Pie šī Eiropas un Āzijas savienojuma koridora gan nopietni jāpiestrādā

Par to ir pārliecināts Samskip Van Dieren Multimodal izpilddirektors Henks van Dīrens, kuram ir vairāk nekā 40 gadu ilga pieredze transporta nozarē. 1993. gadā pēc 20 gadu darba viņš pieņēma būtisku lēmumu pārorientēties no autopārvadājumiem uz intermodālo transportu (īsjūras un dzelzceļa pārvadājumi). Kopš tā laika viņa ikdienas darbs esot būt «intermodālajam arhitektam». Kompānija Samskip, kurai ir 250 apakšuzņēmēju, pieder 22 kuģi, lielākais Eiropas 45 pēdu konteineru parks (10 000), četras saldētavas, 1000 puspiekabes un 200 kravas auto. Latvijas dzelzceļa rīkotajā konferencē «Globālās transporta kustības vīzija 2050» H. van Dīrens stāstīs par dzelzceļa būtisko lomu gan šodienas kravu plūsmā, gan nākotnes izaugsmē.

Valsts piešķirtā finansiālā atbalsta dēļ VAS "Latvijas dzelzceļš" var tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi negatīvi ietekmējot valsts budžetu, šādas bažas pauž Finanšu ministrija (FM).

Pagājušajā nedēļā, 18.augustā, valdība uzklausīja FM ziņojumu par fiskālo risku deklarāciju, kurā FM paudusi bažas par iespēju, ka, ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) metodoloģiju, valsts sniegtā atbalsta dēļ "Latvijas dzelzceļš" varētu tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā. 2019.gadā, ņemot vērā EK kritērijus, vispārējā valdības deficītā tika iekļauta Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme", tādējādi 2020.gada valsts budžetā samazinot fiskālo telpu par 72 miljoniem eiro.

FM aģentūrai LETA norādīja, ka, gatavojot 2021.gada un vidēja termiņa budžetu, tika identificēts, ka valsts piešķirto dotāciju "Latvijas dzelzceļam" dēļ šis uzņēmums varētu tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi ietekmējot arī budžeta deficītu.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Par akcīzes nodokļa atlaidi dīzeļdegvielai, kuru izmanto transportlīdzekļos, kuri nav paredzēti izmantošanai koplietošanas ceļos, kūdras ieguves nozarē lems valdībā vienlaikus ar visu ministriju budžeta pieprasījumiem, sagatavojot valsts budžetu 2007.gadam. Tā nolemts valdības sēdē, izskatot Ekonomikas ministrijas sagatavoto ziņojumu. Vairākās ES dalībvalstīs tiek izmantota ES Direktīvā noteiktā iespēja piemērot akcīzes nodokļa atvieglojumus. Piemēram, Portugālē, Slovākijā, Lielbritānijā, Austrijā Slovēnijā, Spānijā, Kiprā akcīzes nodokļa atvieglojumus piemēro marķētai dīzeļdegvielai mežsaimniecībā. Slovēnijā nodokli apmaksā 50% apmērā, Igaunijā, — ja to patērē mežsaimniecībā izmantojamā traktortehnikā, skaidroja ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs. Austrijā dzelzceļam atmaksā daļu no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu, bet no š.g. 1.janvāra atmaksas lielums tiek samazināts. Slovēnijā par izlietoto dīzeļdegvielu dzelzceļam nodokli atmaksā 50% apmērā. Igaunijā, Īrijā, Slovākijā, Lielbritānijā piemēro samazināto nodokļa likmi. Tai pašā laikā akcīzes nodokļa atlaides dzelzceļam netiek piemērotas Vācijā, Čehijā, Lietuvā. Somijā, Īrijā, Igaunijā un citās dalībvalstīs ar akcīzes nodokli neapliek kūdras ieguvē izlietoto dīzeļdegvielu, tādējādi palielinot šo valstu kūdras produkcijas konkurētspēju pasaules, arī ES tirgū. Rezultātā, piemēram, mūsu kaimiņi igauņi iegūst un eksportē aptuveni divas reizes vairāk kūdras nekā Latvija, norādīts Ekonomikas ministrijas sagatvoto ziņojumā. Degvielas cenu straujais kāpums pasaules tirgū atstāj negatīvu ietekmi uz Latvijas komersantiem. Īpaši tas atsaucas uz nozarēm, kurās ir liels degvielas patēriņa īpatsvars. Degvielas cenu pieaugums ietekmē komersantu izmaksas un līdz ar to konkurētspēju. Lai izmantotu ES normatīvajos aktos doto iespēju veicināt mežsaimniecības uzņēmumu konkurētspēju, Zemkopības ministrija izstrādāja koncepcijas projektu par akcīzes nodokļa atvieglojumu piemērošanas mehānismu mežsaimniecisko darbu veikšanā un nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem. Darba grupa izvērtēja iespējas piemērot minimālās akcīzes nodokļa likmes dīzeļdegvielai, kuru izmanto dzelzceļa pārvadājumu veikšanai, būvniecībā, kūdras ieguves darbos. Latvijas Kūdras ražotāju asociācija uzskata, ka dīzeļdegvielai varētu nepiemērot akcīzes nodokli, aprēķinot 5,3 litri dīzeļdegvielas uz 1t saražotās kūdras. Kūdras ieguves apjoms tiek precīzi uzskaitīts dabas resursu nodokļa nomaksai un to kontrolē Vides ministrijas reģionālās iestādes.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Potenciālā soda Lietuvas Dzelzceļam priekšvakarā par konkurences ierobežošanu, 2008.gadā nojaucot sliežu ceļu starp Mažeiķiem un Reņģi Latvija iesniegusi Lietuvai notu par satiksmes atjaunošanu, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvija pieprasa dzelzceļa sliežu atjaunošanu, lai nodrošinātu kravu pārvadājumu iespēju attiecīgajā posmā.

2008. gadā izpostītais dzelzceļa posms Mažeiķi – Reņģe: Lietuvieši ietur stilu

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM), nota Lietuvas Ārlietu ministrijai tika iesniegta šī gada 26.septembrī ĀM valsts sekretāra vietnieces Solveigas Silkalnas tikšanās laikā ar Lietuvas vēstnieku Latvijā Artūru Žurausku. Nota tika iesniegta, pamatojoties uz Satiksmes ministrijas vēstuli ĀM.

Notā tika paustas bažas par deviņus gadus ieilgušo jautājumu Mažeiķi - Reņģe dzelzceļa sliežu atjaunošanas procesā, kā arī norādīts, ka šis process turpina kropļot konkurenci un rada ievērojamus zaudējumus Latvijas transporta sektoram un ar to saistītajām nozarēm.

Pirmdien naftas cena pasaules biržās saruka, jo tirgus dalībnieku vidū valdīja satraukums par pārmērīgajiem ražošanas apjomiem Ziemeļamerikā, raksta Reuters.

Sākotnēji naftas cena pakāpās līdz ar pieaugumu finanšu tirgos, kur valdīja optimisms par kārtējo reizi rasto risinājumu saistībā ar Grieķijas parāda jautājumu. Tomēr pēc tam naftas cena samazinājās, jo analītiķi izteicās, ka jēlnaftas tirgos aizvien ir pārmērīgi lieli ražošanas apjomi, īpaši ASV, kur rezervju apmēri patlaban ir rekordlieli.

Rezultātā ASV vieglās jēlnaftas WTI cena samazinājās līdz 50,72 dolāriem par barelu, bet Ziemeļjūras naftas Brent cena saruka līdz 60,17 dolāriem par barelu.

Vairāku starptautisko banku analītiķi pirmdien izteica prognozes, ka naftas cena turpinās samazināties.

«Mēs sagaidām, ka cenas tuvāko nedēļu laikā atgriezīsies zem 50 dolāriem par barelu, un tuvāko 2-3 mēnešu laikā var sasniegt 43 dolāru par barelu,» uzskata ANZ eksperti. Arī Barclays eksperti paredz, ka cenas tuvākajā laikā saruks.

" Pamatdarbības ieņēmumi ir 1,5 miljardi ASV dolāru

" Peļņa uz vienu akciju - 26 centi

" Sasniegti rekordlieli mikroprocesoru un zibatmiņu pārdošanas apjomi

" Iegūta rekordliela peļņa no mobilo un serveru mikroprocesoru pārdošanas

Santa Klāra, Kalifornija, 2007. gada 17. janvāris - Intel Corporation vakar paziņoja par saviem ceturtā ceturkšņa ieņēmumiem 9,7 miljardu ASV dolāru apmērā, pamatdarbības ieņēmumi ir 1,5 miljardi ASV dolāru, 1,5 miljardi ASV dolāru ir tīrie ieņēmumi un peļņa uz vienu akciju - 26 centi. Ja neņem vērā akciju kompensācijas ietekmi, kompānijas pamatdarbības ieņēmumi ir 1,8 miljardi ASV dolāru, tīrā peļņa ir 1,7 miljardi ASV dolāru un peļņa uz vienu akciju - 30 centi.

Ceturtā ceturkšņa rezultāti ietver arī ieņēmumus no noteiktu kompānijas komunikāciju un lietojumprogrammu procesora biznesa aktīvu pārdošanas Marvell Technology Group, daļēji kompensējot zaudējumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar lēmumu pārdot kompānijas Fab 23 ražotni Kolorādo Springsā. Ienākumu un zaudējumu balansa rezultātā tīrā peļņa uz vienu akciju palielinājās vidēji par 2,5 centiem. Ceturtajā ceturksnī veiktā restrukturizācija saistībā ar kompānijas struktūru un efektivitātes programmu atbilda kompānijas prognozēm un samazināja peļņu uz vienu akciju par aptuveni 1,5 centu.

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos kopējais elektroenerģijas apjoms, ko saražoja AS Sadales tīkls (ST) infrastruktūrai pieslēgtie saules paneļi, sasniedzis 79,9 gigavatstundas (GWh).

Pēdējos divos gados saules ģenerācija piedzīvojusi ļoti strauju attīstību, kā ietekmē būtiski audzis arī no saules saražotās elektroenerģijas apjoms. 2021. gadā ST infrastruktūrai pieslēgtie saules paneļi saražoja 6,5 GWh elektroenerģijas, bet 2022. gadā - 29,9 GWh, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāk nekā 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos, liecina ST sniegtā informācija. Nozares pārstāvji un eksperti prognozē, ka arī nākotnē uzstādītās saules jaudas turpinās augt un tas ilgtermiņā ļaus samazināt arī elektroenerģijas tirgus cenas.

Sprādzienveida attīstība

Arvien plašāk attīstoties saules ģenerācijai uz Latviju attiecinātajā Nord Pool biržas reģionā, tas radīs pozitīvu ietekmi uz kopējo reģiona elektroenerģijas cenu tajos laika periodos, kad būs atbilstoši laikapstākļi un attiecīgi augs no saules saražotās elektroenerģijas apjomi, norāda Sandis Jansons, ST izpilddirektors. “Jo straujāk attīstīsies atjaunojamo energoresursu (AER) ražošana ne vien Latvijā, bet arī citās reģiona valstīs, jo zemāks veidosies pieprasījums pēc elektroenerģijas un attiecīgi zemākas būs arī elektroenerģijas cenas tirgū. Jau šogad varam novērot, ka cenas biežāk nekā jebkad iepriekš bijušas pat negatīvas, tomēr šeit vietā atgādinājums, ka kopējam valsts energoresursu portfelim ir jābūt daudzveidīgam. Nebūtu tālredzīgi visu balstīt tikai saules enerģijā, kas lielus elektroenerģijas apjomus spēj nodrošināt tikai noteiktā gadalaikā, diennakts gaišajā laikā un pie atbilstošiem laikapstākļiem. Lai elektroenerģijas cenas tirgū nepiedzīvotu straujus kāpumus visa gada garumā, ražošanas jaudām jāspēj apmierināt pieprasījumu visa gada laikā,” atgādina S.Jansons, piebilstot, ka rekordlieli saules saražotās elektroenerģijas apjomi Latvijas elektroenerģijas sadales sistēmā piedzīvoti šā gada maijā, jūnijā un jūlijā.

Kaut arī šā gada pirmajos sešos mēnešos farmācijas kompāniajs pārdošanas apjomi bija rekordlieli, situācija var mainīties katru dienu un apstākļi ir nestabili Krievijā un Ukrainā gan politiski, gan ekonomiski, jaunākajā vebinārā sacīja kompānijas valdes loceklis Salvis Lapiņš.

Olainfarm pārdošanas apjomi šā gada 2. ceturksnī pārsniedza 25 miljonus eiro, kas ir par 52% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tas līdz šim ir labākais otrais ceturksnis uzņēmuma vēsturē. Tāpat arī uzņēmuma peļņa vairāk nekā dubultojusies, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, un sasniegusi 5,2 miljonus eiro.

Uzņēmums kāpina gandrīz visu, izņemot divu produktu pārdošanas apjomus – sarūk tikai Quinuclidinol un Remantadin pārdošanas apjomi.

Krievija ir bijusi svarīgākais Olainfarm tirgus kopš kompānijas dibināšanas brīža 1970. gadu sākumā, un tirdzniecība šajā valstī tradicionāli ir bijusi saistīta ar noteiktiem valūtas riskiem, kurus Olainfarm ieceno. Šajā gadā Olainfarm savus produktus piegādā astoņiem lielākajiem Krievijas farmācijas vairumtirgotājiem.

Eirozonas rūpniecības produkcijas apjoms septembrī sarucis straujākā tempā, nekā prognozēja eksperti, liecina jaunākie Eurostat dati.

Septembrī eirozonas rūpniecības produkcijas apjomi sarukuši par 0,5%, savukārt Eiropas Savienībā apjomi samazinājušies par 0,2%.

Augustā rūpniecības produkcijas apjomi pieauga attiecīgi par 1% un 0,6%.

Savukārt šā gada septembrī, salīdzinot ar pērnā gada septembri, apjomi eirozonā pieauguši par 1,1%, bet ES valstīs – par 1,2%.

Septembrī, salīdzinot ar augustu, ilgtermiņa patēriņa preču rūpniecības produkcijas apjomi eirozonā sarukuši par 2,6%, bet ES – par 1,6%. Kapitāla preču apjomi samazinājušies attiecīgi par 1% un 0,2%.

Valstīs, par kurām ir pieejami dati, rūpniecības produkcijas apjomi samazinājušies 12, bet pieauguši – 13. Lielākais kritums novērots Portugālē – par 11,2%, Luksemburgā – par 4,1%, Horvātijā – par 3,3% un Čehijā – par 2,8%. Savukārt straujākais kāpums bijis Īrijā – par 2,9%, Rumānijā – par 2,4%, Ungārijā – par 1,8% un Polijā – par 1,4%. Eirozonas lielākajā ekonomikā – Vācijā - apjomi mēneša laikā samazinājušies par 0,8%.

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, eirozonas ražošanas apjomi pieauguši par 0,7%, savukārt Eiropas Savienībā – par 0,9%, liecina Eurostat dati.

Jāatgādina, ka maijā ražošanas apjomi saruka attiecīgi par 0,2% un 0,4%.

Savukārt jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ražošanas apjomi eirozonā pieauga par 0,3%, bet ES – par 0,4%.

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, ilglietojamo patēriņa preču ražošanas apjomi pieauga par 4,9% eirozonā, un par 4,2% ES. Kapitāla preču apjomi abos reģionos pieauga par 2,5%.

Kopumā ražošanas apjomi maijā ir pieauguši 14 valstīs, bet sarukuši astoņās valstīs. Lielākais kāpums bijis Īrijā – par 8,7%, Rumānijā – par 5,7%, Polijā – par 3,1%, Vācijā un Grieķijā – par 2,5%. Savukārt lielākais kritums mēneša laikā bijis Nīderlandē – par 4,1%, Portugālē – par 2,8% un Francijā – par 1,5%. Latvijā jūnijā ražošanas apjomi sarukuši par 0,2%, kas ir mazākais kritums mēneša griezumā starp valstīm, kurās apjomi samazinājušies.

Eiropas Savienībā saražotās pārtikas apjomi līdz 2023.gadam pieaugs, palielinoties eksporta pieprasījumam un biodegvielas ražošanai no graudiem, raksta Bloomberg.

Gadā saražotais graudu apjoms 2023.gadā sasniegs 316,1 miljonu tonnu, salīdzinot ar 304,3 miljoniem tonnu pērn, savukārt saražotie gaļas apjomi pieaugs līdz 45,5 miljoniem tonnu, salīdzinot ar 43,6 miljoniem tonnu pērn.

ES graudu, gaļas un piena ražošanas nozares gūs no pieprasījuma kāpuma pasaulē, liecina ES amatpersonu apskats. ES saražo 20% no pasaules kopējā kviešu un cūkgaļas apjoma, kā arī veido 30% no pasaules siera eksporta.

Paredzams, ka graudu patēriņš desmit gadu laikā pieaugs līdz 297,9 miljoniem tonnu, salīdzinot ar 279,8 miljoniem tonnu pērn, ko lielā mērā veicinās graudu izmantošana degvielas ražošanai, kas dubultosies no 10,1 miljonam tonnu līdz 20,6 miljoniem tonnu. ES graudu eksporta apjomi palielināsies no 27,4 miljoniem tonnu līdz 31,1 miljonam tonnu.

Pagājušajā gadā ASV akciju fondos un biržās tirgotajos fondos ieplūduši rekordlieli naudas apjomi, raksta MarketWatch.

Savukārt no ASV obligāciju fondiem aizplūdis rekordliels naudas apjoms, liecina TrimTabs Investment Research veiktais pētījums.

Šie rekordlielie apjomi abos segmentos liecina, ka investori pārvieto savus ieguldījumus no obligāciju fondiem uz akciju fondiem, norāda TrimTabs eksperti.

Pērn akciju fondos investori ieguldīja 352 miljardus ASV dolāru, pārspējot iepriekšējo rekordu 2000.gadā. Savukārt pērn no obligāciju fondiem aizplūduši 86 miljardi dolāru, pārspējot iepriekšējo rekordu.

Pēdējā laikā kravu īpašnieku pieprasījums izmantot Latvijas tranzīta koridoru ir augsts

«Pērn dzelzceļa tranzīta pakalpojumu eksporta vērtība bija 333 milj. eiro, bet nedaudz virs 90 milj. iztērēts, šos pakalpojumus nodrošinot. Starpība paliek Latvijai. Tie ir 5,3 eiro uz katru tonnu tikai dzelzceļa sadaļā – neskaitot jūras pārvadājumus, kas saistīti ar lielāko daļu ienākošo kravu. Zaudējot kravas, mēs zaudējam šo pievienoto vērtību. Tiesa, pēdējā laikā kravu īpašnieku pieprasījums izmantot Latvijas tranzīta koridoru ir augsts – tātad ekonomiski esam pievilcīgi. Cits jautājums, kas kopīgiem spēkiem jārisina, – ne visas kravas šurp atnāk,» saka VAS Latvijas dzelzceļš valdes loceklis un viceprezidents Aivars Strakšas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Ventspils osta atkal kļuvusi par lielāko ostu Latvijā, lai arī tās kravu pārkraušanas apjomi ir kritušies.

Latvijas ostas 2009. gada janvārī pārkrāvušas 5.58 miljonus tonnu kravu, kas ir par 0.9% mazāk nekā šajā periodā pērn. Liepājas un Ventspils ostās kravu pārkraušanas apjomi ir būtiski samazinājušies, bet Rīgas ostā bija tie strauji pieauga.

Ventspils osta janvārī pārkrāvusi 2.633 miljonus tonnu kravu, kas ir par 5.2% mazāk nekā pērn. Tomēr neskatoties uz kritumu Ventspils ir atguvusi lielākās Latvijas ostas statusu pēc pārkrauto kravu apjoma, ko tā zaudēja pērnā gada vidū, kad Ventspilī kravu pārkraušanas apjomi strauji kritās, bet Rīgā pieauga. Arī Ventspilī pieauguši akmeņogļu un naftas produktu pārkraušanas apjomi, tomēr par 94% samazinājušies ķīmisko beramkravu pārkraušanas apjomi, kas skaidrojams ar to, ka caur Ventspili praktiski vairs netiek pārkrautas kālija sāls kravas. Tāpat arī par 30.% līdz 0.12 miljoniem tonnu samazinājušies ģenerālkravu apjomi Ventspilī, kas skaidrojams ar ekonomisko krīzi pasaulē un Latvijā.

Pēc 2 gadu pārtraukuma būvkompānija Skonto būve pērn atkal ieņem godpilno pirmo vietu starp lielākajām Latvijas būvkompānijām.

Skonto būve pērn strādāja ar 47,65 milj. Ls lielu kopējo būvapjomu, kas ir divas reizes lielāks nekā 2005. gadā, kad uzņēmums strādāja ar 23 milj. Ls būvapjomu un lielāko būvkompāniju ringā bija 6. vietā. Uzņēmuma prezidents Guntis Rāvis 2006. gadu vērtē kā ļoti veiksmīgu un uzskata, ka apjomi šogad turpinās pieaugt, piebilzdams, ka vēl ir daudz ko būvēt. Skonto būves apgrozījums 2006. gadā kopā ar pilnsabiedrībām pērn sasniedza pat 78,08 milj. Ls. Pērn lielākie uzņēmuma objekti bija Olimpiskā sporta centra pielāgošana NATO sammita vajadzībām, kā arī dzīvojamo māju kvartāls Dreiliņi.

Mazumtirdzniecības apjomi Latvijā turpina samazināties. Šā gada augustā tie bijuši par 2,7% zemāki nekā gadu iepriekš, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Arī salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, apjomi samazinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, augustā sarūkot par 0,4%. Šā gada augustā samazinājumu noteica gan pārtikas, gan nepārtikas preču noieta sarukums attiecīgi par 2,7% un 3,4%, savukārt degviela tirgota par 1,2% mazāk nekā pērn augustā. Apjomi pēdējo reizi tik zemā līmenī bijuši 2022. gada janvārī, ko nosaka gan joprojām augstās cenas gan pārtikas, gan nepārtikas precēm, gan arī kredītu procentu likmju kāpumi, samazinot iedzīvotāju brīvo līdzekļu apjomus. Arī Latvijas Bankas apkopotā statistika liecina, ka mājsaimniecību noguldījumi samazinās kopš šā gada janvāra.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi sarukuši par 2,1%, ko noteica pārtikas tirgoto apjomu sarukums par 5% un nepārtikas preču mazumtirdzniecības samazinājums par 2,1%, savukārt degvielas mazumtirdzniecības apjomi pieauguši par 3,9%. Pārtikas mazumtirdzniecības apjomi savu augstāko punktu sasniedza 2022. gada aprīlī, veidojot augstu bāzi pirmajā pusgadā, kas līdz gada beigām vienmērīgi samazināsies. 2023. gada ievadā pārtikas mazumtirdzniecībā bija krasas svārstības, apjomiem gan palielinoties gan samazinoties, bet kopš aprīļa nozīmīgu izmaiņu apjomos nav. Savukārt degvielas tirdzniecībā, gluži pretēji – zemākie degvielas tirdzniecības apjomi bijuši 2022. gada aprīlī (veidojot zemu bāzi), taču pēc tam sekoja apjomu palielināšanās līdz 2023. gada janvārim, kad apjomi atkal sāka samazināties.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Bauskas alus», lai vērotu, kā tiek ražots gaišais alus.

Kā liecina uzņēmuma pārdošanas apjomi, šogad par vairāk nekā 10% pieaudzis pieprasījums pēc SIA «Bauskas alus». Tāpat alus ražotājs turpina attīstīties eksporta virzienā un alus ieinteresējis arī itāļus.

«Ja runājam par alu, tad es domāju, ka esam piesaistījuši «premium» klasi jeb alus baudītājus, piedāvājot pavisam jaunu alus šķirni – Latvijas 100. Pie šī produkta mēs strādājām gandrīz gadu, ar dažādām izejvielām, lai atrastu īpašo garšu,» stāsta SIA «Bauskas alus» komercdirektore Daiga Solzemniece.

Alus sezona sākas aprīlī, bet pieprasījums sāk nedaudz kristies jau jūlijā un augustā. «Vasarā ir bijis tā, ka šodien saražo un tajā pašā dienā arī nogādā klientam. Jūnijs bija tāds, ka izlīdām caur adatas aci, bet spējām nodrošināt nepieciešamo pieprasījumu,» stāsta uzņēmuma komercdirektore. Ziemā apgrozījums ir mazāks. «Tā ir runga ar diviem galiem – varētu vairāk eksportēt, bet tajā pašā laikā tām valstīm, uz kurām eksportējam, alus ir nepieciešams vasarā. Jūnijā bija rekordlieli pārdošanas rezultāti un mēs nekad tik daudz nebijām pārdevuši. Ja būtu lielāks eksporta pieprasījums, tad mēs nespētu nodrošināt. Ir jādomā par inovatīvu produktu, kam būtu pieprasījums arī ziemā,» teic D.Solzemniece.

Lai gan Covid-19 izraisītās pandēmijas ietekmē 2020.gadā bija vērojams darījumu skaita samazinājums otrajā ceturksnī, trešajā ceturksnī tirgus atguvās un gada beigās tika sasniegti rekordlieli pārdošanas apjomi, liecina nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers veiktais Rīgas un tuvās Pierīgas jauno un renovēto dzīvokļu tirgus apskats 2020.

Decembrī attīstītāji pārdevuši vairāk nekā 310 jaunos un renovētos dzīvokļus, kas kopumā ļāva par 14% pārsniegt 2019. gadā pārdoto dzīvokļu skaitu un par 21% pārsniegt kopējo darījumu vērtību. Darījumu kopsumma pirmreizējā tirgū 2020. gadā pārsniegusi 255 miljonus eiro.

Avots: Colliers

2020. gadā nedaudz samazinājies darījumu skaits ar renovētajiem dzīvokļiem, kas daļēji skaidrojams ar tūristu skaita krasu samazināšanos un tā ietekmi uz īstermiņa nomas tirgu. Liela daļa renovēto dzīvokļu ir neliela izmēra un atrodas centrālajā pilsētas daļā, kas ir divi priekšnosacījumi veiksmīgam īstermiņa nomas īpašumam.

2020.gadā SEB banka mājokļa kredītos piešķīra 129 miljonus eiro, tādējādi palielinot hipotekāro kredītu portfeli par 4,5%. Vairāk nekā puse no jaunajiem aizdevumiem bija kredīti ar Altum atbalstu, informē bankā.

Visbiežāk (73% gadījumos) klienti vēršas pēc finansējuma dzīvokļa iegādei un remontam. Vairāk nekā 80% šādu darījumu noslēgti Rīgā un Pierīgā, turklāt vairāk nekā pusē gadījumu klienti izvelējušies dzīvokli mājās kas celtas pēc 2000.gada. Apmēram piektā daļa no piešķirtā finansējuma novirzīta privātmājas iegādei vai remontam, bet 8% - privātmājas būvniecībai.

"Protams, Covid-19 ieviesa korekcijas mūsu klientu plānos. Pēc pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas pērn martā novērojām ievērojamu kritumu pieprasījumā pēc mājokļa kredītiem. Neziņa un situācijas neprognozējamība lielākoties bija iemesls, kāpēc cilvēki kļuva daudz piesardzīgāki un uz laiku atlika plānus iegādāties mājokļus. Kā jebkurā krīzē, arī šajā ir klienti, kuru ienākumi būtiski samazinājās, tāpēc 2020.gada pavasarī veltījām daudz enerģijas, lai pielāgotu kredīta maksājumus klienta esošajai naudas plūsmai. Kopumā atbalstu saņēma vairāk nekā 1900 klientu. Jau vasaras sākumā pieprasījums pēc kredītiem atkal atgriezās ar augšupejošu tendenci un tirgus turpināja pozitīvu attīstību visu gada otro pusi. Tomēr kopumā 2020.gadā jaunu mājokļa kredītu apjoms SEB bankā bija par 11% mazāks nekā 2019.gadā", komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, ražošanas apjomi eirozonā sarukuši par 1,1%, bet Eiropas Savienības reģionā – par 0,7%, liecina Eurostat dati.

Septembrī ražošanas apjomi eirozonā samazinājās par 0,2%, bet ES – palielinājās par 0,1%.

Savukārt oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada oktobrī, ražošanas apjomi eirozonā palielinājās par 0,2%, bet ES – par 0,8%.

Oktobrī, salīdzinot ar septembri, enerģētikas ražošanas apjomi eirozonā saruka par 4%, bet ES – par 2,7%. Ilgtermiņa patēriņa preču ražošanas apjomi samazinājās attiecīgi par 2,4% un 1,5%. Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, mēneša laikā ražošanas apjomi kritušies 12 valstīs, bet pieauga – 11. Lielākais kritums reģistrēts Īrijā – par 11,6%, Maltā – par 7,4% un Nīderlandē – par 3,5%, savukārt straujākais kāpums bijis Lietuvā – 2,2%, Dānijā – 1,8%, kā arī Čehijā un Rumānijā – par 1,7%. Latvijā apjomi auguši par 0,3%, kas ir otrs mazākais kāpums starp ES valstīm.