Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Krievijā valsts sniegtā atbalsta cīņai ar krīzi pienācīgu izlietošanu garantēs Federālais drošības dienests. Šādu uzdevumu – uzraudzīt izsniegtās naudas pareizu un efektīvu izmantošanu – specdienestam devis valsts prezidents Dmitrijs Medvedevs, ziņo Lenta.

Interfaks raksta, ka specdienests naudas tērēšanas uzraudzīšanā iesaistīts Krievijas augstā korupcijas līmeņa dēļ. D. Medvedevs norāda, ka "uzdzīvoties uz krīzes rēķina ir divreiz nosodāmāk".

V. Putins jau pērn oktobrī norādīja, ka ir svarīgi, lai valsts izsniegtais atbalsts netiktu izvests no valsts un netiktu ieguldīts valūtu tirgos.

2008. gada novembrī D. Medvedevs paziņoja, ka valdība cīņai ar krīzi atvēlēs vairāk nekā 5 triljonus rubļu (200 miljardus ASV dolāru).

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) pēc pirmdien notikušās koalīcijas partiju sanāksmes pauda pārliecību, ka otrdien valdībā ministru vairākums atbalstīs finanšu ministra Einara Repšes (JL) rosināto atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) šefa Dzintara Jakāna pārcelšanu citā amatā.

Pēc premjera teiktā, koalīcijas padomē viņš saņēmis visu partneru, izņemot Tautas partijas (TP), atbalstu Dz.Jakāna pārcelšanai. Koalīcijas partneri iepazīstināti arī ar saņemtajiem Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas atzinumiem, un līdz ar to vairs nav juridisku šķēršļu, lai atliktu jautājuma izlemšanu.

ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc koalīcijas sēdes atzina: «Mūsu ministri atbalstīs rotāciju.» Tādējādi viņš stingri apliecināja, ka otrdienas valdības sēdē ZZS ministri balsos par pārcelšanu.

Pirms nedēļas valdībai lemjot par rotāciju, šīs partijas ministri no lēmuma atturējās, līdz ar to Ministru kabinets neizlēma par Dz.Jakāna pārcelšanu. Arī pirms nedēļas pēc koalīcijas padomes sēdes ZZS bija atzinuši, ka atbalstīs E.Repši. Jautāts, vai šoreiz atkal nebūs tāpat, A.Brigmanis teica, ka tagad esot saņemti visi nepieciešamie atzinumi un ZZS ministri atbalstīšot finanšu ministru. Juridisku šķēršļu vairs neesot.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Paredzams, ka lielākā daļa banku, kuras tiešā veidā uzraudzīs Eiropas Centrālā banka (ECB), maksās no 0,7 līdz 2 miljoniem eiro gadā, informē ECB.

Lai gan precīzo apjomu varēs apstiprināt tikai 2015. gadā, sākotnējā analīze liecina, ka 2015. gadā ikvienai tieši uzraudzītai bankai būs jāmaksā gada maksa 150 tūkstošu līdz 15 miljonu eiro apmērā. Vairums tiešai uzraudzībai pakļauto banku maksās no 0,7 līdz 2 miljonus eiro. Līdzīgā veidā apmēram 75% mazāko netieši uzraudzīto banku maksās no 2000 līdz 7000 eiro gadā, savukārt no lielākajām bankām šajā kategorijā varētu tikt iekasēta gada maksa aptuveni 200 tūkstošu eiro apmērā.

Tā kā bankas Latvijā, kuras būs pakļautas ECB tiešajai uzraudzībai ir salīdzinoši nelielas uz eirozonas banku fona, pēc aptuvenām aplēsēm gada maksa ECB veidos aptuveni 200 līdz 300 tūkstoši eiro gadā atkarībā no banku aktīvu un riska svērto aktīvu apmēra, kas nepārsniedz trešo daļu no esošajām uzraudzības izmaksām, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tas nepārsniedz 0,5% no šo banku kopējiem administratīvajiem izdevumiem, līdz ar to nav tik lielas, lai būtu pamats būtiski palielināt pakalpojumu cenas.

Ceļu satiksmes drošības kontrolē Latvijā darām par maz, šādu viedokli LTV "Rīta panorāmā" pauda Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, komentējot, kāpēc Latvijā neizdodas samazināt uz ceļiem bojāgājušo skaitu.

Krapsis skaidroja, ka minētajam esot objektīvi iemesli, kas saistīti ar policijas nepietiekamo kapacitāti - ja cilvēki neredz policiju ielās, pārkāpumu ceļu satiksmē kļūst vairāk. Visvairāk cilvēku ceļu policijai trūkstot Rīgas reģionā, kur esot vakanti līdz pat 30% štata vietu. Policijas pārstāvis pastāstīja, ka ceļu policija izmanto 100 stacionāros un 14 pārvietojamos fotoradarus, taču tehniskos palīglīdzekļus vajadzētu vēl.

Policija ir sākusi izmantot dronu, lai fiksētu agresīvus autovadītājus. Kā ziņots, no šodienas nedēļas garumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla (Roadpol) organizētā akcija "Roadpol Drošības dienas", kurā policija pastiprināti uzraudzīs ceļu satiksmes drošību, aģentūru LETA informēja Valsts policija.

Līdz ar iestāšanos eirozonā, Latvija automātiski pievienosies vienotajam banku uzraudzības modelim, kam jābūt gatavam funkcionēt jau nākamā gada oktobri, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Tas nozīmē, ka Latvijas banku uzraudzībā tiks dalītas funkcijas starp Eiropas Centrālo banku (ECB) un nacionālajiem uzraugiem. Latvijas gadījumā tiek prognozēts, ka FKTK darba apjoms no uzraudzības modeļa ieviešanas nesamazināsies, bet varētu pieaugt.

Kā skaidro FKTK, vienotais banku uzraudzības mehānisms paredz plašākas pilnvaras ECB, kas uzraudzīs eirozonas lielākās kredītiestādes sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem.

Mehānisms, par kura darbības principiem ES finanšu ministri panāca vienošanos pērnā gada decembrī, ir daļa no Eiropas banku savienības plāna, skaidro FKTK. Banku savienības mērķis izveidot vienotu banku uzraudzību ES tiek īstenots, lai stiprinātu finanšu stabilitāti un paplašinātu banku sektora pārraudzību. Tā sekmīgai ieviešanai ir trīs stūrakmeņi – vienotais uzraudzības mehānisms, vienots noregulējama mehānisms problēmās nonākušām bankām,lai nākotnē pēc iespējas mazāk būtu jāpiesaista nodokļu maksātāju līdzekļi banku glābšaai, kā arī harmonizēta noguldījumu garantiju sistēma.

Projekta «Vēsturiski piesārņoto vietu »Inčukalna sērskābā gudrona dīķi« sanācija, II posms» ietvaros šā gada jūnijā SIA «Cemex» rūpnīcā tika sadedzinātas pirmās kravas apstrādātā sērskābā gudrona materiāla no Inčukalna sērskābā gudrona dīķiem, informē Valsts vides dienests.

Ciešas savstarpējas sadarbības rezultātā starp SIA «Cemex» un sanācijas darbu veicēju ir sagatavota atbilstoša receptūra gudrona pārstrādei kurināmajā.

SIA «Cemex» pārstāvji apliecina, ka pirmās alternatīvā kurināmā NPS* kravas ir sadedzinātas cementa rūpnīcā Brocēnos.

Visā projekta īstenošanas laikā tiks turpināta neitralizētā materiāla pielāgošana SIA «Cemex» tehnoloģiskajiem un kvalitātes parametriem. Lai nodrošinātu turpmāku sagatavotā materiāla atbilstību kvalitātes rādītājiem, pilnsabiedrība «Inčukalns Eko» sērskābā gudrona Dienvidu dīķa teritorijā ir ierīkojusi laboratoriju sagatavotā gudrona testēšanai un pārbaudei, pirms kurināmais tiek izvests ārpus teritorijas.

Eirozonas dalībvalstu finanšu ministri trešdienas rītā paziņoja, ka panākuši progresu pārrunās par banku savienības izveidi un jo sevišķi par finansējumu mehānismam, lai slēgtu grūtībās nonākušās bankas pirms tās iedragā ekonomiku.

Tomēr ministri atteicās sniegt detalizētu informāciju, kas liecina, ka joprojām pastāv nesaskaņas, jo sevišķi Francijas un Vācijas starpā attiecībā uz banku savienības ieviešanu.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai ir panākta vienošanās par finansējumu Kopīgajam mehānismam banku finanšu problēmu risināšanai (SRM), Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms sacīja: «Mēs šajā jautājumā esam nogājuši tālu ceļu.»

Atsakoties sniegt sīkāku informāciju, viņš norādīja, ka sasniegts ir pietiekami daudz, lai viņš būtu optimistiski noskaņots pirms trešdien paredzētās sanāksmes ar pārējiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministriem.

Otrdien stājas spēkā vienotais uzraudzības mehānisms, kas radīs jaunu Eiropas banku uzraudzības sistēmu.

Tas nozīmē, ka no šodienas 120 lielāko eirozonas banku uzraudzību pārņem Eiropas Centrālā banka (ECB) un turpmāk tās uzraudzīs ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem.

FKTK priekšsēdētājs un ECB Uzraudzības valdes loceklis Kristaps Zakulis uzsver, ka krīze likusi secināt, ka starptautiska mēroga finanšu institūciju uzraudzību efektīvāk var veikt pārrobežu līmeņa uzraugs, lai visās valstīs īstenotu vienotu uzraudzības pieeju un laicīgi novērstu problēmas kādā no valstīm. Šodien ECB kļuvusi par lielāko banku uzraugu Eiropas Savienībā, kas turpmāk darbosies ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem, kuru pieredze un kompetence būs liels atspaids ECB komandai, saka K. Zakulis.

Rīgas dome plāno izveidot Zemās grīdas tramvaja Rīgā ieviešanas projekta vadības grupu, kas uzraudzīs projekta gaitu, par tās priekšsēdētāju iecels domes deputātu Jāni Ādamsonu (Saskaņas centrs).

Līdz šim par zemās grīdas tramvaja projektu pilnībā atbild RP SIA Rīgas satiksme, taču ir nolemts, ka lieliem projektiem ar domes prezidija lēmumu apstiprinās vadības grupu, iekļaujot tajā pārstāvjus no atbildīgās nozares komitejas, attiecīgās Rīgas pilsētas pašvaldības iestādes, kā arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Rīgas domes Finanšu departamenta. J.Ādamsona vietniece šajā grupā būs deputāte Irina Vinnika (LPP/LC), tajā darbosies arī divi opozīcijas deputāti Ēriks Škapars (JL) un Juris Viņķelis (PS). Nozares profesionāļus pārstāvēs SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora vietniece satiksmes organizācijas un pasažieru pārvadājumu jautājumos Rudīte Reveliņa, Rīgas domes Finanšu departamenta Direktora biroja vadītājs Andris Konošonoks un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Ekonomikas pārvaldes Infrastruktūras projektu nodaļas vadītājs Normunds Strautmanis.

30.janvārī Liepājas Raiņa parkā plānots atklāt divas brīvdabas slidotavas, ko ierīkojuši bezdarbnieki - stipendiāti Eiropas Savienības projekta ietvaros.

Pie slidotavām darbosies arī slidu noma un būs iespēja iegādāties siltu tēju un kafiju, kā arī nelielas uzkodas. Slidotavas darbosies katru dienu, un tajās uz maiņām darbosies dežurants, kas uzraudzīs, lai slidotavās tiktu ievērota kārtība. Tiek domāts arī par apgaismojumu un mūzikas aparatūru, informē pašvaldība. Slidotavu vietas ierīko un tās arī turpmāk uzraudzīs strādnieki no pašvaldības aģentūras Nodarbinātības projekti. Šie strādnieki par darbu saņem 100 Ls stipendiju Eiropas Savienības projekta ietvaros.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ieskatā nav atbalstāma konkrētu nozaru noteikšana valsts atbalsta saņemšanai uzņēmumiem, lai risinātu koronavīrusa "Covid-19" izraisītās sekas ekonomikai.

"Aptaujājot biedrus, redzam, ka problēmas ir visu nozaru uzņēmumiem un paredzam, ka būs grūti nošķirt, kurām nozarēm palīdzība nepieciešama vairāk, kurām mazāk. Vīruss skar visu tautsaimniecību un jābūt gatavībai atbalstīt visus uzņēmumus, izmantojot visus pieejamos atbalsta rīkus.

No biedriem saņemam ierosinājumus, piemēram, nodokļu atlaidēm, kas kopumā saskan ar valdības paredzēto risinājumu segt 75% no darba algas maksājumiem krīzes skartajiem uzņēmumiem dīkstāves periodā," saka Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs.

Latvija iemaksās 4,3 miljonus eiro atbalstam Turcijai bēgļu problēmu risināšanai un atbalstīs Turcijas iestāšanās sarunu sākšanu ar Eiropas Savienību (ES), šodien nolēma valdība, atbalstot Ārlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīciju ES-Turcijas samitam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers bija aicinājis ES dalībvalstis divu gadu laikā kopīgi piešķirt 2,5 miljardus eiro, lai sniegtu Turcijai palīdzību uzturēt tās teritorijā esošos vairāk nekā divus miljonus patvēruma meklētāju. Neilgi pēc šī aicinājuma parādījās neoficiāla informācija, ka Latvijai 2016. un 2017.gadā varētu būt jāmaksā 4 381 071 eiro, lai palīdzētu Turcijai uzturēt tās teritorijā esošos bēgļus.

Sākotnēji Latvijas amatpersonas apgalvoja, ka par atbalsta summām Turcijai nav runāts un nekādi lēmumi nav pieņemti, tomēr vēlāk atzina, ka šāds atbalsts, visticamāk, būs jāsniedz.

Šodien valdošā koalīcija vienprātīgi tika atbalstījusi 4,3 miljonu eiro atvēlēšanu Turcijai bēgļu jautājuma risināšanā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) skaidroja, ka lēmums par atbalstu pieņemts, jo Latvijai ir jābūt solidārai kopā ar citām ES valstīm, jo Turcijai ir būtiska loma bēgļu jautājuma risināšanā.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un Sorosa fonda – Latvija (SFL) pārstāvji vienojušies par atbalsta programmu Latvijas skolām un par skolu pilnveides iespējām pārmaiņu laikā.

Tikšanās gaitā SFL pārstāvji informēja ministri, ka SFL saņēmis apstiprinājumu par 1.388 miljonu eiro (jeb 975 492 Ls) piešķiršanu Latvijas skolu un pašvaldību iedzīvotāju izglītības un sociālo vajadzību atbalstam. Atbalstu piešķirs 40 – 50 skolām, lai veicinātu un atbalstītu to veidošanu par daudzfunkcionāliem kultūras un izglītības centriem.

Programmā «Pārmaiņu iespēja skolām» atklāta konkursa kārtībā varēs pieteikties pašvaldības ar savām izglītības iestādēm. Līdzekļi skolu atbalstam tiks piešķirti no Dž.Sorosa izveidotā Ārkārtas palīdzības fonda.

Sorosa fonds – Latvija projektu īstenos sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Latvijas Lauku forumu (LLF).

Saeima šodien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas amatā iecēla bankas «Citadele» līdzšinējo valdes locekli Santu Purgaili.

Par viņas kandidatūru nobalsoja 55 deputāti, pret atdotas četras balsis, savukārt 21 deputāts balsojumā atturējies.

Deputāts Gatis Eglītis (JKP) skaidroja, ka Purgaile atstājusi ļoti labu iespaidu, jo viņai ir plāns, kā atrisināt divas fundamentālas problēmas finanšu sektorā. Jaunā konservatīvā partija Purgaili FKTK vadītājas amatā atbalstīs. Arī deputāte Inese Voika (AP) sacīja, ka partiju apvienība «Attīstībai/Par!» Purgaili atbalstīs, taču to darīs ar zināmu piesardzību, ņemot vērā gan pieredzes trūkumu valsts pārvaldē, gan arī iepriekšējo darbību bankā «Citadele».

Parlamentārietis Atis Lejiņš (JV) piedāvāja atskatu vēsturē, atgādinot arī par iepriekšējo FKTK vadību, norādot, ka tai nav izdevies izpildīt solījumus un nozari sakārtot. Taču Lejiņš pauda cerību, ka Purgailei tas izdosies, tāpēc viņš Purgailes kandidatūru atbalstīs.

Pirmdien, 29. augustā, Igaunijas parlaments slēgtā balsojumā, visticamāk, atbalstīs līdzšinējā Valsts prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa kandidatūru.

Hendrikam Ilvesam nepieciešamas 65 balsis, taču, pēc politologu teiktā, viņš jau tagad var rēķināties ar 75 no 101 balss, vēsta BBN.

Politologi uzskata, ka Ilvesu atbalstīs valdošā koalīcija, kamēr Eiroparlamenta locekli Indreku Tarandu atbalstīs vien opozīcijā esošā Centra partija, kas ir otra lielākā parlamentā.

Igaunijā Valsts prezidentu ievēl uz pieciem gadiem.

Jau ziņots, ka šovasar Latvijā notikušajās Valsts prezidenta vēlēšanās uzvarēja ZZS virzītais kandidāts Andris Bērziņš, bet iepriekšējais prezidents Valdis Zatlers, kurš ierosināja 10. Saeimas atlaišanu, pēc sakāves vēlēšanās izveidojis savu politisko partiju, kas startēs 11. Saeimas vēlēšanās.

Ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatā tiks apstiprināta virzītā pretendente Ilze Cīrule, viņa iestādi pilnveidos, ne graus, uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Pēc viņa šodien žurnālistiem teiktā, stājoties jaunā amatā, mēdz būt divu veidu pieeja darbam - revolucionārā vai pilnveidojošā. Premjera ieskatā VID nav nepieciešama revolūcija, bet gan sistēmas pilnveide, kas Cīrules apstiprināšanas gadījumā arī varētu notikt.

Valdības vadītājs atzina, ka publiskajā vidē vēro Cīrules komunikāciju gan ar nozares pārstāvjiem, gan arī ar medijiem, un viņam radies priekšstats, ka VID ģenerāldirektora amata kandidāte ir sistēmas pilnveidotāja. «Es domāju, ka viņa tiks galā,» teica premjers. Viņam šķiet, ka potenciālā VID vadītāja ir vērsta uz sadarbību un ar savu līdzšinējo pieredzi palīdzēs uzlabot iestādes analītisko funkciju.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteiktie ierobežojumi Parex bankas finanšu operācijām ir spēkā līdz jūnijam, un pašlaik nav nekādu iemeslu atcelt šos ierobežojumus pirms minētā laika, laikrakstam Telegraf atzīst FKTK vadītāja Irēna Krūmane.

"Vienīgais, ko varu šajā sakarā teikt - FKTK lēmums ir noteikt Parex bankas finanšu operācijām ierobežojumus līdz jūnijam, un nekādu iemeslu atcelt šo lēmumu nav. Un tas nozīmē, ka Parex banka varēs atgriezties iepriekšējā darba režīmā tikai vasarā," intervijā norāda I. Krūmane.

Savukārt Eiropas Savienība cīnīsies ar krīzi, palielinot finanšu tirgus uzraudzību. Aprīļa G20 sammitā Eiropas valstis iepazīstinās ar dokumentu, kas paredz Eiropas finanšu uzraudzības iestāžu pilnvaru paplašināšanu. Priekšlikumi, kas ietverti šajā dokumentā, vērsti uz kosolidāru ES finanšu sektora uzraudzību.