Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

Krievijas enerģijas ministrs Sergejs Šmatko asi kritizējis Eiropas Savienības (ES) noteikumus, kas paredz padarīt tās enerģijas tirgu daudz konkurētspējīgāku. ES enerģijas tirgus demokratizācija varētu apdraudēt cauruļvada South Stream projektu, vēsta The New York Times.

Krievijas enerģijas ministrs kritizēja ES leģitimāciju, kas paredz enerģijas kompānijām dalīt savu infrastruktūru ar konkurentiem. S. Šmatko paziņoja, ka šobrīd notiek inensīvas sarunas ar Eiropas Komisiju, un rudenī tiek paredzēts izzināt, kā šie noteikumi ietekmēs South Stream.

Projektu South Stream atbalsta Gazprom, Krievijas valstij piederošais dabasgāzes monopolists. Cauruļvads stieptos zem Melnās jūras, un apejot Ukrainu, piegādātu gāzi klientiem Eiropā. South Stream ir konkurējošs projekts ES piedāvātajam cauruļvadu projektam Nabucco.

Nabucco cauruļvads ir atbrīvots no ES paredzētajiem noteikumiem. Pagaidām vēl nav zināms, vai arī South Stream projekta vadītāji prasīs līdzīgus noteikumus.

Krievija atteikusies no Dienvidu straumes gāzes vada būvēšanas, taču ļoti apdomīgi ir jāvērtē arī citu iecerēto gāzes projektu komerciālā dzīvotspēja

Krievijas paziņojums par tā sauktā Dienvidu straumes gāzes vada projekta apturēšanu esošajā ģeopolitiskajā situācijā, protams, tika uztverts kā viena vai otra flanga pozīcijas stiprināšana. Krievijas amatpersonu publiski paustais liecina par to, ka, viņuprāt, šī projekta pārtraukšana Eiropai, jo īpaši tās dienviddaļai, būs par sliktu, jo savu birokrātisko izdarību dēļ tā nesaņems tik daudz gāzes, kā bija iecerēts. Savukārt Eiropas Savienības (ES) galvgalī Briselē šī projekta apturēšana tiek skaidrota kā uzvara, jo Eiropas Komisija jau sen nemitējās atkārtot, ka Eiropai ir jāsamazina atkarība no Krievijas gāzes piegādēm.

Turkmenistāna solījusi piegādāt dabasgāzi plānotajam Nabuko cauruļvadam, kam vajadzētu ļaut Eiropas Savienības valstīm kļūt neatkarīgākām no Krievijas enerģijas nākotnē, ziņo BBC.

Turkmenistāna norādījusi, ka tai būs līdz 40 miljardiem kubikmetru liekas gāzes gadā, tādēļ «Eiropas valstīm nav jāuztraucas».

Šādu solījumu izteicis Turkmenistānas premjera vietnieks Baimirads Hojamuhamedovs (Baymyrad Hojamuhamedov). Viņš stāstījis, ka gāzes piegāde Eiropai ir daļa no Turkmenistānas plāna dažādot eksporta tirgus. Tā jau pārdod gāzi Irānai, Ķīnai un Krievijai.

BBC norāda, ka Nabuko projektu kavē neskaidrība par gāzes apgādi. Paredzēts, ka 3300 kilometrus gadais cauruļvads pārsūknēs līdz 31 miljardam kubikmetru gāzes gadā no Kaspijas jūras reģiona un Tuvajiem Austrumiem caur Turciju Eiropā.

Tā izmaksas varētu būt ap 7,9 miljardiem eiro.

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS «Conexus Baltic Grid» («Conexus») akcionāri trešdien nolēma uzņēmuma padomē iecelt Valsts kases, AS «Augstsprieguma tīkls» un «Marguerite Fund» pārstāvjus.

«Conexus» padomē darbosies «Marguerite» pārstāvji Viljams Pīrsons, Gijoms Rivrons, «Nabucco Gas Pipeline International GmbH» pārstāvis Franks Zīberts, «Augstsprieguma tīkla» valdes locekļi Gatis Junghāns un Imants Zviedris, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Bens de Vēle.

Iepriekš «Conexus» padomes priekšsēdētājs bija Kirils Seļezņovs, bet padomē darbojās Juris Savickis, Pīrsons, Nikolajs Dubiks, Olivers Gīze, Vitālijs Hatjkovs, Oļegs Ivanovs, Kristians Jensens, Jeļena Mihailova, Rivrons un Zīberts.

Jaunā «Conexus» padome darbu sāks šā gada 31.decembrī.

Tāpat «Conexus» akcionāri lēma, ka esošie uzņēmuma valdes locekļi savus pienākumus pildīs līdz jaunu valdes locekļu ievēlēšanas brīdim. Tādējādi esošā «Conexus» valde - tās priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un padomes locekļi Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne - pagaidām saglabā amatus.

#Conexus akcionāru vidū joprojām ir Krievijas dabasgāzes koncerns Gazprom

Par dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid (Conexus) padomes priekšsēdētāju iecelts Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, liecina publicētā informācija Conexus mājaslapā.

Savukārt par kompānijas padomes priekšsēdētāja vietnieku iecelts fonda Marguerite Fund (Marguerite) pārstāvis Viljams Pīrsons. Tāpat padomē iecelts Marguerite pārstāvis Gijoms Rivrons, Nabucco Gas Pipeline International GmbH pārstāvis Franks Zīberts un arī trīs Augstsprieguma tīkla iepriekš darbam padomē izvirzītie kandidāti Ilze Bērziņa, Sanita Greize, Ilmārs Šņucins.

Jau vēstīts, ka šogad 3.janvārī notika pirmā Conexus akcionāru sapulce, kurā tik iecelta padome un noteikts padomes atalgojums. Padomes priekšsēdētāja atalgojums noteikts 2550 eiro mēnesī, priekšsēdētāja vietnieka atalgojums - 2320 eiro mēnesī, bet padomes locekļa atalgojums - 2300 eiro mēnesī.

Latvijas simtgades ietvaros radītu vides instalāciju UGUNS, kas uzstādīta pie Latgales pilsētas Kārsavas, pamanījuši prestižā mākslas festivāla Ansī Ainavas (Annecy Paysages) organizatori, un patlaban instalācijas kopija tiek izrādīta festivālā līdzās pasaulē pazīstamu mākslinieku darbiem.

Oriģinālais vides objekts UGUNS tapa Latvijas simtgades pasākumu ietvaros, sadarbojoties Rugāju, Balvu, Viļakas, Baltinavas un Kārsavas pašvaldībām, īstenojot projektu «Loba doba Zīmeļlatgolā jeb atklāj dabas pētnieku sevī!». Vides instalācijas UGUNS autors ir arhitekts Didzis Jaunzems.

Objekts UGUNS un tā kopija, kas tagad izstādīts Eiropas dārzos Ansī pilsētā, ir veidots kā paviljons, kā meditācijas un sarunu vieta. Paviljona formu valoda rada atsauci ar uguns liesmu dinamiku, mainību, un nokrāsu. Koka brusu krāvums ir būvēts, sarotējot katru nākamo elementu 2,5 grādu leņķī pret iepriekšējo, kopā veidojot deviņas simboliskas liesmas. «Sēdvietu izkārtojums paviljona iekšpusē aizgūts no ugunskura vietas principa, kur sēdēšana aplī ap to vieno un saliedē cilvēkus,» skaidro D. Jaunzems.

Vidējais Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) izrāžu apmeklējums 2019.gadā bija 91%. Kopumā operas un baleta iestudējumus pērn apmeklēja 176 569 šī žanra cienītāji. Pagājušajā gadā LNOB ieņēmumi no biļetēm bija gandrīz 3 miljoni eiro, kas ir par 10% vairāk nekā bija plānots, taču par 6% mazāk nekā 2018.gadā.

Apmeklētākie jauniestudējumi pērn bija Pāvela Akimkina balets "Trīs draugi", Imanta Kalniņa opera "Spēlēju, dancoju", baleta viencēlieni "Hamlets. (Ne)stāsti man pasakas", Fransisa Pulenka opera "Karmelīšu dialogi".

No iepriekšējo sezonu uzvedumiem visvairāk skatītājus 2019.gadā pulcēja Riharda Vāgnera opera "Tanheizers", Džuzepes Verdi operas "Nabuko" un "Traviata", Pētera Čaikovska baleti "Apburtā princese" un "Gulbju ezers", kā arī balets ar Johana Štrausa mūziku "Pie zilās Donavas".

Decembrī tradicionāli apmeklētākā izrāde bija Pētera Čaikovska balets "Riekstkodis".

Šajā sezonā LNOB skatītājus priecēs ar Pētera Čaikovska operas "Pīķa dāma" atjaunojuma pirmizrādi (20. februārī), Pētera Čaikovska baleta "Gulbju ezers" pirmizrādi (3. aprīlī), Volfganga Amadeja Mocarta operas "Dons Žuans" pirmizrādi (21. maijā).