % no Eiropā pārdotajiem Murano. Kaut arī Nissan vēlas līdzināties vācu ražojumiem kā ,piemēram, Mercedes ML vai BMW X5, realitātē Murano pietrūkst gan atraktivitātes, gan spēka. Četrcilindru dīzelis ir labs atradums, taču dinamikas un jaudas ziņā tas nespēs sacensties ar vāciešu spēkstacijām. Dinamikas un jaudas trūkumu 2.5 litru 190 ZS jaudīgais dīzelis kompensēs ar sabalansētu degvielas patēriņu, vidēji 8 litri uz 100 km, kā arī ļoti kluso darbību. Nissan Murano ar dīzeli būs lētāks nekā komplektācijas ar benzīnmotoriem, proti, sākot ar 45 590 eiro.

«Šausminošs virpulis» aprij visu, kas nokļūst tā tuvumā, un izskatās tā, it kā no zemes būtu izrauta tapa, šādi britu medijs Metro raksturo Latvijā nesen uzfilmēto atvaru.

Tā video, kura autors ir Guntis Astičs, ievietots interneta vietnē YouTube. Atvars bija izveidojies Dvietes pagastā, Ilūkstes novadā.

«Milzīgs virpulis Latvijā aprij visu savā ceļā,» šādu virsrakstu savam rakstam devis Metro, savukārt msn virsrakstā atsaucas uz «šausmīgo, izsalkušo» atvaru.

Kā skaidro Metro, pārsteidzošie kadri nofilmēti, kad «upe izgājusi no krastiem Baltijas valsts dienvidaustrumos». Septiņu minūšu video rāda, kā apjomīgi ledus bloki un dubļi plūst atvara virzienā un tad pazūd zem ūdens, skaidro britu medijs.

Latvijā degvielas cena pirms nodokļu nomaksas ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā.

Tā rāda Eiropas Komisijas (EK) degvielas cenu monitorings. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) gan apstrīd izmantoto metodoloģiju. Latvijā degviela ir salīdzinoši lētāka nekā pārējā Eiropā tikai pateicoties zemākajiem nodokļiem, liecina EK apkopotie dati. EK katru nedēļu publicē visu ES valstu benzīna un dīzeļdegvielas bruto un neto cenas. Katras valsts degvielas cenas aprēķina pēc vidējās cenas uz tablo valstī. Bruto cenā ietilpst produkts, kura cena Eiropā ir plus, mīnus 10% vienāda, pārdošanas izmaksas, akcīzes nodoklis un PVN. Datu apkopotājiem ir zināms katrā valstī noteiktais akcīzes nodoklis un PVN, kurus atņemot no bruto cenas, iegūst neto cenu katrā ES valstī.

Tā divos vārdos varētu raksturot uzlabotā VW Touareg svarīgākos ieguvumus, kas šī gada oktobrī piezemēsies arī Latvijas tirgū

Kopš 2002. gada VW Touareg ir ielauzies uz palikšanu t.s. lielo premium SUV modeļu klubiņā, kur apgrozās tādas personības kā BMW X5, Audi Q7, Mercedes ML vai Porsche Cayenne. Touareg esošais modelis pasaulē joprojām ir pieprasīts un cienīts, tādēļ uzlabojumi modelim ir veikti drīzāk, lai «piedzītu» jauno izskatu VW Golf 7 stūrainajam šablonam. Ar neapbruņotu aci ir redzams, ka uz Touareg ārējās čaulas hroma ir kļuvis ievērojami vairāk. Tas ir attiecināms uz pamatbāzes modeli, bet vēl blīvāk piesātinātākā daudzumā tas skars glaunākās R line pakotnes Touareg. Iestrādājot auto purngalā jauno optiku, Touareg ir pilnībā atvadījies no halogēna lampām, tā vietā turpmāk priekšroku dos modernajiem biksenona lukturiem. LED gaismas diodes joprojām būs papildaprīkojuma listē. Arī salonā izmaiņu pirmajā acu uzmetienā nav, un tikai pēc rafinētas izpētes nākas konstatēt dažus noderīgus sīkumus, kas sildīs nākamo Touareg īpašnieku sirdis. Piemēram, jauni apdares un ādas paraugu salikumi, salona apgaismojumam izmantotas LED spuldzītes. Visbeidzot stūres apsildes un priekšējā vējstikla apsildes funkcijas aktivizēšanu vairs nevajadzēs meklēt, rakņājoties multimediju sistēmas dzīlēs, jo turpmāk šo funkciju pogas ir izceltas uz viduskonsoles augšējās daļas. Sīkums, bet patīkami.

Leģendārā visurgājēja Toyota Landcruiser motortelpai piejaucēts moderns četrcilindru dīzelis, kas sapārots ar jaunu sešpakāpju automātisko pārnesumkārbu

Šie tehniskie dotumi automātiski iededz zaļo gaismu, lai Landcruiser varētu startēt Eiropā.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Šie ir īsti kaujas rati, kam uz planētas Zeme ir grūti atrast līdzinieku. Auto visai neveikli jutīsies uz ātrgaitas maģistrāles, toties ar bērnišķīgu azartu brauks tur, kur daudziem līdziniekiem ceļš jau sen būs beidzies. Landcruiser ir īsts un patiess visurgājējs ar vairāku gadu desmitiem uzkrātu pieredzi. Jaunais 2,8 litru četrcilindru dīzelis salīdzinājumā ar iepriekš izmantoto trīs litru četrcilindru dīzeli nežilbinās ar pārsteidzošu dinamiku, toties ir jūtams, ka pie zemiem un vidējiem motora apgriezieniem motors ir mundrāks un atsaucīgāks. 2,8 litru dīzelis attīstīs 177 ZS lielu jaudu, kas ir par 13 ZS mazāk nekā iepriekš, toties griezes moments tandēmā ar sešpakāpju manuālo transmisiju būs 420 Nm, bet kombinācijā ar sešpakāpju automātu – 450 ņūtonmetri. Motors ir lieliski sapārots ar sešpakāpju ECT (Electronically Controlled Automatic Transmission) pārnesumkārbu, kas centīsies atrast zelta vidusceļu starp braukšanas prieku un degvielas ekonomiju. Degvielas apetītes ziņā tie pilnīgi noteikti nebūs solītie 7,4 litri uz 100 kilometriem, jo reālajā dzīvē ir jārēķinās vismaz ar 10 litriem, kas šāda izmēra un svara kategorijas braucamajam ir saprotams patēriņš. Tāpat kā iepriekš ar savu maciņu par Landcruiser nobalsos tie, kuri uz augstāka plaukta liek visurgājēja piemērotību izteikti smagiem braukšanas apstākļiem, nevis koķetēšanu ar modernu dizainu un rafinētu vadāmību uz asfalta klājuma. Glauni nokomplektēta Landcruiser dīzeļmodeļa cena būs sākot no 40 420 eiro, savukārt, jauno dīzeli sapārojot ar sešpakāpju automātu, vajadzēs rēķināties vismaz ar 42 020 eiro lielu summu.

SIA Latvija Statoil, par spīti ekonomiskajiem apstākļiem, turpinās investēt un attīstīties. Tā ekskluzīvā intervijā Db apgalvo amatā nesen ieceltais uzņēmuma izpilddirektors Sandis Šteins.

Degvielas tirgus līderis Latvija Statoil pērn uzrādījis lielākos izaugsmes tempus uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, apgrozījumu kāpinot līdz 283.5 milj. Ls un izvirzot nopietnas pretenzijas uz iekļūšanu starp pieciem Latvijas lielākajiem uzņēmumiem pēc apgrozījuma 2007. gadā. «Veidojot uzņēmuma attīstības rādītāju prognozi no 2008. gada uz priekšu, plānojām, ka vidējam pieaugumam jābūt ap 20% – 25% robežās ar tendenci samazināties,» intervijā atzīst Latvija Statoil izpilddirektors Sandis Šteins.

Stājoties amatā, jūs norādījāt, ka grasāties uzturēt uzņēmuma līdzšinējo kursu. Vai būs viegli to izdarīt?

Pēc šāda principa tika radīta populārā KIA Sportage uzlabotā modeļa atjaunošanas programma. To pat zinātājiem pamanīt būs ļoti grūti. Un labi vien ir.

Tehniski un, protams, vizuāli KIA Sportage ir viens no savas klases pievilcīgākajiem modeļiem, tādēļ korejiešu izvairīšanās kārtīgi pieķerties ārējām un interjera izmaiņām ir loģiska. Viena no jaunā Sportage svarīgākajām atpazīšanas pazīmēm ir jauns priekšējās dekoratīvās restes zīmējums. Aizmugurējos lukturos ir modernāka gaismas tehnika. Turpretim salonā galvenais jaunums ir tas, ka vadības panelī starp apaļajiem infodisplejiem ir iespraucies vēl viens digitāls infologs, kurā varēs nolasīt āra temperatūru un citu noderīgu informāciju, kas iepriekš bija jāmeklē, spaidot izvēlnes pogu. Sīkums, bet patīkami. Dārgāko Sportage lietotāju priekam turpmāk autovadītāja krēsls būs elektriski regulējams, turpretim ziemā ļoti noderēs zem stūres kolonnas paslēptā stūres apsildes poga, kuras iepriekš KIA Sportage aprīkojuma sarakstā nebija.

Kompaktāks no ārpuses un ērts no iekšpuses. Tam visam klāt ir pilnīgi cita tehnika, kas turpmāk būs jaunā minivena Citroen C4 Picasso rīcībā.

Iepriekšējās paaudzes C4 Picasso ar pircēju uzmanību Latvijā, maigi sakot, nevarēja lepoties, jo daudzos aspektos tas bija tehniski un morāli novecojis modelis, kas nespēj konkurēt ar savas klases līdziniekiem. Turklāt ir jāatzīst, ka līdz ar straujo korosoveru un kompakto SUV modeļu popularitātes bumu Eiropā proporcionāli ir sarukusi pircēju apetīte pēc ģimeniskajiem miniveniem. Taču tas nenozīmē, ka šīs klases modeļi pilnībā ir zaudējuši asumu. Paraugoties uz jaunākās paaudzes Citroen C4 Picasso futūrisko eksterjera un interjera dizainu, kam zem čaulas paslēpta pilnīgi jauna tehnika, ir skaidri noprotams, ka Citroen noteikti nav metis plinti krūmos un tic šī segmenta attīstībai un pieprasījumam arī turpmāk.

Mercedes GLE ir kļuvis vēl lielāks un daudzpusīgāks, tiesa, tā motoru ēdienkarte turpmāk sāksies ar četrcilindru dīzeli

Arī Mercedes GLE nav pagājusi secen downsizing ēra. Nav šaubu, ka četrcilindru dīzelis ir augstas veiktspējas tehnika. Uz papīra tas daudz neatpaliek no iepriekš izmantotā sešcilindru dīzeļa. Bāzes modeļa GLE 300 d 4 Matic 245 zirgspēki ir gana daudz tik lielam auto, kāds ir jaunais GLE, tomēr tie nav seši stobri, un tas ir jūtams. Iespējams, ka, nezinot. kā brauca un ar kādu patīkamu skaņu to darīja sešcilindru dīzelis, šādi aizspriedumi vairs nemocīs. Tomēr Mercedes klients ir konservatīvs un tajā pašā laikā ar asu prātu un labu atmiņu apveltīts indivīds, attiecīgi neliels rūgtumiņš par četrcilindru sniegumu būs. Četrcilindru motors ir ievērojami skaļāks, to gan salonā nevarēs dzirdēt, jo Mercedes GLE virsbūve ir perfekti nopakota un akustiskais komforts salonā ir teicams. Toties paātrinājuma brīžos četrcilindru dīzeļa sniegums nebūs tik spilgts un nešūsies kopā ar Mercedes lozungu The best or nothing.

Miniveni ir praktiski, ietilpīgi un komfortabli, kas padara tos par perfektiem ģimenes auto. Pēdējos gados miniveni ir atgriezušies modē, jo tie ir ļoti utilitāri auto – minivens būs parocīgs ilgākiem ceļojumiem ar auto, praktisks kravas pārvadāšanai, kā arī ērts kuplām ģimenēm ar daudz bērniem. Turpini lasīt rakstu, kurā noskaidrosim, kādi miniveni ir vispiemērotākie Latvijas ceļiem un laikapstākļiem!

Mercedes Benz Vito

Mercedes Vito ir viens no populārākajiem minivenu modeļiem, kas tiek ražots jau kopš 1996. gada. Šis Mercedes minivens ir pieejams ar dīzeļdzinēju, benzīna dzinēju vai elektromotoru, kā arī ar manuālo vai automātisko pārnesumkārbu. 2.2 l dīzelis ir populārākais variants, kas ir pietiekami jaudīgs, taču ekonomisks, patērējot 6.6 litrus degvielas uz 100 kilometriem. Astoņvietīgais Mercedes Benz Vito ir perfekts ģimenes auto, savukārt izņemamās un pārvietojamās aizmugurējās sēdvietas padarīs šo minivenu piemērotu kempingam vai kravas pārvadājumiem.

Kopā ar citiem uzlabojumiem nosirmojušā piecpakāpju automāta vietā populārais Honda CR-V modelis cels galdā transmisiju ar deviņiem pārnesumiem, sapārojot to ar ņipru 1,6 litru dīzeli

Šoreiz, pārkāpjot savus dzelžainos principus, japāņu Honda transmisiju nav izgatavojusi pati, bet gan noslēgusi sadarbību ar vācu transmisiju meistaru ZF, kas uzlabotajam CR-V piegādās deviņpakāpju automātu, kas ar labiem panākumiem tiek izmantots Landrover un Jeep modeļos. 1,6 dīzeļmotora jauda sasniegs 160 ZS, bet griezes moments – cienījamus 350 ņūtonmetrus. Jaunais sabiedrotais – deviņpakāpju automāts izdarīs visu, lai izspiestu visu sulu no motora, kas nepieciešams, lai auto trauktos uz priekšu, cītīgi uzpasējot degvielas krājumus un rūpējoties par samazinātiem CO2 izmešiem.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Sekojot modes tendencēm, zviedru Volvo ir radījis pilnīgi jaunu dzinēju paaudzi, kas jau ir pieejama gandrīz visos modeļos, izņemot pašreizējo XC90.

Svarīgi ir piebilst, ka turpmākajos gados jaunie motori būs neatņemama visu Volvo modeļu sastāvdaļa, kuri tiks būvēti uz jaunās t.s. SPA platformas.

Pašu spēkiem radītās motoru paaudzes dīzeļmotori un benzīnmotori tiek veidoti, balstoties uz divu litru tilpuma četrcilindru agregātu bāzes. Tos apkarinot ar dažāda izmēra turbīnām un/vai kompresoriem, tiks panākta motoru jaudu daudzveidība. Sāksim ar to, ka tie ir pilnīgi jaunas paaudzes motori, kuros plaši izmantots alumīnijs un citi modernie materiāli, ļaujot spēka dzelzim nomest 30 līdz 50 kilogramus liekā svara. Volvo jauno motoru unifikācijas plāns paredz plašu pielietojumu, sākot no pašiem mazākajiem Volvo priekšpiedziņas auto un beidzot ar lielāko un prestižāko SUV modeli XC 90.

Pirms garāka ceļojuma ir patīkami sēsties pie stūres automobilim, kas spēj ar pilnu bāku nobraukt vismaz 1000 km. Modernizētais KIA Optima universālis ar 1,6 litru dīzeli un 7DCT automātu to var.

Pēc būtības šāds sniegums nav nekas pārdabisks. Vēl aizvien tirgū ir daudzi vidējās klases modeļi ar līdzīgu tehnisko pildījumu, kas spēj veikt šādu misiju. Jautājums ir par to, vai arī nākotnē būs pietiekami daudz «ortodoksālas» orientācijas vidējās klases sedanu un universālu, kas barosies ar šobrīd nīsto dīzeļdegvielu. Gribētos jau ticēt, ka paralēli dažādas koncepcijas hibrīdiem un 100% elektroauto tiks atstāta vieta arī augstas veiktspējas dīzeļversijām. Jebkurā gadījumā uz elektrifikācijas ēras tuvošanās draudiem KIA Optima universāļa 1,6 litru dīzeļa un 7 DCT automāta sniegums uzskatāmi atbild, ka modernos dīzeļus izmest mēslainē ir pāragri.

Jaunākais Audi Q7 liekos kilogramus ir apmainījis pret kārtīgu muskuļu masu, vienlaikus apjožoties ar dažnedažādām elektronikas palīgsistēmām

Kāpēc tas būtu jāpērk

Nav šaubu, ka Q7 ir dārgs prieks, attiecīgi šī modeļa pircēju auditorija ir turīga un gana izvēlīga. Q7 tam ir pienācīgi sagatavojies. Lai uzskaitītu visas komforta un drošības palīgsistēmas, vajadzētu vismaz stundu par tām stāstīt un vēl vismaz divas stundas, lai detalizēti izskaidrotu, kā tās visas praksē darbojas. Šobrīd lielākais četrriņķu SUV modelis ir glamūrīgs un iekārojams, jo īpaši tajā brīdī, kad būsiet nokļuvuši auto salonā. Digitalizētais vadības panelis un viss, kas tam apkārt, ir paredzēts, lai sagādātu baudu gan auto īpašniekam, gan tā pasažieriem. Ar Q7 ārējo dizainu gan nav viss tik noteikti. Tie, kuri mīl ar acīm, noliekot vācu izstrādājumu līdzās jaunajam Volvo XC90, secinās, ka Volvo meistardarbs tomēr ir proporcionālāks un atlētiskāks, savukārt Q7, neraugoties uz to, ka pēc papīriem būs nedaudz slaidāks un īsāks, vizuāli izskatīsies smagnējāks un tūļīgāks. Turpretim gaitā uz šosejas šie divi censoņi noteikti būs mainītās lomās, jo XC90 motortelpai norīkoto četrcilindru motoru jaudas rezerves daudziem potenciālajiem pircējiem var izrādīties par īsu. Intriģējošākais šajā divu modeļu neformālajā duelī ir tas, ka Audi Q7 un Volvo XC90, kā iepriekš būtu sarunājuši, jau ir sasnieguši Latviju. Atliek tikai pieminēt, ka ieejas biļete Q7 klubiņā maksās, sākot no 62 500 eiro.

Uzlabotie Peugeot 3008. un 5008. modeļi ir pārzīmējuši lukturu kontūras, pie reizes papildinot to saturu .

Peugeot modelis ar kārtas numuru 3008 ir SUV, minivena un krosovera apvienojums, savukārt Peugeot 5008. modeļa lielākais trumpis – plašs salons ar iespēju ietūcīt trešo sēdekļu rindu, kas atļauj to dēvēt par kārtīgu ģimenes auto ar septiņām sēdvietām. Modernizācijas kūre abos gadījumos ir skārusi galvenokārt priekšējos un aizmugurējos lukturus, kuros turpmāk dižosies LED diodes, ļaujot tumsā izskatīties cēlākiem un pamanāmākiem. Viss pārējais ir pa vecam, ieskaitot salona iekārtojumu. Arhaiskais vadības panelis ar podziņu un kloķīšu «kaudzi» un tradicionālais burkānkrāsas apgaismojums uz pārējo konkurentu fona nu jau ir kļuvis pārāk vecmodīgs. Tas gan neiedragā kopējo ergonomiku, taču retro stila vietā prasītos kaut kas šikāks.

Degvielas cena ir viena no tām lietām, kas mūsdienās ietekmē teju ikviena cilvēka un biznesa dzīvi. Tai kļūstot dārgākai, sadārdzinās jebkā pārvietošana.

Tāpat līdz ar krasākiem degvielas cenas pieaugumiem var parādīties šķēršļi cilvēku mobilitātei kā tādai.

Degvielas cenu bilde dažādās pasaules daļās gan ir visai atšķirīga, kur to var ietekmēt dažnedažādu faktoru kopums. Piemēram, ir valstis, kas ir naftas ieguvējas un eksportētājas, un saviem iedzīvotājiem tās pieeju ļoti lētai degvielai, subsidējot šo nozari, sasaistījušas gluži vai ar ikdienišķām un pašsaprotamām pamattiesībām. Savukārt citos reģionos degviela, gluži pretēji, tiek aplikta ar pamatīgiem nodokļiem. Kopumā gan var secināt, ka pasaulē šajā pandēmijā bijis vērojams ievērojams degvielas cenas lēciens. Tas gan droši vien nav nekāds pārsedzošs jaunums pat tiem, kuri kaut vai tikai ļoti pastarpināti mēdz uzmest aci degvielas uzpildes staciju cenrāžiem vai dzird to, kā par augstajām cenām gaužas šoferīši.

Lielās interneta kompānijas - Google, Twitter, Facebook - ienāk Baltijas valstu tirgū, cenšoties to pārņemt pilnībā, nevis iegūt tikai kādu daļu, ceturtdien Viļņā notiekošajā tehnoloģiju un progresa konferencē Login 2015 sacījis mediju koncerna Ekspress Grupp dibinātājs un akcionārs Hanss Luiks.

Pēc viņa teiktā, to ļoti skaidri parāda sociālo tīklu tendences. Konkrēti, lietotāju aprindās populārāko savā valstī dzimušo sociālo tīklu Eiropā izdevies noturēt tikai Latvijai ar Draugiem.lv, bet arī te situācija ir uz radikālu pārmaiņu sliekšņa. Visur citur vietējos tīklus pārspējis Facebook - tā noticis arī Lietuvā ar One.lt.

Kā norādījis igauņu žurnālists, kas ilgus gadus darbojas mediju tirgū, par lielu izaicinājumu Baltijas valstu uzņēmumiem var uzskatīt to, ka interneta giganti nedalās informācijā par saviem ieņēmumiem Baltijas tirgū, un tas liedz izvērtēt šo kompāniju svaru reklāmas jomā. Turklāt nauda aizceļo uz valstīm, kur reģistrētas šīs lielās kompānijas, un tas ietekmē Baltijas valstu nodokļu ieņēmumus.

Šis gads turpina būt briesmīgs pensijām, ja vērtē Latvijā populārāko šādu uzkrājumu plānu atdeves rādītājus.

No tirgus jau prom ļoti tālu kaut kur neaizbēgsi. Pensiju naudas pārvaldnieki parasti savus savāktos līdzekļus virza akciju un obligāciju iegādei. Šogad akciju cena gāzusies, to noteikusi lielā neskaidrība par vispasaules ekonomikas izredzēm. Liels brīnums nebūs tas, ka pasaulē vadošās tautsaimniecības šajā ziemā būs ieslīdējušas iekšā recesijā turklāt pie milzīga cenu pieauguma. Sanāk tā, ka tiek zaudēta kaudze ar naudu vēl pie tā, ka tās vērtību faktiski aprij inflācija.

Mūsu valsts un Baltijas kopumā gadījums šajā ziņā izskatās sevišķi bēdīgi. Te inflācija pārraususies pāri 20% atzīmei. Tas nozīmē, ka, nedarot neko, sakrātais gada laikā kļuvis vairāk nekā par piekto daļu nevērtīgāks. To šoreiz papildina jau minētais faktors, ka nauda ievērojamos apmēros sadegusi vērtspapīru tirgū.

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Latvija ir maza valsts, tāpēc nevaram atļauties taisīt sliktus produktus, visu laiku ir jāuztur kvalitāte un spriedze

Tā norāda šefpavārs Māris Jansons, kurš pirms gada atvadījās no savas ilggadējās darba vietas – restorāna Bibliotēka No1 Rīgā, lai pievērstos jaunam projektam ārpus tās. Iespējams, šā gada nogalē durvis vērs viņa jaunais lolojums – restorāns Kest Cēsīs, kurš atrodas kādreizējā ugunsdzēsēju depo.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pavāri pēc iespējas cenšas izmantot vietējos produktus. Vai mūsu vietējie ražotāji spēj nodrošināt vajadzīgos apjomus restorāniem?

Kaut kādā ziņā – jā, bet kaut kādā ziņā – nē. Restorānam, kas strādā ar Latvijas produktiem, vajadzētu sadarboties ar saviem zemniekiem. Domāju, ka Latvijā kopumā ļoti maz restorānu strādā ar labiem Latvijas produktiem. Audzētāji nevar nodrošināt apjomus daudziem restorāniem, bet vienlaikus nevar atļauties strādāt tikai ar vienu vai diviem restorāniem, jo tad nevarēs izdzīvot. Tomēr situācija ir stipri labāka nekā pirms desmit gadiem, kad mēs, pavāri, sākām popularizēt mūsdienu Latvijas virtuvi un uzrakstījām manifestu. Noteikti ir labāk, nekā bija. Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bija tikai ananāsi, avokado un garneles. Kāda latviešu virtuve!? Bietes? Pats mājās ēd bietes. Taču šobrīd biete ir gandrīz katrā ēdienkartē.