Lielbritānijas zemo cenu aviokompānija EasyJet šā gada ziemā uzsāks lidojumus jaunā maršrutā uz Igaunijas galvaspilsētu Tallinu.

Aviokompānija iecerējusi ziemā uz Tallinu, papildus jau esošajiem lidojumiem, doties no Getvikas lidostas Londonā. No Getvikas EasyJet jaunus lidojumus plāno arī uz Menas salu un Turīnu.

EasyJet uzsāks arī jaunus lidojumus no Eseksas uz Ženāvu un Venēciju, no Mančesteras uz Telavivu, no Ņūkāslas uz Amsterdamu un no Bristoles uz Kopenhāgenu. Šā gada ziemā EasyJet paredzējis veikt lidojumus kopumā 280 maršrutos.

Igaunija ir vienīgā Baltijas valsts, uz kuru lido EasyJet. Britu lidsabiedrība iepriekš veica reisus arī no Rīgas uz Berlīni, tomēr 2008. gadā EayJet tos slēdza. Pašlaik EasyJet lido uz Tallinu no Stanstedas lidostaas Londonā un Liverpūles.

Lielbritānijas zemo cenu kompānija easyJet pirmdien paziņojusi, ka ir atrisinājusi zīmola licences strīdu ar easyGroup, kā rezultātā aviosabiedrība saglabā savu easyJet nosaukumu un dibinātājs Stelioss Hadži-Īonau (Stelios Haji-Ioannou) zaudē tiesības iecelt pašam sevi par priekšsēdētāju, ziņo The Wall Street Journal.

Vienošanās ļauj easyJet sākt sadarbību zīmola jautājumos ar citiem ceļojumu pakalpojumu sniedzējiem.

«Es uzskatu, ka pārskatītā vienošanās labāk saskaņo easyJet akcionāru un licenciāra intereses,» sacījis easyJet priekšsēdētājs Maiks Rake.

EasyJet tiesības turpināsies 50 gadus ar vismaz 10 gadu saistībām. Par pirmo gadu S. Hadži-Īonau saņems fiksētu maksājumu 3,9 miljonu Lielbritānijas sterliņu mārciņu (3,1 miljons latu) apmērā, šai summai pieaugot līdz 4,95 miljoniem mārciņu nākamajā gadā.

Pēc tam aviosabiedrībai būs jāveic ikgadējs atlīdzības maksājums 0,25% apmērā no ieņēmumiem.

Zemo cenu aviokompānijas easyJet peļņa biznesa gada laikā, kas noslēdzies septembtī, pieaugusi par 86%. Lidsabiedrība arī brīdinājusi par nopietnu ekonomisko neskaidrību nākotnē, vēsta AP.

Lidsabiedrības peļņa bijusi 358 miljonu ASV dolāru apmērā, savukārt gadu iepriekš easyJet peļņa bija 192 miljoni ASV dolāru. easyJet ieņēmumi bijuši 5,48 miljardi ASV dolāru.

Aviokompānija arī norādījusi, ka minētajā periodā izjutusi ekonomisko spiedienu, kuru izraisījis zemā patērētāju pārliecība. Šā gada jūnijā – augustā, salīdzinot ar aizvadīto gadu, par 4% samazinājies brīvdienu rezervāciju skaits.

Tāpat easyJet norāda, ka nākamajā gadā tai nāksies atvēlēt papildus 349 miljonus ASV dolāru, lai segtu degvielas izmaksas.

Augstās degvielas cenas bieži tiek uzskatītas par lielākajiem avionozares izaicinājumiem – piemēram, IAG, kurai pieder BA, Iberia un nesen BMI – šā gada trešajā ceturksnī degvielai iztērējusi 1,9 miljardus ASV dolāru, vēsta Sky News.

Tūkstošiem Lielbritānijas zemo cenu aviokompānijas easyJet pasažieru nācies samierināties ar lidojumu kavēšanos un pamatīgām rindām lidostās, kad visā Eiropā pārtrauca strādāt lidsabiedrības datorsistēma.

Lidsabiedrības galvenajā bāzē – Londonas Getvikas lidostā - atcelti 14 lidojumi, bet pārējie kavējušies vidēji divas stundas. Izveidojušās lielas rindas pie aviokompānijas reģistrācijas galdiņiem, jo tehnisku problēmu dēļ reģistrēties lidojumam nav bijis iespējams internetā.

easyJet atzinusi, ka problēmas tās datorsistēmas piemeklējušas visā Eiropā un tāpēc reģistrācija lidojumiem notikusi manuāli, kas prasījis daudz ilgāku laiku. Pretēji Eiropas regulām, pasažieriem, kuru lidojumi tika atcelti, netika piedāvātas viesnīcas, bet gan norādīts izmēģināt veiksmi, kad datorsistēmas atsāks darbu, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Eiropas otra lielākā zemo cenu aviokompānija EasyJet plāno ieiet Krievijas tirgū. Lidsabiedrība jau lūgusi atļauju lidojumu uzsākšanai starp Londonu un Maskavu, kā arī aizvada sarunas ar Sanktpēterburgas lidostu Pulkovo par lidojumu uzsākšanu uz Lielbritāniju un Zviedriju.

Lidojumus no Sanktpēterburgas EasyJet varētu uzsākt 2013. gada vasarā, vēsta PBK Daily. Turpmākajos lidsabiedrības plānos ietilpst arī lidojumu nodrošināšana no vēl trijām Krievijas pilsētām uz Londonu, Edinburgu un Mančestru. Kā norādīja Sanktpēterburgas lidostas Pulkovo pārstāvji, EasyJet vispirms nepieciešams iegūt atļauju lidojumu nodrošināšanai minētajos maršrutos.

Zemo cenu lidsabiedrībai nepieciešams uzvarēt Lielbritānijas civilās aviācijas pārvaldes izsludinātajā konkursā par lidojumu nodrošināšanu maršrutā Maskava – Londona. Uz lidojumiem pretendē arī kompānija Virgin Atlantic un British Airways.

Britu zemo cenu lidsabiedrības easyJet dibinātājs Stelis Hadži-Joannu veidos zemo cenu lielveikalu ķēdi, lai šajā jomā konkurētu ar tādiem mazumtirdzniecības tīkliem kā Aldi un Lidl.

Veikalu ķēde, kas nodēvēta par easyFoodstore, darbību vispirms uzsāks Lielbritānijā un galvenokārt nodarbosies ar lētu, konservētu un pusfabrikātu pārtikas produktu tirdzniecību. «Man ir sajūta, ka pārtikas tirdzniecības tirgū ir vieta vēl vienam zemo cenu spēlētājam,» sacījis Stelis Hadži-Joannu.

easyJet dibinātājs sarunā ar Bloomberg skaidroja, ka veikals būs paredzēts galvenokārt mazturīgajiem, un uz to viņu pamudinājuši novērojumi citās valstīs, kā arī pieredze, vadot labdarības organizāciju Kiprā.

Pašlaik par paredzēto tirdzniecības uzņēmuma turpmāku attīstību sīkāk pagaidām neesot izlemts, atzina easyJet dibinātājs, vien norādot, ka lielveikalu ķēde nākamajos gados varētu izplesties, izmantojot situāciju mazumtirdzniecības īpašumu tirgū, kas Lielbritānijā piedzīvojis lejupslīdi. Līdz gada beigām paredzēts atvērt vienu veikalu Austrumlondonā.

Lielbritānijas zemo cenu aviokompānija easyJet nolēmusi iegādāties15 jaunas Airbus A320 lidmašīnas 1,1 miljarda ASV dolāru vērtībā, paturot iespējas iegādāties vēl 33 šādus gaisa kuģus, ziņo AFP.

Līguma nosacījumi paredz, ka easyJet jaunās lidmašīnas saņems laika posmā no 2012. līdz 2014. gadam.

Airbus norāda, ka, lai arī 15 A320 gaisa kuģu cena ir aptuveni 1,1 miljards dolāru, easyJet piešķirtas ievērojamas atlaides. Atlaižu apjoms gan netiek publiskots.

easyJet savā 2009./2010. finanšu gadā, kas noslēdzās pērn septembrī, nopelnīja 154 miljonus sterliņu mārciņu. Iepriekšējā finanšu gadā easyJet nopelnīja 55 miljonus mārciņu.

Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrība EasyJet pirmdien brīdināja, ka 23.jūnijā notikušā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) rezultāti nākamo sešu mēnešu laikā negatīvi ietekmēs kompānijas darbību.

Lielbritānijas aviokompānija paziņoja, ka balsojums, kurā vēlētāji atbalstīja valsts aiziešanu no ES, vasarā ekonomikā un patērētāju vidū radīs neskaidrību.

Šīs neskaidrības ietekmē varētu samazināties EasyJet ienākumi, rēķinot uz vienu pasažiera vietu, kas ir nozīmīgs lidsabiedrību darbības efektivitātes rādītājs, vismaz sešus mēnešus līdz 30.septembrim varētu samazināties par 5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, teikts kompānijas izplatītajā paziņojumā.

EasyJet norādīja, ka aprīlī-jūnijā tās rezultātus ietekmē līdz šim saistībā ar Francijas gaisa satiksmes kontrolieru streiku, Londonas Getvikas lidostas pārslogojumu un sliktajiem laikapstākļiem atceltais 1061 reiss.

Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair varētu uzsākt lidojumus arī uz Krieviju, atzinis lidsabiedrības vadītājs Maikls Olīrijs, kurš esot aizvadījis «izpētes» sarunas ar kaimiņvalsts lidostu pārstāvjiem.

«Mēs esam aizvadījuši sarunas ar vairākām lidostām, tās patlaban bija vērstas uz situācijas apzināšanu,» kompānijas pausto citē Irish Independent. Aizvadītajā nedēļā Krievijas varasiestādes pavēstīja, ka apsver zemo cenu aviokompāniju ļaut veikt pasažieru pārvadāšanu valsts iekšzemes maršrutos. Tāpat Krievija apsver iespēju veidot arī savas iekšzemes zemo cenu aviokompānijas.

Patlaban uz Krieviju lido tādas zemo cenu kompānijas kā Air Berlin, Spānijas Vueling, Turcijas Pegasus Airlines u. c.

Db.lv jau vēstīja, ka Eiropas otra lielākā zemo cenu aviokompānija EasyJet plāno ieiet Krievijas tirgū. Lidsabiedrība jau lūgusi atļauju lidojumu uzsākšanai starp Londonu un Maskavu, kā arī aizvada sarunas ar Sanktpēterburgas lidostu Pulkovo par lidojumu uzsākšanu uz Lielbritāniju un Zviedriju.

Lielbritānijā bāzētā lēto cenu aviokompānija easyJet bijusi spiesta lūgt četriem pasažieriem izkāpt no lidmašīnas, kas plānojusi doties no Liverpūles uz Ženēvu, jo tās svara ierobežojums pārsniegts par 300 kilogramiem, vēsta thelocal.se.

Iemesls bijis «ārkārtīgi lielais pasažieru - vīriešu īpatsvars» Airbus A319 lidmašīnā, informējusi easyJet.

Lidmašīnā atradušies 135 vīrieši un tikai 19 sievietes.

Pasažieri bijuši spiesti ziedot naudu, jo aviokompānija tiem brīvprātīgajiem, kas piekristu pamest lidmašīnu, piedāvājusi vien 100 Lielbritānijas sterliņu mārciņas katram. Galu galā savākts pietiekami daudz naudas, lai tiem četriem vīriešiem, kuri piekrituši pamest lidmašīnu, piedāvātu 200 Lielbritānijas sterliņu mārciņas katram.

Aviosabiedrība SmartLynx Airlines Eiropas zemo cenu aviokompānijai easyJet iznomās sešas lidmašīnas, informē SmartLynx Airlines pārstāvji.

Šā gada novembrī SmartLynx Airlines parakstīja ilgtermiņa nomas līgumu ar easyJet Airline Company Ltd., kas paredz, ka SmartLynx iznomās easyJet sešas Airbus A320 tipa lidmašīnas. Četras no tām reģistrētas Latvijā, bet divas Igaunijā.

Lidmašīnas lidos no Tēgeles lidostas Vācijā uz dažādiem galamērķiem Eiropā.

Šis līgums ir turpinājums abu aviosabiedrību sadarbībai, kas sākta šī gada sākumā, kad SmartLynx izīrēja easyJet trīs lidmašīnas Airbus A320.

2016.gadā lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumu segmentā "SmartLynx Airlines" koncerns bāzēja lidmašīnas Beļģijā, Čehijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Turcijā un Vjetnamā, savukārt pasažieru čartera pārvadājumu segmentā koncerns apkalpoja klientus Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Francijā un Kosovā.

Drīzumā Londonā savu darbu uzsāks jau sestā starptautiskā lidosta, kas kalpos par aviokompānijas easyJet jauno bāzes vietu, raksta London Evening Standard. Lidosta atradīsies Soutendā un savu darbību uzsāks 2012. gadā, kad Londonā ir paredzētas Olimpiskās spēles.

Aptuveni viens miljons pasažieru lidostu izmantos jau pirmajā gadā, un pēc tam to skaits dubultosies, paredz easyJet. Ar laiku lidosta varētu kļūt par alternatīvu Getvikai un Stanstedai.

easyJet no jaunās lidostas paredz veikt 70 lidojumus nedēļā. Aviokompānija plāno lidot desmit maršrutos. Jau apstiprināts, ka lidojumi būs uz Barselonu, Faro un Eivisu (Ibiza). Vēl tiek plānota maršrutu izveide no Soutendas uz Madridi, Milānu, Amsterdamu, Berlīni, Glāzgovu, Edinburgu un Belfāstu.

Kompānija norāda, ka lidojumi no Soutendas būs par divdesmit minūtēm ātrāki, jo šeit ir mazāks gaisa telpas noslogojums. Lidostu apkalpos jauna dzelzceļa līnija, kas ļaus pasažieriem nokļūt Londonā aptuveni stundas laikā.

Lidojumus no starptautiskās lidostas Rīga varētu atsākt Vācijas zemo cenu aviokompānija Germanwings, kā arī Lielbritānijas zemo izmaksu lidsabiedrība EasyJet, pastāstīja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Luhse norādīja, ka EasyJet ir pietiekami liela interese. «EasyJet gan vairs negrib lidot uz Berlīni kā kādreiz, bet no nākamā gada mēģināt maršrutu uz Parīzi. Uz un no Vācijas gadā lido ap 600 tūkstošiem pasažieru, bet šobrīd šis maršruts jau ir pietiekami labi nodrošināts ar lidojumiem, tāpēc viņi ir izpētījuši, ka lielākas iespējas varētu būt lidojumiem uz Parīzi,» viņš sacīja.

Vēl viens interesents savukārt ir norvēģu kompānija Norwegian, kas savus esošos maršrutus varētu papildināt arī ar Kopenhāgenu, Stokholmu.

Luhse pastāstīja, ka savukārt aviokompānija KLM Royal Dutch Airlines (KLM) paziņojusi, ka atgriezīsies Rīgā, kad te būs automātiskā bagāžas šķirošanas sistēma. «Mums tāda plānota nākamgad. Redzēsim, ko viņi teiks,» viņš skaidroja, piebilstot, ka no janvāra lidostā būs jaunā sistēma, kas paredz, ka katru bagāžas vienība tiek reģistrēta elektroniski.

Zemo cenu aviokompānija Easyjet gada peļņu pirms nodokļu nomaksas ir audzējusi par 51%, un lielā mērā finanšu rādītāju uzlabojumus skaidro ar numurēto sēdvietu sistēmas ieviešanu, vēsta BBC.

Uzņēmuma vadītāja Kerolaina Makkola (Carolyn McCall) atzina, ka lielu lomu Easyjet peļņas kāpumā spēlējis jaunievedums – iespēja pasažieriem izvēlēties sēdvietu lidmašīnā. Viņa norādīja, ka iekāpšanas process ir kļuvis patīkamāks un mierīgāks.

Tāpat peļņas kāpumā ievērojama nozīme bijusi Flybe maršrutu pārņemšanā Londonas Getvikas lidostā, kā arī aviokompānijas izplešanās citviet Eiropā.

Pārskata gada, kas noslēdzās 30. septembrī, laikā Easyjet pārvadāja 60,8 miljonus pasažieru. Vidēji peļņa uz vienu pasažieru augusi par 46%, sasniedzot 7,03 Lielbritānijas mārciņas (5,91 latu).

Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrība "easyJet" otrdien paziņoja, ka piedzīvojusi kiberuzbrukumu, kurā ļaundari ieguvuši aptuveni deviņu miljonu klientu vārdus un ceļojumu informāciju.

Tāpat aviokompānija norāda, ka iegūta arī 2208 klientu kredītkaršu informācija.

"easyJet" gan neatklāja, kad šis uzbrukums noticis.

"Mūsu izmeklēšanā konstatēts, ka iegūtas aptuveni deviņu miljonu klientu e-pasta adreses un ceļojumu informācija. Mēs tuvākajās dienās sazināsimies ar ietekmētajiem klientiem," skaidro lidsabiedrība.

Tāpat "easyJet" vēsta, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ ir pieaugušas bažas par personas datu izmantošanu interneta krāpniecības shēmās.

Zemo cenu aviokompānija EasyJet brīdinājusi, ka tās fiskālā pirmā pusgada pirmsnodokļu zaudējumi varētu dubultoties, salīdzinot ar atbilstošo laika periodu iepriekšējā gadā, kam pamatā ir augstākas degvielas izmaksas. Vienlaikus aviokompānija norādījusi, ka tā cer uz spēcīgu gada otro pusi, kā rezultātā prognozes attiecībā uz gadu kopumā gandrīz nav mainījušās, vēsta The Wall Street Journal.

«Ekonomikas perspektīvas Eiropā joprojām ir neskaidras un augstāka tirgus cena degvielai neizbēgami radīs spiedienu uz darbības rezultātiem īstermiņā,» paziņojumā norādījusi easyJet.

EasyJet prognozē, ka pirmsnodokļu zaudējumi sešu mēnešu periodā, kas noslēgsies 31.martā, būs no 140 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu līdz 160 miljoniem mārciņu. Tajā pašā periodā pirms gada aviokompānija strādāja ar 78,7 miljonu mārciņu zaudējumiem.

Zaudējumi fiskālā gada pirmajā pusē neesot nekas neparasts, jo tā ietver ne tik veiksmīgos rudens un ziemas mēnešus.

Grūtībās nonākušā Vācijas otra lielākā lidsabiedrība Air Berlin pirmdien apstiprināja, ka veic pārrunas ar Vācijas lielāko aviokompāniju Lufthansa un Lielbritānijas EasyJet, lai pārdotu daļas no sava biznesa.

Pārrunas ar Lufthansa un EasyJet tagad turpināsies līdz 12.oktobrim, pēc padomes sanāksmes norādīja Air Berlin.

Tehniskā informācija attiecībā uz lidsabiedrības likvidēšanu tiks izstrādāta tuvāko nedēļu laikā un jebkura gala vienošanās būs jāapstiprina Eiropas regulatoriem.

EasyJet ir izrādījusi interesi tikai saistībā ar pasažieru aviokompānijas daļu iegādi, bet Lufthansa izteiktais piedāvājums aptver struktūrvienību LGW un Austrijas lidsabiedrību Niki, kā arī daļas no Air Berlin.

Jau ziņots, ka Air Berlin augusta sākumā tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, jo tās lielākais akcionārs - Abū Dabī bāzētā lidsabiedrība Etihad Airways - vairs nenodrošina finansiālu atbalstu.

Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrība "easyJet" ceturtdien prognozē, ka pagājušajā biznesa gadā, kas noslēdzās septembrī, tās zaudējumi sasniegs 815-845 miljonus sterliņu mārciņu (891-924 miljonus eiro), kas būs pirmie gada zaudējumi aviokompānijas 25 gadus ilgušajā vēsturē.

Paredzētie zaudējumi tiek skaidroti ar koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz aviācijas nozari.

Lidsabiedrība vēsta, ka pārvadāto pasažieru skaits biznesa gadā samazinājies uz pusi - līdz 48 miljoniem.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ "easyJet" marta izskaņā apturēja lidojumus ar visām tās flotē esošajām lidmašīnām.

Jūnija vidū aviokompānija darbību atjaunoja, taču ļoti ierobežotā apjomā.

Reaģējot uz pandēmijas izraisīto krīzi "easyJet" likvidēs līdz 4500 darbavietām jeb gandrīz trešdaļu no kopējā darbavietu skaita.

Zemo cenu aviokompānijas Easyjet investori ir nobalsojuši pret pilnas algas izmaksāšanu uzņēmuma izpilddirektoram, vēsta BBC.

Easyjet investori iebilda pret lidsabiedrības izmaksāto naudas summu bijušajam uzņēmuma izpilddirektoram Endrjū Harisonam (Andrew Harrison). E. Harisonam tika izmaksāts aptuveni viens miljons britu mārciņu.

Kompānijas dibinātājs, Stelioss Hadži-Īonau (Stelios Haji-loannou), bija viens no galvenajiem aicinātājiem uz šo balsojumu.

Harisonu kompānija savulaik izvēlējās, lai īslaicīgi aizvietotu tās finanšu sektora vadītāju, kurš 2009. gadā atkāpās no amata. Kaut gan Harisons lidsabiedrībā nostrādāja tikai trīs mēnešus, samaksu viņš saņēma par sešiem, jo turpināja to konsultēt.

Tomēr Easyjet investori nepiekrīt tam, ka par konsultēšanas pakalpojumiem Harisonam būtu jāsaņem pilna samaksa.

Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrība "easyJet" ceturtdien atklāja, ka noraidījusi pārņemšanas piedāvājumu un plāno pārdot jaunas akcijas, lai iegūtu atlabšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus.

"easyJet" norāda, ka izteiktais pārņemšanas piedāvājums par zemu novērtējis aviokompāniju un konkurents vairs neplāno izteikt jaunu piedāvājumu.

"Bloomberg" ziņo, ka piedāvājumu izteikusi Ungārijas zemo cenu lidsabiedrība "Wizz Air".

Vienlaikus "easyJet" pavēstīja, ka pārdos jaunas akcijas, lai iegūtu aptuveni 1,2 miljardus sterliņu mārciņu (1,4 miljardus eiro).

Tāpat aviokompānija saņēmusi jaunu aizdevumu 338 miljonu eiro apmērā.

Zemo cenu aviokompānijas Easyjet zaudējumi pusgada laikā ir dubultojušies. Tam par iemeslu bija augstās degvielas cenas un vispārējā ekonomikas vide, vēsta BBC.

Pirms nodokļu nomaksas sešu mēnešu laikā aviokompānija zaudējusi 153 miljonus Lielbritānijas mārciņu, pērn zaudējumi bijuši 79 miljonu mārciņu apmērā. Aprēķināts, ka kopš pagājušā gada pieaugušās degvielas cenas palielinājušas uzņēmuma zaudējumus par 43 miljoniem mārciņu.

Pasažieru skaits ir pieaudzis par 12%, sasniedzot teju 24 miljonus. Gandrīz divas trešdaļas no pārvadātajiem pasažieriem ir ārzemnieki, nevis ceļotāji no Apvienotās Karalistes.

Sešu mēnešu periods no oktobra līdz martam tradicionāli ir lidsabiedrību grūtākais mēnesis. «Šis sešu mēnešu periods bija grūts – to sevišķi smagu padarīja ievērojami cēlušās degvielas cenas kopā ar patērētāju piesardzīgo attieksmi,» stāstīja Easyjet izpilddirektore Karolīna Makkola (Carolyn McCall).

Lielbritānijas aviokompānija British Airways izlēmusi sekot zemo cenu aviokompāniju Ryanair un easyJet pēdās un sākusi pasažieriem, kas ceļo tikai ar rokas bagāžu, piedāvāt lidojumus par zemāku cenu pasažieriem.

Šāda veida lidojumi gan pagaidām būs pieejami kompānijas maršrutos no Getvikas lidostas uz Amsterdamu, Dubrovnikiem, Džērsiju, Tunisu un Turīnu, vēsta Sky News. Cenu atšķirība no parastiem lidojumiem veido, sākot no piecām līdz 15 britu mārciņām.

Tāpat kompānija ar piecām Airbus A319s lidmašīnām papildinājusi Getvikas lidostā izvietoto tuvo lidojumu floti. «Jaunais maksas veids ir saistīts ar vēlmi palielināt ceļotāju iespējas. Jau patlaban daudzi pasažieri ceļo tikai ar rokas bagāžu, kuru atļauts ņemt salonā. Tie, kuri arī turpmāk vēlēsies reģistrēt bagāžu, maksās to pašu cenu, ko arī patlaban,» klāstījuši aviokompānijas pārstāvji.

Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair Francijā saskārusies ar spēcīgu vētru. Saistībā ar apsūdzībām par darba likumdošanas pārkāpumiem, Francijas prokuratūra lūgusi konfiscēt kompānijas lidmašīnas.

Prokuratūra lūgusi Rynair piespriest 225 tūkstošu eiro lielu soda naudu, kā arī konfiscēt četras aviokompānijas lidmašīnas, vēsta The Local Francijas izdevums. Valsts prokuratūra norāda, ka maksimālā soda nauda, kura Ryanair var tikt piespriesta 225 tūkstošu eiro apmērā, ir smieklīga, tāpēc jākonfiscē lidmašīnas, kuras Īrijas zemo cenu aviokompānija tur Marignanes lidostā netālu no Marseļas.

Tiesvedība pret Ryanair tika uzsākta ceturtdien saistībā ar apsūdzībām darba likumdošanas pārkāpumos. Aviokompānija savus Francijas darbiniekus reģistrējusi Īrijā, tādējādi liedzot tiem iesaistīties valsts arodbiedrībās. Papildus valsts apsūdzībai pret Ryanair tiesvedību uzsākušas arī pilotu arodbiedrības un pensiju fondi, kas no kompānijas grib piedzīt kompensācijas 9,8 miljonu eiro apmērā. Tāpat kompānija apsūdzēta nodokļu nemaksāšanā Francijā.

Pēc aptuveni gada Lielbritānija būs izstājusies no Eiropas Savienības, taču joprojām nav skaidrības par to, kā gaidāmais Brexit ietekmēs avionozari un pasažierus.

Šobrīd joprojām ir spēkā ES regula 261/2004, kas aizsargā aviopasažierus pret atceltiem, aizkavētiem vai virspārdotiem lidojumiem, taču, līdz ar izstāšanos no Eiropas Savienības 2019. gada martā visas tiesības vairs nebūs piemērojamas ES iedzīvotājiem, kuri ceļo no un uz Lielbritāniju. Līdzīgi kā ar citiem ES noteikumiem, arī šis regulējums vairs nebūs spēkā, kā rezultātā Eiropas un tostarp Latvijas pasažieriem nebūs iespēja saņemt kompensācijas par Lielbritānijas aviokompāniju radītajiem zaudējumiem.

Ir pagājis gads kopš publiskajā telpā parādījās pirmā informācija par sekām, ar kurām var nākties saskarties ES aviopasažieriem, stājoties spēkā Brexit. Lai arī ir izskanējušas neskaitāmas spekulācijas par ļaunāko iespējamo scenāriju pēc 2019. gada marta, aviokompānijas joprojām nav saņēmušas alternatīvu risinājumu konkrētajai situācijai. Jaunākie dati liecina, ka Lielbritānijā šobrīd dzīvo un strādā aptuveni 100 000 latviešu, tādēļ Brexit iznākums nopietni ietekmēs vēl lielāku skaitu cilvēku gan Latvijā, gan Lielbritānijā.

Francijas aviosatiksmes dispečeru streika dēļ Latvijas nacionālajai aviokompānijai airBaltic nācies atcelt lidojumus uz Nicu, informē lidsabiedrības pārstāvji. Tāpat nozares pārstāvji paredz, ka līdzīgi streiki drīzumā varētu notikt arī citās Eiropas lidostās.

Trešdien lidsabiedrība airBaltic atcēlusi reisu Rīga – Nica – Rīga (BT695 / BT696), kas tiek veikts līdz četrām reizēm nedēļā. Savukārt otrdien airBaltic Francijas aviosatiksmes dispečeru streika dēļ atcēla lidojumus uz Parīzi. Citas aviokompānijas, kas lido no starptautiskās lidostas Rīga, streiks Francijā nav ietekmējis, Db.lv stāstīja lidostas pārstāve Elīna Krastiņa.

Pasažieriem, kuru lidojumi tikuši reisā Rīga – Nica – Rīga, airBaltic nodrošina kuponus maltītēm un piedāvā lidot uz citiem galamērķiem, kas ir atceltā galamērķa tuvumā, pauda airBaltic pārstāvji. Tāpat «tiek darīts viss iespējamais», lai nodrošinātu pasažieriem viesnīcas, ja ielidot Nicā vai izlidot no tās nebūs iespējams aviosatiksmes dispečeru streika dēļ.