Transports un loģistika

Dombrovskis saistībā ar Flika un Šlesera līgumu vēršas Ģenerālprokuratūrā

Guna Gleizde, 22.09.2010

Jaunākais izdevums

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL) nosūtījis vēstuli ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kurā lūdz sniegt vērtējumu bijušā satiksmes ministra Ainara Šlesera (PLL) 2009.gada 4.martā noslēgtā Latvijas un SIA Baltijas aviācijas sistēmas akcionāru sadarbības līguma atbilstībai valsts interesēm.

Tā laika satiksmes ministra parakstītais akcionāru sadarbības līgums būtiski ierobežo valsts kā vairākuma akcionāra iespējas pārvaldīt sev piederošās daļas uzņēmumā un rada nepamatoti plašas pilnvaras mazākuma akcionāram, skaidro V.Dombrovskis.

Premjera preses sekretāre Līga Krapāne norāda, ka šis Akcionāru sadarbības līgums parakstīts pēdējā brīdī pirms valdību nomaiņas - astoņas dienas pirms V.Dombrovska vadītās valdības apstiprināšanas Saeimā, kā arī bez Ministru kabineta pilnvarojuma.

Nosūtot ģenerālprokuroram minētā līguma kopiju, Ministru prezidents īpaši norāda uz atsevišķiem faktiem, kas rada bažas par valsts interešu iespējamu neievērošanu. Pirmkārt, jau 1995.gada 29.augusta AS Air Baltic Corporation Dibināšanas līgums ar Scandinavian Airlines Systems Denmark-Norway-Sweden (SAS) un trim ārvalstu investīciju fondiem būtiski ierobežoja valsts kā vairākuma akcionāra tiesības brīvi bez jebkāda ierobežojuma īstenot savu vairākumu – SAS kā otrs lielākais akcionārs noteica stratēģiskus Air Baltic Corporation darbības jautājumus. Otrkārt, A.Šlesers līgumu parakstījis pēc vienpersoniska lēmumu. Treškārt, 2009.gada 6.aprīļa statūtu redakcijā salīdzinājumā ar 2004.gada 13.decembra statūtu redakciju no viena miljona USD līdz 10 milj. eiro palielināta summa, pie kuras jebkurā gadījumā līgums skatāms uzņēmuma padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas ir arī valsts iedzīvotāju mobilitātes jautājums, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) astotajā sanākšanā norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji šodien tikās Liepājas lidostā, kur diskutēja par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību.

Patlaban VAS Starptautiskā lidosta «Rīga», kas ir Rīgas lidlauka ekspluatants, vienīgā no Latvijas lidostām nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no/uz Latviju. Līdztekus tam ir vēl divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki Liepājā un Ventspilī. Savukārt, Rīgas lidlauks un Liepājas lidlauks (Grobiņas novada Cimdeniekos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā septiņus km no Liepājas centra) ir vienīgie, kas nodrošina komerciālus - gan regulārus, gan neregulārus - pasažieru gaisa pārvadājumus. Savukārt Ventspils lidlauks apkalpo vispārējās aviācijas lidojumus un speciālos aviācijas darbus, jo šī lidlauka infrastruktūra nav sertificēta komerciālu lidojumu veikšanai, norāda LAD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kā pārdot lidmašīnu

Egons Mudulis, 07.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaisa kuģu būvē un apkalpošanā izaicinājumu netrūkst.

Grūtības saņemt finansējumu, nepilnības valsts izglītības sistēmā, darbaspēka trūkums – tie ir tikai daži no problēmjautājumiem, ar ko ikdienā saskaras Latvijas gaisa kuģu būvētāji un apkalpotāji, kuri Latvijas aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs diskutēja gan par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, gan par eksporta tirgu paplašināšanu.

Pirms neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros šeit tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana un tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze, norāda LAD. Kaut arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, tomēr Latvijā ir vairāki piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu, norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

BAS valde aicina pieteikties kreditorus

Elīna Pankovska, 19.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šā gada 8.martā lēma ierosināt SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) lieta, uzņēmuma valde lūdz pieteikties kompānijas kreditorus, kā arī aicina pieteikties administratora amata kandidātus. Pieteikšanās notiek līdz šā gada 1. maijam.

Šobrīd noritot darbs pie tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādes. Nolūkā maksimāli precīzi sagatavot tiesiskās aizsardzības procesa plānu, SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas aicina kreditorus precizēt savus prasījumu apmērus un darīt to zināmu kompānijai, teikts uzņēmuma paziņojumā, ko izsūtījis valdes loceklis Edijs Ziediņš.

Kreditora prasībā jānorāda visas SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas saistības pret attiecīgo kreditoru, papildus norādot pamatsummu, kā arī blakus prasījumu apmērus. Tāpat jānorāda tās Baltijas Aviācijas Sistēmas maksājumu saistības, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā. Atsevišķi esot jānorāda saistības, kuru izpildei kreditors cēlis prasību tiesā, un maksājumu saistības, par kurām Baltijas Aviācijas Sistēmas sniegusi galvojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valstij aizliegts izlietot tiesības no 224 453 a/s Air Baltic Corporation (airBaltic) akcijām lēmuma pieņemšanai par a/s Air Baltic Corporation pamatkapitāla izmaiņām, statūtu grozīšanu, sabiedrības darbības izbeigšanu un reorganizēšanu, sabiedrības vērtspapīru emisiju un konversiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Bertolta Flika privātfirmas SIA Baltijas aviācijas sistēmas biroja telpu īri, iespējams, maksā nacionālā aviokompānija airBaltic, kurā 52% pieder Latvijas valstij, bet 47,2% - SIA Baltijas aviācijas sistēmas, svētdien vēstīja LTV raidījums de facto.

Raidījums pārliecinājies, ka SIA Baltijas aviācijas sistēmu birojs ar divām telpām atrodas HELIO biroju ēkā netālu no lidostas. Kā de facto atzina biroju ēkas pārvaldniece, SIA Baltijas aviācijas sistēmas nekādas telpas no viņiem neīrējot un nekādu līgumu ar šo SIA viņai neesot. Viņa skaidroja, ka līgums esot ar airBaltic, kas tālāk varot savas telpas izīrēt arī citiem.

Tomēr de facto norādīja, ka, visticamāk, Flika privātfirma Baltijas aviācijas sistēmas par telpu izmantošanu valstij daļēji piederošajai aviokompānijai neko nemaksā. airBaltic akcionāru līgums nosaka, ka jebkuram darījumam starp akcionāru un uzņēmumu airBaltic būtu jābūt apstiprinātam uzņēmuma padomē. Tas nozīmē – ja airBaltic izīrē telpas savam akcionāram SIA Baltijas aviācijas sistēmas, tad šim darījumam saskaņā ar akcionāru līgumu būtu jābūt apstiprinātam uzņēmuma padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Lidosta vienosies ar AirBaltic

Egons Mudulis, Līva Melbārzde, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šlesers noraida viņam veltītos pārmetumus par neizdevīgo airBaltic akcionāru līgumu

LETA, 11.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL) paziņojumā presei noraida viņam veltītos pārmetumus par neizdevīgo Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) akcionāru līgumu un aicina ekonomikas ministru Arti Kamparu (V) savus apgalvojumus atsaukt.

Kā ziņots, Kampars piektdien Rietumu radio apgalvoja, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.

Kampars atgādināja, ka savulaik Šlesers parakstījis izcili neizdevīgu akcionāru līgumu, kas rada zaudējumus Latvijas valstij. «Šim cilvēkam šie zaudējumi būtu jāatmaksā vai jāatbild kādā citā veidā,» sacīja ministrs.

Šlesers savukārt paziņojumā presei norāda, ka Valda Dombrovska (V) valdība 2010.gada 30.aprīlī noslēgusi jaunu airBaltic akcionāru līgumu un «atzinusi to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldījusi nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība airBaltic parūpējusies par šogad skaļāko skandālu transporta nozarē.

2010. gada skaļākais skandāls transporta nozarē saistīts ar daļēji valstij un daļēji airBaltic prezidentam Bertoldam Flikam, bet kopš dažām nedēļām jau arī ofšoru investoram Bahamu salās piederošo aviokompāniju airBaltic, ar šīs kompānijas strīdiem ar lidostu­ Rīga par rēķinu nomaksu, investīciju projektiem, bet galvenais par DB šovasar atklāto faktu, ka sešas airBaltic preču zīmes kopš 2009. gada nogales, kā izrādās, par 9,136 milj. Ls pārdotas B. Flika uzņēmumam Baltijas Aviācijas sistēmas. Neskatoties uz sākotnēju valdības satraukumu par šo darījumu, personāliju maiņām airBaltic padomē un solījumiem no B. Flika airBaltic preču zīmes atdabūt, tas līdz šim brīdim nav noticis, vēl vairāk - tās jau, kā ziņojis portāls pietiek.lv, esot ieķīlātas. Līdz ar to Baltijas Aviācijas sistēmu komercķīlas apjoms Latvijas Krājbankā un tās mātesbankā Snoras sasniedzis 31 miljonu latu - «ieķīlāta komercķīlas devējam piederošā manta kā lietu kopība, ieskaitot ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, kā visas mantas sastāvā esošas lietas, t.sk. piederošās preču zīmes airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel.com, Baltic Taxi, BalticHotels, BalticMiles». Pārmaiņas notikušas arī pašā uzņēmumā Baltijas Aviācijas sistēmas. Bez jaunā ofšoru investora Taurus Asset Management Fund Limited piesaistes, kuru pārstāv Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns, mainījies arī Baltijas Aviācijas sistēmu valdes sastāvs. To atstājis Mārtiņš Antonovičs, bet viņa vietā nācis Janeks Jeļkins, kas par saviem nākotnes nodomiem šajā uzņēmumā presei komentārus nesniedz. Arī Baltijas Aviācijas sistēmu preses pārstāvis Juris Pētersons izmaiņas valdē tikai pamatojis ar notikušajām izmaiņām uzņēmuma īpašnieku sastāvā, plašāk neko nepaskaidrojot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Flika uzņēmums piedāvājis Satiksmes ministrijai airBaltic preču zīmes atpirkt

Līva Melbārzde, 23.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas Aviācijas sistēmas, kuru līdzīpašnieks ir airBaltic prezidents Bertolds Fliks, esot piedāvājusi Satiksmes ministrijai airBaltic preču zīmes atpirkt par 13 miljoniem eiro.

Lai atrisinātu konfliktu ar airBaltic preču zīmēm, kuras, kā DB jau rakstīja, kopš 2009. gada beigām ir nonākušas Baltijas aviācijas sistēmu īpašumā, Baltijas aviācijas sistēmu līdzīpašnieks Bertolds Fliks esot piedāvājis, lai tās tiktu atpirktas par tādu pašu summu, par kādu Baltijas aviācijas sistēmas tās iegādājās- par 13 milj. eiro, Db.lv sacīja satiksmes ministra Ulda Auguļa padomnieks Artis Stucka.

«Pagaidām Satiksmes ministrija šo piedāvājumu nevērtē nekā, jo preču zīmes ir tikai viens fragments airBaltic stāstā. Līdz 28. februāra airBaltic padomes sēdei tiks apkopota informācija par to, kāda faktiski ir airBaltic finansiālā situācija, 4. martā notiks atskaitīšanās ministram un pēc tam redzēs, kādi lēmumi tiks pieņemti,» stāstīja A. Stucka, piebilstot, ka līdz visas informācijas noskaidrošanai nevar būt runa par kaut kādu miljonu maksāšanu vienām vai citām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) privātais akcionārs SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) aviokompānijas kontā ieskaitījusi visus aizdevumam paredzētos līdzekļus 14 miljonu latu apjomā, informēja uzņēmuma valdes locekle Inga Piterniece.

«Esam gandarīti, ka viens no galvenajiem BAS uzdevumiem ir izpildīts, un tas ļaus airBaltic risināt tekošos finanšu sarežģījumus un turpināt attīstīties,» sacīja Piterniece.

Jau ziņots, ka trešdien airBaltic privātais akcionārs Baltijas Aviācijas sistēmas ieskaitījis lidsabiedrības kontā 4,7 miljonus latu, savukārt valsts - 5,2 miljonus latu. Līdz ar to vienošanās paredz, ka valstij airBaltic kontā jāieskaita vēl 10,8 miljoni latu.

Finanšu līdzekļi airBaltic nepieciešami, lai segtu degvielas un rezerves daļu iegādes, lidmašīnu līzinga, darbinieku atalgojuma, kā arī tehnikas uzturēšanas izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

«Jauna airBaltic» veidošanas izmaksas līdzvērtīgas nepieciešamajiem ieguldījumiem «vecajā airBaltic»

Līva Melbārzde; Dace Preisa, 22.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas nacionālās aviokompānijas dibināšana valstij izmaksātu 40 līdz 70 miljonus eiro, kas ir summa, kas pielīdzināma patlaban nepieciešamajiem ieguldījumiem airBaltic. Līdz ar to jāvērtē, vai ieguldīt uz ļoti lieliem riskiem airBaltic vai veidot jaunu nacionālo lidsabiedrību, kurā būtu pārliecība, par finanšu plūsmām.

Tā, komentējot premjera Valda Dombrovska izteikumus par to, ka paralēli airBaltic restrukturizācijas plānam tiks izvērtēta iespēja dibināt jaunu aviokompāniju, Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Jau vēstīts, ka izskanējusi informācija, ka nepieciešamais ieguldījumu apjoms airBaltic ir 50 līdz 70 miljoni latu.

Neatmet cerības glābt airBaltic

Tomēr Augulis uzskata, ka airBaltic izdosies saglābt. Jāizmaina akcionāru līgums un jāatgūst kontrole par finanšu plūsmām, lai būtu vērts investēt šajā uzņēmumā, norāda ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic privātais akcionārs Baltijas Aviācijas sistēmas nespēs pildīt savus solījumus, valsts ir gatava pārņemt privātā akcionāra saistības un veikt visu nepieciešamā kapitāla iepludināšanu kompānijā.

Līdz ar to varēs uzskatīt, ka šī banku krīze ap Latvijas Krājbanku un Snoras skars vairāk akcionārus nekā kompāniju airBaltic, norāda kompānijas padomes priekšsēdis Gints Kiršteins.

Viņš arī paziņo, ka jau tagad ir skaidrs, ka airBaltic neatdos savas dominējošās pozīcijas tirgū, bet tikai nedaudz pārgrupēsies.

Kiršteins skaidro, ka airBaltic pozīcijas pēc Latvijas Krājbanka un Snoras banku kraha nav īpaši mainījušās, jo aviokompānijai Latvijas Krājbankā neatradās lielas naudas summas. Problēmas esot sagādājis tas, ka norēķinu sistēma internetā autorizēja karšu maksājumus caur Latvijas Krājbanku, un tas nozīmēja, ka sākumā nebija iespējams nopirkt biļetes. «Šo jautājumu uzņēmuma vadība atrisināja ļoti veiksmīgi, un varam uzskatīt, ka šie notikumi satricināja airBaltic ikdienas ritmu, taču nekādas paliekošas sekas neizraisīja,» uzsver Kiršteins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic padomē atgriezušies iepriekšējie BAS pārstāvji

Ieva Mārtiņa, 03.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikušajā aviokompānijas airBaltic akcionāru sanāksmē tika iecelta jauna kompānijas padome, kurā no privātā akcionāra Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kas daļēji pieder airBaltic vadītājam Bertoldam Flikam, puses ievēlēts Ilmārs Razumovskis un Žans Šarls Korsaks, kuri šogad jūnijā atkāpās no savu pienākumu pildīšanas.

No valsts puses airBaltic padomē darbosies līdzšinējie valsts virzītie pārstāvji - Santa Glāzniece, Gints Kiršteins un Raitis Tukāns.

Valsts kapitāla daļu turētājs Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss apsveic mazākuma akcionāru konstruktīvo rīcību, izvirzot apstiprināšanai padomē savus pārstāvjus.

«Jaunievēlētā padome jau tuvākajā laikā sāks darbu pie 2010.gada pārskata izvērtēšanas un pamatkapitāla palielināšanas izvērtējuma,» tā A.Matīss.

DB jau rakstīja, ka 21. jūnijā no airBaltic padomes atkāpās airBaltic privātā akcionāra, kompānijas vadītājam Bertoltam Flikam daļēji piederošās SIA Baltijas aviācijas sistēmas izvirzītie pārstāvji- I. Razumovskis un Ž. Korsaks. Abu padomes locekļu lēmuma pārtraukt darbu kompānijas padomē iemesls bijis vienkāršs - valsts izvirzītie pārstāvji padomē strādā ārkārtīgi pavirši un jau ilgstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Estonian Air: Latvijas aviokompānijas airBaltic vadītājs ir dīvains

LETA, 21.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nacionālais pārvadātājs Estonian Air Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic vadītāja Bertolta Flika plānu izveidot jaunu aviokompāniju Lietuvā vērtē kā dīvainu, vēsta Igaunijas laikraksts Postimees Online.

«Estonian Air ir mierīga nostāja attiecībā uz jauna konkurenta parādīšanos Lietuvā, jo mūsu stratēģija galvenokārt balstīta uz sadarbību ar lielām starptautiskās aviācijas kompānijām, kā KLM un SAS,» sacīja Estonian Air sabiedrisko attiecību menedžere Ilona Eskelinena.

«Balstoties uz pašlaik pieejamo informāciju, izskatās, ka jaunā aviācijas kompānija sāks tieši konkurēt ar airBaltic reisiem caur Rīgu, un, ņemot to vērā, šis plāns izskatās dīvaini. Bet laiks rādīs, kā notikumi attīstīsies,» viņa piebilda.

Estonian Air šogad veiktā darbības paplašināšanās Lietuvas tirgū bijusi veiksmīga, un Igaunijas aviokompānija nolēmusi turpināt palielināt reisu skaitu Lietuvā. No 31.oktobra Estonian Air sāks reisus maršrutā Viļņa-Stokholma, papildus pašreizējiem Viļņa-Amsterdama reisiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Portāls: iespējams, airBaltic vai BAS akcijas mainījušas oficiālo īpašnieku

Elīna Pankovska, 29.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa no aviokompānijas airBaltic privātajām – SIA Baltijas Aviācijas sistēmas piederošajām akcijām vai arī pašu Baltijas Aviācijas sistēmu kapitāldaļas, iespējams, atkal varētu būt mainījušas īpašnieku, liecina neoficiāla informācija.

Oficiālie reģistri pagaidām gan akciju īpašnieku maiņu neuzrādot, tomēr uzmanīgu darot apstāklis, ka personas, ko portāla pietiek.com avoti nosaukuši kā darījumā iesaistītas, nekādus komentārus par šo tēmu nesniedz.

Aviokompānijas airBaltic lielākajā privātajā akcionārā – SIA Baltijas Aviācijas sistēmas gandrīz puse kapitāldaļu kopš pagājušā gada pieder Bahamu salās reģistrētajai ārzonas kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited, savukārt pārējās skaitās aviokompānijas vadītāja Bertolta Flika īpašums. Šīs kapitāldaļas ir ieķīlātas Snoras bankā un tās Latvijas «meitā» – Latvijas Krājbankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Ziņojums: Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm Krievijas agresijas gadījumā

LETA, 05.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas aviācijas sistēmām iecelts jauns valdes loceklis- jurists Janeks Jeļkins.

Par to liecina Lursoft informācija. Janeks Jeļkins līdz šim kā jurists strādājis Ciltsdarbu valsts inspekcijā un valsts aģentūrā Lauksaimniecības datu centrs. Baltijas aviācijas sistēmu valdi atstājis Mārtiņš Antonovičs. Uzņēmuma valdē turpinās strādāt Inga Piterniece.

Db.lv jau rakstīja, ka ar Baltijas Aviācijas sistēmām šonedēļ notikušas arī citas būtiskas izmaiņas – uzņēmuma īpašnieks ofšorizējies. Ja līdz šim 100% uzņēmuma piederēja airBaltic prezidentam Bertoltam Flikam, tad tagad 50% uzņēmuma kapitāldaļu nonākušas Bahamu salās reģistrētās kompānijas Taurus Asset Management Fund Limited rīcībā. Šīs kompānijas ieguldījums Baltijas Aviācijas sistēmās ir 9,6 milj. Ls. Baltijas Aviācijas sistēmām pieder 47,2% airBaltic akciju un sešas airBaltic preču zīmes: airBaltic, airBaltic.com, airBaltic Travel.com, airBalticHotels, BalticMiles un Baltic Taxi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Gerhards un Fliks neskaidrības par airBaltic preču zīmju pārdošanu skaidro ar komunikācijas nepilnībām

BNS, 10.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards un Latvijas aviokompānijas airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks neskaidrības par airBaltic preču zīmju pārdošanu skaidro ar komunikācijas nepilnībām.

To Gerhards un Fliks otrdien valdībā pavēstīja žurnālistiem. Saskaņā ar viņu teikto galvenais problēmas cēlonis saistībā ar neskaidrībām par airBaltic preču zīmju pārdošanu ir nepilnības komunikācijā starp uzņēmuma akcionāriem.

Šā iemesla dēļ arī plānots papildināt līgumu starp airBaltic akcionāriem - valsti un Flikam piederošo uzņēmumu Baltijas aviācijas sistēmas - ar detalizētu skaidrojumu par to, kā starp abām pusēm tiek organizēta komunikācija.

Jau vēstīts, ka Gerhards 5.augustā izteica neuzticību un atsauca no airBaltic padomes Satiksmes ministrijas pārstāvjus - padomes priekšsēdētāju Vigo Legzdiņu un padomes locekļus Arni Muižnieku un Daci Falkani saistībā ar darījumu, kad aviokompānijas zīmols tika pārdots airBaltic otram akcionāram - Flikam piederošajai kompānijai Baltijas aviācijas sistēmas. Gerhards un Fliks gan tajā pašā dienā vienojās nodot airBaltic zīmolu atpakaļ aviokompānijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

SM: Flika darbības rezultātā valstij var tikt nodarīts būtisks kaitējums

, 12.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās aviokompānijas airBaltic vadītāja Bertolta Flika darbības rezultātā valstij var tikt nodarīts būtisks kaitējums, norāda Satiksmes ministrija (SM), komentējot informāciju, ka airBaltic mazākuma akcionārs SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) mēģinājis reģistrēt fiktīvas it kā tai piederošas kompānijas akcijas, lai iegūtu kontrolpaketi aviokompānijā.

Kā uzsvēra SM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds, SM ir vērsusies Uzņēmumu reģistrā un tiesībsargājošās iestādēs, norādot uz iespējamiem pārkāpumiem Flika darbībās.

SM akcentē, ka valstij joprojām pieder vairākums airBaltic akciju un to sadalījums starp kompānijas akcionāriem nav mainījies.

Kā ziņots, par BAS darbībām vakar telekompānijas TV3 premjeru debatēs paziņoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

TV3 žurnālistu rīcībā nonākušie dokumenti liecina, ka, iespējams, valsts ir zaudējusi kontrolpaketi šajā uzņēmumā un kompānija to vēlas nostiprināt Uzņēmumu reģistrā.

Dombrovskis izvairīgi atbildēja uz šo jautājumu. Pēc viņa domām, iesniegto dokumentu saturošās ziņas esot nepatiesas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Fliks savus finanšu avotus neatklāj; airBaltic flotē sola investēt miljardu eiro

Sanita Igaune, 14.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudenī, iegādājoties trīs jaunas lidmašīnas, airBaltic sāks flotes atjaunošanu, kopumā trīs gadu laikā flotes atjaunošanā plānots ieguldīt aptuveni miljardu eiro, trešdien žurnālistiem pastāstīja airBaltic prezidents Bertolds Fliks.

«Tuvāko trīs gadu laikā mēs gribam visu savu floti atjaunot ar jaunām lidmašīnām,» sacīja B. Fliks. Tādējādi airBaltic cer uzlabot kompānijas izmaksu struktūru un strādāt efektīvāk.

Viņš paskaidroja, ka jaunās lidmašīnas patērēs daudz mazāk degvielu, būs mazākas tehniskās apkopes izmaksas un ar tām varēs sasniegt tālākus attālumus. Tas savukārt airBaltic ļaus kļūt agresīvākiem ar biļešu cenām.

Tādējādi šā brīža airBaltic floti, kuru veido 31 lidmašīnas, līdz gada beigām paredzēts palielināt līdz 34 lidmašīnām.

Tāpat B. Fliks uzsvēra, ka ir jārūpējas par lidostas tālāku attīstību. «Manuprāt nevienam nav šaubas, ka lidostas kapacitāte ir izsmelta. Mums jāpanāk vienošanās ar lidostu, ka sāksim jaunu termināla būvniecību, jo citādi mums būs jāpiebremzē attīstība Rīgas lidostā,» stāstīja B. Fliks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistrs reģistrējis tiesas pieprasīto nodrošinājuma līdzekli SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) lietā.

Izskatot iesniegto Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, Uzņēmumu Reģistra valsts notārs šodien pieņēma lēmumu reģistrēt piemēroto nodrošinājuma līdzekli. Pirmkārt, reģistrēt aizliegumu komercreģistrā veikt ierakstu par Bertoltam Flikam piederošo SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas kapitāla daļu atsavinājumu, kas veikts, izlietojot par labu AS Latvijas Krājbanka nodibinātās komercķīlas. Otrkārt, reģistrēt aizliegumu Akciju sabiedrībai Latvijas Krājbanka, izlietot iepriekš minētās komercķīlas.

DB jau rakstīja, ka tiesas lēmums - noteikt aizliegumu atsavināt airBaltic bijušajam prezidentam B. Flikam piederošās SIA Baltijas aviācijas sistēmas kapitāldaļas ir nokavēts, jo jau kopš šā gada 6. februāra 100% SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) kapitāldaļu pieder Latvijas krājbankas meitaskompānijai SIA Atlantijas biroji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Baltic Airlines, kas 100% pieder a/s Air Baltic Corporation, pieprasa atsaukt komercķīlu tiesību izlietošanu (airBaltic ieķīlāto privātā akcionāra akciju pārdošanu), jo nav iestājies aizdevuma atmaksas pienākums.

Šāda pretenzija nosūtīta ne tikai a/s Latvijas krājbanka, bet arī Uzņēmumu reģistra Komercķīlu un laulāto mantisko attiecību reģistrācijas nodaļai. Turklāt, nesaņemot paziņojumu par to, ka komercķīlas tiesības netiek izlietotas, uzņēmums sola vērsties tiesā. «Jā, Uzņēmumu reģistrs ir saņēmis SIA Baltic Airlines valdes locekļa Aļņa Vītola parakstīto pretenziju,» tā uz jautājumu, vai Uzņēmumu reģistrs ir saņēmis komercķīlas tiesību izlietošanas apstrīdēšanas pretenziju, atbild Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Viņš tikai norāda, ka Uzņēmumu reģistrs šajā strīdā faktiski ir tikai novērotājs. R. Balodis atgādina, ka ķīlas devējiem ir tiesības mēneša laikā (līdz 2012. gada. 1. janvārim) apstrīdēt šādu komercķīlas ņēmēja tiesību realizāciju tiesā. Viņš arī neprognozēja, vai vēl kāds cits – SIA Baltijas Aviācijas sistēmas, tās īpašnieki, vai Snoras apstrīdēs šo komercķīlu realizācijas tiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdība vērtē vairākas iespējas, kā nodrošināt airBaltic likviditāti

LETA, 28.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība turpina vērtēt vairākas iespējas, kā līdz gada beigām nodrošināt Latvijas nacionālās lidsabiedrības a/s Air Baltic Corporation (airBaltic) likviditāti, šovakar žurnālistiem apliecināja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viena no iespējām likviditātes nodrošināšanai ir lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšana, tomēr esot arī citi priekšlikumi, kuri tagad tiks vērtēti sadarbībā ar piesaistīto finanšu konsultantu Prudentia.

Augulis arī apliecināja, ka publiskajā telpā izskanējušas vairākas versijas un piedāvājumi par iesaistīšanos aviokompānijā, līdz šim Satiksmes ministrija rakstisku piedāvājumu attiecībā uz airBaltic saņēmusi tikai no Lielbritānijā reģistrētā čārterreisu uzņēmuma Ocean Sky Aviation Ltd.

Darbs ar finanšu konsultantu turpināsies, un valdība pie šī jautājuma varētu atgriezties nākamajās sēdēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Fliks airBaltic algā nopelnījis 240 tūkstošus latu

Elīna Pankovska, 11.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bertolta Flika alga pērn nacionālajā aviokompānijā airBaltic bijusi 240 tūkst. Ls. Taču tie nav vienīgie B.Flika gūtie ienākumi, jo viņš apdrošināšanas atlīdzībā saņēmis 15 tūkst. Ls un kompensācijās vēl 25,49 tūkst. Ls, liecina Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pieejamā informācija.

Savukārt par darbu SIA Baltic Airlines viņš saņēmis 2,16 tūkst. Ls, bet SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas – 50 tūkst. Ls.

B.Fliks deklarējis arī pērn veiktos darījumus, starp tiem komercķīlas Krājbankā un Snoras bankā 28,2 milj. Ls un 31 milj. Ls apmērā, kā arī B.Fliks pārdevis SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas kapitāldaļas par vienu eiro. Viņa parādsaistības veido 14 milj. Ls.

B.Flikam pieder 9654 SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas kapitāldaļu, kuru vērtība ir 9,65 milj. Ls, un dzīvoklis Berlīnē. Savukārt lietošanā B.Flikam atrodas 2007.gada Audi A6 un dzīvoklis Rīgā.

Skaidrā naudā viņš pagājušajā gadā uzkrājis 1,5 tūkst. Ls un 2 tūkst. eiro. a/s Swedbank B.Flikam glabājas 3 tūkst. Ls, SEB AG – 45 tūkst. eiro un SPARKASSE PIRMASEN –25 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru