Jauns aukstais karš norisinās jau šobrīd, un Rietumu galvenā kļūda ir tā, ka tie nav bijuši gatavi šādai situācijai, intervijā portāla lsm.lv krievu redakcijai sacījis bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā, Londonā bāzētā Eiropas Reformu centra direktors ārpolitikas jautājumos Ians Bonds.

Vienlaikus viņš atzinis, ka notiek arī intensīvs propagandas karš, kurā Latvijā populārajiem Krievijas medijiem, īpaši Pirmajam Baltijas kanālam, ir lielas priekšrocības salīdzinājumā ar vietējiem kanāliem.

Kā uzskata Bonds, jau pirms pašreizējās krīzes attiecībās ar Maskavu Rietumu līderi pieļāvuši kļūdu, nesaprotot, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins, savulaik nosaucot Padomju Savienības sabrukumu par «divdesmitā gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu», tieši tā arī domājis. «Rietumu līderi dziļi maldījās, spriežot, ka šis paziņojums adresēts vienīgi savas valsts sabiedrībai, kas izjūt nostaļģiju pēc tiem laikiem,» izteicies Bonds.

Ar diviem jauniem ieguldījumu piedāvājumiem klajā nācis Rietumu Bankas grupā ietilpstošais aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Rietumu Asset Management (RAM). Obligāciju portfelis Target Maturity Bonds ir paredzēts konservatīvākiem klientiem, jo tas fiksē noteiktu ienesīgumu un ienākuma izmaksas laiku. Investīciju portfelis Industry 4.0 orientēts uz klientiem, kuri tuvāku un tālāku nākotni neatraujami saista ar t.s. tehnoloģisko revolūciju un inovatīvus uzņēmumus redz kā rītdienas ekonomikas balstus.

Abi jaunie investīciju piedāvājumi turpina RAM tematisko ieguldījumu portfeļu sēriju.

Obligāciju portfelis - drošs un paredzams

Obligāciju portfelim Target Maturity Bonds ir konkrēts vērtspapīru dzēšanas termiņš (no 2018. līdz 2022. gadam), tā turētājam jau sākotnēji ir zināms sagaidāmais ienesīgums.

„Būtiskākā šī portfeļa atšķirība no investīcijām akciju tirgū, ir fiksēts ieguldījuma beigu termiņš un fiksēts ienesīgums. Klientam ir skaidri zināms arī naudas plūsmas plāns, to iespējams pieskaņot klienta vajadzībām. Šīs priekšrocības padara šo ieguldījumu viegli caurskatāmu, saprotamu un īpaši drošu tiem klientiem, kuri riskus vēlas samazināt līdz viszemākajam līmenim,“ saka RAM eksperts Jurijs Moskaļuks.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Amerikāņu rakstnieks Džeims Patersons, kurš sarakstījis asa sižeta romānu sēriju par psihologu Aleksu Krosu, ir kļuvis par pasaules labāk pelnošo rakstnieku. Laika posmā no 2010. gada maija līdz 2011. gada aprīlim Dž. Patersons ir nopelnījis 84 miljonus ASV dolāru, raksta žurnāls Forbes.

Nākošo vietu žurnāla apkopotajā sarakstā ieņem rakstniece Daniela Stīla, kas minētajā laikaposmā nopelnījusi 35 miljonus ASV dolārus. Trešajā vietā iekļuvis rakstnieks Stīvens Kings ar 28 miljoniem, ceturtajā detektīvromānu autore Dženeta Evanoviča (22 miljoni) un piektajā – populārās sērijas «Krēsla» autore Stefānija Meijere (21 miljons ASV dolāru).

Nākošajā vietā iekļuvis Riks Riordans (21 miljons ASV dolāru), kuram seko Dīns Kūncs (19 miljoni), Džons Grišams (18 miljoni), Džefs Kinejs (17 miljoni), Nikolass Spārks (16 miljoni), Kens Folets (14 miljoni), Sūzana Kolinsa (10 miljoni) un Džoanna Mareja Roulinga (pieci miljoni).

Bankas Citadele pircējs vēlas attīstīt banku kā veiksmīgu finanšu iestādi, izmantojot Latvijas ģeogrāfisko potenciālu, vēsta Wall Street Journal.

Investoru grupas Ripplewood Advisors LLC izpilddirektors Tims Kolinss vēlas Citadeli attīstīt kā veiksmīgu banku Baltijas reģionā starp Krieviju un Skandināviju, raksta izdevums.

WSJ norāda, ka viens no grupas investoriem ir bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Pols Volkers, kurš savus līdzekļus ieguldījis vairākās bankās dažādās vietās pasaulē.

Volkera pārstāvis WSJ atklāja, ka viņš neieņems aktīvu lomu bankas darbā. Volkera kungs nekomentē savas personīgās investīcijas. Tomēr es varu apstiprināt, ka Citadeles darījumā viņš ir tikai mazs pasīvs investors, teikts Volkera pārstāvja Entonija Douda paziņojumā.

Augsta riska jeb augsta ienesīguma obligācijas (angliski high-yield bonds vai junk bonds) ir parāda vērtspapīri, kurus emitējuši uzņēmumi ar investīciju līmenim neatbilstošu, spekulatīvu kredītreitingu.

Aģentūras Standard & Poor’s (S&P) gadījumā tas nozīmētu kredītreitingus ne augstākus par BB+. Vārdi «augsta riska» nozīmē, ka obligācijām ir augsta varbūtība piedzīvot saistību neizpildi (default) un investoram ciest reālus ieguldījuma zaudējumus. Augsta riska obligācijas emitē ne tikai mazi un finansiāli nepietiekoši stipri uzņēmumi ar paaugstinātu kredītrisku, bet arī lielas un pazīstamas korporācijas, kuru kredītrisks ir pieaudzis biznesa problēmu vai vispārēju ekonomisko attīstības tendenču izmaiņu dēļ. Piemēram, ASV autobūves pārstāvju Ford un Crysler emitētās obligācijas šobrīd tiek ierindotas augsta riska kategorijā.

Investori pasaulē pārdod augsta riska un ienesīguma vērtspapīrus jeb tā saucamos junk bonds straujākajā tempā kopš 2005. gada septembra, valdot bažām, ka valsts parādu problēma pārvietojas uz citiem tirgiem, raksta Financial Times.

Pagājušajā nedēļā līdz trešdienai nedēļas laikā aptuveni viens miljards dolāru tika izņemts no ASV fondiem, kas iegulda šajos vērtspapīros, liecina fondu tirgus pētījumu kompānijas Lipper FMI dati.

Rezultātā pēdējā mēneša laikā var vērot lielāko augsta riska vērtspapīru pārdošanu kopš akciju tirgus zemākā līmeņa sasniegšanas pērn martā.

Starpība starp junk bonds un ASV valdības obligācijām kopš 11. janvāra ir pieaugusi par vairāk nekā 100 bāzes punktiem un patlaban ir apmēram 700 bāzes punkti, liecina Bank of America Merrill Lynch Index.

Cenas augsta riska vērtspapīriem, kurus emitējušas kompānijas ar kredītreitingu, kas ir zem investīciju kategorijas, pēdējā laikā pieaugušas, jo investori obligāciju fondos iepriekš iepludināja vairāk nekā 30 miljardus dolāru, meklējot augstākus ienesīgumus brīdī, kad bāzes likmes bija vēsturiski zemos līmeņos.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Žurnāls Forbes apkopojis 10 dārgākās slavenību šķiršanās pasaulē.

1. Leģendārā basketbola zvaigzne Maikls Džordans (Michael Jordan) savai sievai Džuanitai (Juanita Jordan) pēc šķiršanās samaksāja 168 miljonus USD.

2. ASV mūziķis Nīls Daimonds (Neil Diamond) savai sievai Mārsijai Murfijai (Marcia Murphey) pēc šķiršanās samaksāja 150 miljonus USD.

3. Stīvens Spīlbergs (Steven Spielberg) savai sievai Amijai Irvingai (Amy Irving) pēc šķiršanās samaksāja 100 miljonus USD. Pāris izšķīrās 1989. gadā un sievai piešķīra pusi no S. Spilberga bagātības. Šobrīd S. Spīlbergs ir 3 miljardus vērts.

Tieši šādu jautājumu jau paspējušas uzdod Lietuvas un Igaunijas sabiedrības, prognozējot, ka banku peļņa valstīs var pamatīgi pārsniegt ikgadējos rezultātus. Galvenais iemesls ir procentu ienākumu kāpums, ko diktē lielais mainīgo likmju īpatsvars un Eiropas Centrālās bankas lēmumi par procentu likmju palielināšanu.

Baltijā jezga ap iespējamo banku lielo peļņu sākās pirms vairākām nedēļām Lietuvā, kur prognozējot, ka bankas kopumā nopelnīs miljardu eiro, kas ir pat trīs reizes vairāk nekā parasti. Radās doma aplikt šo virspeļņu ap papildu pagaidu nodokli vai nodevu. Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Ģedimins Šimkus nacionālajiem medijiem ir paudis, ka milzīgas virspeļņas gadījumā principā atbalsta nodokļa ieviešanu. Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste nodokļa ieviešanu pamato ar to, ka banku peļņa nav pamatota ar pašu banku lēmumiem.

Proti, bankas neizbēgami nopelnīs daudz, jo ECB ceļ likmes un iedzīvotājiem jāmaksā lielāki procentu maksājumi. Lietuvieši arī atgādināja, ka komercbanku kredītprocentu likmes Baltijā ir vienas no augstākajām Eiropas Savienībā, kur neizbēgami seko jautājums: “Par ko mums tāds sods?” Starp citu, Ģ. Šimkus ierosinājis dot iespēju iedzīvotājiem veidot uzkrājumus, iepērkot valdības emitētās obligācijas. Lietuvā, kur šāda ideja par solidaritātes maksājumu parādījās, to pieņemšanas gadījumā plāno izmantot valsts aizsardzības stiprināšanai. Ir arī citi piedāvājumi, piemēram, banku šā gada virspeļņu izmantot kā iespēju palielināt iemaksu likmi nodrošinājumu fondā, tā stiprinot banku sektoru kopumā.

Tiek tirgota viena no lielākajām cūku audzēšanas saimniecībām ar nacionālo kapitālu Kunturi Valmieras novada Jeru pagastā. Lielākais Kunturu īpašnieks ar 87% daļu ir Jurģim Krastiņam piederošā SIA Saktas ZS, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi saimniekam. Viņa redzējumā prioritāšu maiņa biznesā ir parasta lieta, bet valstī pieņemto lēmumu kopums pēdējo divu gadu laikā gan ir dīvains process.

Fragments no intervijas

Sludinājumā, kas publicēts Latvijas Cūku audzētāju asociācijas tīmekļa vietnē, viss ir spīdoši – 5000 cūku, 300 sivēnmāšu, vidēji 58 tonnas cūkgaļas mēnesī, labiekārtotas kūtis, lopbarību izgatavo uz vietas, viss atbilst prasībām. Uzstādīts jauns katls fermu apkurei, ir sava kautuve, realizācijas tīkls. Uzņēmumā 66 darbinieki, 8 veikali, 2 autoveikali, mājaslapa, sadarbība ar veikalu tīkliem un lielveikaliem. Īsāk – viss, lai strādātu un pelnītu. Atbilstoši Lursoft datiem, 2020. gada apgrozījums 2,249 miljoni eiro, peļņa vairāk nekā 84 tūkstoši, bilances vērtība ap miljonu. Kāpēc pārdot Kunturus?

Kas jūs izbrīna? Ka kreditoru nav? Vai neparasti šķiet tas, ka pārdodam pelnošu uzņēmumu, jo bieži jau pārdod grimstošu?

Lielākās ASV bankas šogad gatavojas izmaksāt saviem darbiniekiem aptuveni 140 miljardus ASV dolāru - rekordaugstu summu, kas rāda, ka samaksa atkal pieaug, neraugoties uz centieniem to ierobežot, vēsta The Wall Street Journal.

23 kompāniju darbinieki varot gaidīt, ka viņi nopelnīs vairāk nekā nopelnīja 2007.gadā, liecina izdevuma aprēķini.

Kompensācijas un pabalsti publiski tirgotajos uzņēmumos, ko analizējis izdevums, varētu pieaugt par 20%, salīdzinot ar pagājušā gada 117 miljardiem ASV dolāru, un pat pārsniegt 130 miljardus, kas tika izmaksāti 2007.gadā. Šogad katrs darbinieks šajās kompānijās nopelnīs vidēji 143 400 ASV dolārus, kas ir par 2 tūkstošiem ASV dolāru vairāk nekā 2007.gadā.

Kompensāciju pieaugums atspoguļojot Volstrītas uzņēmumu ātro atgriešanos pie pirmskrīzes ienākumu līmeņa. Lai gan ekonomika dzīst lēni un bezdarbs pieaug, šos uzņēmumus labvēlīgi ietekmē spēcīgāks akciju tirgus, situācijas uzlabošanās kredītu tirgū, darījumu veikšanas atjaunošanās un dažādu valdības atbalsta programmu ietekme.

Aviokompānijas šogad, visticamāk, nopelnīs mazāk nekā 2010.gadā, ziņo BBC.

Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA) prognozē, ka 2011.gadā aviokompānijas nopelnīs 9,1 miljardu ASV dolāru, kas ir mazāk nekā pagājušajā gadā (15,1 miljards ASV dolāru).

Neraugoties uz pasažieru pieaugumu, īpaši no attīstības valstīm Āzijā, «ballīti» sabojāšot augstākas degvielas cenas.

Degviela veido būtisku daļu no aviokompāniju izmaksām.

IATA norāda, ka Āzija jau ir apsteigusi Ziemeļameriku kā lielākais aviācijas tirgus, un tā līdz 2014.gadam veidos 30% no gaisa satiksmes.

Trīs Lietuvas kapitāla sabiedrības un pūļa finansējuma platforma “Letsinvest” ir apvienojuši savus spēkus, lai tiem, kuri meklē iespējas droši investēt savus līdzekļus un diversificēt savu kapitālu, varētu piedāvāt pievilcīgu investīciju objektu – daudzdzīvokļu kompleksu Spānijā, Gandijā. Vadošais NĪ portāls Spānijā “Fotocasa” šo Valensijas apriņķī esošu kūrortpilsētiņu šogad ir nosaucis par visienesīgāko NĪ investīciju lokāciju visā Spānijā.

Tiek vēstīts, ka 4 st. brauciena attālumā no Madrides, jūras piekrastē Valensijas reģionā esošajā Gandijā ir jūtams jaunu mājokļu piedāvājuma trūkums. Gada laikā mājokļu pārdošanas cenas ir kāpušas par 8%, bet īre vidēji sadārdzinājusies par 37%.

Tas ir pastāvīgi augošas, arvien vairāk tūristus sagaidošas pilsētas un mājokļu piedāvājuma trūkuma rezultāts.

Gandija tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem spāņu atvaļinājumu virzieniem Valensijas reģionā, tieši pateicoties garajām un plašajām smilšainām pludmalēm. Visvairāk tūristu uz šejieni ierodas no Madrides, taču kūrorts arvien vairāk arī sagaida viesus no ārzemēm – Francijas, Vācijas, Lielbritānijas. Vasarās iedzīvotāju skaits pilsētiņā dubultojas – no teju 80 tūkst. līdz 200 tūkst.

Tas, ka šobrīd Latvijas valsts ir lielā purvā, visiem skaidrs. Valdošās elites nespēja pieņemt konkrētus lēmumus, savstarpējās ķildas un intrigas, domāšana ar sociālisma piegaršu rauj akacī līdzi mūs visus, tomēr politiķi nav spējīgi sadzirdēt ekspertu viedokļus par to, ko un kā šajā situācijā darīt.

Fakts nr.1: Latvijas valdošā politiskā elite grabina pie ārvalstu investoru durvīm, lai izlūgtos kārtējo aizņēmumu «nieka 7,5 miljardus eiro» apmērā, kaut arī īstas skaidrības, kur naudu ieguldīt, lai palīdzētu valstij atgūties, nav.

Fakts nr.2: Nordea bankas vadītājs Latvijā Valdi Siksnis intervijā laikrakstamDienas Bizness jūlijā atzīst, - šobrīd privātpersonu noguldījumi Latvijā pārsniedz 3 miljardus latu, kas ir pietuvināta summa tai, ko Latvijas valdība meklē ārpus savas valsts (pieņemu, ka līdzīgu summu Latvijas privātpersonas ieguldījušas arī ārzemju bankās).

Daudzkārt zākātie 700 Latvijas miljonāri un citi uzņēmīgi cilvēki, kuriem arī pieder liela daļa šo privātnoguldījumu, būtu gatavi investēt naudu Latvijā, iegādāties tos valsts īpašumus un pārņemt tās funkcijas, kurus pati valsts nespēj pārvaldīt.

Pērn Baltic International Bank peļņa sasniegusi 353 tūkstošus eiro, liecina bankas pārskats.

Iepriekšējā gadā bankas peļņa bija vien 29 tūkstoši eiro.

Kopējie klientu līdzekļi bankā, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2013. gadā, palielinājās par 40,9% un 2014. gada beigās sniedza 683,06 miljonus eiro.

Baltic International Bank, kuras pamatdarbība ir privāto un biznesa klientu individuālā apkalpošana un kapitāla pārvaldīšana, aktīvi pērnā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2013. gadā, pieauga par 58,3% un veidoja 533,03 miljonus eiro. Savukārt noguldījumu apjoms pieauga par 62,8% jeb 172,96 miljoniem eiro un 2014. gada beigās bija 448,25 miljoni eiro. Bankas kredītportfelis 2014. gada 31. decembrī veidoja 99,62 miljonus eiro, kas nepārsniedz 20% no bankas kopējā aktīvu apjoma.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) ir pabeigusi bankas Citadele akciju pārdošanas darījumu, kura ietvaros Ripplewood un divpadsmit starptautisku investoru grupa kļuvusi par bankas Citadele akcionāriem. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savā īpašumā saglabā 25% bankas akciju. Papildus jaunie akcionāri kopā ar ERAB palielināja bankas Citadele pamatkapitālu par 10 miljoniem eiro.

«Esmu gandarīts par šī svarīgā darījuma veiksmīgu pabeigšanu. Bankas Citadele akciju pārdošanas darījums noslēdz būtisku posmu Parex bankas restrukturizācijas procesā. Pateicoties profesionālai bankas vadībai un darbiniekiem, ir izveidota sekmīgi strādājoša banka, kurai tagad ir atrasti stabili, uz nākotni orientēti investori. Latvijas banku sektorā ir ienācis jauns un kvalitatīvs kapitāls, kas dos nozarei kopumā papildus attīstības impulsu un dažādos Latvijas banku sektoru,» saka PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Šodien ABLV Bank ir jāiesniedz bankas pašlikvidācijas projekts, kuru vērtēs 30 dienu laikā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija patlaban nesaskata šķēršļus pašlikvidācijas plāna apstiprināšanai. Tomēr savādi signāli nāk no Finanšu ministrijas puses.

Tās parlamentārais sekretārs ir izteicies, ka pastāv iespēja neļaut ABLV Bank pašlikvidēties. «Ja pašlikvidācijas plāns neatbildīs FKTK prasībām un netiks apmierinātas visas kreditoru prasības, tad, protams, pašlikvidācija netiks apstiprināta,» pārliecināts Edgars Putra, uzsverot, ka «citādi man nav nekādas intereses atbalstīt maksātnespējas administratorus». Vai tomēr savāda nav bijusi finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas uzvedība laikā, kad valdībai bija jāmēģina glābt trešā lielākā Latvijas banka? Uzņēmums, kurā strādā 900 darbinieku. Banka, kuras sabrukums, pēc Reuters atzinuma, «rada 8 miljardus eiro vērtu jautājumu valsts finanšu sistēmai». Tikmēr mūsu finanšu ministre stāsta, ka «ABLV Bank nav uzskatāma par sistēmisku banku», nemaz nerunājot par to, ka finanšu ministrei tomēr bija jāizrāda vislielākā politiskā aktivitāte, lai aizstāvētu latviešu banku. Jābrauc uz Eiropu, ASV, jāskaidro, jāpieprasa informācija, jāatbalsta. Zīmīgi, ka 2017. gada oktobrī oficiālās vizītes laikā ASV Dana Reizniece-Ozola aizvadīja tikšanos ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla FinCEN pārstāvjiem. Kā zināms, ABLV Bank pašreizējo sabrukumu aizsāka tieši ASV Finanšu ministra vietnieces Sigalas Mandelkeres asie izteikumi un tiem sekojošais ļoti sasteigtais FinCEN publiskais paziņojums par iespējamajām sankcijām, lai gan tas bija tikai priekšlikums un ABLV Bank bija tiesības sniegt paskaidrojumus 60 dienu laikā. Tieši pēc šī ASV institūcijas paziņojuma dažu dienu laikā ABLV Bank zaudēja 600 miljonus eiro.

Prokuratūra saistībā ar Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas iesniegumu sākusi resorisko pārbaudi par AS Citadele banka (Citadele) pārdošanas darījumu, pastāstīja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Prokuratūra tagad no attiecīgajām iestādēm pieprasīs pārbaudes veikšanai nepieciešamo informāciju, taču Eiduka atturējās minēt, kad pārbaudi varētu pabeigt.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Gunārs Kūtris (NSL) iepriekš atturējās atklāt konkrētus pārbaudāmus faktus, taču, kā vēstīja laikraksts Diena, runa esot par četriem punktiem, no kuriem trīs attiecas uz premjerministri Laimdotu Straujumu (V).

Divas epizodes saistītas ar valdības 2014.gada 29.jūlija slēgto sēdi, kurā ministri aiz slēgtām durvīm izšķīrās sašaurināt iespējamo bankas pircēju loku, kas liedza kaut teorētisku iespēju cīnīties par augstāku pārdošanas cenu, un turpināt sarunas tikai ar vienu investoru Ripplewood, atsijājot divus citus investorus - AS Latvijas balzams īpašnieka Jurija Šeflera SPI Group un Krievijas pilsonim Grigorijam Guseļņikovam piederošo Norvik banku.

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Forums uzņēmējiem Vai bizness šodien var atļauties NEbūt energoefektīvs? 10. oktobrī bija apmeklēts gan no valsts, gan uzņēmēju puses, un abas puses domāja vienā virzienā

Motormuzeja konferenču zāli bija pārpildījuši 170 apstrādes ražošanas uzņēmēji, un, kā informēja valsts attīstības finanšu institūcijā Altum, interese bijusi plašāka, tādēļ paredzams, ka līdzīgi forumi un konferences notiks vēl. Forumu atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, tas liecina ne tikai par interesi, bet arī par skaidru vēlmi uzņēmējiem un valdībai strādāt kopā. Pasākumu rīkoja Altum, EM, LTRK un EK, šādi apliecinot gatavību darboties vienoti. Motivācija darbam ir pietiekama, jo Eiropas Savienības budžets energoefektivitātei un klimata pārmaiņu politikai naudu nežēlos, tikai jāprot būs paņemt.

Miljoniem cilvēku var zaudēt mājas, bankas var sabrukt, desmitiem tūkstoši cilvēki tiek atlaisti no darba un ASV draud recesija, bet menedžeriem 2007. gads bijis vienkārši fantastisks.

50 labākie fondu menedžeri 2007. gadā nopelnījuši 29 miljardus USD, ziņo The Guardian.

Pēc žurnāla Alpha izveidotā saraksta, 2007. gada veiksmīgākais menedžeris bija Džons Paulsons, kas spēja nopelnīt 3.7 miljardus USD. Otrajā vietā ar 2.9 miljardiem USD ierindojies Džordžs Soross, bet 2.8 miljardus USD nopelnījis Džeims Saimons.

No 50 labākajiem menedžeriem visnabadzīgākais nopelnīja 210 miljonus USD.

Džeims Kamerūns (James Cameron) ir pārspējis pats sevi. Viņa veidotā zinātniskās fantastikas filma Avatars ir apsteigusi līdz šim pasaulē ienesīgākās filmas Titāniks, kuras veidotājs un režisors arī ir Dž. Kamerūns, rekordu, visā pasaulē iekasējot 1.843 miljardus ASV dolāru (914 milj. latu).

Tā liecina kompānijas 20th Century Fox sākotnējie aprēķini, ziņo Wall Street Journal. Precīzu ciparu kompānija sola publicēt 27. janvārī.

Db.lv jau ziņoja, ka pirmajā nedēļas nogalē no kinoteātriem visā pasaulē filma Avatars iekasējusi 232.2 miljonus ASV dolāru. Savukārt trīs nedēļu laikā esot uz kinoteātru ekrāniem filmas ienākumi pārsniedza miljarda dolāru robežu.

Db.lv arī ziņoja, ka arī Latvijā Avatars ir tuvu rekordam, proti, filmu jau noskatījušies vairāk nekā 120 tūkst. cilvēku. Pērn Latvijā skatītāko filmu Ledus laikmets 3 visā tās izrādīšanas laikā apmeklējuši 132 635 skatītāji. Latvijā filmu Avatars kinoteātros varētu rādīt līdz šī gada martam.