2017. gadā Ergo Baltijas valstīs palielinājusi apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Ergo Baltijas valstīs 2017. gadā parakstīja apdrošināšanas prēmijas 242 miljonu eiro apmērā, kas ir par 36 miljoniem vairāk nekā 2016. gadā. Ergo peļņa 2017. gadā sasniedza 8,6 miljonus eiro (2016. gadā – 4,5 miljoni eiro).

2017. gada 11 mēnešos Ergo apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums 17,6 % apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,9 %), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,6 %. Vienlaikus pieaudzis arī Ergo izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms, kas 2017. gadā sasniedza 142,6 miljonus eiro, kas ir par 9,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2016. gadā (2016. gadā – 133,4 miljoni eiro).

Visās Baltijas valstīs lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Nedzīvības apdrošināšanas segmentā Ergo Baltijas valstīs parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2017. gadā pieauga par 22 %, dzīvības apdrošināšanā – par 6,1 %, savukārt veselības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums sasniedza 12,5 %. Koncentrējoties uz pozitīvu risku parakstīšanas rezultātu, uzlabots tehniskais rezultāts visās Baltijas valstīs.

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

2017. gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs palielinājusi gan apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Šā gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs parakstīja apdrošināšanas prēmijas 177 miljonu eiro apmērā (2016. gada deviņos mēnešos – 149 miljonus eiro). Ergo apdrošināšanas prēmiju pieaugums 18,4% apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,5%), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,4 % (2016. gada deviņos mēnešos – 14,0 %). Ergo peļņa deviņos mēnešos sasniedza 6,8 miljonus eiro (2016. gada deviņos mēnešos – 3,5 miljonus eiro).

Lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Latvijā un Lietuvā, kā arī dzīvības apdrošināšanas produktos Igaunijā. Peļņas pieaugumu nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sekmēja Ergo koncentrēšanās uz rentablu izaugsmi. Ergo sasniegtais pozitīvais rezultāts veselības apdrošināšanā būtiski sekmēja labu rezultātu sasniegšanu dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.

Atbilstoši apkopotajiem datiem par 2007.gadu, apdrošināšanas brokeru nozarē Latvijā pagājušajā gadā noticis lēcienveidīgs nedzīvības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums vairāk kā par 84 %, salīdzinot ar 2006.gadu, informē Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija (LABA).

Kopumā apdrošināšanas brokeri nedzīvības apdrošināšanā 2007.gadā ir parakstījuši apdrošināšanas prēmijas vairāk kā 77 miljonu latu apmērā. Dzīvības apdrošināšanā, kur bija noteikta cita apdrošināšanas prēmiju uzskaites kārtība kā nedzīvības apdrošināšanā, apdrošināšanas brokeri 2007.gadā ir parakstījuši apdrošināšanas prēmijas vairāk kā 9 miljonu latu apmērā, bet pārapdrošināšanā vēl 4,6 miljonu latu apmērā. Tādējādi kopējais uzskaitītais apdrošināšanas brokeru parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2007.gadā sasniedz 91 miljonu latu.

Nedzīvības apdrošināšanā nozīmīgs apdrošināšanas prēmiju pieaugums ir vērojams visos apdrošināšanas veidos. Lielā mērā apdrošināšanas brokeru parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugumu pagājušajā gadā ir ietekmējusi apdrošinātāju īstenotā apdrošināšanas prēmiju palielināšana. Taču visvairāk nozares kopējo rādītāju izaugsmi sekmēja apdrošināšanas brokeru sabiedrību skaita pieaugums, kas 2007.gadā bija visai nozīmīgs – gada laikā darbību uzsāka vairāk kā 20 jaunas apdrošināšanas brokeru sabiedrības.

Ir pagājis vēl viens gads, tiek apkopota statistika, un viena lieta, kas mani interesē jau vairākus gadus, ir tas, kad beidzot dzīvības apdrošināšanas īpatsvars kopējā apdrošināšanas groziņā tuvosies attīstīto rietumvalstu līmenim.

Varētu šķist, ka Austrumeiropas, t. sk. arī Latvijas iedzīvotāji, atšķirībā no Rietumeiropas iedzīvotājiem, kopš dzelzs aizkara krišanas dzelzi vērtē augstāk par dzīvību. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mūsu cilvēks naudiņu sagrabina visupirms OCTA iegādei. Pēc tam, ja naudas līdzekļi ļauj, tiek apdrošināts auto (KASKO) un nekustamais īpašums, kaut ļoti bieži īpašumus liela daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai tad, ja banka vai līzinga kompānija to pieprasa. Arī dzīvību lielākā daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai kāda spiediena rezultātā. Brīvprātīgi dzīvību vai citus ar cilvēku saistītus apdrošināšanas veidus iegādājas vien neliela daļa Latvijas iedzīvotāju. Bet vai kaut kas mainās? Šoreiz apskatīsim vairākus apdrošināšanas veidus, to attīstības tendences un mēģināsim saprast, vai un kas tad mūsos mainās un vai sākam augstāk vērtēt ne tūlītēju labumu – dzelzi, bet gan ilgtermiņa ieguvumu – dzīvību, vai varam atļauties vairāk tērēt nākotnei un bērniem.

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

No nākamā gada Swedbank dzīvības apdrošināšanas sabiedrības Baltijas valstīs apvienosies Eiropas komercsabiedrībā, kas kļūs par vienu no lielākajām dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām Centrāleiropā un Austrumeiropā.

15 darbības gadu laikā Igaunijā un Lietuvā un 4 darbības gadu laikā Latvijā Swedbank dzīvības apdrošināšanas sabiedrības ir ieguvušas nozīmīgas pozīcijas Baltijas valstu tirgos. Pēc dzīvības apdrošināšanas sabiedrību apvienošanās Swedbank Life Insurance SE (Societas Europeae) pārvaldīs 4.4 miljardu eiro vērtu apdrošināto risku portfeli, 327 miljonus eiro vērtus aktīvus un 270 tūkstošus dzīvības apdrošināšanas līgumu, portfeli ar 216 tūkstošiem klientu jeb teju trešdaļu no visa dzīvības apdrošināšanas tirgus Baltijas valstīs.

«Biznesa modeļa un domāšanas veida maiņa no vietējā uz reģionālo mērogu bija viena no Swedbank 2009. gada darbības prioritātēm Baltijas valstīs. Apdrošināšanas sabiedrības jaunais statuss un jaunais vadības modelis sekmēs aizvien labāku akcionāru kapitāla izmantošanu, izmaksu un cilvēkresursu sadalījumu, kā arī pakalpojumu un produktu pilnveidošanu,» saka Swedbank Biznesa Attīstības pārvaldes vadītājs Baltijas valstīs Giedriuss Dusevičiuss.

Tuvākajos piecos gados Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgus strauji attīstīsies, prognozē koncerna Grazer Wechelseitige Versicherung AG (Grawe) direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks Gernots Raiters (Dr. Gernot Reiter). G.Raiters piekrita nelielai sarunai par sasniegto un nākotnes plāniem tieši Latvijas tirgū neilgi pirms koncerna Grawe 190.gadu jubilejas pasākuma Rīgā.

##Koncerns Grawe Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgū darbu sāka 2005. gadā, par savu produktu pārdošanas starpnieku izvēloties vietējo uzņēmumu Eurolife Latvia SIA. Kā vērtējat līdzšinējos sasniegumus?

2005. gadā koncerna vadības līmenī pieņēmām lēmumu sākt darbību Latvijā, taču šo mērķi nācās visai pamatīgi argumentēt korporācijas īpašniekiem, kuri uzdeva ļoti konkrētu jautājumu – kādas biznesa iespējas vispār ir Latvijā, un kāpēc mēs par to esam tik pārliecināti? Jo tobrīd Latvijā dzīvības apdrošināšanas tirgus nebija īpaši aktīvs. Taču uzņēmuma menedžmenta arguments, aizstāvot savu plānu, bija tieši saistīts ar šo faktoru, jo mēs Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgū tobrīd saskatījām lielu izaugsmes potenciālu. Pasaules tendences liecina, ka tuvākajā nākotnē samazināsies valsts pienesums iedzīvotāju ilgtermiņa finansiālās labklājības nodrošināšanā, taču mēs – cilvēki – par laimi, dzīvojam ilgāk, tāpēc vecumdienu nodrošināšana ar uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas instrumentiem šobrīd ir īpaši nozīmīga. Un mūsu 13 aizvadītie darbības gadi Latvijā ir pierādījuši, ka mūsu toreizējās prognozes bija absolūti precīzas. Pat vēl vairāk – sasniegtais pārsniedz sākotnējās cerības.

Šoriez Latviju visai klusi atstāj viens no pasaules lielākajiem dzīvības apdrošinātājiem - Metlife. Uz modernās biroja ēkas K.Ulmaņa gatvē 86F jau kādu laiku stāv paziņojums par telpu izīrēšanu. Te vietā ir jautājums – kāpēc? Kas notiek Latvijā? Metlife lēmums likvidēt savu Latvijas filiāli nav reakcija ne uz Ukrainas konfliktu, ne uz Krievijas sankcijām, bet gan tā ir citu apstākļu izsaukta attīstība.

Šis varenais ASV dzīvības apdrošinātājs no saviem pirmsākumiem ASV ilgus gadus bija apdrošinājis ASV karavīrus invaliditātes un citiem gadījumiem, Pasaules kara laikā Metlife bija lielākais privātais ASV kara aktivitāšu finansētājs, bet tagad nākas atzīt, ka Latvijā tas ir cietis neveiksmi. Iespējams, tas saistīts ar īpašuma formas maiņu – Metlife salīdzinoši nesen no savstarpējā apdrošinātāja kļuva par akciju sabiedrību, un sekojoši sākās arī Metlife stratēģijas maiņa. Nesen Metlife augstākā vadība par savu Raison d'être – eksistences galveno mērķi, pasludināja peļņas gūšanu un atdevi no kapitāla, kurai būtu jāsasniedz vismaz 12%, bet jāmērķē vismaz uz 14%. Zaudējumus nesošas operācijas nelielā valstī acīmredzami neiederējās šajā jaunajā globālā uzņēmuma darbības koncepcijā.

Apdrošināšanas nozares pieauguma tempa mazināšanās gan risku, gan dzīvības apdrošināšanas jomā liecina par to, ka Latvijas iedzīvotāji arvien nopietnāk un piesardzīgāk izvērtē dažādos riskus un to apdrošināšanas nepieciešamību.

Samazinoties nekustamo īpašumu un autotransporta pirkumiem, kritums vērojams risku apdrošināšanas jomā – parakstīto prēmiju pieaugums – 33%. Savukārt, dzīvības apdrošināšanas jomā apdrošināšanas nozarē pieaugums ir 14%, un novērojama tendence, ka cilvēki visbiežāk izvēlas drošus un stabilus ieguldījumus. Šīs tendences apliecina arī ERGO Latvija un ERGO Latvija Dzīvība šī gada pirmā ceturkšņa rādītāji, Db.lv informēja ERGO apdrošināšanas sabiedrības Latvijā, mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Karīna Lieģe.

Līdzīgi kā citās nozarēs, straujā ekonomikas atdzišana un iedzīvotāju pirktspējas mazināšanās ietekmē arī apdrošināšanas tirgu. ERGO Latvija AAS un ERGO Latvija Dzīvība AAS šī gada pirmais ceturksnis sācies ar kopējo bruto parakstīto prēmiju apjoma pieaugumu par 14%, kas saskan ar iepriekš izteiktajām prognozēm un ir labs rādītājs, tomēr vērojams mērenāks attīstības temps attiecībā uz risku apdrošināšanu – pieaugums par 5,3%.

Apdrošināšanas sabiedrību darbības finansiālais rezultāts 2020. gadā ir bijis pozitīvs, visām sešām apdrošināšanas sabiedrībām gadu noslēdzot ar peļņu. Kopējā peļņa 2020. gadā veido 53.4 milj. eiro, kas ir par 22.5 milj. eiro jeb 72.6% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gada beigās.

Tā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati. Latvijā ir reģistrētas sešas apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas pakalpojumus sniedz 11 dalībvalstu nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību filiāles. Apdrošināšanas tirgus dalībnieki 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstījuši 549 milj. eiro, kas ir par 1.8% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vienlaikus apdrošināšanas atlīdzībās ir izmaksāti 341.8 milj. eiro, kas ir par 6.6% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Nedzīvības apdrošināšanā 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstīti 410.3 milj. eiro (t.sk. 11.6 milj. eiro parakstīja ārvalstu apdrošināšanas filiāle, kas izbeidza savu darbību 2020. gada trešajā ceturksnī), salīdzinot ar iepriekšējo gadu, prēmiju apjomam samazinoties par 4.9%. Vislielākais prēmiju kritums ir palīdzības (ceļojumu) apdrošināšanā – par 44.6% un OCTA apdrošināšanā – par 17%.

2018.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, apdrošināšanas tirgus Latvijā audzis par 21%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

«Šobrīd augošais prēmiju apjoms sekmē ne vien apdrošināšanas produktu attīstību, bet arī to, ka ilgtermiņā klientiem atlīdzībās tiks izmaksāts vairāk. To jau šobrīd skaidri atspoguļo izmaksātais OCTA atlīdzību apjoms ar vislielāko jeb gandrīz 20% pieaugumu. Jāsaprot, ka apdrošināšanas nozare apgroza tā saukto garo naudu – parakstītās prēmijas tiks iekasētas gada vai dzīvības apdrošināšanas gadījumā – pat 10 gadu laikā, un vēlāk atlīdzību veidā atgriezīsies pie klientiem,» skaidro LAA prezidents Jānis Abāšins.

Lielāko apdrošināšanas tirgus daļu jeb 25% šobrīd veido veselības apdrošināšana. Parakstīto prēmiju apjoms gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 33,5 milj. eiro (+9%), bet atlīdzībās izmaksāti 15,2 milj. eiro (+1,7%). Gada sākumā beidzas liela daļa veselības apdrošināšanas līgumu, un darba devējs izvēlas apdrošinātāju uz nākamo apdrošināšanas periodu.

Šā gada pirmajā pusē dzīvības apdrošināšanas sabiedrības kopumā parakstījušas prēmijas 22,5 miljonu latu apmērā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra (SKDS) apkopotā informācija.

Salīdzinot ar 2011. gada pirmo pusgadu, šā gada pirmajā pusgadā dzīvības apdrošināšanas tirgū ir vērojams neliels kritums un parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms ir samazinājies par 1,2 miljoniem latu jeb 5%. Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2011.gada pirmo pusgadu, palielinājies par 1,5 miljoniem latu jeb 12%, un kopumā klientiem šogad atlīdzībās izmaksāti 14,1 miljoni latu.

Personu apdrošināšanas veidos, salīdzinot ar 2011. gada pirmo pusi, izmaiņas ir vērojamas gan parakstīto apdrošināšanas prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā.

Pirmajā pusgadā pieprasītākais dzīvības apdrošināšanas veids bija dzīvības apdrošināšana, gan ar uzkrājuma veidošanu, gan arī bez uzkrājuma veidošanas.

Dzīvības apdrošināšanas kompānija "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" ("Compensa Life") pagājušajā gadā Baltijā guvusi 7,8 miljonus eiro lielu peļņu, kas ir par 11 % vairāk nekā 2021. gadā, liecina kompānijas publicētie gada pārskata rezultāti.

“Peļņas pieaugumu galvenokārt noteica labs risku apdrošināšanas rezultāts un veiksmīga ilgtermiņa ieguldījumu stratēģija. Pozitīvas izmaiņas finanšu saistību vērtībā nesušas pat labākus rezultātus, nekā iepriekš tika prognozēts,” norāda Viktors Gustsons, “Compensa Life” Latvijas filiāles vadītājs.

Savukārt bruto parakstīto prēmiju apjoms pērn audzis no 102,5 miljoniem eiro līdz 120,8 miljoniem eiro jeb par gandrīz 18%. Pērn pieaugusi gandrīz visu apdrošināšanas produktu popularitāte, bet jo īpaši veiksmīgi klājies Mūža pensijas apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu, informē V. Gustsons.

“Daļēji šādu tendenci veicinājusi arī pagājušā gada augstās inflācijas ietekme. Darba devēji, redzot, kā sadārdzinās, piemēram, medicīnas pakalpojumu cenas, iegādājās saviem darbiniekiem dārgākas veselības apdrošināšanas polises - šāda tendence bija vērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Savukārt pieaugums dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu veidošanu skaidrojams ar to, ka daļai iedzīvotāju ar vidējiem un augstiem ienākumiem arī pēc straujā cenu kāpuma maksājumiem par enerģiju, degvielu un pārtiku aizvien palika pāri brīvi līdzekļi, kurus novirzīt nākotnes uzkrājumiem,” norāda V. Gustsons.

Uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā joprojām ir ļoti mazattīstīta. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi dzīvības apdrošināšanas produktos kopumā veido 400 miljonus eiro (kopā ar juridisko personu iemaksām), kas ir vien 11% no pensiju otrajā līmenī uzkrātajiem vairāk nekā 3 miljardiem eiro, un katru gadu uzkrājumi pieaug par mazāk nekā 10%.

2017. gadā SEB banka veica iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti viņi jūtas. Secinājumi nebija iepriecinoši – 39% aptaujāto atzina, ka viņiem vispār nav nekādu uzkrājumu, bet 17% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā mēnesim. Šajā situācijā iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus noteikti ir būtiska papildu motivācija iedzīvotājiem veidot uzkrājumus. Ja būs iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus par ieguldījumiem jebkurā Latvijā reģistrētā ieguldījumu fondā, ja ieguldītājs slēdz līgumu par ieguldījumu veikšanu vismaz 10 gadu garumā, arī tā būs laba motivācija uzkrājumu veidošanai.

Valstij kopā ar darba devējiem un finanšu sektoru ir nopietni jāstrādā, lai iedzīvotājos attīstītu uzkrājumu veidošanas kultūru. Šobrīd SEB Dzīvības apdrošināšana aktīvi skaidro iedzīvotājiem, kāpēc nepieciešams veidot uzkrājumus un kādas ir to iespējas. Skaidrs, ka lielāks ienesīgums uzkrājumiem saistīts ar lielāku risku, tāpēc sarunās par uzkrājumu veidošanu nav vietu liekām spekulācijām un demagoģijai, ar ko nodarbojas daži tirgus spēlētāji, bet svarīga ir jēgpilna konsultācija, ko mūsu darbinieki nodrošina klientiem.

Pagājušajā gadā dzīvības apdrošināšanas sabiedrības kopumā parakstījušas prēmijas 55,3 miljonu latu apmērā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS apkopotā informācija.

Salīdzinot ar 2011. gadu, šogad dzīvības apdrošināšanas tirgū vērojams pieaugums par 6%. Parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms palielinājies par 3,1 miljonu latu. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2011. gadu, palielinājies par Ls 3,8 milj. jeb 13%, un kopumā klientiem pērn atlīdzībās izmaksāti 32,4 miljonu latu.

LAA prezidents Juris Dumpis paredz, ka, turpinoties ekonomikas izaugsmei Latvijā, pieaugs arī iedzīvotāju interese par dzīvības apdrošinātāju piedāvātajiem pakalpojumiem. Līdz ar to arī šogad var prognozēt dzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmi vismaz par 5%.

Apdrošināšanas kompānija Ergo 2018.gada pirmajā pusgadā Baltijas valstīs sasniegusi labus rezultātus gan parakstīto apdrošināšanas prēmiju, gan peļņas ziņā, informē uzņēmumā.

Kopumā «Ergo» Baltijas valstīs parakstīto apdrošināšanas prēmiju apmērs pirmajā pusgadā sasniedza 128 miljonus eiro, kas salīdzinot ar pērno gadu ir audzis par 11%, informē «Ergo» komunikācijas vadītāja Agnese Grīnberga.

Apdrošināšanas atlīdzībās klientiem Baltijā izmaksāti 77 miljoni eiro, kas ir par 8 miljoniem eiro jeb 12% vairāk nekā pērn. Savukārt «Ergo» peļņa sasniedza 6,8 miljonus eiro (pērn pirmajā pusgadā 3,4 miljoni eiro).

«Neraugoties uz ievērojamo klientiem izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjomu, mums izdevies sasniegt parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugumu un pozitīvu risku parakstīšanas rezultātu. Visās trijās Baltijas valstīs nedzīvības apdrošināšanas segmentā pieaudzis parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms visās biznesa līnijās. Dzīvības apdrošināšanas segmentā attīstība norit vienā līmenī ar tirgus kopējo attīstības tempu. Uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas jaunais bizness pozitīvi veicinājis apjoma pieaugumu,» stāsta Dr. Kestutis Bagdonavičs, «Ergo» valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs.

Tikai aptuveni katrs trešais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs ir pārliecināts, ka dzīvības apdrošināšana būtu nepieciešama cilvēkiem ar lielām kredītsaistībām.

Vienlaikus DNB bankas un apdrošināšanas sabiedrības ERGO statistika rāda, ka kopš 2010. gada ir bijuši jau gandrīz 20 negadījumu, kad ģimene ar hipotekārajā kredītā iegādātu mājokli ir palikusi bez viena no ģimenes apgādniekiem, taču apdrošināšana palīdzējusi atrisināt atlikušās finanšu saistības un nereti glābusi no mājokļa zaudēšanas.

Kopumā sabiedrības izpratne par dzīvības apdrošināšanu lēnām pieaug – pērn Latvijā dzīvības apdrošināšanas segments audzis par 8%, sasniedzot ceturtdaļu no apdrošināšanas tirgus. Tomēr tas aizvien vērtējams kā zems un nav vēl pietuvojies attīstīto Eiropas valstu vidējiem rādītājiem, kur dzīvības apdrošināšana ieņem līdz pat 70% no tirgus.

Latvijas apdrošināšanas tirgus 2008. gada 11 mēnešos piedzīvo ievērojamu izaugsmes apsīkumu, salīdzinot ar šādu periodu pirms gada un pat diviem, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Kopumā 11 nedzīvības un 9 dzīvības apdrošināšanas sabiedrības pērn 11 mēnešos bruto prēmijās parakstījušas 329 miljonus latu, kas ir par 10 % vairāk nekā šajā laikā pirms gada. Tostarp nedzīvības apdrošinātāji prēmijās parakstījuši 280,7 miljonus latu – par 14 % vairāk nekā pirms gada, bet dzīvības apdrošināšanas tirgus piedzīvo kritumu – 11 mēnešos par 9 %, līdz 48,3 miljoniem latu. 2008. gada novembrī nedzīvības apdrošinātāji bruto prēmijās parakstīja par 8 % mazāk nekā novembrī pirms gada, bet dzīvības apdrošitājiem pērn novembrī bijis krieni smagāks kritums – par 48 %.

Pieaugumu virs tirgū vidējā šogad 11 mēnešos saglabājušas 5 nedzīvības apdrošināšanas kompānijas, tostarp tirgū lielākie spēlētāji – BTA (+15 %), Balta (+15) un Gjensidige Baltic (+ 25 %). Savukārt samazinājumu piedzīvojusi Balva (-9 %). Par dzīvības apdrošināšanas kompānijām atsevišķi dati netiek sniegti. Vēl 2007. gada 11 mēnešos apdrošināšanas kopējais tirgus auga par 61 %, tostarp nedzīvības tirgus – par 50 %, bet dzīvības – par 155 %. 2006. gadā 11 mēnešos tirgus pieaugums bija 33 %, tostarp nedzīvības apdrošināšanas tirgus pieauga par 31 %, bet dzīvības – par 52 %. Arī 2005. gada 11 mēnešos apdrošināšanas tirgus izaugsme bija lielāka – par 18 %. Pieaugums zem 10 % apdrošināšanas tirgū bija vien 2004 gadā – 6 %.

Apdrošināšanas sabiedrības 2017. gadā Latvijā prēmijās parakstīja 468,9 miljonus eiro, kas ir par 18,8% vairāk nekā 2016. gadā.

Savukārt atlīdzībās apdrošinātāju klienti pērn Latvijā saņēmuši 270,8 miljonus eiro, un tas ir par 9,3% vairāk nekā 2016. gadā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija.

«Pagājušajā gadā nozare piedzīvojusi ievērojamu izaugsmi. Pēc vairāku gadu pārtraukuma parakstīto prēmiju apjoms audzis straujāk par klientiem izmaksāto atlīdzību apjomu. Liela loma šajā pagrieziena punktā bijusi OCTA un dzīvības apdrošināšanas veidiem – palielinājās OCTA polišu cenas, un nodokļu reformas noteiktās likumdošanas izmaiņas sekmēja interesi par dzīvības apdrošināšanas līgumiem gada izskaņā,» vērtē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Dzīvības apdrošināšanas ar un bez uzkrājumu veidošanas, kā arī tirgum piesaistītās apdrošināšanas tirgus samazinājies par piektdaļu, tostarp ievērojami bizness sarucis Sampo Life un arī SEB Dzīvības apdrošināšanai.

Par to liecina Db rīcībā esošie Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati par 9 dzīvības apdrošināšanas kompāniju rādītājiem 2008. gada 11 mēnešos.

Kopumā dzīvības apdrošināšanas kompānijas pērn 11 mēnešos bruto prēmijās parakstījušas 40.5 miljonus latu, kas ir par 21 % mazāk nekā pirms gada attiecīgajā laika periodā. Tostarp joprojām līderpozīcijas tirgū saglabā SEB Dzīvības apdrošināšana ar 11 mēnešos parakstītām prēmijām 12.8 miljonu latu apjomā, bet kas tomēr ir par 33 % mazāk nekā šajā laika periodā pirms gada. Vēl lielāku prēmiju kritumu piedzīvojusi savulaik lielākā dzīvības apdrošināšanas kompānija Sampo Life Insurance Baltic Latvijas filiāle, kuras parakstīto prēmiju apjoms nogāzies par 57 %, līdz 4.9 miljoniem latu un noslīdējis uz trešo vietu. Vēl pērn kompānija prēmijās bija parakstījusi 11.4 miljonus latu. Tādējādi par otru lielāko dzīvības apdrošinātāju kļuvusi Hansa Dzīvība. Tā 11 mēnešos prakstītjusi bruto prēmijās 5.9 miljonus latu, kas ir par 60 % vairāk nekā pirms gada. Par 13 %, līdz 3.6 miljoniem latu pieaugušas ERGO Latvija dzīvība parakstītās prēmijas, par 36 %, līdz 3.37 miljoniem latu kāpušas Seesam Life Insurance SE Latvijas filiāles parakstītās bruto prēmijas, par 96 %, līdz 601.3 tūkstošiem latu pieaugušas Vital Life parakstītās prēmijas. LKB Life (iepriekš Baltikums dzīvība) parakstīto prēmiju apjoms nedaudz – par 6 % - samazinājies, 11 mēnešos sasniedzot 233.7 tūkstošus latu, bet AIG Life Latvija parakstīto prēmiju apjoms audzis par 9 %, līdz 228.7 tūkstošiem latu.

Apdrošināšanas tirgus Latvijā 2023.gada laikā ir audzis par 9,5%, kas ir stabila izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējā gada augstās inflācijas forsēto tirgus pieaugumu.

Parakstīto prēmiju kopējais apmērs pērn sasniedzis 738,8 miljonus eiro, bet izmaksātās atlīdzības augušas par 9,3%, sasniedzot 469,5 miljonus eiro.

Straujākais prēmiju pieaugums bijis veselības apdrošināšanā – par 20%, savukārt atlīdzības īpaši strauji pieaugušas īpašuma apdrošināšanā – par 42%, ko ietekmēja pērnā gada vētras un citu dabas negadījumu seku novēršana.

“2023. gads nozarei noteikti paliks prātā ar ekstrēmiem dabas apstākļiem – plūdiem, salnām, sausumu un vētrām. Tā rezultātā summas, ko pērn klientiem apdrošinātāji izmaksāja īpašuma atlīdzībās, tai skaitā par sējumiem, palielinājās par 42%, salīdzinot ar 2022. gadu. Gada pirmajā pusē turpinājām izjust sekas, kas saistītas ar inflācijas radīto cenu pieaugumu vairākās nozarēs, kas tieši ietekmē apdrošināšanu, kā veselība, īpašums, KASKO un OCTA. 2023. gada sākumā notika arī līderu maiņa apdrošināšanas tirgū Latvijā – dzīvības apdrošināšanu, kas jau gadiem bija ieņēmusi lielākā veida vietu, nomainīja veselības apdrošināšana,” komentē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Projekts «Dzīvības poga» darbu sāka pērnā gada jūlijā. «Kad mans vectēvs, kurš dzīvo viens, nokrita un nespēja tikt pie telefona, lai mums piezvanītu, es sāku interesēties, vai Latvijā pieejams tāds pakalpojums kā SOS poga, taču nebija. Tā radās ideja izveidot šādu pakalpojumu un palīdzēt ne tikai manam vectēvam, bet arī citiem cilvēkiem,» stāsta SIA Dzīvības poga īpašniece un psiholoģe Marina Pjanova.

Marina zināja, ka šāda veida pakalpojumi ir ārkārtīgi populāri citās Eiropas valstīs, taču Latvijā šāda pakalpojuma saņemšana bija ļoti sarežģīta – SOS pogas bija pieejamas tikai kā speciāla, ierobežota valsts palīdzība. Tā rezultātā Marina ar savu biznesa partneri nolēma Latvijā nolēma izveidot šādu pakalpojumu un piedāvāt nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Pēc tam, kad tika veikta virkne testu, kāda Latvijas tehnoloģiju kompānija veiksmīgi izstrādāja un izveidoja īpašu sistēmu, kas nodrošina klientiem saziņu ar speciālu zvanu centru un uzticības personām, kuras izvēlas pats klients.

Projekta mērķauditorija ir Latvijā dzīvojošie cilvēki gados, kā arī cilvēki ar sliktu veselību vai ierobežotām kustībām; cilvēki, kuriem var būt nepieciešama medicīniskā vai sociālā palīdzība, cilvēki, kas cieš no demences, epilepsijas vai sirds slimībām. Saziņa ar operatoru iespējama 24 stundas diennaktī, un viņš var ne tikai izsaukt cilvēkam nepieciešamo palīdzību, bet arī atbalstīt grūtā situācijā un pat kontrolēt zāļu lietošanu.

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.