Gatavojoties 8. un 9. martā paredzētajai Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmei, Eiropas Parlaments šodien pieņēma savu nostāju par Eiropadomes darba kārtības tematiem — Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai, enerģētikas politiku, cīņu pret klimata izmaiņām un labāku likumdošanu, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Eiropas Parlaments brīdina no riska sašaurināt Lisabonas stratēģiju tikai līdz dažām prioritātēm, kas saistītas ar iekšējā tirgus izveides pabeigšanu un labāku regulējumu, un uzsver — izaugsme un nodarbinātība, tāpat kā reformas ekonomikas, sociālajā un vides jomā, ir priekšnoteikums Lisabonas stratēģijas veiksmei. Parlaments aicina Eiropas Savienību kļūt par resursu un enerģijas izmantošanas ziņā visefektīvāko ekonomiku pasaulē un norāda, ka izšķiroši svarīga nozīme Eiropas izaugsmē ir jauninājumiem.

"Eiropadomes pavasara sanāksmes dienaskārtība ir par absolūti šobrīd nozīmīgāko tematiku Eiropas Savienībā kopumā un katrā dalībvalstī," debatēs teica Guntars KRASTS (Nāciju Eiropas grupa). Pievēršoties enerģētikas jautājumiem, deputāts uzsvēra, ka liberalizēts Eiropas enerģijas tirgus ir priekšnoteikums kopējai tirgus konkurētspējai, enerģētikas neatkarībai, ilgtermiņa stabilitātei un jauno dalībvalstu integrēšanai vienotā elektrības un gāzes tirgū. G. Krasts norādīja, ka enerģētikas politikai visdrīzākajā laikā jākļūst par Eiropas Savienības drošības politikas sastāvdaļu un dalībvalstīm jāspēj vienoties par kopīgu stratēģiju piegādes un tranzītu maršrutu jomā. "Nav atliekama arī pastāvīga dialoga izveide ar enerģijas patērētājvalstīm un piegādātājvalstīm, lai novērstu pieaugošo globālo disbalanšu un nestabilitātes veidošanos. Attiecībās ar galveno gāzes piegādātāju Eiropai — Krieviju — ir jāpanāk, ka tā ratificē Tranzīta protokolu un Enerģētikas hartas nolīgumu. Turklāt šajā jautājumā Komisijas un dalībvalstu viedokļiem nebūtu pieļaujams atšķirties," sacīja deputāts.

Pēc iespējas samazināt pesticīdu kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi — ar šādu mērķi ierosināti divi likumprojekti, ko Eiropas Parlaments (EP) šodien izskatīja pirmajā lasījumā. EP deputāti vēlas ieviest stingrākus noteikumus par pesticīdu atļauju termiņiem un lietošanas ierobežojumiem, nekā ierosinājusi Eiropas Komisija. Likumprojektu grozījumi tagad nosūtīti izskatīšanai dalībvalstīm ES Padomē.

Pesticīdu atļaušana un komercializācija

Viens no izskatītajiem likumprojektiem - regula par pesticīdu laišanu tirgū - paredz, ka ES tiek izveidots saraksts ar atļautajām, pesticīdus veidojošajām aktīvajām vielām. Eiropas Parlaments ieviesa tajā virkni grozījumu, saīsinot atļauju termiņus un izslēdzot no saraksta bīstamākos pesticīdus, papildus EK ierosinātajiem.

Atļauju termiņus Eiropas Komisija saista ar pesticīdu risku videi un veselībai. Tā ierosina katru jaunu pesticīda veidu apstiprināt, dodot atļauju vispirms uz 10 gadiem, pēc tam to atjaunojot. Vielas ar mazu risku apstiprinātu uz 15 gadiem.

Pesticīdus, ko var aizstāt ar mazāk toksiskām vielām, paredzēts atļaut tikai 7 gadus. Eiropas Parlaments vēlas šo termiņu samazināt līdz 5 gadiem, lai veicinātu alternatīvu izmantošanu.

"Tiesiskais regulējums sieviešu tiesību jomā ir visumā apmierinošs", bet "tā īstenošana joprojām ir nepilnīga," Eiropas Parlaments secina ziņojumā par sieviešu lomu Turcijas sabiedriskajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē. Parlaments uzsver — cilvēktiesību, tostarp sieviešu tiesību ievērošana ir obligāts priekšnosacījums Turcijas dalībai ES, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē to, ka ir sākusies Turcijas un Eiropas Savienības pievienošanās sarunu aktīvā fāze, tomēr pauž nožēlu par Turcijas reformu procesa palēnināšanos pēdējā gada laikā, kā arī par pastāvīgajām problēmām sieviešu tiesību jomā.

Vērtējot Turcijas tiesību aktus un to īstenošanu praksē, Parlaments pauž nožēlu, ka Turcijas dienvidaustrumu daļās meiteņu dzimšana netiek reģistrēta, tāpēc mudina Turcijas valdību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai tiktu reģistrēti visi bērni. Nereģistrēšana traucē cīņā pret piespiedu laulībām, kā arī goda aizsargāšanas noziegumiem, jo upuriem nav nekādas oficiālas identitātes, skaidrots ziņojumā.

Latvijas Republikas (LR) Saeima ceturtdien pieņēma deklarāciju par atbalstu Igaunijas Republikai, kurā aicina visu Eiropas Savienības valstu parlamentus un valdības nosodīt jebkādu krievijas Federācijas iejaukšanos Igaunijas iekšējās lietās. Piedāvājam iepazīties ar visu deklarācijas tekstu.

Balsojumā par atbalstu Igaunijas Republikai "par" nobalsoja 71 deputāts, "pret" - 21 deputāts.

"Saeimas Deklarācija par atbalstu Igaunijas Republikai

Latvijas Republikas Saeima seko notikumiem Igaunijas Republikā un nosoda nesenās nekārtības, vandalisma aktus un ekstrēmisma izpausmes Tallinas ielās un pie Igaunijas Republikas vēstniecības Maskavā. Latvijas Republikas parlaments pauž atbalstu Igaunijas Republikai un atgādina, ka vienmēr ir respektējis un respektēs tās suverēnos lēmumus.

Latvijas Republikas Saeima asi nosoda Krievijas Federācijas augstu amatpersonu un Domes deputātu izteikumus, kuri vērtējami kā iejaukšanās Igaunijas Republikas iekšējās lietās.

Eiropas Savienība (ES) gadā rada 1,3 miljardus tonnas atkritumu, ap 40 miljoni tonnu no tiem ir bīstami. Tādēļ jauna direktīva paredzēs, ka dalībvalstīm jāizveido programmas ar mērķi līdz 2012.gadam atkritumu rašanos stabilizēt un līdz 2020. gadam to ievērojami samazināt, biznesa portālu Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Jaunajā direktīvā par atkritumiem, kas aizstās kopš 1975. gada spēkā esošo Pamatdirektīvu, Eiropas Parlaments prasa noteikt saistošu mērķi — atkritumu rašanos līdzsvarot 2008. gada līmenī un pakāpeniski to samazināt, paredzēt ražotāju atbildību un nostiprināt principu "piesārņotājs maksā".

Ziņojumu Parlaments pieņēma ar 651 balsi par, 19 pret un 16 atturoties.

Jaunās direktīvas mērķis — mazināt un novērst atkritumu rašanos un veicināt to, lai atkritumus izmantotu galvenokārt kā resursu.

Parlaments prasa, lai atkritumu daudzuma samazināšanai tiktu noteikti saistoši mērķi. Atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem dalībvalstis "veic visus vajadzīgos pasākumus, lai līdzsvarotu kopējo atkritumu rašanos līdz 2010. gadam, salīdzinot ar kopējo atkritumu rašanos 2008. gadā". Līdz 2020. gadam būs jāizstrādā tālāki mērķi.

Krievijai nekavējoties jāizved visi militārie spēki no Ukrainas teritorijas, pieprasa Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP nosoda Krievijas militāro agresiju Ukrainā, norāda, ka referendums par Krimas pievienošanu Krievijai ir nelikumīgs, un uzsver, ka Krievijas darbības apdraud Eiropas drošību.

Rezolūcijā stingri nosodīta Krievijas «militārā agresija un iebrukums Krimā» un pieprasīts nekavējoties nekavējoties izvest «visus militāros spēkus, kas nelikumīgi atrodas Ukrainas teritorijā». Krievija pašlaik «nepārprotami» pārkāpj starptautiskos noteikumus, citstarp ANO statūtus, EDSO Helsinku aktu, Eiropas Padomes statūtus, 1994. gada Budapeštas Memorandu u.c., turklāt arī «apdraud ES drošību».

Eiropas Parlamenta plenārsesijā

Strasbūrā 2007. gada 5. septembrī

Šodien izsakot viedokli par Eiropas Komisijas ierosinātajām izmaiņām ES piena sektorā, Eiropas Parlaments atbalstīja plānotās "minireformas" būtību, vienlaikus iesakot sagatavotajos likumdošanas priekšlikumos veikt vairākas izmaiņas. To mērķis — panākt, lai ieguvēji no izmaiņām būtu nozares pārstāvji. Deputāti arī aicina palielināt likmes atbalstam, ko piešķir skolu apgādei ar pienu, un saglabāt atbalstu par krējuma un vājpiena privātu uzglabāšanu.

Eiropas Parlaments izskatīja trīs Eiropas Komisijas ierosinātos likumdošanas priekšlikumus, kuru galvenais mērķis ir vienkāršot Eiropas piena un piena produktu Kopējā tirgus organizāciju. Likumprojekti tika izskatīti saskaņā ar apspriežu procedūru, tāpēc Eiropas Parlamenta grozījumiem ir ieteikuma raksturs.

Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis ziņojumu par enerģijas cenu ietekmi uz Eiropas ekonomiku. Ja Eiropa nerīkosies, tās atkarība no enerģijas importa pieaugs līdz 71% 2030. gadā, atsaucoties uz EP deputātu sacīto, ziņo EP Preses dienests.

EP šodien pieņēma ziņojumu par enerģijas cenu ietekmi uz Eiropas ekonomiku, aicinot vērienīgi ieguldīt enerģētikas infrastruktūrās un piegādē, veicināt piegādes drošību un veikt pasākumus, kas paaugstina energoefektivitāti. Ja Eiropa nerīkosies, tās atkarība no enerģijas importa pieaugs līdz 71% 2030. gadā, uzsver EP deputāti.

"Nekavējoties jārīkojas, citādi Eiropas atkarība no energoresursu importa pieaugs no 50 % līdz 71 % 2030. gadā, no kuriem 94 % būs naftas imports," ziņojumā uzsver EP. Deputāti vērš uzmanību uz to, ka nesenais cenu pieaugums reālajā izteiksmē ir līdzīgs pārmaiņām, kas notika no 1970. gadu vidus līdz 1980. gadu vidum, tomēr pašreizējais naftas cenu pieaugums atšķirībā no iepriekšējiem ir pastāvīgs — to ietekmē straujais pieprasījuma pieaugums, piemēram, Ķīnā, un augstais patēriņš ASV.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma «Nepilsoņu kongress» (NK) vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

Gapoņenko aizturēts kriminālprocesā par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām.

Aizturēšana notikusi kriminālprocesā, kas sākts 4. aprīlī par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā. Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.

Saistībā ar uzsākto kriminālprocesu un personas aizturēšanu tiek veiktas arī kratīšanas ar personu saistītos objektos.

Ņemot vērā izmeklēšanas intereses, DP patlaban plašākus komentārus nesniedz.

DP informēja, ka pret aizturēto personu iepriekš ir rosināts sākt kriminālvajāšanu par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu. 2016.gada februārī Rīgas tiesas apgabala prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu, kurā Gapoņenko apsūdzēts saistībā ar nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu skatīs 19. jūnijā.

Ja varas iestādes ļauj galvaspilsētas centrā bijušo fašistu maršus, tad izpelnīties tādu varas iestāžu lēmumu atņemt uzturēšanās atļauju Latvijā ir uzskatāms par sava veida uzslavu, šodien intervijā laikrakstam Vesti Segonja pauž Krievijas rakstnieks-satīriķis Mihails Zadornovs, komentējot aktualizēto jautājumu par sev piešķirtās uzturēšanās atļaujas Latvijā iespējamo atņemšanu.

Pēc Zadornova teiktā, viņš jau sen gaidījis šādu Latvijas rīcību.

«Tikai iedomājieties - cilvēkiem, kuri piedalījās masu slepkavībās Latvijā, tiek gods, bet man, kurš organizējis Jūrmalā festivālu, atvēris bibliotēku, dod naudu gan latviešu, gan krievu bērnu operācijām, palīdz bērnu namiem un pansionātiem, tiek «melnais saraksts», pielīdzinot teroristiem. Neko citu, kā smaidu, tāds lēmums neizraisa,» atzīst Krievu rakstnieks-satīriķis, piebilstot, ka «godīgi ļaudis tikai vairāk mani sāks cienīt».

Zadornovs zinot, par kuru rakstu Latvijas politiķi uz viņu esot apvainojušies. Proti, par kādu Latvijas uzņēmēju, kurš bijis kaislīgs Ukrainas Maidana atbalstītājs, un kurš aizvedis uz Kijevu šprotes. Tur viņš esot aplaupīts un «vēl apsaukāts par ebreju».

«Es domāju, ka IP adreses publiskot nevajadzētu. Tēma ir jūtīga, tāpat kā robeža ar vārda brīvību. Tomēr to varētu risināt individuāli, dodoties uz tiesu,» vērtējot deputāta Jāņa Upenieka ieceri veikt likumu grozījumus, lai valsts iestādes varētu publiskot IP adreses, no kurām veikti naidu kurinoši un valstiski naidīgi komentāru ieraksti internetā, DB norādīja Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs.

Latvijā būtu jāveicina iedzīvotājos izpratne, lai cilvēks, redzot naida kurinošus komentārus vai replikas, kas aizkar viņa tiesības, dotos uz tiesu un iesniegtu civilprasību. Tādējādi tiktu pieprasīta informācija no interneta pakalpojuma sniedzēja par konkrēto IP adresi.

Lai arī šāda veida prasības Latvijas tiesās līdz šim nav iesniegtas bieži, tomēr šādi gadījumi tiesās ir izskatīti, un attiecīgā prakse ir bijusi, taču aizvien liela daļa cilvēku par šādu iespēju neko nezina, atzīmēja V. Šeļmanovs-Plešs.

Deputāts iecerējis jau tuvākajā laikā šo jautājumu rosināt izskatīt gan Saeimā, gan biedrībā Brīvie demokrāti. «Atklāta naida kurināšana publiskajā telpā ir nepieļaujama. Daži no šiem komentāriem ne vien ir aizskaroši, bet pat klaji pretvalstiski. Publicējot šo komentāru IP adreses un vietas, no kurām ieraksti veikti, būs iespējams cīnīties ar šiem «varoņiem»,» pārliecību pauda J. Upenieks.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ar iesniegumu vērsies pie Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika, lūdzot uzsākt kriminālprocesu un saukt pie atbildības personas, kas atsevišķās interneta vietnēs «izvietojušas naida kurināšanu, cietsirdības propagandēšanu un cilvēku cieņu aizskarošu informāciju», pavēstījusi Rīgas dome.

Atsevišķās interneta vietnēs bija izvietota informācija, kas uzskatāma par naida kurināšanu un cietsirdības propagandēšanu. Tā aizskar 2013.gada 21.novembra traģēdijā bojāgājušo, cietušo un viņu tuvinieku cieņu, izdarot pārkāpumus, kas nav pieļaujami nevienam Latvijas iedzīvotājam, savā paziņojumā norādīja N. Ušakovs.

«Kopš ir notikusi traģēdija Zolitūdē, aktīvu darbību ir uzsākuši cilvēki, kuriem jebkāda morāle ir sveša. 2013. gada 21. novembra notikumi skar katru no mums, un man ar sociālo tīklu starpniecību tiek sūtītas vēstules ar lūgumu ietekmēt šo cilvēku darbības pārtraukšanu,» norādīja mērs.

Eiropas Parlamenta plenārsesijā

Strasbūrā 2007. gada 4. septembrī

Eiropas Parlaments pauž līdzjūtību un ciešu solidaritāti šīs vasaras dabas katastrofās bojāgājušo tuviniekiem un postījumu skarto teritoriju iedzīvotājiem. Šodien pieņemtajā rezolūcijā deputāti aicina bez jebkādas kavēšanās mobilizēt ES Solidaritātes fondu šīs vasaras plūdos un ugunsgrēkos cietušo atbalstam, izvairoties no ilglaicīgām procedūrām un administratīviem šķēršļiem.

Šovasar ugunsgrēki Eiropā skāra vairāk nekā 700 000 hektārus, visvairāk ciešot Grieķijai, kur dega vairāk nekā 250 000 hektāru meža un krūmāju, bojā gāja vairāk nekā 60 cilvēku un daudzi guva ievainojumus. Citās Eiropas daļās tika piedzīvoti spēcīgi plūdi, jo īpaši Apvienotajā Karalistē, izraisot vismaz 10 cilvēku bojāeju un nodarot kaitējumu EUR 5 miljardu apmērā ēkām, skolām, infrastruktūrai un lauksaimniecībai.

24. aprīlī parlaments apstiprināja Eiropas Savienības (ES) un visu tās iestāžu budžeta izpildi 2005.gadā, tomēr norādot, ka jau divpadsmit gadus Eiropas Revīzijas palāta nav varējusi sniegt pozitīvu ticamības deklarāciju, proti, atzīt, ka budžets pildīts bez kļūdām, liecina Eiropas Parlamenta sniegtā informācija.

Debatēs nepiedalījās ES Padomes pārstāvji, lai gan viena no galvenajām Parlamenta prasībām ir saistīta tieši ar dalībvalstu atbildību par ES līdzekļu pārvaldību.

Prasību par dalībvalstu pārvaldes deklarācijām Parlaments pirmo reizi formulēja, apstiprinot 2003.gada ES budžeta izpildi. Deklarāciju mērķis būtu panākt garantijas no dalībvalstīm par to, ka tajās darbojas efektīvas revīzijas Kopienas līdzekļu izmantojumam.

Kopienas līdzekļus Eiropas Komisija un dalībvalstis pārvalda dalīti. Pēc šādas sistēmas 80 % no Kopienas izdevumiem ir dalībvalstu pārziņā. Nīderlande pēc savas iniciatīvas Kopienas līdzekļu pārvaldes deklarācijas jau ir ieviesusi, un to pašu gatavojas darīt Apvienotā Karaliste un Zviedrija.

Eiropas Parlaments (EP) šodien, 27.septembrī, plenārsesijā pievienojies visas pasaules cilvēktiesību aizstāvjiem, kas protestē pret demonstrāciju vardarbīgo apspiešanu Birmā. Ar 563 balsīm par, 3 pret, un 4 atturoties, pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlaments augsti novērtējis demonstrantu pretestību nedemokrātiskajai Birmas varai un aicina starptautisko sabiedrību paredzēt ekonomiskas sankcijas, ja Birma nepārtrauks represijas, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Turpinot pienākt ziņām par protestējošo budistu mūku un citu civiliedzīvotāju arestiem, ievainotajiem un nāves gadījumiem, Eiropas Parlaments šodien pieņemtajā rezolūcijā izvirza konkrētas prasības Birmas pārvaldei, gan starptautiskām organizācijām, kā arī Ķīnai.

Parlaments "augsti vērtē Birmas mūku un desmitiem tūkstošu pārējo demonstrantu drosmīgo rīcību, pretojoties antidemokrātiskajai un represīvajai varai Birmā". Tas pauž sašutumu par miermīlīgo demonstrantu nogalināšanu, prasa, lai drošības spēki pārtrauktu demonstrāciju apspiešanu, kā arī, lai Birmas vadība atzītu demonstrantu likumīgās prasības.

Deputāti aicina Birmas represīvo režīmu nekavējoties atbrīvot Nobela Prēmijas un EP 1990. gada Saharova balvas laureāti Aung San Suu Kyi un citus politieslodzītos. Parlaments arī prasa Birmas pārvaldei pārtraukt notiekošo nelikumīgo konstitucionālo procesu un to aizstāt ar Nacionālo konventu, kura sastāvā būtu dažādas politiskās grupas un partijas.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien uzstāja, ka Eiropas Savienība (ES) ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu Brexit organizētā veidā.

ES būtu jāsagaida, kad Lielbritānijas parlaments apstiprina jauno Brexit vienošanos, un tikai tad tas jāratificē, sacīja Junkers.

Paužot nožēlu, ka Lielbritānija plāno pamest ES 31.oktobrī, Junkers sacīja: «Vismaz mēs varam skatīties sev acīs un teikt, ka mēs esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos, lai panāktu, ka šī izstāšanās notiek organizētā veidā.»

«Mums tagad ir jāseko līdzi notikumiem Vestminsterā ļoti cieši. Nav iespējams, nav iedomājams, ka šis parlaments ratificē vienošanos, pirms Vestminstera ir ratificējusi vienošanos,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt premjerministra Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Pēc karstām debatēm Eiropas Parlaments, trešdien 18. jūnijā atbalstīja pilnīgu īpašumtiesību sadali elektrības tirgū, proti, elektroenerģijas uzņēmumu ražošanas un pārvades darbību kapitāla nošķiršanu.

Deputātu vairākums pauda atbalstu vēl ambiciozākam reformas plānam, nekā piedāvāja Eiropas Komisija, un noraidīja dalībvalstu starpā (ES Padomē) nesen panākto vienošanos, Db.lv informē Marika Armanoviča, Eiropas Parlaments Preses dienesta — Latviešu redakcija.

Dalībvalstis 6. jūnijā vienojās par kompromisu, kas izstrādāts, balstoties uz astoņu dalībvalstu grupas piedāvāto trešo ceļu, tādā veidā pieļaujot pilnīgai sadalei divas alternatīvas: neatkarīga sistēmas operatora variantu un neatkarīga pārvades operatora variantu. Abos šajos gadījumos elektrības uzņēmumi varētu saglabāt savu pārvades kapitālu. Parlaments šodien balsojumā noraidīja abas atkāpes, aizstāvot pilnīgu sadali kā vienīgo iespēju.

Eiropas Parlamenta plenārsesijā

Strasbūrā 2007. gada 6. septembrī

Eiropas Parlaments šodien bez balsojuma pieņēma otrā lasījuma nostāju par programmu 2007.–2013. gadam "Narkotiku apkarošana un informēšana par tām". Eiropas Parlaments tajā atbalsta ES Padomes, t.i., dalībvalstu, kopējo nostāju. Tas nozīmē, ka programma tiks pieņemta otrajā lasījumā galīgi.

Laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim programmai atvelēti EUR 21,35 miljoni.

Viena no galvenajām izmaiņām, ko Eiropas Parlaments programmā ieviesa pirmajā lasījumā 2006. gada decembrī — pārrobežu projektus Kopienas interesēs varēs kopīgi iesniegt divas dalībvalstis, nevis trīs, kā bija paredzēts sākotnējā Eiropas Komisijas priekšlikumā. Kopienas intereses projektus varēs iesniegt arī viena dalībvalsts kopā ar ES kandidātvalsti vai pievienošanās valsti. Programmas dalībnieces būs arī stabilizācijas un asociācijas procesā iesaistītās Balkānu valstis. Ja tas kalpo programmas mērķiem, projektos var iesaistīt arī trešās valstis vai starptautiskas organizācijas, kas programmā nepiedalās.

Saeima šodien pēc garām debatēm iekšlietu ministres amatā apstiprināja parlamenta deputāti, kādreizējo politikas pētnieci Mariju Golubevu (AP).

Par Golubevu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 35, bet viens atturējās.

Ģirģena jaunākais brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV) teica, ka Iekšlietu ministrijā pēdējo divu gadu laikā paveikts daudz vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā, stāstot par uzlabojumiem atalgojuma sistēmā, jaunajiem depo, Valsts policijas reorganizāciju un negodprātīgu amatpersonu izķeršanu. Viņaprāt, viņa brālis bija viens no labākajiem iekšlietu ministriem, un viņš arī nākotnē vēlētos viņu redzēt šajā amatā, ja būs tāda iespēja.

Arī Ģirģenu partijas biedrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka līdzšinējam ministram izdevies paveikt daudz apsveicamu darbu, ar kuriem lepoties, un "lentītes griezt" varēs nākamais ministrs. Nemiro ieskatā, Golubeva nebūtu atbalstāma iekšlietu ministres amatā, jo viņai nepieciešams pilnveidot savas zināšanas, ņemot vērā, ka tas ir ļoti specifisks amats. Viņu pārsteidza premjera izvēle virzīt tieši Golubevu šai amatā.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aizliegusi Krievijas kanālu "Rossija" un "Rossija 24" retranslāciju Latvijā, ceturtdienas rītā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" informēja padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Kanāla "Rossija" retranslācija aizliegta uz pieciem gadiem, kanālu "Rossija 24" nevarēs pārraidīt četrus gadus. Savukārt "TV Centr International" retranslācija aizliegta uz trim gadiem.

Pēc Āboliņa paustā, lēmumi pieņemti saistībā ar tiešiem draudiem valsts drošībai.

Jau ziņots, ka iepriekš Valsts prezidents Egils Levits aicināja Latvijā aizliegt Krievijas propagandas kanālu retranslāciju.

"Latvijas informācijas telpā nav pieļaujama naida kurināšana pret Ukrainu un dezinformācija," ierakstā mikroblogošanas vietnē "Twitter" uzsvēra Valsts prezidents.

Ar līdzīgu paziņojumu klajā nāca ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ministrs "Twitter" atzīmēja, ka, ņemot vērā etniskā naida veicināšanu un nozieguma pret mieru un kara attaisnošanu, kas katru dienu redzama minētajos kanālos, Latvijas atbildīgajām iestādēm būtu pamats izvērtēt to darbību Latvijā un pārtraukt to retranslāciju.

Jēzu nodeva un piesita krustā savējie, un daudzi pēc tam jau drīz rūgti nožēloja. Bīskapu Pēteri Sproģi sita un neaizstāvēja savējie, un nav pat dažas dienas pagājušas, kad daudzi jau nožēlo. Sak, esot tomēr bijis labs Latvijas valsts prezidenta kandidāts. Varbūt, tā gluži nevajadzēja.

Mūsu sabiedrība ir smagi slima un mēdz zākāties par visu un visiem. Tomēr tādā intensitātē ar dubļiem nedēļas laikā nav bijis apliets vēl neviens Latvijas Republikas prezidenta kandidāts. Tādi naida izvirdumi nav skāruši daudzus. Par ko tāds naids, nekristieši, un, jo īpaši, kristieši?

Ko Pēteris Sproģis ir izdarījis vai pateicis, kas ir pretrunā ar ticību Jēzum Kristum? Ja runājam par kristiešiem, savējiem, kas nodeva. Vai apustulis Pāvils nebija tas, kas rakstīja – «nav ne jūda, ne grieķa, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū»?

«Dažu koalīcijas politiķu nemainīgais sauklis, kas attaisno jebko, joprojām aicina sekot viņiem, lai kādi viņi būtu, lai ko viņi darītu, tikai «nedraudzējieties ar krieviem»! Te gan es gribētu precizēt – pie «krieviem» tiek pieskaitīti visi, kas saziņai izmanto krievu valodu: ukraiņi, ebreji, baltkrievi, moldāvi, poļi, kazahi – tas ir, visi, kas nav «mēs»,» savā Facebook lapā ierakstīja Pēteris Sproģis.

Televīzijas kanāls Pro100TV uzskata, ka TV3 raidījuma Nekā Personīga žurnālistu darbība bijusi apmelojoša un vērsta uz nacionāla naida kurināšanu. Tāpēc izlēmis vērsties tiesībsargājošās instancēs, lai apturētu Nekā Personīga darbību, paziņojumā presei pavēstījis šī televīzijas kanāla valdes loceklis Konstantīns Vederņikovs.

Tiesībsargājošajām iestādēm tiks lūgts pārtraukt TV3 raidījuma “Nekā personīga” darbību un izvērtēt žurnālistu iespējamo atbildību pēc Krimināllikuma panta par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, kā arī par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī.

K. Vederņikovs uzsvar, ka nodrošināt nacionālās intereses nozīmē nodrošināt visu Latvijas iedzīvotāju intereses, nevis tikai latviešu intereses.

Viņš arī norāda, ka Pro100TV izstrādātā un NEPLP iesniegtā koncepcija pilnībā atbilst nacionālā televīzijas statusa iegūšanai, tostarp prasībai pēc valsts valodas raidījumiem 65% apmērā.