Eiropas Komisija ir sākusi padziļinātu izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai vairāki valsts atbalsta pasākumi, ko Latvija ir sniegusi par labu lidsabiedrībai airBaltic, kuras lielākais akcionārs ir valsts, atbilst ES noteikumiem par valsts atbalstu.

Šobrīd Komisija šaubās par to, ka šie pasākumi ir veikti atbilstoši noteikumiem, kādiem būtu piekritis privāts uzņēmējs tirgus apstākļos. Padziļinātas izmeklēšanas sākšana dod visām ieinteresētajām trešajām personām iespēju izteikt viedokli par izvērtējamajiem pasākumiem. Tas neietekmē izmeklēšanas rezultātus, liecina informācija vietnē europa.eu.

Kopš 2008. gada airBaltic bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011. gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus un tam bija negatīvs pašu kapitāls, un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Komisija pēc savas iniciatīvas sāka ar tiem iepazīties un saņēma arī divas sūdzības. Padziļinātajā izmeklēšanā galvenā uzmanība tiks pievērsta šādiem pasākumiem:

    - aizdevums 16 miljonu latu apmērā (aptuveni 22,65 miljoni eiro), ko Latvija piešķīra 2011. gada oktobrī, turklāt 2011. gada decembrī Latvija ievērojami samazināja aizdevuma procentu likmi,

   - pirmā daļa 41,6 miljonu latu apmērā (aptuveni 58,89 miljoni eiro) no otrā aizdevuma, ko Latvija piešķīra 2011. gada decembrī,

   - pamatkapitāla palielinājums, par ko 2011. gada decembrī vienojās Latvija un SIA BAS (privāts uzņēmums, līdzšinējais airBaltic lielākais akcionārs), kapitalizējot aizdevumu un BAS veicot skaidras naudas ieguldījumu,

   - airBaltic 2010. gadā emitēto nulles kupona obligāciju iegāde, ko veica Latvija un BAS,

  -  vairāki pārskaitījumi un maksājumi, ko airBaltic uzdevumā un/vai par labu airBaltic veica nacionalizēta banka, un

    prasījuma tiesības, ko Latvijas valsts nodeva airBaltic par tikai 1 latu.

Komisija tagad izmeklēs, vai šie pasākumi ir valsts atbalsts ES noteikumu nozīmē, t.i., vai tie radīja airBaltic ekonomiskas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem ES vienotajā tirgū. Ja atbilde būs apstiprinoša, Komisija izmeklēs, vai šos valsts atbalsta pasākumus var atzīt par saderīgiem ar ES valsts atbalsta noteikumiem, kuri atļauj noteiktas atbalsta kategorijas.

Valsts iejaukšanos uzņēmumos, kas veic saimnieciskas darbības, nevar uzskatīt par valsts atbalstu ES noteikumu nozīmē, ja tā notiek saskaņā ar noteikumiem, kuriem būtu piekritis privāts tirgus dalībnieks, darbojoties tirgus apstākļos (tirgus ekonomikas ieguldītāja princips — MEIP). Ja šis princips netiek ievērots, valsts iejaukšanās ir valsts atbalsts, jo rada tā saņēmējam ekonomiskas priekšrocības, kuru nav konkurentiem. Komisija turpinās izvērtēt, vai šāds atbalsts ir saderīgs ar vispārējiem ES noteikumiem, kuri atļauj noteiktas atbalsta kategorijas.

airBaltic draud lidsabiedrības Malev liktenis, laikraksts Dienas bizness vēstīja februāra beigās. Konkurence savā starpā un ar zemo cenu lidsabiedrībām ir nežēlīga, ieņēmumi ir nepietiekami, bet Eiropas Komisija arvien stingrāk raugās uz valsts piešķirtajiem aizdevumiem lidsabiedrībām, nereti kvalificējot tos kā neatļautu valsts atbalstu un liekot atmaksāt.

Skumjākais no nesenajiem piemēriem tam ir ungāru lidkompānija Malev, kam Eiropas Komisija (EK) janvāra sākumā piesprieda atmaksāt teju 400 milj. dolāru lielo valsts atbalstu, tādējādi pieliekot punktu 66 gadus ilgušajai Malev darbībai.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra