Ecolines šā gada pirmajā pusgadā pārvadājis par 10 % vairāk pasažieru kā attiecīgajā laika posmā pērn un kāpinājis apgrozījumu par 2 %, informē uzņēmums.

«Pasažieru skaita pieaugums vērojams teju visos virzienos, kas liecina, ka cilvēki vairāk ceļo un arī labprāt izvēlas autobusu,» stāsta Ecolines vadītājs Andris Podgornijs.

Pasažieru plūsma starp Baltijas valstīm pieaugusi par 5 %, Vācijas virzienā par 11 %, savukārt Čehijas virzienā vērojams vairāk nekā 30 % pieprasījuma pieaugums, kura apmierināšanai Ecolines ieviesis intensīvāku kustības grafiku uz Prāgu. Turpretī Ukrainas virzienā pasažieru skaits samazinājies par 35 %.

«Neskatoties uz saspīlējumu Austrumeiropā, kur vēsturiski atrodas liela daļa mūsu gala mērķu, no kuriem atsevišķus, piemēram, uz Doņecku, nācies slēgt, esam spējuši saglabāt pozitīvu pārvadājumu tendenci,» norāda A. Podgornijs.

Par situāciju vietējos pasažieru pārvadājumos un izaicinājumiem biznesā intervijā laikrakstam Diena stāsta Ecolines (SIA Norma-A) valdes priekšsēdētājs Andris Podgornijs.

Fragments no intervijas:

Vai Latvijas reģionālie maršruti Rīga-Madona un Rīga-Rēzekne, ko apkalpo SIA Norma-A, ir rentabli?

Mūsu bizness Latvijā sastāv no divām daļām - Eiropas tirgus un iekšzemes tirgus. Pēdējā daļa ir ļoti maza, un tas ir valsts pasūtījums - strādājam tikai tāpēc, ka pirms četriem gadiem atklātā konkursā vinnējām vienu no lotēm. Valsts nosacījums bija, ka tā maksā mums peļņu, bet mēs 12 gadus darām darbu. Paši tur neko neizdomājam un arī lielāku peļņu gūt nevaram, jo likumā ir noteikts apmērs. Kāpēc to uzņēmāmies? Tajā brīdī, kad valsts izsludināja konkursu, bija vieni spēles nosacījumi, bet valsts izmantoja savas priekšrocības, tos mainīja un tagad maksā daudz mazāk, nekā solīja. Otrreiz šādā konkursā mēs vairs nestartētu.

Pasažieru pārvadātājs "Ecolines" plāno atsākt starptautisko autobusu satiksmi starp Baltijas valstu galvaspilsētām pēc robežu atvēršanas 15.maijā.

Reisu atvēršanas datums pašlaik tiek precizēts un tiek prognozēts, ka tiks izpildīti 2- 3 reisi dienā starp Rīgu, Tallinu un Viļņu.

Lux Express prognozē vāju sezonu 

Lai gan Baltijas iedzīvotājiem no 15. maija ir atļauts brīvi šķērsot robežas,...

Uzņēmuma vadītājs Andris Podgornijs norāda, ka pašlaik tiek saskaņota informācija ar atbildīgajām valstu institūcijām par starptautisko pārvadājumu noteikumiem pēc 15.maija. "Esam gatavi uzsākt pārvadājumus un biļešu tirdzniecību tiklīdz tiks atrisinātas tehniskās detaļas," stāsta uzņēmuma vadītājs.

Sekojot valstu institūciju lēmumiem, pašlaik par iespējamo satiksmes atjaunošanas datumu uz citām valstīm ir noteikts jūnija vidus, jo tiek prognozēta vairāku valstu robežu atvēršana.

Biļetes uz starptautiskajiem reisiem pēc 15.06.2020 jau ir pieejamas interneta tirdzniecībai vietnē ecolines.net, reisu daudzums un biežums tiks atjaunots atbilstoši pieprasījumam.

2020. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2019. gada deviņiem mēnešiem Covid-19 ietekmē samazinājušies pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pasažieru skaita samazināšanos visos transporta veidos noteica Covid-19 pandēmija un ar to saistītie pārvietošanās ierobežojumi.

2020. gada deviņos mēnešos ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 117,1 milj. pasažieru, par 34,5 % mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 10,2 milj. pasažieru, par 28,1 % mazāk. Pasažieru pārvadājumi iekšzemē samazinājās par 27,5 %, bet starptautiskajos pārvadājumos – par 82 %.

Ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāja 66,9 milj. pasažieru, kas ir par 35,9 % mazāk nekā gadu iepriekš. Iekšzemes maršrutos pasažieru skaits samazinājās par 35,9 %, bet starptautiskajos maršrutos – par 35,8 %.

Pasažieru pārvadātājs ar autobusiem Ecolines šā gada pirmajā ceturksnī pārvadājis vairāk nekā 170 tūkstošus pasažieru un kāpinājis apgrozījumu par 6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, informē kompānijā.

Pasažieru skaita pieaugums vērojams teju visos virzienos. Pasažieru plūsma starp Baltijas valstīm pieaugusi par 13%, Ukrainas virzienā par 15%, savukārt Baltkrievijas virzienā vērojams pieprasījuma pieaugums ap 30%. Eiropas vispopulārākie galamērķi – Vācija, Čehija un Polija šā gada pirmajā ceturksnī turpina saglabāt aktualitāti. Turpretī Maskavas virzienā pasažieru skaits samazinājis par 30%.

Kompānijas vadītājs Andris Podgornijs skaidro: «Ģeopolitiskā situācija noteikti ietekmē pasažieru pārvadātājus, tāpēc arī pasažieru plūsmai starp Baltijas valstīm un Krieviju šobrīd ir tendence mazināties».

Ecolines ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums. Tas dibināts 1993. gadā.

Ar Swedbank finansējumu 2,7 miljonu eiro apmērā, autobusu operators «Ecolines», kura pārstāvis Latvijā ir SIA «Norma-A», papildina savu autobusu parku – iegādāti četri jauni «MAN» markas autobusi un seši mazlietoti «SETRA» markas autobusi.

«Starptautisko autobusu pārvadājumu tirgus attīstība Baltijas valstīs tiek prognozēta ar pozitīvu attīstības virzienu un «Ecolines» sadarbībā ar Swedbank turpina ieguldīt līdzekļus pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā. Autobusi būs aprīkoti ar bezvadu internetu, multimediju ierīcēm, klimata kontroli, bezmaksas kafijas aparātiem un labierīcībām,» stāsta SIA «Norma-A» valdes priekšsēdētājs Andris Podgornijs.

«Swedbank ar SIA «Norma-A» sadarbojas jau kopš 1998. gada un šo gadu laikā uzņēmums ir būtiski veicinājis savu izaugsmi, kļūstot par vienu no lielākajiem un veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem savā nozarē,» norāda Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante.

Autobusu pasažieru pārvadātājs Ecolines (SIA Norma-A) ar Swedbank finansējumu 4 miljonu eiro apmērā šogad iegādājies jau 10 jaunus autobusus - 5 SETRA S431DT un 5 MAN R08 modeļus.

Jaunie autobusi tiks izmantoti reisos uz Rietumeiropu, Baltijas valstīs, kā arī Latvijas iekšzemes pārvadājumos.

Savukārt autobusos, kas apkalpos Baltijas un Rietumeiropas maršrutus, tiek uzstādīti multimediju monitori ar plašām izklaides iespējām – laiku ceļā būs iespējams īsināt, skatoties filmas, klausoties mūziku, meklējot informāciju internetā un spēlējot spēles.

«Savu autoparku atjaunojam katru gadu un tās ir ievērojamas investīcijas. Swedbank finansējums ļauj to izdarīt īsākā laika periodā, un lielākā apjomā nekā tas būtu ispējams autobusus iegādājoties par saviem līdzekļiem,» saka no Norma-A valdes priekšsēdētājs Andris Podgornijs.

Šodien valdība lēma no 15. maija atļaut atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus no un uz Lietuvu un Igauniju, informē Satiksmes ministrija.

Valdības apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju paredz atļaut atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus starp Baltijas valstīm no 15. maija. Savukārt starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem uz citiem galamērķiem joprojām būs nepieciešama satiksmes ministra atļauja.

airBaltic atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu un Viļņu  

Pēc Latvijas valdības lēmuma, sākot ar 15. maiju, atļaut starptautiskos pasažieru aviopārvadājumus...

Valdība šodien tāpat lēma, ka satiksmes ministrs var noteikt ierobežojumus un nosacījumus starptautisko pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumu veikšanai.

Latvijas valstspiederīgajiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklējuši citas valstis, izņemot Lietuvu vai Igauniju, kā arī Lietuvas un Igaunijas valstspiederīgajiem, kuri Latviju šķērso tranzītā, nav jāpavada 14 dienas pašizolācijā. Arī personām, kas tranzītā šķērso Latviju, ja personai ir biļete tālākam starptautiskam pasažieru pārvadājumam, vai tā Latviju šķērso ar savu vai citas personas transportlīdzekli, nav jāpavada 14 dienas pašizolācijā.

Ecolines atsāks autobusu satiksmi starp Baltijas valstu galvaspilsētām 

Pasažieru pārvadātājs "Ecolines" plāno atsākt starptautisko autobusu satiksmi starp Baltijas valstu...

Grozījumi rīkojumā nosaka, ka personas, kas ieradušās Latvijā no ārvalstīm, izņemot Igauniju un Lietuvu, sabiedrisko transportu drīkst izmantot tikai tādā gadījumā, ja ir jānokļūst pašizolācijas vietā, turklāt tām sabiedriskajā transportā ir jālieto mutes un deguna aizsegs.

No 15.maija savstarpējās Baltijas valstu robežas tiek atvērtas brīvai iedzīvotāju kustībai. Starp Baltijas valstīm bez ierobežojumiem varēs ceļot valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Ceļot starp Baltijas valstīm varēs, ja persona pēdējās 14 dienās nebūs apmeklējusi citas valstis vai tai nebūs noteikta pašizolācija vai karantīna.

Starptautisko sauszemes pasažieru pārvadājumu operators Ecolines iegādājies deviņus jaunākās paaudzes autobusus pasažieru pārvadājumiem starptautiskajos maršrutos.

Kopējās investīcijas ir 4,378 miljoni eiro, ko palīdzēja finansēt AS Swedbank.

Jauniegādātie Setra autobusi nodrošinās autobusu satiksmi uz Vāciju, Franciju, Beļģiju, Čehiju un citām pilsētām.

Tāpat jauno, ES prasībām attiecībā uz izmešu daudzumu – Euro 6 atbilstošo autobusu izmantošana ļauj arī iebraukt tajās Eiropas pilsētās, kurās iebraukt aizliegts, ja autobusa dzinējs atbilst zemākiem standartiem, piemēram, Berlīnē, Londonā, vairākās Dānijas pilsētās.

Autobusiem šobrīd pieejamas tāda paša līmeņa vadītāja atbalsta sistēmas kā vieglajiem pasažieru transporta līdzekļiem, kas brīdina vai iejaucas, kad vadītājs veic drošības prasībām neatbilstošu manevru.

Starptautiskais autobusu pasažieru pārvadātājs "Ecolines" no 15.jūnija atsāks starptautisko autobusu satiksmi starp Rīgu un Berlīni, informē uzņēmumā.

Šajā maršrutā reisi tiks veikti katru dienu ar pieturām Varšavā, Belostokā, Viļņā, Kauņā, Augustovā, Mariampolē un Suvalkos.

Reiss no Rīgas uz Berlīni izbrauks katru dienu plkst.11, bet no Berlīnes uz Rīgu plkst.22 un no Varšavas uz Rīgu plkst.6.15.

Maršrutos uz Berlīni būs norīkoti modernākie divstāvu autobusi Setra S 431, kas ir aprīkoti ar multimediju ierīcēm, bezmaksas internetu, WC un gaisa kondicionieriem.

Pašlaik ceļošana uz Poliju un Vāciju Eiropas savienības pilsoņiem ir atļauta ar dažādiem ierobežojumiem un karantīnas pasākumiem, tomēr līdz 15.06.2020 tiek paredzēti šo ierobežojumu mīkstināšanas pasākumi vai atcelšana.

Atsākot regulāros starptautiskos pārvadājumus autobusā būs pieejami dezinfekcijas līdzekļi rokām. Autobusi pirms un pēc reisa tiks pilnībā dezinficēti.

2016. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 14 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija starptautiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem – par 3,5 miljoniem tonnu jeb 21,5 % salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo laika periodu.

2016. gada 1. ceturksnī ar dzelzceļa transportu pārvadāja 13,0 miljonus tonnu kravu, kas ir par 20,6 % mazāk nekā 2015. gada 1. ceturksnī.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,4 miljonus tonnu kravu – par 33,6 % vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 3,5 miljoniem tonnu jeb 21,5 %. No tiem importa kravu pārvadājumi samazinājās par 20,2 %, eksporta kravu pārvadājumi – par 14,0 %, bet kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju – par 49,5 %. Pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 10,8 miljonus tonnu , kas bija par 21 % mazāk nekā 2015. gada 1. ceturksnī.

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija iekšzemes kravu pārvadājumiem ar autotransportu – par 2,4 miljoniem tonnu jeb 4,7 % salīdzinājumā ar 2014. gadu.

2015. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 55,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,4 % mazāk nekā 2014. gadā. Iekšzemē pārvadāja par 33 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (1,7 miljonus tonnu kravu), ko ietekmēja kokmateriālu un graudu pārvadājumu pieaugums. Savukārt starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos kravu apjoms saruka līdz 53,9 miljoniem tonnu – par 3,2 % mazāk nekā 2014. gadā.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā būtiski ietekmēja eksporta kravu pārvadājumu apjomu. 2015. gadā pa dzelzceļu pārvadāja 2,8 miljonus tonnu eksporta kravu (ieskaitot pārvadājumus no Latvijas ostām), kas ir par 1,7 miljoniem tonnu (37 %) mazāk nekā gadu iepriekš.

2016. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2015. gada pirmo pusgadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 11,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākais kravu kritums bija dzelzceļa transportā – par 19,8 %.

2016. gada pirmajā pusgadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 19,8 % mazāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,6 miljonus tonnu kravu – par 20,4 % vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 6,1 miljonu tonnu jeb 20,5 %. No tiem importa kravu pārvadājumi samazinājās par 18,6 %, eksporta kravu pārvadājumi – par 4,5 %, bet kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju – par 59,7 %. Pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 20 miljonus tonnu, kas bija par 19,5 % mazāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

No šodienas līdz 25.februārim Latvijā no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, Šveices un Lielbritānijas drīkstēs ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

Lai gan jau līdz šim būtiski ierobežota ieceļošana ES, tai skaitā Latvijā, no trešajām valstīm, arī atsevišķajos patlaban noteiktajos izņēmuma gadījumos, lai ieceļotu Latvijā no šīm valstīm, tam būs jābūt būtiskam iemeslam.

Tas nozīmē, ka iepriekšminētajā laika posmā faktiski aizliegta jebkāda ieceļošana bez būtiska iemesla Latvijā.

Latvijā drīkstēs ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ. Šie iemesli ir darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūks, kā arī, lai atgrieztos pastāvīgajā dzīves vietā vai dotos uz bērēm.

Vienlaikus noteikts terminēts starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegums caur lidostām, ostām, kā arī ar autobusiem no vai uz Apvienoto Karalisti, Īriju un Portugāli. Pēc ĀM paustā, tās ir valstis, kurās ir augstākā Covid-19 vīrusa celmu ar paaugstinātu izplatīšanās spēju izplatība.

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopējie kravu pārvadājumi pērn pieauga par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu pieauga par 5,5 miljoniem tonnu jeb 12,5 %, bet kravu apgrozība – par 19 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 8,7 miljoniem tonnu jeb 12,8 %, bet kravu apgrozība saglabājās iepriekšējā gada līmenī (pieaugums par 0,2 %). Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 21,3 %, bet kravu apgrozība – par 21,4 %.

Ostās pieaug kravu apgrozījums No Latvijas ostām 2018. gadā nosūtīja un ostās saņēma 66,2 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,9 % vairāk nekā 2017. gadā. Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 36,4 miljoni tonnu, par 8,2 % vairāk, Ventspils ostā – 20,3 miljons tonnu jeb par 1,5 % vairāk, Liepājas ostā – 7,5 miljoni tonnu jeb par 14,4 % vairāk, bet mazajās ostās – 1,9 miljoni tonnu, par 19,1 % vairāk nekā 2017. gadā.

Dzelzceļu izmanto mazāk, autobusu kompānijām pagaidām rādītāji labāki, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējo sankciju, kā arī mūsu austrumu kaimiņvalsts ekonomisko nedienu sekas nav pagājušas secen arī kompānijām, kas veic pasažieru pārvadājumus uz citām valstīm. Sāpīgāk tas skāris SIA L-Ekspresis, kuras vilcieni dodas uz Maskavu, Sanktpēterburgu un Minsku, taču tas nav traucējis kompānijai investēt jaunos vagonos. Savukārt Lux Express Group un Norma-A (Ecolines) autobusos aizvien vērojams pasažieru skaita kāpums, taču neziņa par nākotni komersantus dara bažīgus.

Vilcieni tukšāki

Rubļa vērtības samazināšanās un biļešu cenu sadārdzinājums Šveices franka svārstību rezultātā negatīvi ietekmējuši Krievijas tūristu plūsmu ārvalstīs, skaidro L-Ekspresis komercdiretore Ieva Veinberga. Pasažieru plūsmu skāris arī ar korporatīvo segmentu saistītais risks. «Iepriekšējos gadus Rīga bija populāra vieta, kur pasākumus rīkoja Krievijas lielākās farmācijas, informācijas tehnoloģiju kompānijas, bankas un citas kompānijas, bet šobrīd Krievija pati attīsta savas tūrisma un atpūtas vietas, piemēram, Sočus,» saka uzņēmuma pārstāve. Pēc viņas teiktā, Krievijas tūristu skaits Eiropā samazinājies par 30%, būtiski ietekmējot arī L-Ekspreša pārvadājumus. Samazinās grupu tūrisms, stipri pieaug individuālo un ar savu transporta līdzekli ceļojošo tūristu skaits. Tā visa rezultātā Krievijā bankrotējušas vairākas lielas tūrisma aģentūras. L-Ekspreša gadījumā šī gada pirmajā ceturksnī ir par 38,5% (-34,13 tūkst.) pasažieru mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Maršrutu izteiksmē tie ir -36,17% (-21,61 tūkst.) Maskavas virzienā, -32,77% (-7,08 tūkst.) Sanktpēterbugas virzienā un -74,64% (-5,44 tūkst.) Minskas virzienā, kur no februāra kursē tikai Baltkrievijas formējuma sastāvs. Pērn vasaras mēnešos kompānija apkalpoja 106 tūkst. pasažieru, bet šogad cer uz 80 tūkst. klientu.

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 8,1 miljonu tonnu jeb 6,6 %. Būtiskākais pārvadāto kravu kritums par 7,8 miljoniem tonnu jeb 14,1 % bija dzelzceļa transportā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pārvadāto kravu dati uzrāda mazāko apjomu kopš 2010. gada, kad tas bija 101,6 miljoni tonnu.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadātās kravas samazinājās par 6,6 %, bet kravu apgrozība – par 11,1 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 7,8 miljoniem tonnu jeb 14,1 %, bet kravu apgrozība dzelzceļa transportā samazinājās par 16 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 0,8 miljoniem tonnu jeb 1,3%, bet kravu apgrozība samazinājās par 3,1 %. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 1,1 miljonu tonnu jeb 23,3 %, bet kravu apgrozība – par 23,3 %.

No Latvijas ostām 2016. gadā nosūtīja un ostās saņēma 63,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 9,3 % mazāk nekā gadu iepriekš. Tas ir zemākais rezultāts kopš 2010. gada, kad kravu apgrozība ostās bija 61,2 miljoni tonnu.

Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas jau tuvākajā laikā tiks izskatīti Saeimā, paredz precizēt pasažieru regulāro un neregulāro pārvadājumu definīciju, informē VSIA Autotransporta direkcija.

Savukārt Ministru kabinetam uzdots deleģējums jaunu noteikumu izstrādei par pasažieru neregulāro un speciālo regulāro pārvadājumu veikšanas kārtību Latvijas teritorijā.

Pēc Autotransporta direkcijas aplēsēm tā saucamie nelegālie pārvadātāji dažādos maršrutos pārvadā no 5% līdz 30% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita. Tas rada zaudējumus regulārajiem pārvadātājiem, ko rezultātā kompensē valsts no budžeta līdzekļiem (dotācijas sabiedriskajam transportam).

Par nelegālajiem pasažieru pārvadātājiem visbiežāk tiek dēvēti pārvadātāji, kas ir saņēmuši licences komercpārvadājumu veikšanai un deklarē, ka veicot neregulāros pasažieru pārvadājumus. Būtībā šie pārvadājumi ir maskēti pasažieru regulārie pārvadājumi, jo ir noteikts maršruts, brauciena maksa un kustības saraksts.

Valsts dotācijas VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būs nepieciešamas arī turpmāk, taču kompānijas uzdevums ir maksimāli samazināt finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru, sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš pauda, ka valsts dotācijām nākotnē, visticamāk, būs jābūt jebkurā gadījumā, bet jautājums ir par tā apmēru - 5%, 25% vai 50% no infrastruktūras uzturēšanas izmaksām. "Mūsu uzdevums ir maksimāli samazināt šo finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru," sacīja Pļavnieks.

Pēc viņa teiktā, viss liecina, ka uzņēmumam ir iespējas to īstenot. "Noteikti nākamajos gados mēs varam sasniegt vēl zemāku nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta kā šogad," uzsvēra Pļavnieks.

LDz valdes priekšsēdētājs arī piebilda, ka pagājušajā gadā LDz strādāja ar aptuveni 24,5 miljonu eiro zaudējumiem pirms finanšu līdzsvara, bet šā gada budžetā zaudējumi un līdz ar to arī nepieciešamība pēc finanšu līdzsvara maksājuma tika plānota daudz lielāka gan energoresursu izmaksu palielināšanās dēļ, gan investīciju projektu dēļ. Taču uzņēmumam ir izdevies darboties daudz efektīvāk, un zaudējumi būs par aptuveni trešdaļu mazāki, nekā bija plānots.

Taksometru vadītāji, kuriem nav Autopārvadājumu likumā noteiktajā kārtībā iegūta atbilstoša licences kartīte, nedrīkstēs lidostā uzrunāt potenciālos klientus, lai piedāvātu pakalpojumu, šodien nolēma valdība.

Ministru kabinets šodien atbalstīja Satiksmes ministrijas sagatavotos Autopārvadājumu likuma grozījumus, kas paredz precizēt regulējumu par pasažieru pārvadājumu ar autobusiem licencēšanu, pastiprināt regulējumu par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru starptautiskās lidosta "Rīga" teritorijā, veikt izmaiņas autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanas nosacījumos un papildināt regulējumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu, veicot starptautiskos autopārvadājumus.

Pašlaik pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru publiskiem mērķiem paredzētajās teritorijās var veikt, ja pārvadātājs atbilst konkrētām likumā noteiktām prasībām, ko apliecina licences kartīte ar speciālu atzīmi. Šobrīd šāds regulējums darbojas Rīgas lidostas teritorijā.

Darbs pie ieceres par pasažieru pārvadājumiem uz Daugavgrīvu pa dzelzceļu nav apstājies un tiek pētītas arī citas projekta īstenošanas alternatīvas. Piemēram, tramvajs pa dzelzceļa sliedēm, elektrovilciens, tramvaja kontakttīkls u.c., norāda pašvaldības SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis.

Pēc viņa teiktā, šobrīd šāda projekta iecere joprojām ir priekšizpētes stadijā un norit darbs pie tā, lai noteiktu tehniski un ekonomiski pamatotāko risinājumu pasažieru pārvadājumu organizēšanai maršrutā Rīgas centrs – Daugavgrīva, izmantojot esošo dzelzceļa infrastruktūru.

DB jau 2017. gadā rakstīja, ka ir atdzimusi ideja ideja atjaunot pasažieru pārvadājumus dzelzceļa līnijā uz Bolderāju. Toreiz optimistiskas aplēses liecināja, ka tas varētu notikt tuvāko gadu laikā. Dzelzceļa sliedes Bolderājas virzienā izbūvētas jau sen, tomēr pasažieru pārvadāšanai tās netiek izmantotas jau ļoti ilgi, arī sākotnēji dzelzceļa līnija no Rīgas uz Bolderāju būvēta, lai varētu ērtāk nogādāt uz galvaspilsētu preces no ostas. Ideja šos pārvadājumus atsākt cilāta vairākkārt.

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu, lai nenonāktu situācijā, ka nav kam vadīt pasažieru autobusus, Guntara Gūtes saruna ar Liepājas autobusu parka (LAP) valdes locekli Annu Valteri.

Šobrīd joprojām novērojamas lielākas vai mazākas, tomēr problēmas autobusu pasažieru pārvadājumu jomā – kam trūkst šoferu, kam pat attiecīgu autobusu. Tostarp jūlijā diezgan lielas grūtības piedzīvoja arī jūsu uzņēmums. Kas ir galvenie faktori, kas rada šo situāciju?

Ja runājam konkrēti par jaunajām lotēm kā tādām – daļā no tām pārvadātāji darbu uzsāka pagājušajā un šajā gadā, tagad ir paziņoti konkursa rezultāti atlikušajās lotēs, kur pārvadājumi jāuzsāk nākamajos gados. Nenoliedzami, tie, kuri ir gudrāki, gatavojoties uzsākt darbu jaunajās lotēs, mācīsies no visu mūsu kļūdām. Bet runājot par mūsu pieredzi – gatavojoties Ogres/Aizkraukles lotes izpildes uzsākšanai, bija jāpaveic ļoti liels darbs, kas sastāvēja no vairākiem lieliem blokiem, tostarp nokomplektēt attiecīgām prasībām atbilstošus autobusus. Mēs laicīgi iegādājāmies pilnīgi jaunu floti.

2.novembra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi jauni Satiksmes ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, kas nosaka kārtību kādā veicami pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai un par valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna.

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Ministrijā skaidro, ka licence dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta licence. Noteikumu projekts nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.

No 2021. gada 1. oktobra pasažieru pārvadājumi uz komerciāliem principiem tiks ieviesti arī maršrutā Rīga–Salaspils un Rīga–Olaine, tādējādi valsts pasažieru pārvadājumus ar autobusiem šajos maršrutos turpmāk vairs nedotēs.

Patlaban maršruta Rīga–Salaspils atļaujai ir pieteikusies SIA “Galss buss”, bet maršruta Rīga–Olaine – AS “Nordeka”. Ņemot vērā, ka maršruta Rīga–Jaunķemeri un Rīga–Sloka atļaujas saņemšanai līdz šim neviens pārvadātājs nav pieteicies, izmaiņas tajos šobrīd netiks veiktas.

SIA “Galss buss” savienojumā starp Rīgu un Salaspili nodrošinās 69 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena no Rīgas līdz Salaspilij varētu būt 1,80 eiro.

Savienojumā starp Rīgu un Olaini AS “Nordeka” izpildīs 90 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena varētu būt aptuveni divi eiro.

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.