Dienas Bizness

  • 24 piektdiena,
    februāris

    Diāna, Dina, Dins

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8463

    USD: 1.0573

Ražošana

Foto: LETA

Dzelzceļa stacijas un lidostas Rīga savienojums izmaksās 400 miljonus  44

Centrālās dzelzceļa stacijas un lidostas savienojums izmaksās 400 milj. eiro, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To sarunā ar Dienas Biznesu norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš pagājušajā nedēļā ar Lietuvas kolēģi Rimantu Sinkeviču parakstīja triju Baltijas valstu transporta ministru kopīgo atbalsta vēstuli Rail Baltica II (RB) ātrgaitas dzelzceļa 1. kārtas finansējuma pieteikumam. Pats pieteikums pretendentiem jāiesniedz līdz 26. februārim. 

Latvijas gadījumā vispirms tiks izbūvēts savienojums centrs–lidosta, pilnībā rekonstruējot Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas mezglu (ap 70 milj. eiro), tostarp peronus, pārveidojot staciju par multimodālu mezglu, izbūvējot termināli (staciju) starptautiskajā lidostā «Rīga». Tāpat tiks izveidoti citi infrastruktūras elementi – dzelzceļa viadukts Imantā, jauns multimodāls (vilcieniem un autotransportam) tilts paralēli esošajam dzelzceļa tiltam, visticamāk, tālāk no vēsturiskā centra, saka A. Matīss. Par esošo autoostu gan vēl būšot jādiskutē ar Rīgas domi un attiecīgo uzņēmumu, jo nav pieļaujams, ka 200 m attālumā no rekonstruētas stacijas būtu nerekonstruēta autoosta. Tā kā lidostā attīstās loģistikas centri, arī tur esot svarīgs dzelzceļa savienojums. Piemēram, Boeing-747 uzpildīšanai vajagot četrus degvielas vedējus, tādēļ degvielas piegāde lidostai pa dzelzceļu būtu daudz efektīvāka, lētāka un ērtāka. Līdz 2022. gadam izbūvējamā lidostas un centra savienojuma izmaksas sasniegšot ap 400 milj. eiro. Savukārt kopējās izmaksas Latvijas teritorijā atkarīgas no sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, kā arī maršruta un būvju sarežģītības, un tās varētu sasniegt divus miljardus eiro.


RB II sabiedriskā apspriešana jau izraisījusi iedzīvotāju, pašvaldību un projekta virzītāju viedokļu sadursmi. «Redzam pašvaldību un iedzīvotāju attieksmi, taču ietekmi diemžēl varam tikai minimizēt, bet nav iespējams izvilkt dzelzceļu cauri visai valstij, lai visi būtu apmierināti,» atzīmē A. Matīss. 

Vaicāts, kas notiks ar tiem iedzīvotājiem, kuri būvējušies trekno gadu laikā par bankā ņemtiem kredītiem, un kuru īpašumu vērtība šobrīd, iespējams, ir zemāka nekā bankas aizdevums, A. Matīss saka: «Protams, centīsimies kompensēt tirgus vērtību, bet nekādā gadījumā trekno gadu uzskrūvētās cenas valsts kompensēt nevarēs.» Gadījumiem, kad īpašuma vērtība būs mazāka par kredīta summu, būs jāmeklē risinājums, taču RB II nebūs līdzeklis, lai atbrīvotos no treknajos gados bankās ņemtajiem kredītiem, kompensējot saskrūvētās cenas. 


Plašāk lasiet rakstā Latvijā sāks ar Rīgu
 otrdienas, 24. februāra, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!

Saistītie raksti

Reklāma