Eiropas Savienība (ES) gadā rada 1,3 miljardus tonnas atkritumu, ap 40 miljoni tonnu no tiem ir bīstami. Tādēļ jauna direktīva paredzēs, ka dalībvalstīm jāizveido programmas ar mērķi līdz 2012.gadam atkritumu rašanos stabilizēt un līdz 2020. gadam to ievērojami samazināt, biznesa portālu Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.
Jaunajā direktīvā par atkritumiem, kas aizstās kopš 1975. gada spēkā esošo Pamatdirektīvu, Eiropas Parlaments prasa noteikt saistošu mērķi — atkritumu rašanos līdzsvarot 2008. gada līmenī un pakāpeniski to samazināt, paredzēt ražotāju atbildību un nostiprināt principu "piesārņotājs maksā".
Ziņojumu Parlaments pieņēma ar 651 balsi par, 19 pret un 16 atturoties.
Jaunās direktīvas mērķis — mazināt un novērst atkritumu rašanos un veicināt to, lai atkritumus izmantotu galvenokārt kā resursu.
Parlaments prasa, lai atkritumu daudzuma samazināšanai tiktu noteikti saistoši mērķi. Atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem dalībvalstis "veic visus vajadzīgos pasākumus, lai līdzsvarotu kopējo atkritumu rašanos līdz 2010. gadam, salīdzinot ar kopējo atkritumu rašanos 2008. gadā". Līdz 2020. gadam būs jāizstrādā tālāki mērķi.
Dalībvalstīm jāizveido programmas ar mērķi līdz 2012.gadam atkritumu rašanos stabilizēt un līdz 2020. gadam to ievērojami samazināt.
Parlaments pieņēma grozījumu, kurā prasīts dalībvalstīm noteikt ražotāja atbildību, piemēram, pieņemot atkritumus atpakaļ, informējot patērētājus, par to cik lielā mērā produkts pārstrādājams, prasot izmantot materiālus, kas mazinātu atkritumu daudzumu, darītu tos mazāk kaitīgus, izveidojot iekārtas, kas ļautu produktus izmantot otrreiz, kā arī nodrošinātu produktu dalītu savākšanu.
Parlaments arī prasa direktīvā nepārprotami atsaukties uz "piesārņotājs maksā" principu: dalībvalstis nodrošina, ka ikviens atkritumu īpašnieks pats veic atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu, vai uztic to citam uzņēmumam.
Pašreizējās ES atkritumu politikas pamatā ir atkritumu hierarhijas jēdziens, un Parlaments saistošo hierarhiju vēlas atjaunot arī jaunajā direktīvā. Hierarhija paredzētu, ka dalībvalstīm pasākumi atkritumu mazināšanai un lietderīgai izmantošanai jāizvēlas saskaņā ar šādu prioritāru secību:
1) pasākumi, lai novērstu un samazinātu atkritumu rašanos,
2) lai atkritumus atkārtoti izmantotu,
3) lai atkritumus pārstrādātu,
4) lai veiktu citas reģenerācijas darbības,
5) lai atkritumus apglabātu drošā un videi nekaitīgā veidā.
Dalībvalstis no hierarhijas tomēr varētu atkāpties, ja aprites cikla izvērtējums, izmaksu un guvumu analīze skaidri parādītu, ka alternatīva apstrādes iespēja dod labākus rezultātus. Komisija uzskatīja, ka pašreizējā hierarhija nav jāuzskata par negrozāmu likumu, jo īpaši tādēļ, ka dažādas metodes var atšķirīgi ietekmēt vidi. Tā vietā Komisija ieteica noteikt dalībvalstīm pienākumu veikt pasākumus, lai novērstu vai samazinātu atkritumu rašanos, mazinātu to kaitīgumu un izmantotu tos lietderīgi.
Parlaments arī iesaka direktīvā precizēt vairākas definīcijas. Ar pārstrādi saprot materiālu vai vielu atkārtotu apstrādi tā, ka tie rada vai tiek iekļauti jaunos produktos. Tā atšķiras no atkārtotas izmantošanas, kas ļauj produktus un to atkritumus izmantot vēlreiz, bez iepriekšējas apstrādes. Saskaņā ar Parlamenta pieņemto grozījumu reģenerācija ir atkritumu apstrāde, kas atbilst vairākiem kritērijiem, tostarp efektivitātes kritērijiem, un kuras rezultātā atkritumi aizstāj citus resursus, samazinot nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.
Jaunajā direktīvā, kuras pamatā ir atjaunināta 1975. gada Pamatdirektīva, iekļauta arī direktīva par bīstamu atkritumu apsaimniekošanu un direktīva par atkritumeļļām.
Kopā ar direktīvu Parlaments izskatīja Tematisko stratēģiju atkritumu pārstrādei Eiropas Savienībā.
Atkritumu pārstrādes tematiskā stratēģija ir viena no septiņām stratēģijām Sestajā Kopienas vides rīcības programmā. Eiropas Parlaments Stratēģijas novērtējumā uzsver prasības par kvantitatīviem un kvalitatīviem mērķiem atkritumu daudzuma mazināšanai — tās deputāti izteica arī, izskatot Direktīvu par atkritumiem.
Parlaments aicina Komisiju sagatavot jaunas iniciatīvas, rosinot sagatavot konkrētus atkritumu rašanās novēršanas pasākumus produktu politikas, ķīmisku vielu politikas un ekodizaina jomās; pārskatīt atkritumu sadedzināšanas direktīvu; izstrādāt atsevišķas direktīvas par bioloģiski noārdāmiem atkritumiem, celtniecības atkritumiem un būvgružiem, un notekūdeņu dūņām; pārskatīt Poligonu direktīvu.
Atkritumu daudzums ES aug ar lielākiem tempiem nekā tās iekšzemes kopprodukts, uzsvērts Stratēģijā. Eiropas Savienība pārstrādā mazāk nekā trešdaļu atkritumu, un joprojām pārāk liels to daudzums nonāk atkritumu poligonos, lai gan to izmantošana ir starp videi visnelabvēlīgākajam apsaimniekošanas metodēm. Šobrīd ES sadzīves atkritumi tiek likvidēti, apglabājot poligonos (49 %), sadedzinot (18 %), pārstrādājot un kompostējot (33 %).
ES gadā rada 1,3 miljardus tonnas atkritumu, ap 40 miljoni tonnu no tiem ir bīstami. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem tas nozīmē 3,5 tonnas atkritumu gadā uz cilvēku. Šim skaitlim jāpievieno 700 miljoni tonnas, ko rada lauksaimniecība. Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācija prognozē — ja nekas netiks darīts, līdz 2020. gadam Eiropa radīs par 45 % vairāk atkritumu nekā 1995. gadā.