Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis tikās ar denacionalizēto namu īrnieku delegāciju, lai pārrunātu esošos palīdzības instrumentus un uzklausītu to idejas par papildus instrumentu nepieciešamību denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai. «Šī ir pirmā valdība, kura nopietni ķērusies pie denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanas, paredzot tam valsts budžetā līdzekļus – 2 miljoni latu valsts līdzdalībai pārcelšanās pabalstu izmaksāšanā un 3 miljoni latu sociālo namu būvniecībai – šie ir instrumenti, kas darbojas jau šobrīd un tie risina vismaz daļas denacionalizēto namu iedzīvotāju problēmas», pauda Māris Kučinskis. Valsts sedz 50% piešķirtā pārcelšanās pabalsta apjoma, otrus 50% sedz pašvaldība. Valsts šobrīd sedz arī 30% no pašvaldību īres nama vai sociālā nama celtniecības projekta izmaksām. Ministrs vienojās ar denacionalizēto namu īrniekiem, ka nepieciešams aicināt Rīgas domi pārskatīt tās saistošos noteikumus, kas reglamentē pārcelšanās pabalstu izmaksas kārtību, padarot to elastīgāku un atvērtāku, kā arī palielinot pieejamo pabalstu apjomu. Patlaban Rīgas domes saistošie noteikumi paredz personām, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma «Par dzīvojamo telpu īri» 28.2. panta kārtībā piešķirt pabalstu 2000 latu apmērā, paredzot vēl 1000 latu par katru ģimenes locekli. Pārējām personām tiek paredzēts piešķirt 5000 latu lielu pabalstu, paredzot vēl 1500 latus par katru ģimenes locekli. Šo pabalstu tā saņēmējs var izmantot kā samaksu, pērkot dzīvokli vai dzīvojamo māju, vai arī kā pirmo iemaksu bankā hipotekārā kredīta ņemšanai dzīvokļa vai dzīvojamās mājas iegādei. Saistošie noteikumi neparedz iespēju pabalstu izmantot, iegādājoties nekustamā īpašuma daļu vai remontējot citu nekustamo īpašumu, kurā pabalsta saņēmējs vēlas apmesties uz dzīvi. Bažas rada Rīgas pilsētas pašvaldības, kurā denacionalizēto namu īrnieku problēmas ir visaktuālākās, vilcināšanās, piešķirot pārcelšanās pabalstiem paredzētos līdzekļus, jo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) šogad paredzējusi pārcelšanās pabalstu līdzfinansēšanai Rīgai piešķirt 1,8 miljonus latu, no kuriem pašlaik iztērēti tikai 136 000 latu. Tāpat ministrs vienojās ar denacionalizēto namu īrniekiem par nepieciešamību veicināt pašvaldību sociālo namu un pašvaldību īres namu būvniecību. Lai piesaistītu pašvaldību interesi šādiem projektiem, tiks spriests par iespējamo valsts līdzfinansējuma šim mērķim palielināšanu no 30% līdz 50% būvniecības kopējo izmaksu. Sociālo namu būvniecībai RAPLM šā gada budžetā paredzējusi piešķirt Rīgas pilsētas pašvaldībai 1,3 miljonus latu lielu līdzfinansējumu, taču šo namu būvniecība Rīgā pagaidām nav uzsākta. Nākamajā gadā Rīgas dome nav paredzējusi būvēt sociālos namus, jo valsts līdzfinansējums šim mērķim nav pieprasīts. Ministrs atbalstīja denacionalizēto namu īrnieku iniciatīvu vērsties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) ar priekšlikumu dzīvokļu īri noteikt par sabiedrisko pakalpojumu un pārņemt SPRK kompetencē dzīvokļu īres maksu regulēšanu. Diskusijas vērts ir arī priekšlikums mājokļu problēmu risināšanai novirzīt arī ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas un valsts nodevām un citiem ienākumiem no darījumiem ar nekustamo īpašumu.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja šodien, 20.septembrī, izskatot Rīgas pilsētas 2007. gada budžeta grozījumus, vienbalsīgi nolēmusi pieprasīt papildus līdzekļus, lai izmaksātu pārcelšanās pabalstus denacionalizēto māju iedzīvotājiem, Db.lv informēja Rīgas dome.

Komiteja lūdz papildus piešķirt divus miljonus latu, cerot, ka pusi jeb vienu miljonu latu saņems no valsts.

Šogad pilsētas budžetā pārcelšanās pabalstiem bija plānoti 10 miljoni latu. Arī valsts piedalās pārcelšanās pabalstu finansiālajā nodrošināšanā 50% apmērā no pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem. Pašvaldība finansējumu no valsts saņem pēc tam, kad ir izmaksājusi pabalstu konkrētai personai (ģimenei).

"Līdzšinējā pieredze rāda, ka šis palīdzības veids patlaban ir pats efektīvākais, jo šogad pabalstiem atvēlētais finanšu apjoms ir jau gandrīz izsmelts. Pozitīvi ir tas, ka daļa denacionalizēto namu iedzīvotāju ir paši aktīvi iesaistījušies savu problēmu risināšanā un ar pašvaldības un valsts palīdzību spējuši iegādāties mājokli," uzsver Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja šodien, izskatot Rīgas pilsētas 2007. gada budžeta grozījumus, vienbalsīgi nolēma pieprasīt papildus līdzekļus, lai izmaksātu pārcelšanās pabalstus denacionalizēto māju iedzīvotājiem.

Komiteja lūdz papildus piešķirt divus miljonus latu, cerot, ka pusi jeb vienu miljonu latu saņems no valsts. Šogad pilsētas budžetā pārcelšanās pabalstiem bija plānoti 10 miljoni latu. Arī valsts piedalās pārcelšanās pabalstu finansiālajā nodrošināšanā 50% apmērā no pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem. Pašvaldība finansējumu no valsts saņem pēc tam, kad ir izmaksājusi pabalstu konkrētai personai (ģimenei).

"Līdzšinējā pieredze rāda, ka šis palīdzības veids patlaban ir pats efektīvākais, jo šogad pabalstiem atvēlētais finanšu apjoms ir jau gandrīz izsmelts. Pozitīvi ir tas, ka daļa denacionalizēto namu iedzīvotāju ir paši aktīvi iesaistījušies savu problēmu risināšanā un ar pašvaldības un valsts palīdzību spējuši iegādāties mājokli," uzsver Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters.

Šā gada sešos mēnešos pārcelšanās pabalstos denacionalizēto māju iedzīvotājiem izmaksāti 6 335 000 lati, Db.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.Pārcelšanās pabalstus saņēmušas 377 ģimenes, kas tos izlietojušas nekustamā īpašuma iegādei vai kā dzīvojamās telpas īres maksas priekšapmaksu, noslēdzot dzīvojamo telpu īres līgumu uz laiku ne mazāku par 10 gadiem, ar ierakstīšanu zemesgrāmatā. Pārcelšanās pabalstus Rīgas dome sāka izmaksāt 2006. gadā. Šogad pilsētas budžetā pārcelšanās pabalstiem plānoti 10 miljoni latu. Denacionalizēto namu iedzīvotāji pārcelšanās pabalstus var saņemt ārpus kārtas, ja arī namīpašnieks piekrīt segt vienu ceturto daļu no piešķiramā pabalsta summas. Šā gada sešos mēnešos namīpašnieki līdzfinansējuši pārcelšanās pabalstu izmaksu 65 ģimenēm, kopumā izmaksājot Ls 284 750.Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu ir tiesīgas saņemt personas (ģimenes), kas dzīvo denacionalizētos vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajos namos un dzīvojamo telpu lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja tās atbrīvo šo dzīvojamo telpu. Uz dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu var pretendēt persona (ģimene), kurai nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, ja pēdējos trīs mēnešos ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) nepārsniedz Ls 250 mēnesī vienam cilvēkam vai Ls 200 uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāk cilvēki.Persona (ģimene), kas atbrīvo dzīvojamās telpas denacionalizētā namā kā pārcelšanās pabalstu var saņemt Ls 10 000 (pamatsumma) un vēl Ls 3000 par katru ģimenes locekli.

Rīt, 20. jūlijā, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis tiksies ar denacionalizēto namu īrnieku delegāciju, lai pārrunātu esošos palīdzības instrumentus un uzklausītu to idejas par papildus instrumentu nepieciešamību. Ministrs ir aicinājis Rīgas domi pārskatīt un padarīt elastīgāku dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu izsniegšanas kārtību denacionalizēto namu īrniekiem, kā arī palielināt šo pabalstu apjomu, jo patlaban, saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, iedzīvotāju loks, kam ir tiesības pretendēt uz šiem pabalstiem, kā arī pieejamās pabalsta summas ir visai ierobežotas. Valdībadenacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai paredzējusi 2 miljonus latu valsts līdzdalībai pārcelšanās pabalstu izmaksāšanā un 3 miljonus latu sociālo namu būvniecībai. Ja pārcelšanās pabalstiem paredzētā summa tiks iztērēta, esmu pārliecināts, ka valdība atradīs papildus līdzekļus šim mērķim, uzskata Māris Kučinskis. Rīgas, Daugavpils, Valmieras un Cēsu pilsētu pašvaldības jau pieņēmušas pirmos lēmumus par pārcelšanās pabalstu izmaksu iedzīvotājiem un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) šīm pašvaldībām jau piešķīrusi valsts līdzfinansējumu pabalstu izmaksai. Kopumā pabalsti piešķirti 44 personām, tajā skaitā 33 Rīgas iedzīvotājiem. Bažas rada Rīgas pilsētas pašvaldības, kurā denacionalizēto namu īrnieku problēmas ir visaktuālākās, vilcināšanās, jo RAPLM šogad paredzējusi pārcelšanās pabalstu līdzfinansēšanai Rīgai piešķirt 1,8 miljonus latu, no kuriem pašlaik iztērēti tikai 136 000 latu. Daudzviet sadarbojoties valstij ar pašvaldībām aktīvi uzsākta arī sociālo namu celtniecība. 27. jūnijā Bauskā tika atklāta pirmā dzīvojamā ēka, kura rekonstruēta par valsts un pašvaldību līdzekļiem. Tajā ir 6 sociālie dzīvokļi. Līdzīgi projekti patlaban tiek īstenoti Liepājā, Ludzā, Kuldīgā, Cēsīs, Ropažu un Kandavas novados, kā arī Bērzaunes pagastā. Pašvaldības īres namu vai sociālo namu būvniecība ir uzskatāms par efektīvu instrumentu mājokļu problēmu risināšanā.

Nokritušās dzīvokļu cenas mudinājušas Rīgas denacionalizēto namu īrniekus aktīvāk ņemt pārcelšanās pabalstus. Tik aktīvi, ka jau jūlijā šiem pabalstiem paredzētā nauda ir iztērēta, raksta laikraksts Diena.

Rīgas dome būtu gatava rudens budžeta grozījumos piešķirt papildu naudu, ja to pašu darīs valdība. Taču no valsts maka, visticamāk, galvaspilsētas denacionalizēto namu īrniekiem šogad vairs nedos neko.

"Necerēti liela aktivitāte," saka Rīgas domes komunālā departamenta dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa. "Kad pagājušajā gadā plānojām budžetu, rēķinājām, ka vidēji vienai denacionalizētā nama īrnieku ģimenei kā dzīvokļu pabalsts būs jāmaksā ap 15 tūkstošiem latu, taču realitātē ģimenes izrādījās kuplākas un vidēji katrai maksājām 16 tūkstošu latu."

Kopumā šogad pārcelšanās pabalstiem bija paredzēti 15 miljonu latu. Jūlija vidū naudas vairs nebija, jo kopumā šogad pabalstus saņēmušas ap 700 ģimeņu. Ņemot vērā cilvēku lielo atsaucību, dzīvokļu pārvalde plāno Rīgas domes budžeta grozījumos prasīt papildu naudu. Taču tā kā pārcelšanās pabalstus, kā paredzēts likumos, sedz valsts un pašvaldība uz pusēm, domei jāsagaida atbilde no Ekonomikas ministrijas par to, vai un cik tā gatava piešķirt pabalstiem papildu naudu.

Denacionalizēto namu īrnieki, kuri stāv rindā un gaida reģistrāciju pārcelšanās pabalstam, tiks apkalpoti tuvāko divu stundu laikā, un rindas vairs neveidosies.

Ažiotāža radās pēc tam, kad iedzīvotāji uzzināja, ka naudas pārcelšanās pabalstiem visiem gribētājiem nepietiks, jo tā piešķirta četras reizes mazāk nekā 2008. gadā, pastāstīja Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa. Paši optimistiskākie aprēķini liecina, ka šogad pabalstus varētu saņemt ap 200 ģimeņu, bet šādus pabalstus vēlas saņemt 1295 ģimenes.

Cilvēki rindu sāka veidot jau vairākas dienas iepriekš, un nakti Komunālā departamenta telpās pavadīja ap 200 cilvēku, lielākoties pensijas vecumā. “Kad naudas pietika, mēs nekādus pieteikšanās datumus neizsludinājām, jo katrs, kurš nāca, tūlīt tika apkalpots. Šogad janvārī cilvēki nāca, bet mēs bijām spiesti atteikt, jo budžets vēl nav pieņemts un nauda nav ieskaitīta. Rodoties bažām, ka visiem naudas nepietiks, izsludinājām šo reģistrāciju, citādi neapmierināto skaits būtu daudz lielāks,” norādīja Ā.Stabiņa. Pārcelšanās pabalstus cilvēki varēs saņemt rindas kārtībā - pēc tā, kā būs reģistrējušies. Pabalstus varēs saņemt, kad budžetā būs ieskaitīta nauda.

Ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu Rīgas Pašvaldības policija apsargās ēkas Duntes ielā 28 iedzīvotājus no ēkas apsaimniekotāja SIA Namu apsaimniekošana iebrukuma mājā, pie ēkas dežurē arī iedzīvotāji, norāda biedrības Duntes 28 valde. SIA Namu apsaimniekošana savukārt pauž, ka uzņēmums ilgstoši kreditējis nama iedzīvotājus un ka iedzīvotāji, izmanotjot sakarus un savu ietekmi, vēlas atbrīvoties no savu saistību izpildes, un radusies situācija atspoguļo parādu nemaksāšanas kultūru Latvijā.

Papidlināta ar SIA Namu apsaimniekošana komentāru.

Biedrības, kas pārstāv visu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā, Duntes ielā 28, dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašnieku intereses, valdes loceklis Edgars Vaikulis skaidro, ka uzņēmuma Namu apsaimniekošana pārstāvji nama iedzīvotājiem izteikuši ultimātu par dažādu nepamatotu maksu kopumā 30 tūkst. latu apmērā nekavējošu - līdz 22. februāra plkst.15 - pārskaitīšanu Namu apsaimniekošanai. Ja tas netiks izdarīts uzņēmums draudējis ar varu iebrukt ēkā un atslēgt elektroenerģijas, siltuma un ūdens padevi visai mājai.

Ministru kabineta komiteja ir atbalstījusi jauno Dzīvojamo telpu īres likumpro­jektu, par kuru jau pašlaik domas da­lās. Likumprojekta izstrādātāji – Eko­nomikas ministrija un daudzie nozares iesaistītie spēlētāji – uzskata, ka tas sekmēs īrnieku tie­sību aizsardzību un veicinās īres tirgus attīstību. Līdzte­kus izskan viedokļi, ka jaunais likumprojekts ierobežo īrnieku tiesības, īpaši ar to ir neapmierināta denaciona­lizēto īrnieku biedrība Ausma.

Galvenais satraukums ir denacionalizēto namu īrnie­kiem, jo likumprojekts paredz, ka divu gadu laikā pēc likuma spēkā stāšanās izīrētājam un īrniekam, kurš dzī­vojamo telpu šobrīd lieto, pamatojoties uz iepriekšējā iz­īrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, jānoslēdz jauns īres līgums (piemēram, denacionalizētā nama īr­niekiem, ja dzīvojamā telpa tiek lietota, pamatojoties uz padomju laikā noslēgto īres līgumu).

Tajā pašā laikā jāteic, ka šī norma ir absolūti taisnīga pret izīrētājiem, jo nav normāla pašreizējā situācija, ka izīrētājs no sava īpašuma nevar iegūt tirgum atbilstošu īres maksu un tam faktiski ir jāsubsidē atsevišķu īrnie­ku dzīvošanas izmaksas. Nekustamā īpašuma izīrēšana ir bizness, no kura tiek maksāti arī attiecīgie nodokļi, un ir negodīgi, ja valsts nosaka uzņēmējam par pienā­kumu sniegt pakalpojumu zem tirgus cenas, tajā pašā laikā visi nodokļi ir maksājami saskaņā ar pilnu likmi.

SIA „Namu apsaimniekošana” – viens no lielākajiem un pieredzes bagātākajiem dzīvojamo māju apsaimniekošanas uzņēmumiem Rīgā, izstrādājis jaunu apsaimniekošanas pakalpojumu piedāvājumu – HausMaster - sērijveida namiem Rīgas mikrorajonos, kas ļautu samazināt esošo apsaimniekošanas maksu līdz 0,20 Ls/m2, nodrošinot nepieciešamo darbu izpildi kvalitatīvā līmenī.

„Šobrīd daudzi mikrorajonu namu iedzīvotāji ir kļuvuši par ķīlniekiem neadekvāti augstai apsaimniekošanas maksai, turklāt saņemtie pakalpojumi ne tikai neatbilst mūsdienu standartiem, bet arī tiek sniegti nepilnīgi, novēloti vai netiek sniegti pilnībā. Iedzīvotāji ir neapmierināti ar bezdarbību, attieksmi un kvalitāti. Tāpēc ir pienācis laiks mainīt situāciju, piedāvājot daudz zemāku apsaimniekošanas maksu, ko iespējams īstenot, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un individuālu attieksmi pret katru namu. Iedzīvotājiem pašiem ir jāizvēlas – vai maksāt neadekvāti augstu apsaimniekošanas maksu par pakalpojumiem, kas viņus neapmierina, vai arī ekonomēt izmaksas un saņemt kvalitatīvu namu apsaimniekošanas pakalpojumu, ko sniedz HausMaster”, par jauno piedāvājumu stāsta SIA „Namu apsaimniekošana” valdes loceklis Jānis Gailāns.

Latio dati liecina, ka decembrī turpinājās sērijveida dzīvokļu cenu kritums. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 2,1% līdz 1 415 EUR/kv.m. Salīdzinot ar pērnā gada decembri, cenas ir zemākas par 7,3%, Db.lv informēja Latio mārketinga speciāliste Zane Āboliņa.

Latio novērojumi:

·Lai noturētu pircēju, īpašumu pārdevēji kļūst arvien pretimnākošāki - pat izvēlas samazināt īpašuma cenu, tā vietā, lai paturētu pircēja iemaksāto rokas naudu.

·Arī savrupmāju pārdevēji biežāk sāk piekrist būtiskam cenu samazinājumam.

·Pieaug īres piedāvājumu skaits visos mājokļu segmentos - tajā skaitā arī savrupmājas.

·Komercplatību nomas tirgū saglabājas aktivitātes kritums. Potenciālie nomnieki atliek lēmumu pieņemšanu uz nākamā gada sākumu.

·Tautsaimniecībai ''atdziestot'' samazinās kopējais pieprasījums komercplatību nomas tirgū, straujāk samazinoties pieprasījumam pēc lielajām platībām, bet pieaugot pieprasījumam pēc mazajām platībām.

Rīgas dome plāno noteikt 15 miljonu latu finansējumu 2010. gada budžeta programmai Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts.

Par šādas pārcelšanās pabalstu summas piešķiršanu denacionalizēto namu iedzīvotājiem otrdien lems Rīgas dome. Balsojums gan nenozīmē, ka šāda summa pabalstiem 2010. gada budžetā arī tiks piešķirta, jo viss atkarīgs no valsts piešķirtās dotācijas apjoma. Kā zināms, valsts sedz 50 % no pabalsta apjoma, tādējādi 2010. gada budžetā Rīgas dome no valsts vēlas saņemt 7.5 miljonus latu. Domes Komunālajam departamentam līdz 1. martam jāiesniedz Ekonomikas ministrijai informācija par pabalsta reģistrā iekļauto personu skaitu.

15 miljoni latu pārcelšanās pabalstiem sākotnēji bija ieplānoti arī 2009. gada budžetā, taču valsts piešķirtā dotācija šogad ir tikai 1.8 miljoni latu, tādēļ kopumā pabalstiem atvēlēti tikai 3.8 miljoni latu. Nepietiekamais finansējums izraisīja ažiotāžu pie Rīgas domes Komunālā departamenta, kur naktī no 2. uz 3. februāri nakšņoja ap 200 cilvēku, kas vēlējās reģistrēties pabalsta saņemšanai. Toties pērn, kad pabalstu summa bija 15 miljoni latu, nekādu rindu nebija un visas 959 ģimenes, kas pārcelšanās pabalstus vēlējās, tos arī saņēma, Db iepriekš informēja Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa. Pabalstu iespējams izmantot nekustamā īpašuma iegādei vai kā pirmo iemaksu bankā hipotekārā kredīta ņemšanai nekustamā īpašuma pirkšanai. Pabalstu var izmantot arī kā dzīvojamās telpas īres maksas priekšapmaksu, noslēdzot dzīvojamo telpu īres līgumu uz laiku, ne mazāku par desmit gadiem, ar ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Tiesu namu aģentūra ir spējusi uzkrāt ievērojamus līdzekļus 2 miljonu eiro apmērā, tomēr skaidra nākotnes redzējuma, kā šos līdzekļus ieguldīt nekustamajos īpašumos, nav, tāpēc līdzekļi ilgstoši stāv kontā, liecina Valsts kontroles revīzijas secinājumi.

Tieslietu nozares nekustamie īpašumi, izņemot ieslodzījuma vietu infrastruktūru, ir ieguldīti VAS Tiesu namu aģentūra pamatkapitālā. Tiesu namu aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot nozares nekustamos īpašumus.

Svarīgs aspekts ir kapitālsabiedrības iespēja attīstīt jaunus projektus, piesaistīt (aizņemties) finanšu līdzekļus, veidot uzkrājumus un izmantot tos nekustamo īpašumu attīstībai. Šāds modelis var arī atslogot tieslietu nozares iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas. Tieslietu ministrija ir šīs kapitālsabiedrības īpašniece un galvenā tās sniegto pakalpojumu pircēja.

Valsts galvojumu programmas ietvaros uz 2007. gada janvāra beigām Nordea ir apstiprinājusi kredītus, kuru galvojumu summa sasniedz 1 milj. latu. Tādejādi tuvākajā laikā tiks apgūti 50% no valsts galvojumu summas, kas paredzēta denacionalizēto namu īrniekiem un ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei.

Programmas mērķauditorija ir denacionalizēto namu īrnieki, kā arī ģimenes ar bērniem, kas vēlas savā īpašumā iegādāties vai būvēt jaunu mājokli, taču tām nepietiek līdzekļu sākotnējās iemaksas veikšanai. Valsts sniegtais galvojums šajā gadījumā aizstāj sākotnējo iemaksu, un aizņēmēji var saņemt aizdevumu 100% apmērā no mājokļa vērtības un iegādāties mājokli arī tad, ja tiem nav savu uzkrājumu.

Kopumā valsts galvojumu programmas ietvaros mājokļa iegādei ir apstiprināti kredīti 62 Latvijas mājsaimniecībām. Aktīvākie mājokļu galvojumu programmu izmantotāji ir rīdzinieki, taču valsts garantiju iespējas kūtri izmanto ārpus Rīgas dzīvojošie iedzīvotāji. Tā šiem iedzīvotājiem šobrīd tiks izsniegti tikai 16% no apstiprinātajām garantijām. Galvojumu programmas ietvaros vēl pieejamas garantijas 1 miljona latu apmērā. Tām var pieteikties Latvijas iedzīvotāji, lai saņemtu garantijas līdzekļiem sākotnējai jeb savai iemaksai mājokļa būvniecībai vai pirkumam kredītā.

Valsts galvojuma programmas ietvaros 2007. gada septembra beigās Nordea ir apstiprinājusi kredītus, kuru galvojumu summa sasniedz 1.200.500 miljonu latu. Nordea banka ir apguvusi 86% no kopējā līdz šim izsniegtā valsts galvojuma skaita, kas paredzēta mājokļa iegādei denacionalizēto namu īrniekiem un ģimenēm ar maziem bērniem, liecina kredītiestādes sniegtā informācija medijiem.

Kopš valsts galvojuma programmas sākuma pagājušā gada aprīlī Nordea banka ir izsniegusi kredītus 1.200.500 miljonu latu apjomā 123 Latvijas mājsaimniecībām. Nordea ir pirmā banka, kas piedalās šajā valsts atbalsta programmā.

Aktīvākie mājokļu galvojumu programmas izmantotāji ir rīdzinieki, tomēr šo finansējumu kūtri izmanto ārpus Rīgas dzīvojošie. Tikai 12% reģionu iedzīvotāju ir izmantojuši šīs priekšrocības. Galvojuma programmas ietvaros ir pieejamas vēl garantijas 680.000 latu apjomā. Tām var pieteikties Latvijas iedzīvotāji, lai saņemtu garantijas līdzekļiem sākotnējai iemaksai mājokļa būvniecībai vai pirkumam kredītā.

Nordea prognozē, ka pie pašreizējā šīs programmas apgūšanas tempa, valsts galvojuma finansējums būs pieejams līdz nākošā gada pavasarim, tādēļ banka aicina atbildīgās institūcijas pārskatīt un palielināt galvojuma apjomu. “Pat bez īpašām reklāmas kampaņām par šo atbalsta programmu interesējas daudzi iedzīvotāji. Tas nozīmē tikai vienu – šis valsts atbalsts ir nozīmīgs un nepieciešams. Nordea banka arī turpmāk ir gatava sniegt īpašu atbalstu mājokļu iegādei, piešķirot kredītu 100% apjomā ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, kā arī denacionalizēto namu īrniekiem”, saka Nordea hipotekārās kreditēšanas attīstības vadītājs Juris Jansons.

«Lai taupītu, Rīgas dome izlēmusi likvidēt daudzās namu pārvaldes un izveidot vienu lielu namu pārvaldi visai Rīgai. Ar pirmo janvāri darbu zaudēs 15 pārvalžu vadītāji, kā arī daudzi administrācijas darbinieki. Tas izlemts jau pirms mēneša, bet namu pārvaldnieki tikmēr steidzas vērienīgi iepirkties,» svētdien informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Rīgā ir 15 Rīgas namu pārvaldes, tajās strādā gandrīz 3900 darbinieki. Lielākoties tie ir sētnieki, namdari, elektriķi, būvinženieri un citi speciālisti. Vairāk nekā pustūkstotis sēž administrācijas ērtajos krēslos. Kopumā algās tiek tērēti vairāk nekā 9 miljoni latu.

Valsts kontrole Rīgas Domei aizrādīja, ka te var ietaupīt un pirms mēneša Rīgas dome beidzot lēma par pārmaiņām - namu pārvaldes apvienos vienā megapārvaldē. Līdz ar nākamo janvāri amatus zaudēs gan namu pārvalžu vadība, gan lielākā daļa administrācijas darbinieku. Šis lēmums nav apturējis attapīgākās namu pārvaldes - kamēr nav likvidētās, tās steidz sludināt vērienīgus iepirkumus,» vēstīja raidījums.

Valstis, kurās ir lielāks tā saucamo pabalstu tūristu skaits, turpmāk varētu asāk vērsties pret imigrantiem, kuri necenšas atrast darbu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas tiesa lēmusi, ka Eiropas Savienības (ES) valstīm ir tiesības atteikt pabalstus tiem imigrantiem, kuri aktīvi nemeklē darbu.

Gaidīja jau sen

ES pilsoņi, kuri ieceļo valstīs, lai tikai saņemtu pabalstus, varētu tikt izslēgti no šīm pabalstu shēmām, liecina Eiropas Kopienu Tiesas nule publicētais spriedums. Tā atzīst, ka ES dalībvalstīm ir jābūt tiesībām atteikt sociālos pabalstus ekonomiski neaktīviem ES pilsoņiem, kuri ir pārcēlušies uz valsti tikai ar mērķi saņemt pabalstus. Šis lēmums ir iepriecinājis tādas valstis kā Lielbritāniju un Vāciju, kas jau iepriekš ir izteikušas vēlmi ieviest ierobežojumus tā saucamajam pabalstu tūrismam, cenšoties mazināt augošo nestrādājošo imigrantu skaitu.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja šodien atbalstīja ienākumu līmeņa paaugstināšanu personām, kas vēlas iestāties dzīvokļu rindā vai saņemt pārcelšanās pabalstus, db.lv informēja Rīgas dome. Turpmāk dzīvokļu rindā un pārcelšanās pabalsta saņemšanai varēs reģistrēt personas, kuru ienākumi vienam cilvēkam nepārsniedz Ls 250 mēnesī vai Ls 200 mēnesī uz personu

Patlaban dzīvokļu rindā vai pārcelšanās pabalsta saņemšanai var reģistrēties personas, kuru ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) vienam cilvēkam nepārsniedz Ls 200 mēnesī vai Ls 150 mēnesī uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāk cilvēku.

Deputāti atbalstīja ienākumu līmeņa paaugstināšanu par Ls 50, kas paredz, ka turpmāk dzīvokļu rindā un pārcelšanās pabalsta saņemšanai varēs reģistrēt personas, kuru ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) vienam cilvēkam nepārsniedz Ls 250 mēnesī vai Ls 200 mēnesī uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāk cilvēku.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters (JL) norādīja, ka ienākumu līmenis jāpaaugstina tāpēc, ka palielinājušās algas un pensijas.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS decembra mēnesī veiktajā aptaujā 52 % iedzīvotāju ir atzinuši, kas viņus kopumā apmierina dzīvojamo namu apsaimniekošana (5% respondenti snieguši atbildi "pilnībā apmierina", 44% sacījuši "drīzāk apmierina"). Ar namu apsaimniekošanu nav apmierināti 44% aptaujāto (atbildes "drīzāk neapmierina" sniegtas 36% gadījumu, 8% respondentu izvēlējušies atbildi "pilnībā neapmierina"). Tikai 4,2% aptaujāto nav bijis viedokļa šajā jautājumā.

Apmierinātības līmenis ar dzīvojamā nama apsaimniekošanu ir tiešā saistībā ar to, kas namu apsaimnieko. Visapmierinātākie ar namu apsaimniekošanu ir tie, kas dzīvo mājās, kuras apsaimnieko iedzīvotāju izveidotās sabiedrības (kopumā ar namu apsaimniekošanu apmierināti 67,8% respondentu), ar privātu namu apsaimniekošanas firmu darbību kopumā apmierināti ir 59,3% aptaujāto, bet pašvaldību namu pārvalžu darbība ēku apsaimniekošanā kopumā apmierina 49,3% iedzīvotāju.

Samērā līdzīgs ir to Rīgas pilsētas iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir vai nu apmierināti, vai arī neapmierināti ar maksātās cenas par namu apsaimniekošanu atbilstību saņemtajiem pakalpojumiem - šo cenu kā kopumā atbilstošu novērtē 45% rīdzinieku, bet kā neatbilstošu 47% aptaujāto. Arī šajā aspektā neapmierintāki ir tie, kas dzīvo pašvaldības namu pārvalžu apsaimniekotajās mājās - 49% respondentu teikuši, ka saņemtie pakalpojumi neatbilst maksātajai cenai, privāto firmu apsaimniekotajās mājās šis rādītājs ir 40%, bet namos, ko apsaimnieko iedzīvotāju izveidotās sabiedrības, 33%.

Arī daudzdzīvokļu nama Dzirnavu ielā 18, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē ar iesniegumu par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskām darbībām, informē nama iedzīvotāji.

20.februārī dzīvojamās ēkas Viestura prospektā 75, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies ar iesniegumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskajām darbībām. Iesniegumā iedzīvotāji lūdz policiju reaģēt un īstenot pasākumus, «lai apturētu plaša mēroga iedzīvotāju apkrāpšanu no namu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Jauna Vide.lv un tā amatpersonu puses». Iesniegumā norādīts, ka Jauna Vide.lv saskatāmi vairāki Krimināllikumā noteiktie noziedzīgie nodarījumi un vairāku ēku iedzīvotājiem nodarītais kaitējums ir mērāms vairākos desmitos tūkstošu latu.

15. novembrī stāsies spēkā grozījumi Rīgas domes 20.12.2005. saistošajos noteikumos Nr.36 Personu, kurām nepieciešama palīdzība sakarā ar dzīvojamās telpas atbrīvošanu, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība, kas nosaka lielākus pārcelšanas pabalstus un paplašina to izlietošanas veidus, Db.lv informēja Rīgas dome.

Grozījumi saistošajos noteikumos publicēti laikrakstos Latvijas Vēstnesis un Rīgas Balss.

Turpmāk personai (ģimenei), kas atbrīvo dzīvojamās telpas denacionalizētā namā, pārcelšanās pabalsts būs līdz Ls 10 000 (pamatsumma) un vēl Ls 3000 par katru ģimenes locekli. Tādējādi vienam cilvēkam pārcelšanās pabalsts būs Ls 13 000, bet četru cilvēku ģimene varēs saņemt līdz Ls 22 000.

Līdz šim spēkā esošajos noteikumos pamatsumma bija Ls 5000 un vēl Ls 1500 par katru ģimenes locekli. Ja persona (ģimene) no denacionalizētā mājā esošas dzīvojamās platības tiks izlikta ar tiesu parādu dēļ, pabalsta pamatsumma būs Ls 2500 un vēl papildus Ls 3000 par katru ģimenes locekli.

Māju renovācijai būtu jākļūst par prioritāti Rīgas namu apsaimniekotājiem, uzskata Ekonomikas ministrija.

Rīga pašlaik pēc projektu pieteikuma skaita atpaliek no Liepājas un Valmieras. Tādēļ ministrija aicina Rīgas pašvaldību uz ciešāku sadarbību, sekmēt Rīgas iedzīvotāju saliedētību, komunikāciju un lēmuma pieņemšanu par māju renovāciju. Tā uzskata, ka māju renovācijai jākļūst par Rīgas namu apsaimniekotāju prioritāti.

Tā kā lielāko daļu Rīgas namu apsaimnieko SIA Rīgas namu pārvaldnieks, tai būtu jāuzņemas lielāka iniciatīva komunikācijā ar iedzīvotājiem, sabiedrības informēšanā un renovācijas vadībā.

Līdz šim brīdim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā saņemti vairāk nekā 600 projektu iesniegumi, t.sk. no Rīgas saņemti 52 pieteikumi, no kuriem īstenoti vai renovācijas procesā ir tikai 21. Analizējot, kādas mājas Rīgā tiek renovētas, secināts, ka tās ir mājas, kuras pārvaldīšanu pārņēmuši paši iedzīvotāji, organizējot to caur biedrībām vai privātiem apsaimniekotājiem. Pārsvarā tās ir salīdzinoši nelielas mājas, kurās dzīvokļu īpašnieku skaits ir mazāks un līdz ar to vieglāk ir panākama vienošanās par renovāciju.

Lai pilnvērtīgi nodrošinātu iedzīvotāju cilvēktiesības un mājokļa neaizskaramības principu, jāizstrādā grozījumi Civilprocesa likumā, paredzot īrnieku pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

Par to vienisprātis bija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, otrdien, 21.oktobrī, aicinot Iekšlietu ministriju pilnveidot tās piedāvātos likuma grozījumus darba grupā ar Tieslietu un Ekonomikas ministrijām, prokuratūru, Tiesībsarga biroju, kā arī denacionalizēto namu īrnieku pārstāvjiem.

«Komisija jau četrus mēnešus strādā pie risinājuma meklēšanas situācijai, kad denacionalizēto namu īpašnieki nelikumīgi izliek no mājokļiem īrniekus. Esam gandarīti, ka Valsts policija beidzot ir izstrādājusi vadlīnijas policistu rīcībai, nodrošinot īrnieku aizsardzību pret namu īpašnieku patvaļu,» uzsver komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Rīgā ir ļoti liela konkurence namu apsaimniekošanas tirgū un pašlaik ir redzami daudzi jauni, nelieli apsaimniekošanas uzņēmumi, kuri rada lielu konkurenci esošajiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja namu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas "Civinity Group" valdes priekšsēdētāja Raimonda Kižiene.

"Konkurence izpaužas arī par cenām. Taču te nu iedzīvotājiem būtu jāatceras, ka apsaimniekotājs var piedāvāt ļoti zemas cenas, bet ir jautājums, kādus darbus tas par šādu cenu varēs veikt un kādas saistības uzņemties. Diemžēl daudzi no šiem jaunajiem uzņēmumiem tādēļ var izrādīties arī ar ļoti īsu mūžu. Vienlaikus es varu teikt, ka liela konkurence pašlaik ir ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā," skaidroja Kižiene.

Savukārt "Civinity Latvia" izpilddirektors Andrjus Bakštons sacīja, ka iedzīvotājiem ir jāpadomā par to, ka ikdienas mazos darbus veikt nav nemaz tik grūti, bet jautājums ir par to, kas notiks, ja radīsies kāda lielāka problēma, kur jau ir nepieciešama kompetence un zināšanas tās risināšanai.

Balstoties uz Rīgas pilsētas Īres valdes noformētajiem protokoliem par pārkāpumiem namu apsaimniekošanā, 2008. gadā sodu apmērs bijis 24.8 tūkstoši latu.

Salīdzinājumam, 2007. gadā bija uzlikti sodi 16 tūkstošu latu apmērā, 2006. gadā – 12.8 tūkstošu latu apmērā, bet 2005. gadā tikai 450 latu apmērā. Savā atskaitē Īres valde norāda, ka denacionalizēto māju īrnieki sūdzas par māju slikto tehnisko stāvokli un nepietiekamu apsaimniekošanas kvalitāti, pārmērīgām īres maksām, kā arī par dažādām izīrētāju patvarīgām darbībām, kuras vērstas uz īrnieku dzīves apstākļu pasliktināšanos, lai piespiestu īrnieku pamest dzīvojamās telpas vai noslēgt izīrētājam izdevīgu, bet īrniekam neizdevīgu īres līgumu.

Savukārt denacionalizēto māju īpašnieki sūdzas par īrnieku patvarīgām darbībām, iemitinot īrētās telpās nepiederošas personas, nododot īrētās telpas nelikumīgā apakšīrē, nelaižot apsaimniekotāju veikt mājai nepieciešamos remontdarbus, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dzintra Āboliņa.