Sākas cīņa par tarifu noteikšanu; izmaiņas var ietekmēt citu nozaru maksājumus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. 

Tā arī nenonākot līdz skatīšanai valdībā, Satiksmes ministrijas (SM) virzītie Dzelzceļa likuma grozījumi izraisījuši politiķu reakciju, kas tikai apstiprina DB visa gada garumā daudzkārt rakstīto par gaidāmo šķēpu laušanu šajā jomā. Pēc ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas lūguma koalīcijas padome pirms nedēļas jautājuma skatīšanu valdībā uz nedēļu atlika. Centrālais jautājums ir par to, kas izstrādās dzelzceļa infrastruktūras maksas aprēķināšanas metodiku un kādi būs šīs metodikas pamatprincipi.

Solīts makā nekrīt

Vēl 23. septembrī Ekonomikas ministrija (EM) informēja SM, ka iepazinusies ar likumprojektu un atbalsta «tā tālāko virzību bez priekšlikumiem un iebildumiem». Nu izrādījies, ka ekonomikas ministrei radušies vairāki papildu jautājumi. Šāds politiķu lēmums pirmdienas pēcpusdienā ministriju darbiniekiem bija visai negaidīts, un par politiskajām aizkulisēm viņi neko nezināja. «Kolēģi departamentos diemžēl nav informēti par šī likumprojekta izskatīšanas atlikšanas iemesliem. Ministrija ir saskaņojusi šos grozījumus,» DB norādīja EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Savukārt D. Reizniece-Ozola skaidroja, ka viņas uzmanību piesaistījuši divi jautājumi, kas izriet no grozījumiem. Pirmkārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jeb Regulatoram (savulaik EM pārraudzībā esošajam, bet tagad neatkarību uzsvērt mīlošajam) līdz ar vairāku funkciju zaudēšanu tiktu iecirsts pamatīgs robs budžetā – 400 tūkst. eiro apmērā. Tas ir visai iespaidīgs skaitlis, ņemot vērā, ka 2015. gadā Regulatora ieņēmumi par maksas pakalpojumiem par pakalpojumu regulēšanu visās nozarēs kopumā paredzēti 4,2 milj. apmērā. Otrkārt, šo funkciju nodošana varētu novest pie tā, ka netiktu nodrošināta lēmumu pieņemšanas neatkarība. Proti, Regulatora padomes priekšsēdētāju un locekļus ieceļ Saeima (pēc valdības priekšlikuma), nevis kāds viens politisks spēks. Saskaņā ar Dzelzceļa likuma grozījumu projektu Regulatora funkcijas pārņemtu Valsts dzelzceļa administrācija (VDzA, ko vada direktors, kuru pēc satiksmes ministra priekšlikuma amatā ieceļ Ministru kabinets), VSIA Autotransporta direkcija (valdi ieceļ SM) un Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija (direktoru pēc kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā un atbrīvo no amata satiksmes ministrs), kā arī AS LatRailNet (LRN, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) meitas sabiedrība, kuras valdi ieceļ akcionārs LDz, kura valdi savukārt ieceļ SM).

D. Reizniece-Ozola arī piesauc Tieslietu ministrijas (TM) iepriekš izteiktās iebildes pret Regulatora funkciju nodošanu VDzA. Taču DB jau rakstīja, ka TM atzinums bija balstīts uz nekorektu direktīvas attiecīgā punkta tulkojumu, un arī pati TM atzina, ka izmantojusi sašaurinātu direktīvas tulkojumu. Rezultātā 23. septembrī TM informēja SM, ka tieslietu ministrs saskaņo likumprojekta tālāku virzību. TM savu viedokli mainīt negrasās.

Visu rakstu Dzelzceļa likuma grozījumu pirmie upuri lasiet 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra