«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Eiropas mēroga projektā Safespot tiek pētītas transportlīdzekļu savstarpējās komunikācijas iespējas un tai nepieciešamā infrastruktūra, kuras mērķis samazināt ceļa satiksmes negadījumu skaitu.

Satiksmes drošība Eiropas Savienībā ir viena no prioritātēm, un radīt nepieciešamo infrastruktūru, lai transportlīdzekļi sasvtarpēji varētu komunicēt. Tas būtu garants, ka nākotnē smagu ceļa satiksmes negadījumu skaits būtu daudzkārt mazāks.

Statistikas dati vēsta, ka laikā no 1970. līdz 2000. gadam satiksmes apjoms uz Eiropas ceļiem ir pieaudzis trīskārtēji, un ik gadu uz tiem iet bojā apmēram 40 000 cilvēku, bet 1,7 miljoni tiek ievainoti, papildus tam rodas pamatīgas izmaksas – ap 160 miljardiem eiro.

Safespot projekts, ko daļēji finansē Eiropas Savienība, tika uzsākts 2006. gadā un tā noslēgums paredzams 2010.gadā. Pašlaik tajā piedalās 51 dalībnieks no 12 ES valstīm, tostarp lielākie autoražotāji, komponenšu piegādātāji, universitātes un par satiksmes drošību atbildīgās iestādes. Pētījumi notiek sešos testu centros dažādās Eiropas pilsētās. .

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) izsludinājis brīdinājumu par gaidāmu karstumu otrdien, trešdien un ceturtdien.

Dienas laikā gaisa temperatūra daudzviet paaugstināsies līdz +27..+32 grādiem, bet trešdien un ceturtdien vietām valsts dienvidos karstums kļūs ļoti stiprs - gaisa temperatūra sasniegs +33 vai pat +34 grādus, brīdina sinoptiķi.

Tādējādi valsts dienvidu daļā pirmo reizi kopš pagājušā gada vasaras karstuma dēļ ir spēkā oranžais brīdinājums, pārējā teritorijā izsludināts dzeltenais brīdinājums.

Galvaspilsētā no 11. līdz 13.jūnijam prognozēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +30..+32 grādiem.

Oranžās krāsas brīdinājums nozīmē, ka laika apstākļi kļūst bīstami. Tiek prognozētas salīdzinoši reta laika parādība, kas var radīt postījumus un zaudējumus. Iedzīvotājiem jābūt modriem un jāinteresējas par jaunākajām laika prognozēm, kā arī jāapzinās riski un jāseko līdzi informācijai, ko sniedz atbildīgās institūcijas, piemēram, glābšanas dienests vai pašvaldība.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 26.maijā, noslēdza darbu pie izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

«Starp Eiropas valstīm Latvijā ir vismazākie sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu un lielākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz miljonu iedzīvotāju. Šie divi rādītāji dod skaidru signālu, ka sodu politika mūsu valstī nav līdz galam sakārtota. Juridiskās komisijas deputātiem nebija domstarpību par nepieciešamību palielināt administratīvo atbildību, taču diskutējām par to, kādam jābūt pieaugumam,» atzīst Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Šodien atbalstīti Krimināltiesību politikas apakškomisijā izstrādātie priekšlikumi, kas paredz mērenāku naudas sodu pieaugumu, nekā to piedāvāja Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija, taču galavārds vēl jāsaka Saeimai, norāda G.Bērziņš.

Lielbritāniju piektdien sasniegusi vētra "Jūnisa", kuras dēļ Londonā pirmo reizi izsludināts sarkanais brīdinājums par dzīvībai bīstamiem laikapstākļiem.

Sarkanais brīdinājums izsludināts arī Anglijas dienvidos un Velsas dienvidos, kur slēgtas skolas un paralizēts sabiedriskais transports.

Īrijā "Jūnisas" dēļ bez elektroapgādes palikuši 55 000 mājsaimniecību, bet Kornvolā bez elektroapgādes palikušas vairāki simti mājsaimniecību. Anglijas dienvidos vēja brāzmas sasniegušas rekordlielu ātrumu 195 kilometri stundā (54 metri sekundē).

"Jūnisas" dēļ sarkanais brīdinājums izsludināts arī Nīderlandē, un Francijas ziemeļu piekrasti apskalojuši milzīgi viļņi. Savukārt Vācijas ziemeļos uz laiku apturēti tālsatiksmes un reģionālie vilcieni. Arī Beļģijā izsludināts brīdinājums par vētru.

Lamanša šaurumā atcelta prāmju satiksme, kā arī atcelti avioreisi no Eiropas ziemeļiem.

Ministru kabinets šodien lēma virzīt izskatīšanai Saeimā Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu atļaut Valsts ieņēmumu dienestam (VID) bloķēt tīmekļa vietnes par informācijas nesniegšanu.

Minētais priekšlikums ietverts grozījumos likumā par nodokļiem un nodevām.

FM norādīja uz pieaugošo ekonomikas digitalizāciju Latvijā, kad arvien vairāk darījumu notiek, izmantojot tīmekļa vietnes un mobilās lietotnes. «Ņemot vērā, ka tradicionālās nodokļu administrēšanas metodes ne vienmēr ir pietiekami efektīvas digitālās ekonomikas jomā, nodokļu administrēšanas procesā nepieciešams stiprināt metodes un regulējumu, kas ir piemērots nodokļu nomaksas kontrolei nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumu, piedāvājot preci vai pakalpojumus internetā,» atzina ministrijā.

Veicot tīmekļa vietņu monitoringu 2017.gada pirmajā pusgadā, VID identificēja vismaz piecas tīmekļa vietnes, kurās ir norādīts tikai tālruņa numurs un/vai e-pasts. Līdz ar to, lai gan saimnieciskās darbības veicēja dati daļēji ir norādīti, no tīmekļa vietnē norādītajiem datiem saimnieciskās darbības veicējs nav identificējams, līdz ar ko ir būtiski apgrūtināta iespēja pārliecināties, vai saistībā ar saimniecisko darbību, kas tiek veikta, izmantojot minētās tīmekļa vietnes, tiek nomaksāti nodokļi valsts budžetā.

Rēzeknes tiesa 17.janvārī izbeigusi logu ražotāja Montāžnieks D maksātnespējas procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Rēzeknes tiesa Montāžnieka D maksātnespējas procesu pasludināja 2014.gada 13.janvārī. Par maksātnespējas procesa administratoru toreiz tika iecelts Edijs Jansons.

Montāžnieks D nodarbojas ar logu un stikla konstrukciju izgatavošanu un montāžu kopš 1994.gada.

Pēdējie Firmas.lv pieejamie dati par uzņēmuma finanšu rādītājiem ir 2012.gadā, kad Montāžnieks D strādāja ar 5,146 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 110 116 eiro zaudējumus.

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 151 500 latu, tas pilnībā pieder Dainim Dobelim, liecina Firmas.lv informācija.

Logu un stikla konstrukciju izgatavotājas SIA Montāžnieks D valdē reģistrētas izmaiņas – to pametis Uģis Klaužs, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, U. Klaužs, kurš Montāžnieks D valdē sāka darboties aprīlī, aizstājot Kārli Ķezi, turpinās darbu uzņēmuma ar līdzīgu nosaukumu - SIA Montāžnieks DE - valdes locekļa amatā. Savukārt Montāžnieks D valdē darbosies viena amatpersona - Dainis Dobelis, liecina Lursoft dati.

Montāžnieks DE reģistrēta šā gada vasarā, un uzņēmuma valdē darbojas arī Kristīne Krauliņa. Patlaban Lursoft nav pieejama informācija par Montāžnieks DE darbības veidiem.

SIA Montāžnieks D pagājušajā gadā palielināja apgrozījumu līdz 3,6 milj. Ls, savukārt zaudējumi pēc nodokļu nomaksas veidoja 77,3 tūkst. Ls. Uzņēmums pieder Dainim Dobelim.

Ministru kabinets līdšinējo Valsts policijas priekšnieka vietnieku pulkvežleitnants Artis Velšs apstiprinājis Valsts policijas priekšnieka amatā.

Līdzšinējais Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins ir atbrīvots no Valsts policijas priekšnieka amata un dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs ar 2011.gada 10.janvāri, jo pats iesniedza atlūgumu.

A. Velšs savulaik beidzis Bulduru dārzkopības vidusskolu, ieguvis maģistra grādu juridiskajās zinātnēs. Darbu policijā sācis 1993. gadā kā Jūrmalas policijas pārvaldes Patruļdienesta rotas kārtībnieks. 16 gadu laikā uzkalpojies līdz VP šefa vietnieka amatam un vada administratīvo pārvaldi, liecina A. Velša CV.

Vecāka gadagājuma iekšlietu speciālisti izteikt viedokli par topošo policijas šefu atturējušies, norādot, ka viņu nepazīst. Svešs viņš ir gan bijušajiem iekšlietu ministriem Aloizam Vaznim un Dzintaram Jaundžeikaram, gan bijušajam Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāja vietniekam Jurim Dobelim.

Logu un stikla konstrukciju ražotājs Montāžnieks D mainījis juridisko adresi – no Rūpniecības ielas 27 Rīgā uz Meža ielu 18 Bikavā, Rēzeknes novada Gaigalas pagastā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmumam šīs nav vienīgās pārmaiņas pēdējā laikā. Šā gada novembra sākumā mainījās arī SIA Montāžnieks D valde – to pameta Uģis Klaužs, kas patlaban darbojas uzņēmuma ar līdzīgu nosaukumu – Montāžnieks DE – valdē.

SIA Montāžnieks D pagājušajā gadā palielināja apgrozījumu līdz 3,6 milj. Ls, savukārt zaudējumi pēc nodokļu nomaksas veidoja 77,3 tūkst. Ls. Uzņēmums pieder Dainim Dobelim, kas ir arī uzņēmuma vienīgais valdes loceklis, kā arī darbojas Latvijas logu un durvju ražotāju asociācijā un ieņem valdes priekšsēdētāja amatu SIA MD. Db.lv pagaidām vēl nav izdevies sazināties ar uzņēmuma īpašnieku.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Starptautiskās kredītreitingu aģentūras Standard & Poor’s (S&P) brīdinājums par iespējamu lielākās daļas eirozonas valstu, tostarp arī Vācijas un Francijas, kredītreitingu samazināšani ir bijis «tikai viedoklis, citu viedokļu vidū,» pavēstījis Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus komisārs Mišels Barnjē.

«Šādiem viedokļiem ir nozīme, bet tā nav pārāk liela,» sacīja komisārs, kurš iepriekš nācis klajā ar plāniem regulēt reitingu aģentūru darbību Eiropas Savienībā (ES).

«Lielāka nozīme jāpievērš tam, lai reitingu aģentūras strādātu stingros, objektīvos, caurspīdīgos ietvaros, kas ir pasargāti no interešu konflikta,» norādīja komisārs.

Komisārs arī uzsvēra, ka S&P vajadzējis pagaidīt ar secinājumiem. «S&P brīdinājums parādījās trīs dienas pirms Eiropas samita, tā vietā, lai novērtētu to, kas tiks pieņemts samitā,» klāstīja komisārs, vēsta AFP.

Db.lv jau vēstīja - S&P paziņojums par reitingu samazināšanu nozīmē, ka tuvāko deviņdesmit dienu laikā pastāv liela iespēja savu augsto AAA reitingu zaudēt sešām eirozonas valstīm.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien kritās pēc tam, kad kompānija «Apple» samazināja savu tirdzniecības apjoma prognozi un skaidroja to ar Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

«Apple» trešdienas vakarā prognozēja, ka uzņēmuma tirdzniecības apjoms pagājušā oktobra-decembra ceturksnī būs krietni zemāks gan par kompānijas, gan analītiķu iepriekš izteiktajām prognozēm.

«Apple» tagad prognozē, ka tirdzniecības apjoms šajā periodā veidos 84 miljardus dolāru (73,7 miljardus eiro). «FactSet» aptaujātie analītiķi bija prognozējuši, ka pārdošanas apjoms pieaugs par 9% un sasniegs 91,3 miljardus dolāru.

Tirdzniecības apjoma kritums galvenokārt tika izskaidrots ar situāciju Ķīnā, kur palēninājusies ekonomikas izaugsme un «Apple» saskāries ar sīvu konkurenci, ko izrāda tādi iekšzemes ražotāji kā «Huawei» un «Xiaomi».

«Apple» arī atzina, ka patērētāji citos tirgos neiegādājas tik daudz jaunākās paaudzes «iPhone» modeļu, kā uzņēmums bija cerējis. Tas gan daļēji varētu būt skaidrojams ar šo tālruņu augsto cenu.

Saeimas Juridiskā komisija trešdien nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, informē Saeimas Preses dienests.

Vienlaikus, ņemot vērā būtiski pieaugušo bojāgājušo un cietušo gājēju skaitu, komisija aicināja uz likumprojekta trešo lasījumu iesniegt arī priekšlikumus, kas pastiprinātu arī gājēju atbildību par atstarojoša apģērba nelietošanu diennakts tumšajā laikā.

«Šis gads uz Latvijas ceļiem ir sācies īpaši traģiski tieši visneizsargātākajiem ceļu satiksmes dalībniekiem – gājējiem. Jau dažās jaunā gada dienās esam pieredzējuši vairāk avārijas, kurām nebija jānotiek. Taču daudzos gadījumos dzīvību var glābt elementāru noteikumu ievērošana. Piemēram, ka ceļš jāšķērso tam paredzētās vietās un ka tumšajā laikā uz ceļiem gājējiem jābūt labi pamanāmiem jo liela attāluma – tātad jālieto atstarojošs apģērbs, norāda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Lai cilvēki nopietnāk uztvertu gājējiem noteiktos pienākumus ceļu satiksmē, viens no veidiem ir pastiprināt atbildību.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ar kurām plānots sīkāk diferencēt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Par nelielu ātruma pārsniegšanu sankcijas paredzēts samazināt, bet bargākus sodus noteikt par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, informē Saeimas Preses dienests.

Likuma grozījumi paredz, ka par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h turpmāk vieglo automobiļu vadītājiem būs tikai brīdinājums, savukārt kravas auto varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā.

Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 km/h vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām paredzēts brīdinājums vai 15 eiro naudas sods, bet apdzīvotās vietās brīdinājums vai 30 eiro naudas sods. Savukārt smago automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar attiecīgi brīdinājumu vai 30 eiro sodu ārpus apdzīvotām vietām un 40 eiro sodu apdzīvotās vietās.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ar kurām plānots sīkāk diferencēt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Par nelielu ātruma pārsniegšanu sankcijas paredzēts samazināt, bet bargākus sodus noteikt par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Likuma grozījumu projekts paredz, ka par ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā turpmāk vieglo automobiļu vadītājiem būs tikai brīdinājums, savukārt kravas auto varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro, iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.

Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām paredzēts brīdinājums vai 15 eiro naudas sods, bet apdzīvotās vietās brīdinājums vai 30 eiro naudas sods. Savukārt smago automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar attiecīgi brīdinājumu vai 30 eiro sodu ārpus apdzīvotām vietām un 40 eiro sodu apdzīvotās vietās.

Kopš sestdienas rīta, kad Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis sasniedza augstāko atzīmi pēdējās desmitgadēs, tas pazeminājies par 68 centimetriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Pirmdien plkst.5 ūdens līmenis Jēkabpils novērojumu stacijā bija 8,24 metri virs nulles punkta. Augstākais ūdens līmenis - 8,92 metri - tika sasniegts sestdien ap plkst.9, un tas bija tikai piecus centimetrus zemāks par 1981.gada pavasara plūdu rekordu.

Pēdējās divās diennaktīs ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminās nepārtraukti, taču lēni. Iesākumā tas kritās par vienu centimetru stundā, patlaban tas samazinās par diviem centimetriem stundā.

Upe Jēkabpilī aizvien ir piepildīta ar vižņiem, ledus kustība ir minimāla.

Lejpus Jēkabpils - pie Zeļķiem un Pļaviņām - kopš svētdienas vakara ledus kustības dēļ vērojamas ūdens līmeņa svārstības. Gan pie Zeļķu tilta, gan pie Pļaviņām ūdens līmenis agrā pirmdienas rītā ir zemāks par gada sākumā sasniegto maksimālo atzīmi.

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

«Tā kā esmu sacēlis vētru ūdensglāzē ar savu izrunāšanos Saeimas komisijas sēdē, vēlos publiskot savas algas ciparus par 2009. gadu, lai nebūtu pārpratumu».

To Db.lv norādīja a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.

«Tātad līdz 01.05.2009 MK noteiktais atalgojums man bija 6000 lati mēnesī, t.i. 24 tūkst. Ls par četriem mēnešiem. No 01.05.2009 līdz gada beigām Saeimas noteiktais atalgojums ir 2820 Ls mēnesī, kas 8 mēnešos veido 22.6 tūkst. Ls. Saliekot kopā, sanāk 46.6 tūkst. Ls bruto. Prēmiju un piemaksu man nav bijis un nebūs, jo to nepieļauj likums,» sacīja K. Miķelsons.

Turklāt Igaunijas Eesti Energia vadītājs saņemot par 66% vairāk nekā Latvenergo vadītājs, liecina Latvenergo pārstāvju teiktais. Saeimas komisija apņēmās šo jautājumu risināt tādējādi, ka nākamgad likumā iestrādātu normu, kas lielo valsts kapitālsabiedrību valdes locekļiem ļautu ieņemt savā uzņēmumā vairākus amatus un līdz ar to saņemt vairākas algas.

Otrdien valdība apstiprināja izmaiņas noteikumos par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2014.gadā, informē Ministru kabinets.

Grozījumu mērķis ir nodrošināt, lai par darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam nav jāmaksā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva.

Atbilstoši noteikumiem par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru darba devējs uzņēmējdarbības riska valsts nodevu maksā par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības - par pārskata mēnesi līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tomēr no pašlaik spēkā esošā tiesiskā regulējuma izriet: ja ar pieaugušu laukstrādnieku ir noslēgts uzņēmuma līgums, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva nav jāmaksā. Savukārt ar bērnu vai pusaudzi, slēdzot obligāti noteikto rakstveida darba līgumu, ir jāmaksā arī uzņēmējdarbības riska valsts nodeva.

Rīgas DJ skolā visi staigā zeķēs. Studenti sēž uz dīvāniem un gaida nodarbību - visam jāsākas plkst. 19.30. Nodarbības ir divas reizes nedēļā, un tajās bez pasniedzēja piedalās seši audzēkņi, raksta Diena.

Rīgas DJ skolā - Kristiānas Kalniņas un Kaspara Dabras lolotajā biznesa projektā - interesentiem jāmācās četri mēneši, un šī lieta ir visai nopietna. Nav runa tikai par sertifikātu, kas gala rezultātā tiks saņemts, bet arī par to, ka dīdžejošanu šeit uztver ļoti pamatīgi. Jau pāris minūšu pēc nodarbību sākuma notiek mutisks kontroldarbs par iepriekšējā nedēļā pārrunāto.

Pasniedzējs ir Rūdolfs Bauze jeb DJ Rudd - viens no vadošajiem Latvijas funky breaks un mash-up dīdžejiem un producentiem.

Uzņēmuma vadītāja Kristiāna Kalniņa saka, ka bizness, šķiet, sācies labi. Šai grupai nodarbības ilgst jau mēnesi un notiks līdz septembrim, nākamā grupa nāks mācīties jau 1. jūnijā. Nodarbības cena ir 20 eiro, mēnesī tie ir 170 eiro, viss četru mēnešu kurss maksā 680 eiro. Dīdžeju skola Ģertrūdes ielas namā nomā divas telpas. Vienā notiek DJ nodarbības, bet otrā tūliņ tiks vērta Lietuvas uzņēmuma DJshop.LT demonstrācijas istaba.

Maijā tiks atvērts Vācijas un Austrijas darba tirgus, tāpēc darba meklētāju ārpus Latvijas robežām būs vairāk. Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) brīdina uzmanīties no krāpnieciskām firmām, kuras labprāt iedzīvojas uz nezinātāju rēķina.

Neatkarīgā norāda, ka visvairāk sūdzību par darba meklētāju apkrāpšanu tiek saņemts no Īrijas, Lielbritānijas, Spānijas, Itālijas, Vācijas, Zviedrijas un Norvēģijas. ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis norāda: «Sūdzību ir daudz. Piemēram, Austrijā nokļuva darba meklētāju grupa, lai vāktu apelsīnus. Katrs samaksāja 50 eiro. Pasakiet, kur Austrijā aug apelsīnu plantācijas?»

Nīderlandē no Latvijas viesstrādniekiem iekasēja 200 eiro no katra, bet darba līguma nevienam nebija. Zviedrijā mūsu viesstrādnieki tika nolīgi lasīt ogas, bet darba apstākļi bija slikti, katru dienu nācās strādāt 13 stundas, algu nesamaksāja, un cilvēki pat nevarēja atbraukt atpakaļ uz Latviju.

Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Valdis Zatlers savas prezidentūras laikā uz Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija no drošiem avotiem.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti.

Informācijas avots aviokompānijā atminējās vairākas reizes, kad bijušas norādes darbiniekiem, ka toreizējais prezidents ar ģimeni jāsēdina biznesa klasē. Šajās reizēs Zatlera ģimenei bija iegādātas lētākās ekonomiskās klases biļetes.

Avots nevarēja apgalvot, ka visas reizes šie lidojumi bijuši prezidenta privāti braucieni, tomēr vismaz vienreiz viņš šādi kopā ar ģimeni devies slēpot.

Arī portāls Pietiek.com šodien raksta, ka informēti pārstāvji kādreizējā Zatlera kancelejā un aviokompānijā neoficiāli portālam skaidrojuši, ka Zatlers sev un savu ģimenes locekļu privātajiem lidojumiem biļetes pircis par personiskajiem līdzekļiem ekonomiskajā klasē, tomēr pēc tam ikreiz panākta vienošanās ar airBaltic, ka Zatleru ģimenes locekļi faktiski tiks sēdināti biznesa klasē. Lai to nodrošinātu, airBaltic pat izdots iekšējs rīkojums, liecina Pietiek.com rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība AS Air Baltic Corporation (airBaltic) informējusi Satiksmes ministriju (SM) kā valsts akciju turētāju, ka bijušais prezidents un Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers uz kādu no Eiropas galamērķiem iegādājies biļeti par 102,8 latiem turp un atpakaļ, lai gan pārējiem pasažieriem ekonomiskajā klasē tās tika tirgotas, sākot no 180 latiem, liecina biznesa portāla Nozare.lv rīcībā nonākusī informācija.

airBaltic vēstuli nosūtījis SM valsts sekretāram Anrijam Matīsam, kurā arī apgalvots, ka biznesa klasē uz to pašu galamērķi biļetes jau maksājušas 753 latus. Kaut arī Zatlers iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, viņš lidojis biznesa klasē.

Biļešu jautājumu esot kārtojusi pārstāve no Prezidenta kancelejas, kas arī izteikusi dažādas vēlmes.

Jau ziņots, ka Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Zatlers savas prezidentūras laikā uz airBaltic reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Nekustamā īpašuma projekt Pērle attīstītājs SIA New Europe Estate aicinājis biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu biedrus viņiem pieņemamā laikā tikties un saņemt abildes uz visiem interesējošiem jautājumiem.

Attīstītājs norāda, ka pirms pusotra mēneša saņemot informāciju par biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu pretenzijām pret projektu Pērle SIA New Europe Real Estate nosūtījusi vēstuli biedrībai un tās vadītājam Artūram Priedem.

«Vēstulē tika uzsvērts, ka savas darbības laikā esam stingri ievērojuši likumus un ka arhitektoniski augstvērtīgā projekta mērķis ir sakārtot teritoriju, kas pašlaik nav ne pievilcīga, ne atpūtniekiem droša. Tāpat tika pausta gatavība biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadībai un aktīvistiem pieņemamā laikā un vietā uzklausīt iebildes un argumentus, sniegt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, lai rezultātā atrastu visiem ieinteresētajiem pieņemamus risinājumus,» uzsver Pērles attīstītājs.