Transports un loģistika

Eiropā 2004. gadā tiks pabeigta vairāku svarīgu autostrāžu būvniecība

Aivars Mackevics [email protected], 19.02.2004

Jaunākais izdevums

Daudziem ceļotājiem šogad būs iespējams ātrāk nonākt galamērķī, jo vairākās Eiropas valstīs tiks pabeigta svarīgu autostrāžu posmu celtniecība. Piemēram, Francijā autostrāde A 29 no St.Quentin līdz Le Havre būs pilnībā pabeigta, ja līdz gada beigām tiks izbūvēts 58 km garais posms starp Amiens (pieslēgums A 16) un Neufchatel-en-Bray (pieslēgums A 28). Šogad ir ieplānots arī pabeigt Rietumitālijas Alpu reģiona autostrādes A 5 no Aostas līdz Montblāna tunelim pēdējos četrus kilometrus starp Courmayeur un Entreves. Autostrāde no Turīnas līdz Ženēvai var teikt, ka ir jau pabeigta, tikai trūkst otrās braukšanas joslas no Morgex līdz Courmayeur. Horvātijā, atklājot 96 km garo posmu no Mala Kapela tuneļa līdz Gornija Ploca uz A 1 autostrādes, kas savieno Zagrebu un Zadaru, tiks pilnībā pabeigta būvniecība. Iztrūkstoši vēl ir četri kilometri. Šogad pabeigs arī 13,6 km autostrādes A 6 garu posmu starp Bosiljevo (pieslēgums A 1) un Vrbovski. Austrijā ceļotāju iecienītā autostrāde A 9 tiks pabeigta vēl līdz šī gada beigām. Iztrūkstošā 9,3 km ceļu posma būvniecību starp Incersdorfu un Šēnu jau ilgāku laiku tika aizkavēta dabas aizsardzības pārstāvju protestu rezultātā. Turpretī Čehijā plāno šogad pabeigt arī autostrādes D 5 otrās braukšanas līnijas izbūvi starp Ejpovice un Cernice, kur palicis vēl 8 km liels ceļa posms. Avots: Eiropa.lv

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Polija plāno investēt autostrādēs

Aivars Mackevics [email protected], 26.11.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija līdz 2006. gadam plāno apgūt 16 miljardus eiro no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Saimnieciski atpalikušajos reģionos tiks investēti 4,083 miljardi eiro. Ceļu infrastruktūrai ir paredzēti 4,8 miljardi eiro, kur lielākā daļa nonāks automaģistrāļu Konina-Varšava (A2), Zgorzelec-Krzyżowa (A4) izbūvei un autoceļu sakārtošanai Baltkrievijas robežas tuvumā kā arī ātrvilciena Varšava-Lodza attīstīšanai. Līdz 2006. gada beigām ir paredzēts nodot ekspluatācijā 359 km autostrāžu. Polijas ceļu infrastruktūras valsts programmā ir paredzēts līdz 2013. gadam attīstīt autostrāžu tīklu līdz 1 510 km, taču politiskajās diskusijās (Polijas Infrastruktūras ministra vietnieks Jan Ryszard Kurylczyk) tiek norādīts, ka Polijai šajā laikā ir jābūt 2 850 km autostrāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Itālijas policija brauc ar Lamborghini

Aivars Mackevics [email protected], 17.05.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas policija kā dāvinājumu ir saņēmusi automašīnu Lamborghini Gallardo, kura ir paredzēta autostrāžu satiksmes kontrolēšanai. Sešu cilindru motors ar 500 zirgspēkiem un 300 km/h maksimālo ātrumu ļauj policijai panākt jebkuru ceļu satiksmes pārkāpēju. Jaunā sporta automašīna ir aprīkota ar policijas bākugunīm un sirēnām. Šo policijas automašīnu izmantos galvenokārt Itālijas dienvidos – Kalabrijas reģionā (Salerno-Reggio Calabria), kur autostrāžu nelegālās sacīkstes ir īpaši populāras. Policija uzskata, ka šāda automašīna ieviesīs respektu pret likuma sargiem. Parastos apstākļos Itālijas policija izmanto Lancia markas automašīnas. Avots: Eiropa.lv

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Francijā palielina maksas ceļu nodevu

Aivars Mackevics [email protected], 12.02.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autobraucējiem Francijā tagad būs jāmaksā augstāka maksas ceļu nodeva. Piemēram, Cofiroute autostrāžu savienība ir palielinājusi Francijas ziemeļos maksas ceļu nodevu par 1,6%. Turpretī Francijas dienvidos autobraucējiem būs jāmaksā par 2,64% vairāk, atrodoties uz tieši 3 000 km plašā autostrāžu savienības Autoroutes du la France (ASF) ceļu tīkla. Visaugstāko nodevu nāksies maksāt, ja izmantos Autoroutes et Tunnel du Mont Blanc (ATMB) savienības ceļus, proti, 3,45% vairāk nekā līdz šim. Daļai vieglo automašīnu un kravas automašīnām, kuru maksa tiek noteikta pēc automašīnas augstuma, tagad vajadzēs maksāt 28,80 eiro braucienam vienā virzienā un 35,90 eiro par braucienu turp un atpakaļ (līdz šim 28,10 un 35 eiro). Avots: Eiropa.lv

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 19,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1 736 milj. eiro. Būvniecības produkcijas pieaugumu ietekmēja apjoma kāpums inženierbūvju būvniecībā par 30,6 %. Būvdarbu apjoma pieaugums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28,2 %, ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā - par 51,4 %.

Ievērojams kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 49,5 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 41,0 % un citu inženierbūvju būvniecībā – par 81,7 %. Ēku būvniecībā produkcijas apjoms pieauga par 11,8 %, ko ietekmēja apjoma kāpums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 20,2 %. Savukārt dzīvojamo ēku būvniecībā bija kritums par 11,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

« Czech Airlines» 2004. gads bijis panākumiem bagāts

Aivars Mackevics [email protected], 16.02.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2004. gadā Čehijas lidsabiedrība Czech Airlines (CSA) piedzīvojusi tās vēsturē lielāko izaugsmi. Pārvadāts rekordliels pasažieru skaits sasniedza 4,34 miljoni. Pasažieriem ir nodrošināti augstas kvalitātes pakalpojumi. Eiropas Lidsabiedrību asociācijas biedru vidū CSA šogad atzīta par sesto precīzāko Eiropas lidsabiedrību, salīdzinājumā ar 2003. gadu uzlabojot pozīciju par 14 vietām. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk kā par piekto daļu pieaudzis pārvadāto pasažieru skaits. Palielinājušies ienākumi no regulārajiem pasažieru pārvadājumiem, čarterreisiem, kā arī pasta un kravas pārvadājumiem. Pirmie provizoriskie aprēķini liecina, ka CSA peļņa 2004. gadā sastādīs vairāk kā 250 miljonus čehu kronu (CZK). CSA prezidents Jaroslavs Tvrdíks atzinis 2004. gadu par lielu panākumu gadu, kad gūtie ienākumi ievērojami pārsnieguši plānotos. CSA nostiprinājusi pozīcijas savā bāzes lidostā Prāgas Ruzyně - vienā no Eiropas atvērtākajiem gaisa satiksmes tirgiem. Salīdzinājumā ar plānotajiem ienākumiem 13,7 miljardu CZK apmērā, Czech Airlines 2004. gada ienākumi sastādīja 19,7 miljardus CZK. CSA transporta ienākumi 2004. gadā sasnieguši 17,1 miljardu, kas ir 18% pieaugums, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lielākais ienākumu pieaugums bijis čarterreisu jomā – iegūti 924 miljoni CZK, kas ir par 35% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kravas un pasta pārvadājumu ienākumi palielinājušies par 15%. Lidsabiedrības CSA klienti kopā par kravas transportēšanu 2004. gadā lidsabiedrībai samaksājuši 519 miljonus čehu kronu. Kopumā pārvadātas 22 735 pasta un kravas tonnas. Neskatoties uz ievērojamo ienākumu palielināšanos, CSA 2004. gadā neizdevās iegūt plānoto peļņu 622 miljonu čehu kronu apmērā. Tam par iemeslu bijušas pastāvīgi augošās degvielas cenas - CSA degvielas iegādei 2004. gadā iztērējusi par 900 miljoniem CZK vairāk, nekā sākotnēji plānots. 2004. gada 12 mēnešos Czech Airlines kopumā pārvadājusi 4,34 miljonus pasažieru, kas ir par 21% vairāk, nekā 2003. gadā. Pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē CSA pārvadājusi vairāk kā 4 miljonus pasažieru gadā. 2004. gada janvārī – decembrī vidējais sēdvietu noslogojums bijis 70,5%. Lidojumu skaits palielinājās par 21%, sasniedzot 32 699 lidojumus 2004. gadā. 2004. gadā CSA ievērojami paplašināja darbību čarterpārvadājumos, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārvadājot par 35% lielāku čarterpasažieru skaitu, kas 2004. gadā sasniedza 330 000. 2004. gadā Czech Airlines uzsāka čarterreisos izmantot Airbus A310, kas ļāva lidsabiedrībai piedāvāt jaunus tiešos maršrutus uz Dienvidameriku un iegūt jaunus sadarbības partnerus starp tūrisma aģentūrām. 2004. gadā CSA uzsāka lidojumus uz desmit jauniem galamērķiem, tajā skaitā vairākiem Eiropas Savienības gaisa satiksmes centriem - Glasgovu, Krakovu, Londonas Getviku, Luksemburgu un Marseļu. Pieprasītākie CSA galamērķi bija Londona, Parīze, Amsterdama, Ņujorka un Maskava. Paplašinājās CSA darbība Krievijā, kur lidsabiedrība atklāja jaunus maršrutus uz Samāru un Jekaterinburgu. Czech Airlines 2004. gadā uzsāka lidojumus uz Azerbaidžānas galvaspilsētu Baku un Maldivu salām Indijas okeānā. Līdz ar Čehijas pievienošanos Eiropas Savienībai, CSA pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē sāka piedāvāt savienojumus ne vien no Čehijas, bet ES ietvaros uzsāka reisus starp Marseļu un Barselonu. 2004. gadā Czech Airlines iegādājās 10 jaunas lidmašīnas, palielinot kopējo CSA lidmašīnu skaitu līdz 45. No 2006. – 2008. gadā paredzēts papildināt lidmašīnu bāzi ar jaunām Airbus A320 vidējo distanču lidmašīnām. Kopš 2004. gada sākuma Czech Airlines saņēmusi vairākas prestižas balvas. 2004. gada maijā lidsabiedrība ieguva Official Airline Guide (Londona) balvu kā labākā Centrālās un Austrumeiropas lidsabiedrība. 2005. gada janvārī prestižā Amerikas žurnāla Global Traveler lasītāju aptaujā Czech Airlines tika atzīta par labāko Austrum

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eiropiešiem svarīgākā ir veselība

, 17.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselība (99 %), ģimene (97 %) un draugi (95 %) ir trīs svarīgākās lietas eiropiešiem. Šādus rezultātus sniedz Eirobarometra pētījums, kuru veica Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social. Latvijā cilvēkiem politika, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir diezgan mazsvarīga.

Latvijā šo pētījumu veica mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia.

Tāpat gandrīz visiem eiropiešiem svarīgs ir arī brīvais laiks (89 %) un darbs (84 %).

Aptauja, kurā piedalījās gandrīz 26 800 cilvēki 27 dalībvalstīs, parāda ne tikai to, ka Eiropas Savienībā kopumā brīvais laiks ir svarīgāks par darbu (attiecīgi 89 % un 84 %), bet arī reliģija ir svarīgāka par politiku (attiecīgi 53 % un 41 %). Viedokļu sadalījums dalībvalstīs ir apmēram līdzīgs, pirmajās trīs vietās kā vissvarīgākais savā dzīvē ierindojas veselība, ģimene, draugi un paziņas.

Attiecībā uz citiem dzīves aspektiem, pastāv lielākas atšķirības starp valstīm. Darbu par svarīgu min mazāks skaits cilvēku Lielbritānijā (66 %) un Īrijā (69 %), turpretī Francijā, Slovēnijā, Luksemburgā un Itālijā apmēram 9 no 10 respondentiem uzskata to par svarīgu. Arī Latvijā lielākā daļa iedzīvotāju (88 %) darbu novērtē par ļoti svarīgu savā dzīvē. Līdzīgi Latvijā tiek novērtēts arī brīvais laiks 86 % iedzīvotājiem tas ir ļoti svarīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Veiksmīgs būvniecības gads Liepājā

Vēsma Lēvalde [email protected], 09.01.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā 2005. gadā, salīdzinot ar 2004. gadu, ievērojami pieaudzis būvniecības apjoms. Aizvadītā gada 12 mēnešos būvniecība veikta par 21,5 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā, 2004. gadā. Kopējie apjomi pērn sasniedza aptuveni 40,724 miljonu latu vērtību, informē Liepājas Būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska. 2004. gadā ekspluatācijā nodoto dzīvojamo māju kopējās izmaksas bija Ls 1 001 887, bet 2005. gadā – Ls 1 145 330. Pērn ekspluatācijā nodotas 32 individuālās dzīvojamās ēkas, bet 2004.gadā – 25 ēkas (2003. gadā pavisam 14 ēkas; 2002. gadā – 6). Vēl straujāks pieaugums bijis divu un vairāku dzīvokļu māju celtniecībā. 2005. gadā uzceltas 33 mājas, kamēr 2004. gadā tikai 8 vairāku dzīvokļu mājas. Kopā 2005. gadā uzceltas 65 dzīvojamās mājas (2004. gadā – 33). 2005.gadā izsniegtas 60 būvatļaujas privātmāju celtniecībai un rekonstrukcijai (2004. gadā – 55 būvatļaujas). 2005. gadā ekspluatācijā nodoti trīs viesu nami ar kopīgajām izmaksām par 570 000 latiem, 2004.gadā – tikai viena viesnīca ar kopējām izmaksām 30 000 lati. Ievērojami pieauguši biroju ēku būvniecības apjomi – kopējās ekspluatācijā nodoto objektu izmaksas sasniedz 9,57 miljonus latu, tikmēr 2004. gadā – 407 000 latu. Liepājā notikuši arī plaši dažādu pašvaldības, aprūpes un izglītības iestāžu remonti un rekonstrukcijas darbi. Jaunu vai rekonstruētu tirdzniecības objektu skaits Liepājā 2005.gadā papildinājies par 33 (2004. gadā – 52; 2003. gadā – 51; 2002. gadā – par 45). Ekspluatācijā nodoto šās grupas objektu izmaksas 2005. gadā bija 4,95 miljoni latu, salīdzinājumam – 2004. gadā 4,4 miljoni latu. Pieaugusi arī rūpniecības objektu un noliktavu būvniecība – 2005.gadā ekspluatācijā nodoti ražošanas objekti par 15,43 miljoniem latu. 2003.gadā ekspluatācijā nodoti ražošanas un noliktavu objekti par 600 000 latu, 2004. gadā – par 9 miljoniem latu. Šogad ekspluatācijā nodoti 26 objekti (2004. gadā uzcelti 23 objekti, 2003. gadā – 12 rūpniecības un noliktavu objekti).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Domenikss pabeidzis sava jaunā tirdzniecības un servisa centra Salaspilī pirmās kārtas būvniecību. Šobrīd zemes iegādei, ēkas projektēšanas un celtniecības darbu veikšanai ieguldīti jau 2 miljoni latu. Kopumā projekta realizēšanai plānotas investīcijas 13 miljonu latu apmērā.

Jaunajā tirdzniecības un servisa centrā Salaspilī, kas būs vislielākais un modernākais šāda veida centrs Baltijas valstīs, jau pabeigta visas ēkas pamatu izbūve, ēkas administratīvajam korpusam izbūvētas monolītās dzelzsbetona un uzstādītas nesošās metāla konstrukcijas, kā arī turpinās dažādu komunikāciju – elektrības, gāzes, kanalizācijas un ūdens vada izbūve. Septembrī ir pilnībā pabeigta arī iekšējo ielu savienošana ar Rīgas - Daugavpils šoseju A6.

SIA Domenikss jaunā tirdzniecības un servisa centra projektu veidojis arhitektu birojs SIA Tectum, savukārt pirmās kārtas būvniecības darbus veica būvkompānija SIA Pucmeistars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2004.gadā visvairāk maksājumu ar kartēm par pirkumiem lielveikalos

Valters Paiders [email protected], 02.05.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2002., 2003. un 2004.gada BankServisa apkopotā statistika par maksājumiem ar norēķinu kartēm Latvijā liecina, ka maksājumiem ar norēķinu kartēm vispopulārākā vieta joprojām ir lielveikali, kur laika posmā no 2002.gada līdz 2004.gadam darījumu skaits divkāršojies, 2004.gadā pārsniedzot 10 miljonu robežu. Arī naudas izteiksmē lielveikalu tīklā Latvijas pircēji norēķinos ar kartēm izdevuši visvairāk naudas – 16,68% no visiem šī norēķinu veida izdevumiem valstī.

Otrajā vietā ir degvielas uzpildes stacijās veikto darījumu skaits – vairāk kā 3 miljoni darījumu 2004.gadā, kas izdotā naudas apjoma ziņā gan ievērojami samazinājušies iepretī 2002.gadam, kad par degvielu tika izdoti 20,23% no visas norēķinos ar kartēm tērētās naudas. 2004.gadā par degvielu samaksātā naudas daļa ir tikai 11,06%.

Salīdzinoši maz norēķinu ar kartēm ir veselības aprūpes pakalpojumu jomā – tikai 71 tūkstotis darījumu 2004.gadā, lai gan triju gadu laikā maksājumi ar kartēm par šiem pakalpojumiem gandrīz trīskāršojies, bet vismazāk norēķinu ar kartēm ir apdrošināšanas pakalpojumu apmaksā – tikai 9,5 tūkstoši darījumu 2004.gadā, kas liecina, ka šo pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos vēl ir visai maz karšu pieņemšanas vietu un tam ir lielas izaugsmes iespējas jau tuvākajā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pērn pieprasītākais apdrošināšanas veids - joprojām KASKO

Ieva Mārtiņa [email protected], 07.03.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn kopumā apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas par 156 milj. Ls, kas, salīdzinot ar 2004. gadu, ir par 25 milj. Ls jeb 19% vairāk, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija. Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2004. gadu, arī pieaudzis par 19% jeb 10,9 milj. Ls, un kopumā atlīdzībās izmaksāts 67,5 milj.Ls. Piecu pieprasītāko apdrošināšanas veidu vidū, salīdzinot ar 2004. gadu, vērojamas nelielas izmaiņas. Joprojām pieprasītākais apdrošināšanas veids ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā parakstītas prēmijas 45,2 milj.Ls apmērā (29% no kopējā apdrošināšanas tirgus), kas ir par 11,5 milj.Ls jeb 34% vairāk nekā 2004. gadā. Nemainīgi arī vislielākais īpatsvars izmaksāto atlīdzību jomā – 20,1 milj.Ls jeb 29,7% no tirgus – ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā. Salīdzinot ar 2004. gadu, atlīdzības pieaugušas par 5,1 milj. Ls jeb 34%. Otrā populārākais apdrošināšanas veids gan 2004., gan 2005. gadā bijusi sauszemes transportlīdzekļu OCTA apdrošināšana. OCTA apdrošināšanā pērn parakstītas prēmijas 28,8 milj.Ls apmērā (18,4% no tirgus), kas ir par 0,2 milj. Ls jeb 1% vairāk nekā 2004. gadā. Izmaksāto atlīdzību ziņā OCTA apdrošināšana arī atrodas 2. vietā ar izmaksātiem 15,3 milj. Ls (22,7% no tirgus). Atlīdzību apjoms pieaudzis par 2,8 milj.Ls jeb 22%, salīdzinot ar 2004. gadu. Trešais populārākais apdrošināšanas veids pēc parakstītajām prēmijām bijusi veselības apdrošināšana (2004. gadā – īpašums). Šajā apdrošināšanas veidā parakstītas prēmijas 24,3 milj. Ls apmērā (15,6% no tirgus), kas ir par 6,4 milj.Ls jeb 36% vairāk nekā 2004. gadā. Atlīdzību ziņā veselības apdrošināšana arī atrodas 3. vietā – pērn atlīdzībās izmaksāti 15 milj.Ls (22,2% no tirgus) – par 2,9 milj.Ls jeb 24% vairāk nekā pērn. Uz ceturto vietu kopš 2004. gada nokritusi īpašuma apdrošināšana – gan pēc parakstītajām prēmijām, gan izmaksātajām atlīdzībām. Šajā veidā parakstītas prēmijas 23,5 milj.Ls apmērā (15,1% no tirgus), kas ir par 4,9 milj. Ls jeb 26% vairāk nekā 2004. gadā. Īpašuma apdrošināšanā izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis diezgan krasi. Kopumā atlīdzībās izmaksāts 9,7 milj.Ls (14,3% no tirgus), kas ir par 52% jeb 3,3 milj. Ls vairāk nekā 2004. gadā. Piektais pieprasītākais apdrošināšanas veids, kurā vērojama arī visstraujākā izaugsme, ir dzīvības apdrošināšana (2004. gadā šajā pozīcijā atradās vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana). Pagājušajā gadā tajā parakstītas prēmijas 10,9 milj.Ls apmērā (7% no tirgus), kas ir par 4,3 milj. Ls jeb 66% vairāk nekā 2004. gadā. Izmaksāto atlīdzību ziņā dzīvības apdrošināšana saglabā 5. vietu ar 2,6 milj. Ls (3,9% no tirgus). Salīdzinot ar 2004. gadu, atlīdzībās izmaksāts par 3,2 mlj. Ls jeb 55% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts parāda vērtspapīru izsoļu grafiks 2004. gadam

Valters Paiders [email protected], 16.01.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolēs paredzēts piedāvāt šādu valsts parāda vērtspapīru apjomu, Ls Izsoles datums 6 mēnešu parādzīmes 1 gada parādzīmes 10 gadu obligācijas 25.02.2004 5,000,000 10.03.2004 15,000,000 21.04.2004 10,000,000 05.05.2004 15,000,000 02.06.2004 10,000,000 16.06.2004 5,000,000 07.07.2004 10,000,000 04.08.2004 5,000,000 25.08.2004 10,000,000 22.09.2004 15,000,000 06.10.2004 10,000,000 20.10.2004 5,000,000 03.11.2004 15,000,000 16.11.2004 10,000,000 01.12.2004 15,000,000 15.12.2004 5,000,000 Piezīme: Izsoļu grafiks var tikt mainīts! Avots: Valsts Kase

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KPMG: Ģimenes uzņēmumi Eiropā un Baltijas valstīs uzņem apgriezienus

Dienas Bizness, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas visstraujāk augušo uzņēmumu saraksts

, 23.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau septīto gadu pēc kārtas Latvijas nozīmīgākais biznesa informācijas avots – SIA Izdevniecība Dienas bizness – sadarbībā ar SIA Lursoft izveidojusi Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu.

Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par strauji augošām kompānijām un par tām raksta, rīko speciālus seminārus reģionos, kā arī šogad jau otro reizi rīkoja vērienīgu apbalvošanas ceremoniju Gazele 2007, kur godināja un apbalvoja Latvijas strauji augošos uzņēmumus par sasniegumiem laika posmā no 2004. gada līdz 2006. gadam.

Gazele 2007 šogad:

Gazele 2007 Vidzemē ir: SIA Serviss AT (Aloja, Limbažu rajons)

Uzņ. darbības veids: lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība

+ 1762,38 % (apgrozījuma pieaugums no 2004.g. – 2006.g.)

Gazele 2007 Kurzemē ir: SIA Pindstrup Latvia (Talsi)

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgā tiks izbūvēti vairāki jauni satiksmes infrastruktūras objekti

, 25.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Rīgā tiks pabeigta vairāku jaunu satiksmes infrastruktūras objektu būvniecība, kas ir būtiski pilsētas maģistrālo ielu tīkla pilnveidošanai un centra apvedceļu loka izveidei,- pirmdien notikušajā satiksmes konferencē Rīga krustcelēs informējis Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora vietnieks Edgars Strods.

Šogad tiks pabeigta Brīvības gatves un Juglas ielas divu līmeņu šķērsojuma būvniecība, Austrumu maģistrāles posma no Gaujas ielas līdz Meža prospektam būvniecība, Augusta Deglava ielas būvniecība no Baltinavas ielas līdz Lubānas ielai ar rotācijas apli Kaivas ielas un Lubānas ielas krustojumā. Šie objekti ir būtiski pilsētas maģistrālo ielu tīkla pilnveidošanai un centra apvedceļu izveidei.

Turpinot Brīvības ielas pilnveidošanu satiksmes caurlaides spēju palielināšani, šogad pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma plānots paplašināt arī tiltu pār Juglu un uzsākt Brīvības ielas pieslēguma tiltam no Berģu puses paplašināšanu, izveidojot trīs braukšanas joslas katrā virzienā un novēršot pudeles kaklus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem samazinājās par 17,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,4 miljardi eiro.

Būvniecības produkcijas samazinājumu būtiski ietekmēja apjoma kritums inženierbūvju būvniecībā (40,7 % no kopējā būvniecības apjoma) par 33,3 %. Kritums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā samazinājums par 31,3 %, tiltu, estakāžu un tuneļu būvniecībā - par 29,9 %, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 29,5 %. Ievērojams samazinājums bija arī vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 11,5 %. Savukārt pieaugums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 6,2 %.

Ēku būvniecība pagājušajā gadā samazinājās par 2,2 % un to ietekmēja kritums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 4,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Birža apturēs AS “Ogre” akciju tirdzniecību

Ainars Sedlenieks [email protected], 22.10.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Rīgas Fondu birža” valde, ņemot vērā a/s “Ogre” 2004.gada 14.oktobra iesniegumu un iesniegtos dokumentus un pamatojoties uz RFB noteikumu “Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos” 17.1.punktu un “Rīgas Fondu biržas Biedru un tirdzniecības noteikumu” 4.8.1. punkta 3. apakšpunktu un 5.7.3. punkta 2. apakšpunktu, 2004.gada 21.oktobrī nolēma: 1. Apturēt tirdzniecību ar akciju sabiedrības “Ogre” akcijām, ievērojot šādu kārtību: 1) no 2004. gada 28. oktobra līdz 9. novembrim (ieskaitot) tiek apturēta tirdzniecība Automātiski savietojamo uzdevumu grāmatā; 2) no 2004. gada 2. novembra līdz 9. novembrim (ieskaitot) tiek apturēta tirdzniecība visā Biržas tirdzniecības sistēmā. 2. Noteikt, ka visi darījumi, kuri ar a/s “Ogre” akcijām RFB Tirdzniecības sistēmā tiek noslēgti no 2004. gada 22. oktobra līdz 2004. gada 2. novembrim un kuros norēķinu periods ir noteikts sākot ar 2004. gada 2. novembri, tiek atcelti. Minētais lēmums tika pieņemts, jo 2004.gada 18.oktobrī RFB saņēma akciju sabiedrības “Ogre” (turpmāk arī – Sabiedrība) 2004.gada 14.oktobra iesniegumu Nr.2-397., kurā tā lūdz, atbilstoši akciju sabiedrības “Ogre” 2004.gada 4.oktobra akcionāru pilnsapulcē apstiprinātajiem akciju sabiedrības “Ogre” pamatkapitāla samazināšanas noteikumiem, apturēt tirdzniecību par akciju sabiedrības “Ogre” akcijām no 2004.gada 2. novembra līdz 2004. gada 9. novembrim ieskaitot, ar mērķi nepieļaut šajā laika periodā akcionāru darījumus ar sev piederošām akciju sabiedrības “Ogre” akcijām. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumi paredz samazināt sabiedrības pamatkapitālu, aizstājot sabiedrības iepriekšējo gadu zaudējumus 5 836 385.94 Ls apmērā ar sabiedrības akciju kapitālu 5 836 385.94 Ls apmērā un veikt akciju apvienošanu. Akciju sabiedrības “Ogre” valde ir noteikusi, ka pamatkapitāls tiek samazināts 2004.gada 1.novembrī pēc stāvokļa uz 2004.gada 1.novembra darba dienas sākumu (plkst.8.00). Par akciju apvienošanas un apaļošanas rezultātā dzēstajām akciju daļām kompensācija akcionāriem tiks izmaksāta 2005.gada 21.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

2015. gada 4. ceturksnī būvniecībā kritums par 6,2 %

Dienas Bizness, 12.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 6,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 500,5 milj. eiro.

Ēku būvniecībā bija kritums par 8,5 %, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecībā par 23,4 %, nedzīvojamo ēku – par 3,6 %. Inženierbūvju produkcija samazinājās par 3,9 % un to ietekmēja autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecības apjoma samazinājums par 12,2 %, kā arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 9 %.

Savukārt pieaugums bija ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā par 59 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā par 30,5 %, kā arī tiltu un tuneļu būvniecībā par 6,5 %.

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 5,9 %, tai skaitā ēku būvniecības apjoms - par 3,2 %, un inženierbūvju būvniecības apjoms - par 8,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības produkcijas apjoms audzis par 8,1%

Žanete Hāka, 13.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2014. gadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,8 miljardi eiro, no tiem 4. ceturksnī – 547,3 miljoni eiro.

Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 33,7%, tai skaitā viesnīcu un tām līdzīgu lietojuma ēku būvniecība – par 98,5%, izglītības iestāžu būvniecība un remonts – par 87,8% un dzīvojamo ēku būvniecība – par 31,1%. Tajā pašā laikā inženierbūvju būvniecība samazinājās par 9,3%. To ietekmēja būvniecības apjoma kritums šoseju, ielu, ceļu, lidlauku, skrejceļu, dzelzceļa līniju būvniecībā par 2,4% un maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecībā – par 22,0%. Savukārt vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecības apjoms pagājušajā gadā pieauga par 25,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uz Dānijas autostrādēm drīkst 130 km/h

Aivars Mackevics [email protected], 26.04.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada 30. aprīļa uz Dānijas autostrādēm drīkstēs braukt ar 130 km/h lielu ātrumu. Līdz šim ātruma ierobežojums bija 110 km/h. Jaunie noteikumi attieksies uz vieglajām automašīnām, motocikliem un kempinga automašīnām zem 3,5 tonnām. Ātrāka braukšana būs atļauta apmēram uz 55% dāņu autostrāžu tīkla. Iepriekšējie ierobežojumi saglabāsies lielāko pilsētu tuvumā. Eiropas autotūristiem pirms došanās ceļojumā uz kaimiņvalstīm būtu rūpīgāk sevi jāinformē par dažādajiem ātruma ierobežojumiem. Sevišķi lielas atšķirības ir uz parastajiem autoceļiem, piemēram, Dānijā, Horvātijā, Nīderlandē un Šveicē autovadītājs drīkst braukt tikai ar 80 km/h, Latvijā un daudzās citās Eiropas valstīs – 90 km/h, bet Somijā, Austrijā un Vācijā drīkst sasniegt arī 100 km/h. Pilsētu satiksmē lielas atšķirības nepastāv, jo lielākajā daļā valstu ātruma ierobežojums ir 50 km/h robežā, izņemot Lietuvu, Poliju, Serbiju, Melnkalni un Slovākiju, kur tas atļauts braukt arī 60 km/h. Uz Eiropas autostrādēm parasti ātruma ierobežojumi ir starp 120 un 130 km/h. Vācija ir vienīgā Eiropa valsts, kur uz autostrādēm nav ātruma ierobežojuma. Avots: Eiropa.lv

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Būvniecības sektorā - pārstrukturizācija

, 18.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības tirgus turpinās attīstīties, taču citā virzienā, secināts būvmateriālu ražotāja maxit veiktajā būvniecības sektora ekspertu aptaujā.

Ja līdz šim lielākā būvniecības aktivitāte notika mājokļu sektorā, tad nākotnē tiek prognozēts, ka pieaugs biroju, tirdzniecības un sakaru ēku būvniecība, bet it īpaši rūpnieciskās ražošanas un noliktavu ēku jaunbūvju skaits. Turklāt gan būvniecības uzņēmumiem, gan būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem arvien lielāka uzmanība būs jāpievērš piedāvāto preču un pakalpojumu kvalitātei, Db.lv informē Inta Poča, A.W.Olsen & Partners pārstāve.

„Pēdējo divu gadu laikā būvniecības sektora attīstības tendences bija vairāk kā progresīvas, un šādu izaugsmi nodrošināja gan augošais iekšējais pieprasījums, kas pieauga proporcionāli algu un kreditēšanas palielinājumam, gan arī investīciju pieplūdums,” norāda SIA maxit valdes loceklis Mārtiņš Misa, piebilstot, ka būvniecības sektoram pienācis laiks mainīties un šajā jomā strādājošajiem jāmeklē efektīvi risinājumi, kā turpināt attīstīt biznesu pārmaiņu apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru