Citadele Index šā gada septembrī sasniedzis47,39 punktu līmeni, kas liecina par pesimismu uzņēmēju vidū, Dienas bizness rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes 2016» stāstīja sociologs Arnis Kaktiņš.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pesimisma līmenis ir palielinājies par 0,76 punktiem.

50 punktu robeža atdala uzņēmēju optimismu no pesimisma, un indeksa vērtības dinamika uzrāda, ka pēdējos piecos ceturkšņos uzņēmēji vairāk jutušies pesimistiski, kas liecina, ka vairāk nekā gadu viņi diez cik labi nejūtas, uzsver sociologs.

Indeksa dati ar augstu varbūtību prognozē arī turpmāko IKP dinamiku, kas nozīmē, ka izaugsme palēnināsies.

Indeksa detlizēts izklāsts uzrāda, ka pašreizējās situācijas vērtējums ar mīnus zīmi jau ir no pērnā gada vidus, bet nākotnes prognozes patlaban pasliktinājušās, kaut arī parasti tās uzrāda labākus rezultātus nekā tagadnes vērtējums.

Analizējot februāra DnB NORD Latvijas barometra datus , jāsecina, ka Latvijas iedzīvotāju noskaņojums ir turpinājis uzlaboties – respondentu kopējā noskaņojuma indekss mēneša laikā ir pieaudzis par diviem punktiem un sasniedzis -47 punktu atzīmi. Turklāt līdzīgi kā janvārī ir pieaudzis gan pašreizējās situācijas vērtējuma indekss (par diviem punktiem un sasniedzis -59 punktu līmeni), gan nākotnes vērtējuma indekss (par trim punktiem un sasniedzis -8 punktu līmeni). Tas nozīmē, ka pesimisms un depresija Latvijas sabiedrībā pakāpeniski turpina samazināties.

Nākotnes vērtējuma indeksa izmaiņas DnB NORD Latvijas barometrā ir īpaši pieminamas, jo tās pieaug jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Lai gan indeksa pašreizējais līmenis (-8 punkti) liecina par «vieglu» pesimismu, tomēr vienlaikus tas ir labākais rādītājs kopš 2008.gada aprīļa, kad tika uzsākti ikmēneša DnB NORD Latvijas barometra mērījumi. Tas nozīmē, ka patlaban Latvijas iedzīvotāji nākotnē raugās cerīgāk nekā jebkad pēdējo 22 mēnešu laikā.

Taču kopumā nebūt nav tā, ka sabiedriskā doma uzlabojas visos rādītājos. Ir tādi, kas pēdējos mēnešos pieauguši ļoti strauji, un tādi, kas vēl arvien «stagnē». Piemēram, jau otro mēnesi pēc kārtas DnB NORD Latvijas barometrā ievērojami samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem šķiet, ka Latvijas ekonomiskā situācija patlaban pasliktinās. Lai gan februārī šādu vērtējumu sniedza 50% Latvijas iedzīvotāju, pirms diviem mēnešiem šāds viedoklis bija 69% respondentu. Lielākā daļā no tiem jeb 19%, kuri mainījuši viedokli, savu vērtējumu no «negatīvs» ir mainījuši uz «stabils», tas ir – aizvien lielākajā daļā sabiedrības nostiprinās viedoklis, ka vismaz makroekonomiskajā ziņā «bedres dibens» ir sasniegts un, lai gan patlaban nekāda pozitīva attīstība nav vērojama, sliktāk arī nekļūst.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

Investoru vērtējumā par aviācijas nozares attīstības perspektīvām valda izteikts pesimisms. Par to liecina Db aptaujātie investīciju baņķieri un finanšu konsultanti, kuru kompānijas ir veidojušas vērtīgāko Latvijas uzņēmumu topus.

Sadarbībā ar žurnālu Kapitāls un NASDAQ OMX Rīgas Fondu biržu veidotajā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vērtējumu vērtība samazinājusies gandrīz pusei - 46 no TOP 101 iekļuvušajiem uzņēmumiem, 23 uzņēmumi no tā izkrituši, t.sk. airBaltic, kura vērtība 2007. gada TOPā bija 73 milj. Ls, atgādināja investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia partneris Reinis Martinsons. "Ļoti svarīgi ir neaizmirst, ka iepriekšējo gadu vērtējumi balstījās uz visai optimistiskiem uzņēmumu attīstības plāniem un toreizējā tirgus konjuktūrā tā bija reāla vērtība. Tagad valdošās skeptiskās investoru attieksmes gaismā šis vērtējums būtu zemāks," tā viņš.

Kaut arī kopējais preču ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās pērn audzis par 0.3 %, apjoms salīdzināmajās cenās rāda ievērojamu kritumu gada beigās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Latvijas kopējais preču ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās 2008. gadā sasniedza 11.85 miljardus latu - par 31.5 milj. latu jeb 0.3 % vairāk salīdzinājumā ar 2007.gadu. Tai skaitā eksporta apjoms pieaudzis par 351.7 milj. latu jeb 8.7 %, bet savukārt importa vērtība samazinājusies par 320.2 milj. latu jeb 4.1%.

Analizējot pa ceturkšņiem ārējās tirdzniecības apjoma izmaiņas salīdzināmajās cenās, eksports audzis pērnā gada pirmajos trijos ceturkšņos, taču pēdējā ceturksnī krities par 9.2 %, salīdzinot ar 2007. gada pēdējo ceturksni.

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance pērn bijusi negatīva, sasaniedzot - 3068.0 tūkstošus latu. Eksporta pārsvars pār importu lielākais bijis apstrādes rūpniecībai (+805.2 tūkst. Ls), tostarp vispozitīvākā ārējās tirdzniecības bilance ir koksnes un koka izstrādājumu ražotājiem (339.4 tūkst. Ls), pozitīva tā ir arī lauksaimniecības, medniecības, mežsaimniecības un zvejniecības nozarē (+ 51.3 tūkst. Ls). Savukārt lielākais importa pārsvars pār eksportu bijis tirgotājiem, kuru ārējās tirdzniecības bilance ir -3035.6 tūkstoši latu, tāpat negatīva tā ir transporta nozarei (-52.1 tūkst. Ls), būvniecībai (-83.9 tūkst. Ls), elektroenerģijai, gāzes un ūdensapgādei (367 tūkst. Ls).

No 2010. gada 1. janvāra stāsies spēkā jauni sadzīves atkritumu apsaimniekošanas, kā arī ūdens un kanalizācijas tarifi Liepājā, Db informēja Liepājas sabiedrisko pakalpojumu regulatora valdes priekšsēdētājs Artis Rimma.

Sadzīves atkritumu tarifs Liepājā 2010. gadā būs 17.24 Ls/t (bez PVN), 2011. gadā - 20.25 Ls, bet 2012. gadā 22.39 Ls/t (bez PVN). Līdz šim tas bija 14.58 Ls/t bez PVN. Tarifu kāpums pamatots galvenokārt ar dabas resursu nodokļa plānoto kāpumu, kā arī ar sadzīves atkritumu apjomu samazināšanos, paliekot konstantām izmaksām. Pabeidzot Liepājas atkritumu poligona projektu, SIA GEO konsultants rakstītais noslēguma ziņojums, konstatējis Regulators, neatbilst patiesajai situācijai. Prognozēto 70 tūkstošu kubikmetru gadā apsaimniekojamo atkritumu vietā līdz uzņēmumam nonāk tikai 50 tūkstoši kubikmetru, padarot saimniekošanu mazefektīvu.

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Kā jau tas bija sagaidāms, pateicoties jaunas valdības izveidošanai, 2009.gada marta „DnB NORD Latvijas barometra” dati uzrāda nelielu pesimisma sarukumu.

Sabiedrības noskaņojuma uzlabojums gan ir ļoti neliels, taču, ņemot vērā jau pāris mēnešus vērojamos kritiski zemos rādītājus, manuprāt, mums būtu jābūt priecīgiem arī par šo – šķiet, vismaz tuvākā mēneša laikā valsts pārvaldes iestāžu logi no jauna dauzīti netiks. Ir pamats domāt, ka pozitīvās izmaiņasDnB NORD Latvijas barometrā ir jāvērtē tikai kā uzticības kredīts jaunajai valdībai, t.i., sabiedrība ir sajutusies nedaudz labāk tāpēc, ka tai ir parādījušās cerības, ka Valda Dombrovska valdība spēs apturēt krīzes padziļināšanos un panākt pozitīvu lūzumu. Diemžēl viss liecina, ka laiks šī kredīta attaisnošanai nebūs pārāk ilgs – jau tuvāko pāris mēnešu laikā Valdim Dombrovskim būs jāuzrāda rezultāti. Pretējā gadījumā nelielais uzticības kredīts izsīks unDnB NORD Latvijas barometra indikatori nokritīs janvāra līmenī vai pat zemāk.

Lai arī Latvijas uzņēmēji joprojām gan tagadnē, gan nākotnē redz vairāk iemeslu bažām nekā optimismam, atsevišķas uzņēmumu grupas sāk atgūt pārliecību par izaugsmes iespējām, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Pirmo reizi deviņu mēnešu laikā optimismu jeb Citadele Index vērtību virs 50 punktiem atguvuši mazie uzņēmumi, kas pamatā skaidrojams ar Latvijas iekšējā patēriņa stabilitāti.

Jau sesto ceturksni pēc kārtas Latvijas uzņēmēju noskaņojums ir drīzāk pesimistisks, tomēr 2015. gada 4. ceturksnī ir pieauguši gandrīz visi Citadele Index apakšindeksi, izņemot vērtējumu par vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī. Būtiskākā izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, vērojama vērtējumā par uzņēmuma apgrozījumu (+ 1,67 punkti) un rentabilitāti (+ 1,27 punkti).

Ceturkšņa laikā mainījusies Citadele Index vērtības dinamika atkarībā no uzņēmuma lieluma (atkarībā no darbinieku skaita) – kamēr mazie uzņēmumi biežāk jūtas optimistiski un pesimisms sarūk arī mikrouzņēmumu vidū, vidējo un lielo uzņēmumu vidū noskaņojums sāk pasliktināties. Vidējo uzņēmumu grupā Citadele Index vērtība nokritusi zem optimisma sliekšņa (49.25), bet lielo uzņēmumu optimisms mazinājies par vairāk nekā punktu, tomēr viņu noskaņojums ir izteikti pozitīvs (53,38).

Vēl viens mēnesis Latvijā ir pagājis bez ievērojamiem politiskiem un ekonomiskiem satricinājumiem, un arī «DnB NORD Latvijas barometrs» rāda, ka sabiedrības kopējais noskaņojums atkal jau par dažiem punktiem ir uzlabojies. Un, lai gan kopējais noskaņojumu «temperatūras» līmenis (-39 punkti), neskatoties uz vasaru aiz loga, liecina par dziļu ziemu iedzīvotāju prātos, kopējā noskaņojumu «temperatūra» tomēr ir augstāka nekā maija vidū (-42 punkti) vai pirms pusgada (-53 punkti).

Ja skatāmies, kā iedzīvotāju noskaņojumi ir mainījušies dažādās jomās, tad jāsecina, ka dažu pēdējo mēnešu laikā pozitīvas izmaiņas noskaņojumā uzrāda visi apakšindeksi. Izņēmums ir abi ģimenes materiālās situācijas vērtējuma rādītāji. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji pēdējo mēnešu laikā mazāk pesimistiski vērtē gan kopējo situāciju valstī, gan pašreizējo ekonomikas stāvokli un tā izmaiņu virzienu, gan arī iespējamo Latvijas ekonomikas stāvokli pēc 12 mēnešiem.

Nedaudz uzlabojušies arī valdības darba un iespēju atrast labu darbu vērtējumi. Tomēr jāatzīst, ka pēdējā rādītāja gadījumā, neskatoties uz naga melnuma tiesas cienīgu uzlabojumu, tas vēl aizvien atrodas vairāk nekā kritiskā stāvoklī – 87% iedzīvotāju iespējas atrast labu darbu vērtē kā sliktas. Pašreizējais noskaņojuma uzlabojuma temps ir tāds, ka, ja vien kaut kas radikāli nemainīsies, tad vismaz es sava atlikušā mūža laikā diezin vai piedzīvošu sabiedrību, kas iespējas atrast labu darbu Latvijā vērtē drīzāk pozitīvi.

Runājot par savas ģimenes pašreizējo finansiālo stāvokli, iedzīvotāju pesimisms palielinājies – savas ģimenes materiālo stāvokli par labu atzīst tikai 5 % iedzīvotāju, liecina jaunākais DnB Latvijas barometra pētījums.

Janvārī savu materiālo stāvokli par labu uzskatīja 6 %, bet decembrī – 9 %. Pētījumā apkopotie dati liecina, ka par sliktu savu materiālo stāvokli uzskata 51 %.

Prognozējot savas ģimenes materiālā stāvokļa izmaiņas nākamā gada laikā, tikai 10 % aptaujāto norādījuši, ka stāvoklis pēc 12 mēnešiem būs uzlabojies, bet 38 % prognozēja situācijas pasliktināšanos.

Ironiski, bet nedaudz «iepriecina» tas, ka savas ģimenes materiālā stāvokļa prognozēs nepastiprinās pesimisms, norāda sociālantropologs Roberts Ķīlis. Joprojām 40 % uzskata, ka pēc 12 mēnešiem stāvoklis būs tāds pats vai uzlabojies. Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāji un organizācijas kurn, bet samazina izdevumus, var minēt, ka iespējams, iedzīvotāju pacietības mērs vēl nav izsmelts un viņi ir gatavi nest salīdzinoši lielus upurus. Ja tas tā ir, tad valdībai vēl ir izdevumu samazināšanas rezerves un iedzīvotāju pacietības dots kredīts. Nesaprātīgi ar šo kredītu rīkojoties gan sagaidāmas nopietnas izmaiņas sabiedrības struktūrā un sociālpolitiskajos procesos.

Nordea Markets eksperta Andra Lāriņa komentārs par patēriņa cenu pārmaiņām 2008. gada oktobrī.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šī gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo gada oktobri, patēriņa cenas pieauga par 13.8%. 2008. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1.2%.

Pasaulē jau kādu laika inflācijas spiediens ir samazinājies. Tieši tādēļ Centrālās Bankas var atviegloti uzelpot un ķerties pie ekonomikas atbalstīšanu ar procentu likmju pazemināšanu. Ja pavasarī daudzām valstīm draudēja stagflācija (ekonomikas izaugsme samazinās, bet cenas aug un likmes nevar pazemināt, lai neradītu vēl lielāku inflāciju), tad rudenī situācija visā pasaulē ir kardināli mainījusies. Tam par iemeslu ir patērētāju pesimisms (daudzās pasaules valstīs samazinās mazumtirdzniecības apjomi), energoresursu cenu kritums (kurš balstās uz prognozēm par globālās ekonomikas izaugsmes tempu kritumu), finanšu sektora krīze (nauda ir dārgāka un grūtāk pieejama).

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ierasts, ka katra jauna gada sākumā Šveices kūrorta pilsētelē Davosā pulcējas pasaules varenie, lai spriestu par esošajiem un nākamajiem pasaules nozīmīgākajiem izaicinājumiem.

Nekāds izņēmums nav arī šis gads, kad turklāt Davosas Pasaules Ekonomikas forums svin savu 50. dzimšanas dienu.

Šogad galvenā foruma tēma bez lieliem pārsteigumiem ir saistīta ar klimata izaicinājumiem, un pietiekami daudzi šajā ziņā gatavi piesaukt pat vides krīzi. Tādējādi liela enerģija šoreiz tiks patērēta tam, lai domātu, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Vēl Davosas galveno tēmu sarakstā ir jautājumi par ilgtermiņa parādu mazināšanu un ekonomikas spēju augt, lai tā atļautu lielāku "sociālo iekļaušanos". Attiecībā uz tehnoloģijām un rūpniecību tiks spriests par to, kā īstenot Ceturto Industriālās Revolūcijas vilni. Piemēram, lieli izaicinājumi saistīti ar darbinieku prasmju koriģēšanu. Proti, globālā nevienlīdzības problēma var saasināties vēl vairāk, ja ierindas cilvēki, kurus vislielākā mērā skars tehnoloģiju attīstība un automatizācijas vilnis, tiks nostumti kaut kur maliņā.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Latvijas lats un ar tā noturību saistītā Baltijas valstu valūtu stabilitāte ir viens no pieciem riska faktoriem, kas var apdraudēt eirozonas stabilitāti šogad, raksta Reuters.

Eiropas ekonomiku šogad ietekmēs Vācijas parlamenta vēlēšanas, Īrijas referendums, Baltijas valstu valūtu stabilitāte un Krievijas/Ukrainas gāzes konflikta tālāka virzība.

Kā pirmais eiro zonas ekonomiku ietekmējošais faktors tiek minēts Vācijas parlamenta vēlēšanas.

Eiropas ekonomiku var ietekmēt Baltijas valūtu stabilitāte Tirgus dalībnieki lielu uzmanību pievērsīs tam, kāda tiks izveidota Eiropas lielākās ekonomikas - Vācijas parlamenta koalīcija. Ja izveidosies centriski labēja koalīcija, kuru pēc analītiķu domām varētu veidot Vācijas Kristīgo demokrātu partija, Kristīgo sociālā savienība un Brīvo demokrātu partija, varētu tikt lemts par pastiprinātu banku sektora attīrīšanu no toksiskajiem aktīviem uzkraujot papildus slogu Vācijas nodokļu maksātājiem.

Ārvalstu uzņēmēji uzskata, ka ēnu ekonomika iedragā Latvijas reputāciju starptautiskajā biznesa vidē. Kā galvenos ēnu ekonomikas cēloņus, uzņēmēji nosauc vāju kontroli un nepilnīgu tiesību normu piemērošanu, korupciju un politiskās spēles, nepietiekamu motivāciju maksāt nodokļus, augstu ienākuma nodokli un sociālo nevienlīdzību, kā arī salīdzinoši zemo nodokļu maksāšanas kultūru valstī kopumā.

Šādas atziņas iekļautas Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pētījumā par ārvalstu investoru skatījumu uz ēnu ekonomiku Latvijā, tās cēloņiem, izplatītākajām izpausmes formām un ieteikumiem sekmīgai apkarošanai, kas tika prezentēts ceturtdien, 26.maijā, informē padomes projektu direktore Marta Jaksona .

To apstiprina uzņēmēju teiktais (citāti no ziņojuma):

«Latvijā uzņēmumi bieži domā: ja zini, kā krāpties, un ir iespēja to darīt, tad kāpēc gan ne. Tas ir tāpēc, ka valsts nespēj sevi pasargāt; tas ir tāpēc, ka nav paļāvības, ka nodokļos samaksātā nauda tiks jēgpilni izlietota. Vienlaikus tas ir arī kā protests: vispārējā sapratne par to, kāpēc jāmaksā nodokļi, ir ļoti zema.»

Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) uzskata, ka 9.oktobrī Ministru kabineta ārkārtas sēdē atbalstītie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas palielinās dabas resursu nodokļa (DRN) likmi minerālmateriāliem par 21%, ir nepamatoti un noraidāmi, informē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Šādus grozījumus vispirms ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt un veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai tie ne tikai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, bet patiešām veicinātu aprites ekonomiku, pamatoti izvēloties arī piemērotu laiku, kad tos veikt, uzskata LCB.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) likuma grozījumu anotācijā raksta, ka tie izstrādāti, "lai veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts pakāpeniski (sākotnēji par 21%) paaugstināt DRN likmes par derīgo izrakteņu ieguvi".

A.Bērziņš norāda, ka mērķis pāriet uz aprites ekonomiku ir atbalstāms, taču LCB nevar piekrist, ka par šī mērķa sasniegšanu jāmaksā tikai uzņēmējiem. Turklāt redzams, ka DRN likmes paaugstinājumam ir tikai tīri fiskāls mērķis - iekasēt vairāk nodokļu no uzņēmējiem.

Patlaban graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, tomēr negatīvi vērtējams, ka tām ir tendence kristies, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Viņš pastāstīja, ka graudu cenas patlaban ir augstākas nekā pērn attiecīgajā periodā un atbilst tam, ko daudzi graudkopji bija nosprauduši kā vēlamo graudu cenu līmeni.

Viņš atgādināja, ka vēl salīdzinoši nesen graudu cenas strauji paaugstinājās saistībā ar ne pārāk iepriecinošajām globālajām ziņām no dažādiem graudu audzēšanas reģioniem par laika apstākļu dēļ radītām likstām. Taču tagad cenām atkal ir tendence pakāpeniski samazināties, un tās ir atgriezušās apmēram tajā pašā līmenī, kur bija pirms mēneša. Tas tāpēc, ka bažas par graudu krājumiem pasaulē ir kliedētas un arī laika apstākļi dažādos graudu audzēšanas reģionos ir stabilizējušies.

Ruža pieļāva, ka turpmāk cenas kritīsies. «Tagad kādu laiku varētu būt graudu cenu lejupslīde, jo apstākļi daudzmaz ir stabilizējušies arī citos reģionos, pesimisms par ražām ir pārdzīvots un līdz ar to graudu cenām ir stabilizējošas lejupslīdošas tendences,» sacīja Ruža. Viņš gan piebilda, ka daudzi Latvijas zemnieki iepriekš bija fiksējuši graudu cenas, līdz ar to cenu svārstības būtiski neietekmē.

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Pirmdien, 2009.gada 9.martā, ASV akciju tirgi kārtējo reizi saruka. Piektdien, 6.martā, vērojamais pieaugums neturpinājās un S&P 500 indekss samazinājās līdz 12 gadu zemākajam līmenim, tirdzniecības sesijas noslēgumā sasniedzot 676,53 punktus.

Īpaši slikta šī diena bija augsto tehnoloģiju investoriem. Tehnoloģiju kompāniju augstākā punkta sasniegšanas 9 gadu jubilejā (proti, 2000.gada 9.martā NASDAQ indeksa vērtība sasniedza vēsturiski augstāko atzīmi) NASDAQ indekss nogāzās līdz atzīmei, kas bija tieši četras reizes zemāk nekā pirms deviņiem gadiem sasniegtais augstākais līmenis.

Pesimisms un apātija – šie vārdi vislabāk raksturo ieguldītāju noskaņojumu šajā periodā. Cerības uz strauju indeksu atgūšanos pēc 2008.gada straujā krituma nepiepildījās, un tirgus pakāpeniski slīdēja aizvien zemāk. Tomēr arī krīzes pirmajiem mēnešiem raksturīgais paniskais noskaņojums (kad bija dzirdami izteikumi par visas ASV ekonomikas sabrukumu) bija izzudis. Analītiķu prognozes par turpmāko dienu notikumiem atšķīrās – daļa uzskatīja, ka tirgus lejupslīde turpināsies, taču lielākā daļa gaidīja nelielu tehnisko pieaugumu pēc piedzīvotā 25% krituma kopš gada sākuma.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Laikam visneapskaužamākajā situācijā šajā laikā ir finanšu ministrs. Cenas ārkārtīgi strauji aug itin visam, sākot jau ar energoresursiem un ražotājiem nepieciešamām izejvielām, beidzot ar pārtiku un sadzīves precēm.

Rindā jau stājas prasītāji pēc papildu naudas vai nodokļu atlaidēm. Līdz ar cenu kāpumu gan ir lielāki arī nodokļu ieņēmumi, taču visiem prasītājiem naudas tāpat nevar pietikt, jo, kamēr izlemj par piešķiršanu, jau vajag vēl vairāk. Tad nu politiķi izvēlas iet drošāko ceļu – nepiekāpties teju vai nevienam, bet atbalstu solīt nabadzīgākajiem. Tomēr jāņem vērā, ka tuvojas vēlēšanas un ir kaut kā jāiemanās izdabāt vismaz skaļākajiem bļāvējiem.

Ja ne ar naudu, tad tēlošanu, ka viss ir kārtībā un ka viss tiek kontrolēts. Kā homeopātijā – svarīgi vispirms likt noticēt, tad varbūt būs arī vēlamais rezultāts. Un galu galā, ja valsts neko īpaši nelīdzēs, bet arī netraucēs, uzņēmēji sapratīs, ka paļauties var tikai uz sevi, un kaut kā izķepurosies arī no šīs krīzes. Valsts pārvalde kaut kā dreifēs pa straumi, kaut kāda virzība uz priekšu pat bez īpašas piepūles būs. Cilvēki vēl vairāk savilks jostas un arī kaut kā iztiks. Bet toties rādītāji, kas raksturo ekonomiku, vismaz dramatiski nemainīsies.

Igaunijas priekšrocība attiecībā pret Latviju un Lietuvu ir tās «tīrais un smukais» valsts parāds, saka DNB bankas Lietuvā galvenā ekonomikas eksperte Jekaterina Rojaka

Vai Snoras krīze mainīs šodien notiekošās DNB un EK rīkotās konferences noskaņu, kur paredzēts runāt par Baltijas ekonomisko atlabšanu?

Balanss starp labajām un sliktajām ekonomikas ziņām atkal ir nosvēries uz slikto pusi, un atlabšana ir zem jautājuma zīmes. Mēs ieejam reitingu pazemināšanas periodā, un reitingu aģentūras lielā mērā sacenšas, kura to izdarīs pirmā.

Šis ārējais spiediens ir ārkārtīgi nelabvēlīgs arī Baltijas ekonomiku izredzēm. Un nu vēl ir problēmas, ko savās nākotnes prognozēs nebijām iekļāvuši. Tāpēc es varbūt neteiktu, ka konferences noskaņa ir paredzama nomākta, tomēr ar zināmu ēnu gan. Jautājums pašlaik ir – cik drīz problēmas var tikt atrisinātas un cik lielā mērā valsts cietīs no pēdējo dienu notikumiem.