Šodien, 20.jūnijā, notika A/S "Krievijas dzelzceļi" meitas uzņēmuma "TransContainer" pārstāvniecības Latvijā oficiālā atklāšana, kas kļuvusi par pirmo Baltijas valstīs. Ar laiku kompānija plāno uz Latvijas pārstāvniecības bāzes atvērt Klientu servisa centru un sniegt visu pakalpojumu klāstu konteinerkravu pārvadājumu jomā.

Oficiālajā pasākumā Rīgā A/S "TransContainer" ģenerāldirektors Pjotrs Baskakovs atgādināja, ka pirmo reizi par lēmumu atvērt Latvijā savu pārstāvniecību kompānija paziņoja pagājušā gada decembrī, parakstot memorandu par sadarbības veidošanu ar "Latvijas Dzelzceļš". "Šis solis ir savlaicīgs un stratēģiski izsvērts, jo pēdējos gados konteinerpārvadājumu apjoms starp Krieviju un Latviju ir strauji audzis. Mēs lieliski saprotam, ka, pateicoties piedāvātajam pakalpojumu klāstam, mūsu kompānija var veiksmīgi konkurēt cīņā par kravu īpašniekiem, kuriem vajadzīgs pārvadāt kravu konteineros un kas izmanto Latvijas ostas savu preču un izejvielu tālākai nogādei uz Krieviju un citām NVS valstīm," paziņoja Pjotrs Baskakovs.

Sagaidāms kravu pieaugums starp Centrāleiropu un Baltijas valstīm, sekojot sadarbības līguma parakstīšanai starp DB Schenker Rail Polska un Lietuvas dzelzceļu (Lietuvos Geležinkeliai), ziņo transportjournal.com.

Lai dažādu valstu dzelzceļi varētu savstarpēji sadarboties, nepieciešamš līgums, kur aprakstīta procedūra, kādā veidā vagoni tiek nodoti otram dzelzceļam (kurā posmā, kāda ir atbildība un nepieciešamā dokumentācija), DB skaidro DB Schenker Latvia direktors Aivars Tauriņš.

Līgums ļaus DB Schenker Rail vest kravas no Polijas uz Lietuvas staciju Šeštoku, kas atrodas apmēram 10 km no robežas. Tā kā Polijas un Baltijas valstu sliežu platumi (1435 un 1520 mm) atšķiras, šeit tiks attīstīta jauna pārkraušanas noliktava un uzglabāšanas laukums. A. Tauriņš norāda, ka stacija jau šobrīd vairākos termināļos pārkrauj dažādas kravas. Saskaņā ar vienošanos, sākumā tiks pārvadāti kokmateriāli, ko pārkraus Šeštokā. Ilgtermiņā abu valstu dzelzceļi sagaida būtisku pieaugumu konteineru pārvadājumos.

2006.gadā Krievijas dzelzceļi paaugstinās maksu par braukšanu vilcienu kupejās un guļamvagonos par 22%. Braukšana šajos vagonos ir viens no pakalpojumiem Krievijā, kuru cena pieaug visstraujāk. Pie tam cenu kāpuma straujš temps, kas apmēram divās reizēs apsteidz inflācijas pieaugumu, turas jau vairākus gadus pēc kārtas. Interesanti, ka vasarā maksimālie tarifi turēsies gandrīz divus mēnešus, proti, no 10.jūlija līdz 31.augustam, kaut līdz šim maksimālās cenas ir bijušas tikai 25 dienu laikā augustā. Bez tam, ievērojami dārgāki ir kļuvuši ceļojumi jūnijā un septembrī. Tarifu paaugstinājums kopējos vagonos jaunajā gadā sastādīs 12%. Pie tam sākot ar 2006.gada 1.janvāri Krievijas dzelzceļi paaugstināja komisijas nodevas par biļešu pārdošanu un maksu par gultas izmantošanu.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Latio dati liecina, ka decembrī turpinājās sērijveida dzīvokļu cenu kritums. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 2,1% līdz 1 415 EUR/kv.m. Salīdzinot ar pērnā gada decembri, cenas ir zemākas par 7,3%, Db.lv informēja Latio mārketinga speciāliste Zane Āboliņa.

Latio novērojumi:

·Lai noturētu pircēju, īpašumu pārdevēji kļūst arvien pretimnākošāki - pat izvēlas samazināt īpašuma cenu, tā vietā, lai paturētu pircēja iemaksāto rokas naudu.

·Arī savrupmāju pārdevēji biežāk sāk piekrist būtiskam cenu samazinājumam.

·Pieaug īres piedāvājumu skaits visos mājokļu segmentos - tajā skaitā arī savrupmājas.

·Komercplatību nomas tirgū saglabājas aktivitātes kritums. Potenciālie nomnieki atliek lēmumu pieņemšanu uz nākamā gada sākumu.

·Tautsaimniecībai ''atdziestot'' samazinās kopējais pieprasījums komercplatību nomas tirgū, straujāk samazinoties pieprasījumam pēc lielajām platībām, bet pieaugot pieprasījumam pēc mazajām platībām.

Atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena - piemērots brīdis, lai domātu par valsti, kurā dzīvojam, un sevi tajā. Numurs uz sarunu aicināja vēsturnieci, profesori Ilgu Kreitusi.

Kādas ir lielākās kļūdas, kas gadījušās otrās Latvijas brīvvalsts laikā? Kuras no tām var uzskatīt par liktenīgām un – kuras bijušas atkarīgas no vienas vai otras politiskās personas?

Lielākā kļūda Latvijā ir veids, kādā tika veikts privatizācijas process. Sertifikātus gan ieviesa vairākas sociālisma valstis, bet to izmantošanas prakse Latvijā tika pakļauta atsevišķu privātpersonu, nevis valsts interesēm. Sertifikātu ielaišana tirgū un valsts īpašumu privatizācija par tiem, nevis par naudu, ir tā nelaime, par ko mēs visi šodien maksājam. Tas ļāva sabiedrībai pamazām slāņoties, veidojot ļoti plānu, bet pēc būtības – biezo slāni, arvien lielāku sabiedrības daļu nodzenot apakšā, dramatiski samazinot vidusslāni, kas veido valsts nodrošinājumu. Latvijas ekonomikai tas bija nepareizs solis. Nākamā lielākā kļūda ir tā, ka neievērojam likumdošanu attiecībā pret sociālo budžetu. Šodien reti kurš vairs atceras, ka bija pieņemts lēmums piecus procentus no visiem privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem novirzīt sociālajā budžetā – pensiju fondam. Cik esmu dzirdējusi no Labklājības ministrijas puses, no visas privatizācijas šajā fondā ieskaitīti tikai četri miljoni. Tas ir maziņš pilieniņš salīdzinājumā ar to, kam tur vajadzēja nonākt.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Efektīvi strādāt uzņēmuma valdē kļūst arvien grūtāk. It sevišķi, ja tas ir liels, kotēts vai valstij piederošs uzņēmums.

Tas tādēļ, ka digitalizācijas, pandēmijas, ilgtspējas jautājumu un dažādu normatīvo prasību pieauguma rezultātā ir mainījies gan darba saturs, gan slogs. No valdes tiek gaidīts viss tas, kas agrāk, bet tiek izvirzītas vēl vesela virkne jaunu prasību.

Šeit piedāvāšu četrus secinājumus par situāciju šobrīd un četras tendences, kas maina valdes dienaskārtību un darbu. Šie ir novērojumi, kurus esam apsprieduši ar EY kolēģiem ārvalstīs un redzam, ka tie būtiski neatšķiras atkarībā no uzņēmuma darbības valsts, proti, tie ir tikpat izteikti kā Latvijā, tā Vācijā vai ASV.

4 secinājumi par situāciju šobrīd

Pirmkārt, novērojama “juridiskā pārslodze”, kas valdes darbu pārpludina ar arvien jaunām likumdošanas prasībām un risku novēršanas dienaskārtību. Tas nozīmē, ka valdes pastiprināti strādā, lai pildītu dažādas normatīvās prasības, kamēr laika un enerģijas stratēģiskai vadībai kļūst arvien mazāk.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Kā pandēmija mainījusi interjera tendences birojā: uzsvars uz mājīgumu un drošumu

Pandēmijas ietekmē mainījušās arī interjera tendences birojā. Darbiniekus vairs neapmierina atturīgi un formāli biroji. Atgriežoties birojā pēc ilgstoša darba mājās, daudzi vēlas arī darbā justies mājīgi un relaksēti. Tāpēc arvien būtiskākas kļūst atpūtas zonas. IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā, Auce Graudiņa pastāsta, kādas šobrīd ir tendences biroju interjera dizainā un ar ko sākt, lai tās ieviestu arī savā uzņēmumā.

• “No saņemtajiem pieprasījumiem redzam, ka pēdējā laikā uzņēmējiem kļūst būtiskāk, lai darba vide būtu droša un ergonomiska. Klienti vēlas, lai birojs būtu viegli kopjams, neradītu šaurības sajūtu un ļautu darbiniekiem justies brīvi un droši,” norāda IKEA interjera dizainere Auce Graudiņa.

Latvijas dzelzceļš un nozares ministrija skeptiski par Lietuvas intermodālajiem dzelzceļa termināļiem; loģistiķi redz perspektīvas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ne Satiksmes ministrija (SM), ne Latvijas dzelzceļš (LDz) Lietuvas dzelzceļa (LtDz) jaunos intermodālos termināļus neredz kā risku LDz darbībai. Turpretī gan pēc LtDz, gan Latvijas loģistiķu pārstāvju teiktā kaimiņvalsts spērusi lielu soli priekšā sava loģistikas koridora attīstībā.

Kaimiņi priekšā

«Teikšu vienkārši: tirgū ir tā – kurš pirmais atnāk, tas arī ieņem līderpozīcijas,» norāda Kauņas intermodālā termināļa vadītājs Valērijs Lebedevs (Valerius Lebedevas), komentējot Aināra Šlesera iepriekš pausto Dienas Biznesam. Bijušais satiksmes ministrs izteicies (2015.04.10.), ka Kauņas termināli varēs slēgt, kad tiks pabeigts Eiropas platuma sliežu projekts Rail Baltica (RB), jo kravu apstrādes centrs pārcelšoties uz Latviju. Tas notiktu tāpēc, ka dzelzceļa operatora Euro Rail Cargo (A. Šleseram pastarpināti pieder daļas) līdzīpašnieki ir Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas dzelzceļi. «Dzelzceļā varbūt 10 gadi arī nav ilgs laiks, bet tad mums jau būs daudz klientu,» atzīmē V. Lebedevs. Pēc tam citam terminālim vajadzēs ļoti pacensties, lai LtDz šos klientus «noceltu». Viņam gan ir grūti prognozēt, kāda varētu būt kravu plūsma pēc Rail Baltica (RB) projekta īstenošanas.

Priekšnosacījums zemākai elektrības cenai ir integrācija vienotā tirgū ar citām Eiropas valstīm.

Intervijā Dienas Biznesam jaunais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) atzīst, ka tirgus liberalizācija – vai tā attiektos uz elektrības vai gāzes tirgu – ir tikai viens no priekšnosacījumiem konkurencei un līdz ar to cerībām uz zemāku cenu. Savukārt tagadējais politiķu pārsteigums par gaidāmo elektrības tarifu kāpumu ir saistīts tikai ar sliktu atmiņu.

Kādi īsti ir iemesli ieslēgtajai atpakaļgaitai elektroenerģijas tirgus liberalizācijā?

Tirgus liberalizācija sastāv no trim lietām – viena no tām ir liberalizācija šī vārda šaurajā nozīmē. Tad ir tirgus liberalizācijas tehniskais risinājums, pie tā pieskaitāms ir arī atbalsts atjaunojamai enerģijai un koģenerācijai, kas kopā veido obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Trešais ir subsidētā elektroenerģija starta tarifa veidā. Starta tarifs nekādi nesedz elektroenerģijas reālo cenu un tās ražošanas izmaksas. Es ļoti cenšos kliedēt mītu, ka visas šīs trīs lietas kopā sauc par tirgus liberalizāciju, jo tai patiesībā nav nekādas saiknes ar tarifa pieaugumu. Tarifs pieaug pārsvarā starta tarifa pacelšanas dēļ, un tas tiks aizstāts ar mērķtiecīgām subsīdijām tieši trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem.

Valsts dotācijas VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būs nepieciešamas arī turpmāk, taču kompānijas uzdevums ir maksimāli samazināt finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru, sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš pauda, ka valsts dotācijām nākotnē, visticamāk, būs jābūt jebkurā gadījumā, bet jautājums ir par tā apmēru - 5%, 25% vai 50% no infrastruktūras uzturēšanas izmaksām. "Mūsu uzdevums ir maksimāli samazināt šo finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru," sacīja Pļavnieks.

Pēc viņa teiktā, viss liecina, ka uzņēmumam ir iespējas to īstenot. "Noteikti nākamajos gados mēs varam sasniegt vēl zemāku nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta kā šogad," uzsvēra Pļavnieks.

LDz valdes priekšsēdētājs arī piebilda, ka pagājušajā gadā LDz strādāja ar aptuveni 24,5 miljonu eiro zaudējumiem pirms finanšu līdzsvara, bet šā gada budžetā zaudējumi un līdz ar to arī nepieciešamība pēc finanšu līdzsvara maksājuma tika plānota daudz lielāka gan energoresursu izmaksu palielināšanās dēļ, gan investīciju projektu dēļ. Taču uzņēmumam ir izdevies darboties daudz efektīvāk, un zaudējumi būs par aptuveni trešdaļu mazāki, nekā bija plānots.

Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" (Lietuvas dzelzceļi) pasažieru pārvadājumu uzņēmums "LTG Link" jau šoziem plāno pasažieriem piedāvāt jaunu starptautisku dzelzceļa savienojumu ar Latviju.

Pēc visu triju Baltijas valstu transporta ministru un premjerministru vienošanās par šī pasažieru vilcienu maršruta atklāšanu, paredzams, ka pirmais vilciens no Viļņas uz Rīgu varēs izbraukt jau šā gada 27.decembrī. Vilcieni, kas nodrošinās starptautisko savienojumu, kursēs pa tiešo maršrutu Viļņa-Kaišadore-Šauļi-Jonišķi-Jelgava-Rīga.

Uzņēmums pašlaik veic sagatavošanās darbus jaunā maršruta izveidei, un jau ir parakstījis līgumu ar "Latvijas dzelzceļu" par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Brauciens uz Rīgu caur Šauļiem un Jelgavu būs ātrāks nekā citas alternatīvas, un tādējādi šī maršruta vilcieni būs ērti pieejami gan abu galvaspilsētu iedzīvotājiem, gan pasažieriem, kas dodas uz vai no citām Lietuvas un Latvijas pilsētām.

Līnijas bojājums samazina dzelzceļa pārvadājumu apjomus par 75%

«Raštates katastrofa: dzelzceļi sasniedz tikai ceturto daļu no kravu apjomiem, un jo īpaši nelabvēlīga situācija ir intermodālajam transportam,» ‒ vēstuli ar šādu virsrakstu Vācijas nozares ministram Aleksandram Dobrintam un Eiropas Savienības transporta komisārei Violetai Bulcai nosūtījušas vairāk nekā 20 Eiropas dzelzceļa loģistikas asociācijas. Jau vēstīts, ka 12. augustā, rokot četrus kilometrus garo Raštates tuneli, par apmēram pusmetru iegrima svarīgā Reinas ielejas dzelzceļa līnija, kas savieno Rietumvācijas pilsētas un Šveici, līdz ar ko tika pārtraukti pārvadājumi Karlsrūes‒Bāzeles posmā. Apmēram puse tirdzniecības starp Ziemeļeiropu un Itāliju cauri Šveicei tiek nodrošināta ar intermodālo transportu pa šo asi. Infrastruktūras pārvaldītājs, Vācijas dzelzceļa meitas uzņēmums DB Netz sola pabeigt remontdarbus līdz 7. oktobrim.

Bijušais Igaunijas dzelzceļa vadītājs Kaido Simmermans sola efektivizēt Latvijas dzelzceļu, un tas varētu sagādāt raizes viņa bijušajiem darba devējiem. Vienlaikus viņš gatavojas pieaugošai konkurencei pāvadātāju starpā.

No tā, ka tagadējais Latvijas dzelzceļa (LDz) galvenais inženieris būtu igauņu dzelzceļa kompānijas (EVR) iesūtīts Trojas zirgs, latviešiem nevajadzētu baidīties, saka igaunis Kaido Simmermans, kurš šo amatu ieņem kopš pērnā gada novembra. Līdz ar EVR koncerna sadalīšanu viņam nācās to pamest pēc 18 gadu darba, bet jau ilgāku laiku LDz vadītājs Uģis Magonis bija viņu aicinājis izvērtēt, kas LDz darbībā būtu efektivizējams.

Tomēr viņa uzdevums nav tikai tehnisku jautājumu risināšana, bet droši vien viņš spēlēs arī lielu lomu vērienīgos projektos, kas saistīti ar elektrifikāciju un lokomotīvju iegādi. Sarunā ar DB viņš izsaka pārsteigumu par Latvijas nesamērīgo birokrātiju, stāsta par EVR privtizācijas un atpirkšanas veiksmēm un neveiksmēm, un to, kādas problēmas rada kravu pārvadājumu uzņēmuma nošķiršana no pārējā dzelzceļa koncerna ziemeļu kaimiņvalstī.

Ekonomiskā situācija un publiskā sektora reakcija

ASV ekonomika jau otro gadu piedzīvo lielāko recesiju kopš 1929.-1933.gadiem. Pagājušā gada beigās tas pats notika arī ar daudzām Eiropas valstīm. Savukārt, Ķīnas valdība, baidoties no ieraušanas globālajā recesijā ir nolēmusi veikt stimulēšanas pasākumus 586 miljardu USD apmērā, lai kompensētu ievērojamo darba vietu samazināšanos kādreiz ļoti strauji augošajā Ķīnas eksporta ekonomikā.

Rietumu valdības arī veic agresīvus manevrus, lai atjaunotu ticību finanšu sistēmai, samazinātu aizdevumu likmes un nodarbinātības problēmas, solot liela mēroga sabiedriskās infrastruktūras projektus. ASV Federālās rezervju banka ir samazinājusi īstermiņa banku aizdevumu likmi, atstājot to intervālā starp nulli un 0,25%. Aizdevumu likmes nopietni samazinājušas arī Anglijas Banka un Japānas Banka. Obamas valdība apstiprināja ASV budžetu ar visu laiku lielāko budžeta deficītu, līdzīgi kā Ķīna, plānojot to tērēt sabiedriskajiem infrastruktūras projektiem, stimulējot nodarbinātību.

Noslēgumam tuvojas lielākais mašīnbūves un metālapstrādes nozares projekts, kas ļaus atgūt daļu no Liepājas metalurga tautsaimniecībā radītā iztrūkuma

A/s UVZ Baltija māteskompānija UralVagonZavod (UVZ) ir pieņēmusi lēmumu, ka dzelzceļa vagonu ražošanas rūpnīcas projekts tiks paplašināts, īstenojot arī otro un trešo kārtu. Naudas izteiksmē ieguldījumi būs trīsreiz lielāki, nekā sākotnēji iecerēts, sasniedzot 75 milj. eiro. Līdz šim jau ieguldīts 17 milj. eiro. UVZ ir Krievijas metālrūpniecības un mašīnbūves nozares pētniecības, ražošanas (tostarp militārās tehnikas – tanku) un loģistikas gigants.

Otrajā kārtā paredzēts izveidot ražotni specializētajiem konteineriem sašķidrināto gāzveida vielu pārvadāšanai. Savukārt trešajā kārtā ieplānots izveidot cehu kompozītmateriāliem – vagonu jumtiem, sienām –, kas paredzēti, lai būtiski samazinātu paša vagona svaru, saglabājot tā ekspluatācijas īpašības. Ražošanas telpu ziņā tas nozīmē divkāršu pieaugumu, bet darbavietu skaita ziņā pieaugums nebūšot dubultīgs, jo tiek izmantotas augstās tehnoloģijas un ražošana tikšot robotizēta. Līdz ar to rūpnīca piedāvās plašu produkcijas spektru, darbinieku skaitam sasniedzot 350. Iekārtas rūpnīcai jau tuvākajā laikā tiks piegādātas no UVZ holdingā ietilpstošās zinātniskās ražošanas firmas Tehvagonmasch, kas atrodas Ukrainā, skaidro a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks. Neraugoties uz sarežģīto politisko situāciju, UVZ kompānijas darbību tā neietekmējot, jo ir ekonomisks, nevis politisks projekts.

Lai palielinātu ražošanas jaudas un eksporta apjomus, metālapstrādes uzņēmumi investē paši savus līdzekļus, ņem kredītus un piesaista riska kapitālu

Nesen a/s Mārupes metālmeistars un SIA Orions loģistika tikuši pie riska kapitāla fonda ZGI Capital finansējuma, SIA SFM Latvia būvē jaunas ražotnes un iegādājas jaunas tehnoloģijas, izmantojot gan Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu, gan bankas līdzekļus.

SIA SFM Latvia pērn palielinājusi apgrozījumu aptuveni par 1,1 milj. eiro, sasniedzot 3,1 milj. eiro, stāsta uzņēmuma vadītājs Nauris Jansons. 2016. gadā uzņēmuma apgrozījums būs vismaz 4 miljoni eiro, viņš prognozē. Finansiālās darbības snieguma uzlabošanos uzņēmuma vadītājs skaidro ar darbības sākšanu jaunā, modernā ražotnē, kas notikusi šī gada sākumā. SIA SFM Latvia jaunā ražotne 3,5 tūkst. m2 platībā izmaksājusi 1,8 miljonus eiro, aptuveni viens miljons eiro ieguldīts iekārtās, kuras iegādātas, izmantojot ES struktūrfondu atbalstu.

Pēdējo gadu laikā interneta pirkumu apjomi sasniedz rekordus. Šeit var minēt gan Melnās Piektdienas jeb Black Friday popularitātes pieaugumu, gan arī tradicionālo sezonālo tirdzniecību.

Svarīgs kļūst tieši interneta tirdzniecības faktors, jo pēdējos gados arvien lielāku popularitāti gūst iepirkšanās internetā - tā kļūst arvien pieejamāka un drošāka. Šādu interneta pirkumu izaugsmi sekmē reklāmas iespējas internetā. Tendenci spilgti raksturo fakts, ka pasaulē reklāmas budžeti internetā 2017. gadā ir pārsnieguši TV reklāmas budžetu apjomus.

Interesanti, ka interneta pirkumu izaugsme ir vērojama tikai pēdējos gados, kaut gan pasūtīt preces internetā varēja jau pirms 10 gadiem, piemēram, Ebay vai Amazon. Tas ir skaidrojams ar preču piedāvājuma ierobežojumiem un svarīgiem faktoriem kā pirkšanas ērtums un drošība, tāpat bija šaubas, vai prece tiešām tiks saņemta, it īpaši, ja tika veikts pasūtījums no ārvalstīm. Ilgu laiku pārdošanas apjomi internetā auga ļoti lēni. Sākotnēji lielākos panākumus guva Ebay, jo viņi piedāvāja pircēju aizsardzības programmu, kur varēja atgūt naudu, ja prece netika piegādāta 45 dienu laikā. To parāda arī šī zīmola popularitāte periodā no 2000. līdz pat 2010. gadam, kad Ebay bija 2-3 reizes populārāka meklējumu frāze nekā Amazon, kas pēdējos 10 gados ir pārņēmis interneta tirdzniecības līdera lomu. Ebay popularitāte ar katru gadu samazinās, un pērn Amazon meklējumu skaits bija 3 reizes lielāks nekā Ebay.

Latvijā šogad reģistrēti 2293 kūlas ugunsgrēki (2006.gadā – 7083). Šogad šajos ugunsgrēkos cietuši divi cilvēki, bet 2006.gadā gāja bojā seši un astoņi guva apdegumus. Samazinājies arī kūlas liesmās nopostīto ēku skaits – šogad 40, bet aizvadītajā gadā 472, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtā informācija.

Kūlas ugunsgrēku skaits samazinājies galvenokārt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, šogad lielāka uzmanība veltīta tam, lai ļaunprātīgie kūlas dedzinātāji saņemtu pelnītu sodu. Tiklīdz tika saņemta informācija par kūlas ugunsgrēku, par to informēja arī policiju, kas ieradās notikuma vietā, lai noskaidrotu lietas apstākļus un vainīgās personas. Lai maksimāli novērstu ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumus, kā arī brīdinātu iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, VUGD darbinieki veica 677 reidus, bet Valsts policijas darbinieki – 703. Otrkārt, kūlas ugunsgrēku skaitu ietekmē arī laika apstākļi. Lietainajās dienās kūlas ugunsgrēku skaits krasi samazinās vai pat līdzinās nullei. Ja ir silts un mitrs laiks, ātrāk izaug jaunā zāle un līdz ar to mazinās kūlas ugunsgrēku iespējamība.

Latvijas dzelzceļš un tā partneri spēruši pirmo lielo soli pretī Ķīnas konteineru kravu piesaistei un pārkraušanai caur Latvijas ostām, jo Latviju sasniedz pirmais konteineru vilciens no šīs valsts.

Šī pilotprojekta organizēšanā iesaistīti Ķīnas, Kazahstānas, Krievijas un Latvijas dzelzceļi, kā arī biznesa struktūras Vācijā. Pa 288 km garo Austrumu — Rietumu tranzīta koridora posmu (Zilupe — Rīga) konteinervilciena pārvadājumus nodrošina VAS Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmums SIA LDz Cargo.

Pilotprojekta mērķis ir precizēt tarifu, braucienā patērēto laiku, maksimāli iespējamo servisu un vilciena kustības grafika efektivitāti, kā arī salīdzināt dzelzceļa tranzīta priekšrocības ar jūras transportu – konkrēti konteineru kravu pārvadājumiem no Ķīnas caur Latviju uz Rietumeiropu.

Koordinatora lomu uzņemsies LDz Cargo loģistika; nozarei vēl daudz jautājumu.

Līdz februārim vienotam Latvijas piedāvājumam saistībā ar Ķīnas kravu pārvadājumiem uz Eiropu caur Latviju ir jābūt gatavam, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) iniciētās apaļā galda diskusijas noslēgumā apņēmās LDz prezidents Uģis Magonis. Viņš rosina piedāvāt Latviju kā Ķīnas preču distribūcijas centru to tālākai nosūtīšanai uz kaimiņvalstīm un citviet Eiropā. Tā kā esošās kravas ir sala jutīgas, tad to pārvadājumu sezona sākšoties martā, bet līdz tam laikam vienotais loģistikas koridora piedāvājums ne tikai jāizstrādā, bet valsts amatpersonām arī jāprezentē Ķīnas pusei, norādīja U. Magonis. Šajā procesā jāiesaistās gan ostām, gan termināliem, gan ekspeditoriem, gan loģistikas kompānijām.